Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Skaistā, vilinošā, bīstamā...

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Arhīvs: 2004. gads, Rīga

Amata – viena no Latvijas ievērojamākajām upēm! Daudziem tās vārds saistās ar aizraujošiem piedzīvojumiem, pat ar politiska rakstura iekrāsu (septiņdesmitie, astoņdesmitie gadi!), dažiem – ar traģiskiem notikumiem, kas ne reizi vien risinājušies šīs upes krastos. Episki stāsti, atmiņām un baumām mijoties no mutes mutē ik katru pavasari musina prātus aizvien jauniem un jauniem pēc piedzīvojumiem alkstošajiem...

Amatas kopējais garums ir nepilni septiņdesmit kilometri. Tā aizsākas kaut kur starp Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastiem un ietek Gaujā netālu no Edernieku, Leimaņu un Ķūķu iežiem. Amata palos visbiežāk "laivojama" no Cēsu – Ērgļu ceļa tilta pāri Amatai (dzelzceļa stacija "Amata", līdz Gaujai 26 km) vai no Rīgas – Pleskavas šosejas tilta pāri Amatai (Melturi, līdz Gaujai 18 km). Amata ir tipiska sezonas upe – tā braucama tikai pavasarī, lielākoties martā un aprīlī, bet pēdējos gados ziemas siltajās nedēļās, kad notiek intensīva ledus un sniega kušana, un Amatā strauji ceļoties ūdens līmenim iziet ledus, tā bijusi braucama pat janvārī un februārī! Tomēr nelielie atkušņi vēl nav pali! Palu ūdeņi pārvērš šo pārējos gada laikos tik mierīgo upīti līdz nepazīšanai. Brūngani pelēkie, mutuļojošo ūdeņu viļņi, krāčainās straujteces posmi un "piespiedes" pie smilšakmens klinšu atsegumiem asajos upes gultnes līkumos, kā arī ūdens straumes, vēja izgāztu vai bebru "nograuzto" koku sanesumi Amatu "paceļ" līdz otrajai kategorijai ar trešās grūtību kategorijas elementiem (krāces pirms Zvārtes ieža, "Lustūža" līkumi). Un tad Amatā ir krietni jāpaairē!

Droši var teikt, ka Amata arī ir viena no skaistākajām Latvijas upēm! Pavasaros tās krastos vērojami vēl no ziemas saglabājušies, vietām vairāk kā desmit metrus augsti leduskritumi (Vizuļu iezis, Dzilnas iezis), nemaz nerunājot par tādām vietām kā Ainavu un Incēnu kraujas, Zvārtes un Vanagu ieži, kā arī smilšakmens klints stabu pie Gulbju atvara un slaveno "Lustūzi" – iespējams "vislustīgāko" vietu visā Amatā! Arī romantiski noskaņotie ceļotāji šeit noteikti atradīs kaut ko, kas aizkustinās to sirdis līdz vistālākajiem kaktiņiem – zilās, baltās un dzeltenās puķītes, graciozus ūdens putnus un citus jaukumus... Tiem, kuriem Amata saistās ar sportiska rakstura piedzīvojumiem, laivošana parasti beidzas pie Cēsu – Līgatnes ceļa tilta aptuveni kilometru pēc "Lustūža" krācēm, savukārt "romantiķi" noteikti dosies tālāk un "iepludināsies" Gaujā, un izbaudot tās lēno plūdumu un vareno iežu skatus, nolaivos līdz Skaļupēm vai pat Līgatnei.



Un tomēr, Amata ir un paliek viena no Latvijas bīstamākajām upēm! Gandrīz katrs pavasaris ar savām brāzmainajām palu straumēm līdz aiznes kāda laivotāja dzīvību. Protams, fatālisti teiktu: "Kam nolemts noslīkt, to nepakārs..." Bet likteni izaicināt tomēr nevajadzētu! Pareiza ekipējuma izvēle un sagatavošana, savu iemaņu pilnveidošana un izmēģināšana pirms atsperšanās no Amatas krasta būtu ļoti ieteicama. Arī šī raksta autoram, neskatoties uz to, ka Amatas braukšana savulaik ir bijusi gluži vai "darba" pienākums, ir nācies pāris reizes peldēt ledainajā Amatas ūdenī un ar stingstošām rokām ķerties pie apgāztās laivas bortiem... Riskantu vietu Amatā ir pietiekoši, reizēm tās uzrodas pašas no sevis (pareizāk gan – no tevis!) un tad nu jārīkojas ātri un pareizi. Kā? Piedāvāju nelielu ieskatu instrukcijā braucieniem pa Amatu ar piepūšamajām, 4 – 7 vietīgām laivām (tās sevi pierādījušas kā visdrošākās tieši nepieredzējušu laivotāju pasākumiem), ko izstrādājuši pieredzējuši "ūdeņnieki":

1. Nepieciešams sagatavot un hermētiski iepakot upes karti, kas nepieciešama lai atpazītu iespējamos šķēršļus (krāces, strauji upes gultnes pagriezieni, aizsprosti) un to iespējamos apiešanas ceļus, kā arī izpētīt tuvākos ceļus un vietas, kur iespējams griezties pēc palīdzības avārijas situācijā.

2. Jābūt zināmai tuvākai vietai, kurā var saņemt profesionālu medicīnisko palīdzību.

3. Nepieciešams sagatavot un hermētiski iepakot sakaru līdzekļus (mobilais telefons, rācijas sakariem starp laivām).

4. Izvēloties pasākumam atbilstošu apģērbu un apavus, jāpievērš uzmanība tā ūdens necaurlaidības un siltuma izolācijas īpašībām.

5. Nepieciešams sagatavot un hermētiski iepakot medikamentus un materiālus kas nepieciešami pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

6. Piemērotas un katram cilvēkam pēc svara atbilstošas glābšanas vestes izmantošana ir obligāta!

7. Upju krāčainajos posmos ieteicams izmantot piemērotu aizsargķiveri!

8. Līdzņemtās mantas (rezerves apģērbs, pārtika, gāzes deglis, šķiltavas u.c.) medikamentus un pirmās medicīniskās palīdzības materiālus, avārijas sakaru līdzekļus un laivas remonta piederumus ieteicams iepakot ūdensdrošā iepakojumā (hidromaisi, hidrosomas) un tāpat kā rezerves airi un gaisa pumpi nostiprināt pie laivas.

9. Atrodoties krastā, ja kāds no komandas dalībniekiem iekrīt upē, kā minimums diviem cilvēkiem, nekavējoties jāsaķeras stingrā satvērienā vai papildus pieķeroties pie koka, cietušajiem jāsniedz palīdzība, lietojot palīglīdzekļus pēc situācijas (koks, virve, jaka u.c.).

10. Veicot iekāpšanu laivā, laivas galos jābūt piesietai virvei ar kuras palīdzību pēdējais tur laivu, pirmajam airējot jātur laiva pie krasta. Komandas dalībnieki iekāpj laivā pa vienam. Izkāpšana notiek atpakaļejošā secībā.

11. Ja nepieciešams izkāpt no laivas ūdenī, lai laivu izvilktu krastā vai pārvietotu, tad ar vienu roku jāturas pie laivas borta drošības virvēm.

12. Ja brauciena laikā laivā iekļuvušā ūdens daudzums pārsniedz kritisko robežu (apmēram 10 cm), kustību ieteicams pārtraukt, nogādājot laivu krastā un izlejot ūdeni. Nepieciešams pārliecināties par iespējamajiem laivas bojājumiem un ja tādi ir, tad pēc iespējas tie jānovērš!

13. Straujās krāčainās upēs aizliegts piestāties pie klintīm, nogāztiem kokiem, aizsprostiem, dambjiem! Ja straume nes uz tiem, komandai ir jāairē tā, lai nesaskrietos ar šķērsli. Ja straume laivas vienu bortu ir piespiedusi pie klintīm, nogāztiem kokiem vai citiem šķēršļiem, komandas dalībnieku, kas atrodas uz pretējā laivas borta, svars jāpārnes uz laivas vidu, lai ārējo bortu straume nepavilktu zem ūdens. Komandai nekavējoties laiva jāvirza straumes virzienā!

14. Ja kāds no brauciena dalībniekiem nokļūst ūdenī, tad pirmajam, kurš atrodas tuvāk cietušajam, viņš ir jāpievelk pie borta un jātur, kamēr laiva stabili pieenkurosies pie krasta.

15. Ja laiva ir apgāzusies, cilvēkiem aiz borta jāturas pie laivas vai šķēršļa, kamēr netiek sniegta komandas dalībnieku palīdzība. Jākontrolē vienam otru un par problēmām jāziņo citiem. Upes straujajos posmos patstāvīgi peldēt uz krastu netiek nerekomendēts! Ja nav neviens, kas sniegtu palīdzību, pašiem kontrolējot vienam otru jāvirzās uz krastu.

16. Pirmajai laivai iebraucot bīstamajā vietā, nākošai jāgaida (jāpietur pie krasta vai jāairē atpakaļgaitā pret straumi), kamēr priekšā braucošā laiva veic sarežģīto posmu.

17. Ja pirmā laiva spēcīgās straumes rezultātā piespiesta pie šķēršļa vai iestrēgusi bīstamā vietā, nav ieteivams palīdzību sniegt braucot, tas jādara no krasta, lietojot palīglīdzekļus pēc situācijas (koks, virve u.c.).

18. Lai paātrinātu laivas ātrumu, izvairoties no kokiem, klintīm, bīstamām krācēm un lieliem viļņiem, jāmaina laivas peldēšanas virziens uz drošāku vietu, un visai komandai, turot laivu noteiktā virzienā, intensīvi jāairē, iesaistot ne tikai roku spēku, bet arī ķermeņa svaru.

19. Aizliegts braukt zem virs ūdens līmeņa zemi noliektiem kokiem, to zariem, kā arī pie tiem ķeries, ja laiva zem tiem tiek parauta!

20. Lai stabili sēdētu un vadītu laivu pa krācēm, atvariem un viļņiem, airējot jāieņem stabila ķermeņa poza.

21. Peldot pāri krācēm, viļņiem un atvariem, laiva jātur upes tecēšanas virzienā, lai neradītu laivas stabilitātes un līdzsvara izjaukšanu.

22. Aizliegts atrasties uz ūdeņiem alkohola un narkotisku vielu reibuma stāvoklī!



Un, lūdzu, neaizmirstiet arī to, ka Amatas lejasdaļa atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, daļēji arī robežojas ar Roču rezervātu (Amatas kreisais krasts no Incēnu kraujas līdz Vanagu iezim), kur nepieciešams stingti ievērot dabas aizsardzības noteikumus! Ugunskuru kurināšana ir atļauta tikai tam speciāli sagatavotās vietās (pie bijušā Kārļu HES aizsprosta, starp Zvārtes un Miglas iežiem, apmetnes vietā pie Cēsu – Līgatnes ceļa tilta)!

Vai Amatā ir ūdens? Kāds līmenis? Kā gāja (šeit viens hrestomātisks stāsts!)? Nu ko, laižam? Pie airiem. Tiekamies uz Upes. Lai Jums veicas!



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv