Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Lavīnas kalnos. Un ne tikai kalnos…

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
2007. gada februāris, Rīga
Rakstā izmantoti fragmenti no Hansa Hartmaņa grāmatas "Mērķis Nanga Parbats", "Kalnu Grupas" apmācību lekcijas materiāli un 2004. gada arhīva raksts

Laiku pa laikam presē atskan ziņas par lavīnās bojā gājušiem cilvēkiem gan Eiropas kalnos, gan citur pasaulē. Sniega daudzums un krasās gaisa temperatūras svārstības Eiropā, īpaši pēdējos gados, radījušas un turpina radīt jūtamas problēmas gan kalnainu rajonu iedzīvotājiem, gan tiem, kas vēlas atpūsties un pavadīt atvaļinājumu kalnos.

Lielāki un mazāki sniega, ledus, akmeņu un dubļu nogruvumi - lavīnas - aprok un iznīcina ceļus, transportlīdzekļus, ēkas un diemžēl - arī cilvēkus. Pēc pagājušo gadu datiem, sniega lavīnu dēļ bīstamākās vietas Eiropā ir Francijas, Šveices un Austrijas kalnu slēpošanas centru apkārtne. Tas nenozīmē, ka lavīnas nav bijušas cituviet, bet tieši tur tās nodarījušas vislielākos postījumus, paralizējot transporta kustību, sagraujot ēkas un aiznesot līdz arī daudzu cilvēku dzīvības. Viennozīmīgi var teikt – vainīgs šajās nelaimēs lielākoties ir tikai pats cilvēks! Kalnu "pieradināšana" un "pilnīgi drošu" sporta un atpūtas vietu izveidošana cietusi neveiksmi...

Sniega lavīnas veidojas nestabilai sniega masai kustoties lejup pa nogāzi. Šo kustību var izraisīt dažādi apstākļi, tajā skaitā arī cilvēka rīcība. Pārvietošanās ātrums sniega lavīnām visbiežāk ir aptuveni 90-130 kilometri stundā. Šo ātrumu lavīna var uzņemt jau pirmajās piecās sekundēs! Slapja sniega lavīnas pārvietojas nedaudz lēnāk, jo to masa ir daudz lielāka. Potenciāli lavīnbīstamas ir gan stāvas, plašas un garas, gan lēzenas, īsas un šauras kalnu nogāzes. Nogāzes slīpums no 30 līdz 50 grādiem ir vispiemērotākais lavīnu veidošanās procesam. Tieši šāda slīpuma nogāzes sevišķi iecienījuši slēpotāji un snovbordisti... It sevišķi bīstamas ir "aizvēja" nogāzes, kurās uzkrājas daudz brīva, dziļa un nestabila sniega.



Visbīstamākās ir sniega plākšņu lavīnas, kas veidojas jaunajai vai vēja uzpūstajai sniega kārtas masai pārsniedzot iepriekšējā slāņa virskārtas stiprību. Cilvēkam, nokļūstot šādā lavīnā starp sniega slāņiem, tikpat kā nav izredzes izdzīvot. Šādu lavīnu var salīdzināt ar žurnālu kaudzes noslīdēšanu no slīpi sagāzta žurnālu galdiņa... Ilgstoši sniegputeņi, stiprs vējš, straujš atkusnis, lietus – tas viss var stimulēt lavīnu veidošanos, tomēr ne vienmēr lavīnas iespējams paredzēt, jo ne tikai augšminētie apstākļi nosaka lavīnu veidošanās procesu. Sniega stabilitātes analīze prasa komplicētas zināšanas un pieredzi.

Protams, mums šķietami vistuvākās lavīnu apdraudētās vietas atrodas vismaz vairāku simtu kilometru attālumā no Latvijas – Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā. Bet, lai cik tas dīvaini neliktos, pēdējos desmit gados, lavīnas un sniega nogruvumi aiznesušas vairāku cilvēku dzīvību arī pašā Latvijā! Kā tas iespējams? Ļoti vienkārši – uz stāvu nogāžu un krauju malām (upju krasti, karjeri, ceļmalas, grāvji u.c.) sniega un vēja iedarbībā veidojas sniega pārkares, kuras būtiski neatšķiras (ja nu vienīgi izmēra ziņā) no šāda veida sniega karnīzēm kalnos. Ja cilvēks karnīzes nobrukuma laikā atrodas virs vai zem tās – palīdzēt izglābties var tikai blakus esošie cilvēki vai "laimīgs gadījums"... Pirms dažiem gadiem šādā veidā, vienā no Vidzemes karjeriem, gāja bojā kāda meitene... Diemžēl šis nav vienīgais gadījums Latvijā. Ziemas ar bagātīgu sniega daudzumu un spēcīgu vēju, kas veido sniega pārkares, Latvijā nav retums, līdz ar to bērnu rotaļāšanās karjeru malās un lekšana pāri sniega pārkarēm, krītot zem tās saputinātajā mīkstajā sniegā, var beigties traģiski! Sniega karnīzei nobrūkot un uzkrītot virsū cilvēkam, tā var ar savu svaru piespiest cilvēku tā, ka tas nebūs spējīgs pat pakustēties. Nespējot paša spēkiem izkļūt no sniega gūsta un gadījumā, ja tuvumā nebūs neviena, kas varētu palīdzēt, cilvēks aizies bojā nosmokot, vai arī ķermeņa atdzišanas rezultātā!



Ar lavīnām kalnos cilvēki saskārušies jau no senatnes. Kalnu apmeklējumiem kļūstot aizvien intensīvākiem 19 gadsimta beigās un 20 gadsimta sākumā cilvēkam nācās samierināties un arī mācīties no aizvien jaunām traģēdijām, kuras tika izspēlētas aizvien jaunos, mazizpētītos kalnu rajonos. Divdesmitā gadsimta presē parādījās aizvien jauni kliedzoši virsraksti par "kalniem – slepkavām", kuri lavīnās aizrāvuši līdz teju vai veselas kalnos kāpēju ekspedīcijas. Viens no tādiem kalniem, kuru vācieši pat iedēvēja par savu "likteņkalnu" bija Nanga Parbats (8125 m) Himalaju kalnos, Pakistānā: vairākas neveiksmīgas Nanga Parbata virsotnes sasniegšanas ekspedīcijas, no kurām traģiskākā – 1937. gada ekspedīcija, kas piedzīvoja savu "lūzuma punktu" naktī no 14. uz 15. jūniju - IV nometnē 6200 m augstumā, zem lavīnas gāja bojā 7 tolaik Vācijā labi zināmi alpīnisti un vēl 9 vietējie nesēji… Lūk, daži fragmenti no ekspedīcijas dienasgrāmatas, kuru rakstīja viens no traģiskajā lavīnā bojā gājušajiem alpīnistiem, Hans Hartmanis (fragmenti no latviešu valodā izdotās grāmatas "Mērķis Nanga Parbats", 1943. gads, A. Ūdra apgāds):

"… tērauda zilas debesis, dedzinātāja saule un balti, vēja dzīti sniega putekļi kalnu šķautnē. No austrumu pīlāra augšējā ledus šķēršļa, kas jau mūs pie pirmā apmeklējuma šeit apsveica ar labu ledus lavīnu, pa starplaiku ir nonācis milzu lādiņš. Viss piesviests ledus gabaliem un ledus šķembām…Līdz augšai ar nastām piepildītā telts ir savā priekšpusē no lavīnas gaisa spiediena saņēmusi tādu belzienu, ka siena ir iespiesta un kārts divreiz lauzta."

"… izeju ātri no telts un vēl redzu, ka miglā uz mums drāžas balts sniega mākonis. Ātri leduscirtni sniegā un ar muguru saliekties pret lavīnu, te sniega putekļi jau arī veļas pāri! 20, 30 – gandrīz 40 sekundes jācīnās ar elpu, jo nav iespējams elpot. Sniega putekļi spiežas visur starp drēbēm, cepure jau sen norauta, mati apledojuši, spraucas uz priekšu – tad viss ir pāri! Es stāvu līdz ceļiem sapresētos sniega putekļos, viss pārvērsts sniega tuksnesī. Divas teltis apgāztas un saplosītas, telts spieķi saliekti vai salauzti (tie ir no tērauda skārda). Visapkārt pa telšu paliekām kūņojas saliekti stāvi ar apledojušiem matiem un bārdām… Mūs ir sasniedzis tikai sniega spiediens un putekļu vētra, kam tomēr bijis pietiekams spēks, lai izpostītu mūsu nometni."

"Visās iepriekšējās ekspedīcijās šī nometne skaitījās par pilnīgi lavīnu drošu. Ka sniega siena ap pusnakti vīrus dziļā miegā ir vienkārši apsegusi, to pierāda tas apstāklis, ka visi pulksteņi bija apstājušies vienā un tanī pašā laikā. Vīri nekā nebija manījuši. Viņu sejas bija stingras un mierīgas, un tanīs, kad viņus atrada, gandrīz varēja lasīt stipro ticību uzvarai pār kalnu…"




Kā novērtēt lavīnbīstamību kalnos un pasargāt sevi no šīm briesmām?

1. Iegūsti zināšanas! Ja vēlaties nodarboties ar kalnu sporta veidiem, kas saistīti ar atrašanos uz lavīnbīstamām nogāzēm (slēpošana, snovbords, braukšana ar sniega motorkamanām, trekings, alpīnisms u.c.), atrodiet literatūru, videofilmas vai informāciju internetā par šo tēmu. Ja iespējams, nepieciešams arī veikt praktiskas nodarbības, apgūstot sniega stabilitātes kontroles paņēmienus un glābšanas darbu veikšanu. Arī nokļūstot lavīnā, cilvēks vēl spēj pats sev palīdzēt, mēģinot izkļūt no tās "izpeldot" lavīnas virspusē, mēģinot saglabāt savas sejas priekšā pietiekamu vietu elpošanai.

2. Pārbaudi meteoroloģisko informāciju! Visos lielākajos kalnu atpūtas centros pieejama informācija par gaidāmo laiku, nokrišņu daudzumu, vēja ātrumu, sniega segas biezumu un stabilitāti. Šāda informācija pieejama arī pa telefonu un internetā.

3. Novērtē nogāzes lavīnbīstamību! Nogāzes slīpumā no 30 līdz 50 grādiem ir potenciāli lavīnbīstamas. Ne nelielas klintis, ne koki nespēj apturēt pamatīgu lavīnu, savukārt arī neliela lavīna var būt bīstama cilvēkam! Izvēloties vietu nakšņošanai kalnos, sevišķi rūpīgi jāapsver vietas iespējamā lavīndrošība!

4. Seko brīdinājuma zīmēm! Lielākajos kalnu atpūtas centros bieži redzamas izliktas zīmes, kas brīdina par nogāžu, ceļu un taku lavīnbīstamību. Redzēti arī cilvēki, kuri šādas zīmes ignorē... Ieteicams sekot arī cita veida "zīmēm" – svaigu lavīnu ceļiem, sniega struktūrai, laika pārmaiņām.

5. Izvēlies pareizo ceļu! Gan kāpjot augšup pa nogāzi, gan laižoties lejup pa to, izvēlies drošāko ceļu – nogāzes vidus ir bīstams, no tā atkāpšanās ceļš lavīnas gadījumā ir visgarākais. Kuluāri un "renes", iespējams, veidojušies lavīnu rezultātā un ir loģiski lavīnas ceļi! Turies tuvāk nogāzes malām un korēm!

6. Apzini savas iespējas! Izvēlies savam sagatavotības un zināšanu līmenim atbilstošu risku. Pieņemot lēmumus par ceļa izvēli novērtē savu spēku un sagatavotību šī ceļa veikšanai, kā arī apdomā iespējamos atkāpšanās ceļus. Apdomā savu gatavību reaģēt uz briesmām un pretoties tām.

7. Esi gatavs palīdzēt! Nokļūstot lavīnā, cilvēks, vairākumā gadījumu nav spējīgs paša spēkiem izkļūt no tās. Cietušā atrašana un tā elpošanas ceļu atbrīvošana ir vissvarīgākā tieši pirmajās minūtēs, jo tās var kļūt liktenīgas! Šim nolūkam ļoti būtisks ir ekipējums – individuālā "signālbāka", kas signalizē par ķermeņa atrašanās vietu zem lavīnas, lavīnzondes, ar kuru palīdzību iespējams atrast cietušo lavīnā, lavīnlāpsta, ar kuru atrakt cietušo. Tieši nelaimes aculiecinieki ir tie, kas var nekavējoties doties palīgā nelaimē nonākušajam!

No sniega pārslas līdz lavīnai: vēro mazāko, lai izvairītos no lielākā…
Kas jāzina par sniegu, tā struktūras izmaiņām un lavīnām tiem, kas dodas kalnos?

1. Nokrišņi kalnos – sniegs, krusa, sarma, lietus… Visi šie nokrišņi veido virsmu, ar kuru kāpējiem kalnos nākas saskarties. Nokrišņu uzkrāšanās un pārveides procesā veidojas lavīnas. Sniega kristālu struktūras izmaiņas maina nogāzes stabilitāti: svaiga sniega "pūderis" sablīvējas, snigšanas un vēja mijiedarbībā veidojas sniega plāksnes (wind slab), spēcīgs vējš pārnēsā lielu sniega daudzumu, kas uzkrājas aizvēja ieplakās un padziļinājumos, sniegs saules iedarbībā (atkūstot un sasalstot) kļūst kārtains un tā vidējie slāņi kļūst nestabili...

2. Ledus veidošanās - sniegs un ūdens pārtop ledū. Ledus, atšķirībā no veidošanās procesa mēdz būt gan balts (veidojies no sablīvēta sniega, reti kad stāvāks par 70°, ideāls kāpšanai), gan zaļgani zils (ļoti blīvs, lielā aukstumā ļoti ciets, veidojas no ūdens un sniega, arī uztekot uz klintīm). Sastopams arī "melnais" ledus (ļoti ciets, veidojas no cita veida ledus stāvokļiem ļoti zemu temperatūru un lavīnu "pulējuma" iespaidā). Ūdenskritumu ledus, kurš veidojas intensīvas ūdens tecēšanas vietās, bieži vien atsevišķās lāstekās ir atšķirīgos toņos. Šāds ledus mēdz būt dzidrs vai ar ūdens nokrāsu, bet ļoti blīvs un lūstošs, trausls (uzmanīgi, pat pie zemas temperatūras ledus var segt tekošu ūdeni!). Kāpšanas rezultātā atšķelts krītošs ledus var aizraut līdzi lielākas sniega masas un izraisīt lavīnu.

3. Lavīnbīstamības risks – tas pastāv gandrīz visur, kur vien ir sniegs! Nogāzes stāvums no 25-50° (visbiežāk 35-45°) ir visapdraudētākais, bet arī citās vietās lavīnas ir iespējamas (sniega, ledus nobrukumu veidā u.c.). Katru gadu lavīnās pasaulē iet bojā vairāk kā pusotrs simts cilvēku. Lavīnas (kopā ar sniega maršrutu potenciālo bīstamību sliktas drošināšanas un izslīdēšanas briesmu dēļ) ir viens no lielākajiem riskiem alpīnismā! To spēks un ātrums (līdz pat 300 km/h!) var sasniegt milzīgus apmērus, nodarot ļoti nopietnus postījumus. Cilvēkam nonākot lavīnā draud nosmakšana, masīvas traumas (lielā ātrumā atsitoties pret iespējamiem lavīnas šķēršļiem vai nokrītot no liela augstuma kopā ar lavīnu), hipotermija. Nokļūstot lavīnā, cilvēka izdzīvošanas iespējas ir ļoti niecīgas.

4. Lavīnu veidi – atkarībā no sniega seguma veidošanās un tā stāvokļa izmaiņu procesiem, var būt vairāku veidu lavīnas: sniega nogruvums, plākšņveida sniega lavīna (sniega plāksnes veidojas arī vēja iedarbībā, var lūzt ļoti plašā nogāzes joslā!), pūdersniega lavīna (sākot ar nelielām viļņveida lavīnām līdz pat milzīgām sniega masām, kuru priekšā iespējams triecienvilnis!), slapja sniega lavīnas (siltā laikā, pastiprināta saules siltuma iespaidā, viena no brīdinošām pazīmēm – sniega "piku" velšanās, parasti sākas vienā "punktā" un progresējot aizrauj līdz konusveida sniega "laukumu"), ledus nobrukumu lavīnas (apledojušu klinšu "attīrīšanās" process, ledāju leduskritumu lūzumi). Var būt kombinēta veida lavīnas (piem. leduskrituma lūzums aizrauj līdz milzīgas sniega masas no zemāk stāvošās nogāzes).


Plākšņveida sniega lavīnas veidošanās un vēja uzpūstas sniega karnīzes iespējamā atlūzuma vieta

5. Laika un diennakts apstākļi, kas stimulē lavīnu rašanos – neatkarīgi no tā, ziema vai vasara, uzsniegot lielam daudzumam jauna sniega, ļoti pieaug lavīnu iespējamība (pieaug sniega segas svars un spiediens uz iepriekšējā sniega klājuma virskārtu). To var paaugstināt arī ļoti spēcīgs vējš (īpaši aizvēja pusē veidojas slāņainas sniega plāksnes ar tām raksturīgu čīkstošu skaņu, kas novērojama brienot sniegu vai iedurot sniegā leduscirtni), krasas temperatūras svārstības. It īpaši ziemā, pēc ilgstošiem sniegputeņiem, pirmās 24-48 stundas ir īpaši bīstamas! Vasarā sevišķi bīstamas sniega nogāzes (Eiropas un Āzijas kalnos nedaudz drošākas skaitās ziemeļu nogāzes!) kļūst dienas otrajā pusē, kad saule tās sasildījusi.

6. Maršruta plānošana un potenciāli bīstamu vietu atpazīšana – maršruta plānošanas laikā sevišķa vērība jāpievērš informācijai, kas attiecas uz iespējamām lavīnām, nogruvumiem (gan ledājos, gan uz sniega - ledus nogāzēm, gan arī kombinētos un pat klinšu maršrutos!). Svarīgi arī apzināt to reljefa daļu, kas atrodas virs plānotā maršruta (piem. ledus kāpšanas lāstekas zem lieliem sniega laukiem). Īpaši svarīga ir vietējo apstākļu pārzināšana (piem. informācija par vietām, kurās lavīnas ir regulāri), meteoroloģiskā informācija (nokrišņu daudzums iepriekšējā periodā, gaidāmie nokrišņi, vēja ātrums un virziens, temperatūras svārstības) un spēja maršrutā pārbaudīt un novērtēt tā kondīciju. Milzīga vērība jāpievērš arī sniega veidojumiem – pārkarēm, karnīzēm (nolūstot kopā pat ar nelielu karnīzi cilvēks var aiziet bojā, no tām jāturas tālu, gan vienā, gan arī otrā nogāzes pusē!), izliektām sniega nogāzēm (sniega slāņi tajās var būt mazāk stabili), sniega "spilveniem" (aizvējā zem korēm, stāvās ieplakās), kā arī iepriekšējo lavīnu atstātām pazīmēm. Ja nav pārliecināta viedokļa par maršruta izvēli – labāk izvēlēties izteikti drošu reljefu (piem. nogāzes paaugstinājumi, kores, klinšu ribas). Jāmācās pazīt potenciāli bīstamas vietas, zināt, kam jāpievērš uzmanība un uz ko jāskatās! Šādas zināšanas vislabāk apgūt praksē, kāpjot kopā ar pieredzējušiem kāpējiem un alpīnisma instruktoriem.

7. Nogāzes testu veidi – vienkāršākais – izmērot nogāzes slīpumu (piem. trekinga nūju tests). Otrs – izvēlēties potenciāli drošu vietu un izmēģināt nogāzi tajā ielecot (ar drošināšanu!). Trešais – atšķeļot nelielu sniega bloku (~50 x 50 cm) ar sniega lāpstu. Ceturtais – izrokot nogāzes "paraugbloku" (~2 x 1,5 m), un to atsevišķi slogojot (ar slēpēm vai sniega raketēm no virspuses). Nepārprotamas norādes uz paaugstinātu lavīnbīstamību: sniega nogāzes lūšana un plākšņu atdalīšanās zem cilvēka kājām, izteiktas čīkstošas skaņas minot sniegu vai iedurot un kustinot leduscirtni, sniega segas izteikta slāņainība, lielas sniega pārkares, sniega "piku" velšanās pa nogāzi.

8. Lavīnbīstamu nogāžu šķērsošanas taktika – ja ir nepieciešamība un nav iespējams no šādu vietu šķērsošanas izvairīties – tas jādara diennakts drošākajā laikā, vismazāk bīstamajā vietā, ļoti ātri, pa vienam, pievēršot vislielāko uzmanību potenciālajām briesmām! Startējot no drošas vietas, bez apstājas, jānokļūst drošā vietā. Šādos gadījumos rūpīgi jāizsver visi "par" un "pret" drošināšanas virvju lietošanai (pirmajam nonākot lavīnā, tas var aizraut līdz arī tos, kas drošina)! Citi grupas dalībnieki no drošas vietas veic novērošanu un ir gatavi jebkurā mirklī iesaistīties palīdzības sniegšanā. Nogāzes šķērsotājs pats potenciāli var kļūt par lavīnas izraisītāju! Izvēloties ceļu, nekad nepaļaujieties uz iepriekšējo grupu vai slēpotāju pēdām, nekad nešķērsojiet potenciāli bīstamu nogāzi zem vai virs citiem cilvēkiem.

9. Nepieciešamais (rekomendējamais) ekipējums potenciāli lavīnbīstamos maršrutos – raidītājs (zem drēbēm, apakšējā apģērba slānī, tā lietošanu īpaši jāapgūst), saliekamā sniega lāpsta, lavīnzonde, nogāzes leņķa mērītājs, sniega zāģis (noderīgs gan testu veikšanai, gan naktsmītnes iekārtošanai). Tomēr jāpatur prātā, ka šī ekipējuma esamība nav garantija tam, ka neiekļūsiet lavīnā. Arī spēja lietot šo ekipējumu atkarīga no kāpēju sagatavotības un regulāriem treniņiem šajā jomā. Atcerieties – ekipējuma esamība un tā stāvoklis jāpārbauda pirms iziešanas maršrutā!


Ekipējums lavīnbīstmiem rajoniem: lavīnu zonde, saliekama sniega lāpsta un tai pievienojams sniega zāģis

10. Lavīnā iekļuvuša cilvēka glābšana – pirmais un vienīgais likums - ātri! Pētījumi liecina, ka no tiem cietušajiem, kas atrasti pēc 30 minūtēm, tikai 30% palikuši dzīvi. Pirmajās 15 minūtēs atrastie izdzīvo gandrīz 90% gadījumu. Palīdzība no malas (piem. glābšanas dienesti) šādās reizēs lielākoties atrod cietušo ķermeņus...
A. Pārliecinieties, ka paši esiet drošībā un citi grupas dalībnieki nav apdraudēti! Noskaidrojiet, cik cilvēki ir iekļuvuši lavīnā.
B. Atpazīstiet un atzīmējiet (ar mugursomu, jaku u.c.) vietu, kurā cietušais (cietušie) tika redzēts pēdējo reizi.
C. Vizuāli pārmeklējiet nogāzi 10-20° leņķī uz leju no atzīmētās vietas, skatoties pēc zīmēm, kas varētu liecināt par cietušo (ķermeņa daļa, apģērbs u.c.). Ieklausieties iespējamās skaņās.
D. Uzsāciet raidītāja (ja tāds ir) meklēšanu, vai meklēšanu ar lavīnzondi. Nepadodieties līdz spēku izsīkumam!
E. Cietušā atrašanas gadījumā nekavējoties sniedziet tam pirmo palīdzību (~10% cietušo mirst pēc viņu atrašanas, šoka, traumu vai hipotermijas rezultātā!).

11. Pašglābšanās iekļūstot lavīnā – tā ir visizmisīgākā cīņa jūsu dzīvē! Un ļoti jācer, ka ne pēdējā...
A. Jebkuriem līdzekļiem jācenšas izvairīties no lavīnas, ja tomēr tas nav izdevies - izkļūt no slīdošās sniega masas! Skriešana (45° leņķī uz leju), lekšana, "peldēšana" sniega masā, mēģināšana pieplakt un noturēties iecirstos leduscirtņos pārlaižot pāri ķermenim lavīnu – tas viss var pasargāt dzīvību.
B. Jāmēģina noturēties lavīnas virspusē (tikai 20% bojā gājušo, atšķirībā no 60% gadījumā, ja cietušais tiek aprakts...). Lai to varētu izdarīt, jāatbrīvojas no visa, kas var to kavēt (slēpes, mugursoma, trekinga nūjas u.c.). Peldēšanu imitējošas kustības, atsperšanās no cietas virsmas – to visu var realizēt tikai sniega masai kustoties. Atrašanās 0,5 m dziļumā – 73%, 1 m dziļumā – 36%, 1,5 m dziļumā – vairs tikai 15% no iespējas izdzīvot...
C. Jāmēģina saglabāt vietu elpošanai (vairāk kā 60% lavīnu upuru mirst nosmokot)! Ievelciet dziļu elpu pēdējā iespējamā brīdī, mēģiniet pasargāt seju un elpošanas orgānus no sniega masas – iespēja elpot var palielināt jūsu iespēju izdzīvot.
D. Nekrītiet panikā un mēģiniet saglabāt mierīgu elpošanu.

Lavīnbīstamības atpazīšana un novērtēšana ir ļoti atkarīga no alpīnista kalnos un treniņos gūtās pieredzes, tomēr arī šāda pieredze neizslēdz kļūdas un neparedzētu apstākļu sakritību. Nedrīkst akli "ieciklēties" uz mērķi, mainoties apstākļiem jāmaina arī iespējamā darbība.



www.adventurerace.lv sadaļā "Arhīvs" lasāmi vēl vairāki raksti, kas var noderēt ikvienam, kas gatavojas doties kalnos, nodarboties ar alpīnismu un citām āra aktivitātēm.


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv