Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Preses ziņas
Cerro Torre: apgalvojumi un minējumi

Autors: Atis Rektiņš [ AUTORS?]
2007. gada janvāris, ASV

Cerro Torre (3127 m) – viena no pazīstamākajām Patagonijas virsotnēm uz Čīles un Argentīnas robežas, ilgi ticis uzskatīts par vienu no visgrūtāk uzkāpjamiem kalniem pasaulē, gan ne sava pieticīgā divu kilometru augstuma dēļ, bet gan stāvo klinšu sienu (no pakājes ledāja līdz virsotnei ir "tikai" ~1220 metru) un ārkārtīgi nepastāvīgā laika dēļ.

Tāpat ar Cerro Torri saistīts viens no ilgākajiem konfliktiem alpīnisma vēsturē, kas sākās 1959. gadā, kad Cerro Torres virsotni sasniedza (?) itālietis Cezāre Maestri (Cesare Maestri) un austrietis Tonijs Egers (Toni Egger). Viņus atbalstīja cits itālietis Cezarions Fava (Cesarion Fava), taču jau iepriekš kāpienos gūto savainojumu dēļ viņš nemaz nepretendēja uz kāpšanu virsotnē.


Cerro Torre (3127 m), foto no www.trekearth.com

Pirmais Maestri piegājiens kalnam notika jau 1958. gadā, taču tad kāpēji tikai atbrauca, paskatījās uz kalnu un saprata, ka nepieciešams vēl nopietni gatavoties. 1959. gadā, pēc Maestri vārdiem, lielas grūtības sastaptas jau ekspedīcijas sākumā, kad sliktā laika dēļ vairākas dienas kāpēji bija spiesti nogaidīt kalna pakājē. Iestājoties labākam laikam, Maestri, Egers un Fava vispirms pietiekoši ātri un vienkārši sasniedza trīsstūrveida sniega laukumu virs zemākās grēdas, kur viņus gaidīja grūts kāpiens līdz Conquest pārejai (Col of Conquest).

Jau šajā vietā parādās pirmās nesakritības ar Maestri stāstīto, jo kāpienu līdz zemākās grēdas augšai citi kāpēji nosauc par īpaši grūtu. Turklāt, Maestri raksturo tālāko kāpienu no trīsstūrveida apsnigušā plato līdz Conquest pārejai kā ļoti grūtu, tomēr visi citi, kas kāpuši pa šādu maršrutu, šo vietu maršrutā apraksta kā salīdzinoši vienkāršu... Kā izteicās 1976. gada Torre Egger (blakus esošā virsotne) kāpiena dalībnieks Džims Donini (Jim Donini), kurš pa Maestri maršrutu kāpa līdz Conquest pārejai: "Tu paskaties aiz stūra un tur ir ap 120 m gara rampu sistēma, kas ved uz pāreju, un tā ir vieta, kura, kā Maestri apgalvoja bija ļoti grūts traverss, un no zemes tas izskatās kā gluda siena, kaut gan patiesībā, paskatoties ap stūri, ir rampa, kura ir viegla, tā nepavisam nav grūta... atrodoties zemāk nevar saredzēt rampu...".


Cerro Torre ziemeļu un austrumu sienu shēma

Virs Conquest pārejas, pēc Meastri vārdiem, kalnu klāja no 20 cm līdz 1 m bieza ledus sega, kas ļoti atviegloja kāpšanu, un tā kā Egers bija izcils ledus kāpējs, tad kāpšana padevās īpaši ātri. Pēcāk gan visi kāpēji komentējuši, ka kaut arī parasti izskatās, ka ziemeļu siena ir pārklāta ar ledu, patiesībā tā parasti tikai apsalusi ar ļoti plānu ledus kārtiņu, turklāt neviena cita kāpšanas ekspedīcija, nav pieredzējusi ledu uz ziemeļu sienas. Laižoties lejā, Tonijs Egers gāja bojā noraujoties, līdzi aizraujot lielāko daļu ekipējuma un, galvenais, fotoaparātu ar virsotnes fotogrāfijām… Viss kāpiens ilga tikai 6 dienas, kas tiem laikiem bija neredzēts sasniegums.

Jau uzreiz pēc triumfālās atgriešanās, pēc kuras Maestri tika bagātīgi apbalvots un godināts, viņa kāpiens un virsotnes sasniegšana tika apšaubīta, vispirms jau tāpēc, ka Maestri apraksti par šo sasniegumu ir ļoti detalizēti un sīki tikai par apkārtni dažus simtus metrus virs zemes, vēlāk tie kļūst samērā izplūduši un nekonkrēti. Jāpiebilst arī, ka laikā līdz 2000. gadam, analizējot dažādos laika posmos Maestri aprakstīto un stāstīto, iespējams izdalīt vismaz trīs dažādus uzkāpšanas maršrutus.

Šaubas īpaši pieauga pēc 1968. gada, kad Cerro Torre mēģināja iekarot britu ekspedīcija. Viņi nesasniedza virsotni, kāpjot pa daudz vienkāršāku maršrutu, tomēr publiski sāka izteikt šaubas, ka Maestri šāds sasniegums būtu izdevies sešu dienu laikā, ņemot vērā ekspedīcijas mazo dalībnieku skaitu un teorētiski milzīgo ekipējuma svaru. Kens Vilsons (Ken Wilson), žurnāla "Mountain" redaktors, nekavējās šīs šaubas izteikt publiski.

Tas saniknoja Maestri un 1971. gadā viņš organizēja jaunu ekspedīciju, līdzi ņemot ar degvielu darbināmu kompresoru un sienu piedzina ar aptuveni 350 - 400 šlamburāķiem. Viņa maršruts izpelnījās ne visai glaimojošu "Kompresora ceļš" (Compressor route) nosaukumu, turklāt pats kompresors joprojām karājas maršruta augšgalā, nelielā attālumā no virsotnes. Šoreiz Maestri nesasniedza pašu virsotni tīši un neuzkāpa aptuveni 50 m augstajā ledus "cepurē" apgalvojot, ka tā nemaz neesot virsotnes sastāvdaļa un ledus drīzumā nokritīs. Viss šis pasākuma gan nevis nomierināja, bet vēl vairāk saniknoja viņa oponentus; žurnāls "Mountain" 1972. gadā publicēja rakstu ar nosaukumu – "Cerro Torre, apgānītais kalns".

1974. gadā Cerro Torres virsotni pēc ļoti grūta kāpiena sasniedza itāļu ekspedīcija (pirmā, kas spēja pierādīt uzkāpšanas faktu), un kura nepelnīti nekādu īpašu pagodinājumu neizpelnījās, īpaši tāpēc, ka vēl aizvien pietiekoši daudzi kāpēji uzskatīja, ka Maestri virsotni sasniedza pirmais, jau 1959. gadā.


Žurnāla "Climbing" (No185) vāks, kurā publicēts plašs raksts par Cerro Torri

Ļoti atklāti Maestri pirmgājienu sāka apšaubīt tikai 1976. gada, kad amerikāņu ekspedīcija, kāpjot Cerro Torre pieguļošajā Torre Egger pa maršrutu, kas līdz Conquest pārejai dublēja Meastri veikto, neatrada nekādas kāpšanas pēdas (āķus, virvju paliekas), kaut arī to bija ļoti daudz līdz noteiktam augstumam – nedaudz zem trīsstūrveida sniega laukuma zem zemākās kores. Pēc Maestri izteikumiem, klintī tika iedzīti un tajā bija jāpaliek vairākiem desmitiem vai simtiem klinšu āķu, ledus skrūvju, šlamburāķu un citu piederumu, un nebija īpaši iespējams, ka itin nekas no tā nebūtu saglabājies. Vēlākos gados, pa Maestri maršrutu tika kāpušas vairāk nekā 10 ekspedīcijas, taču nevienai, grūtā maršruta un tā laika ekipējuma dēļ, neizdevās tikt īpaši tālāk par Conquest pārēju. Arī nekādas Maestri un Eggera pēdas netika atrastas.

Šīs apsūdzības ļoti aizskāra itāļu kāpēju, kurš par visiem, kuri uzdrošinājās apšaubīt viņa sasniegumu izteicās pietiekami rupji un turpina darīt to vēl šodien. Diskusija pēc 1976. gada izvērtās īpaši skarba, ar apvainojumiem no visām iesaistītajām pusēm, 1991. gadā ievērojamais kinorežisors Verners Hercogs, par ekspertu pieaicinot Reinholdu Mesneru, uzņēma filmu par šiem notikumiem – "Akmens kliedziens" ("Schrei aus Schtein").

Jāatzīst gan, ka Maestri pierādījumi nekad nav bijuši īsti pārliecinoši, tie iekļauj visai kļūdainus Cerro Torres aprakstus un laikam ejot, apraksti par kāpienu pietiekoši ievērojami atšķiras. Arī Cezaroni Feva (kāpējs, kurš arī kāpa Cerro Torre, taču atgriezās bāzes nometnē ātrāk) regulāri mainījis savas domas un pasākuma aprakstus, pēdējā laikā gan pievēršoties Maestri atbalstam.

Savdabīgu punktu visai polemikai pielikta itālietis Rolando Garibotti, 2004. gadā "The American Alpine Journal" publicējot detalizētu pētījumu, kurā pierādīja, ka Maestri nekādā gadījumā nevarēja būt sasniedzis Cerro Torres virsotni. Papildus jau iepriekš minētajiem, viņš izteica daudzus citus argumentus, piemēram, ka divu kāpēju grupa nemaz nevarēja fiziski panest visu nepieciešamo ekipējumu, kas 50-o gadu beigās bija īpaši smags. Meastri apgalvo, ka virs Conquest pārejas līdzi tika ņemti 200 m virves, 30 šlamburāķi, 100 klinšu āķi, 30 ledus skrūves, ēdiens vairākām dienām un cits ekipējums. Tas viss svēra vismaz 25 kg uz kāpēju.

Visbeidzot, 2004. gada novembrī, R. Garibotti kopā ar Alessandro Beltrami un Ermano Salvateru (Ermanno Salvaterra), kurš jau vairākas reizes pirms tam bija sasniedzis Cerro Torres virsotni, gan pa citiem maršrutiem un līdz tam bija viens no lielākajiem Maestri aizstāvjiem, atkārtoja 1959. gada maršrutu gandrīz pilnībā un 2006. gadā par šo sasniegumu tika nominēti "Zelta Leduscirtnim" (starptautiska balva ko ik gadu pasniedz Francijā). Visi trīs nominētie itālieši gan no šī goda pieklājīgi atteicās, pamatojoties uz to, ka alpīnismā nav iespējams objektīvi salīdzināt dažādus kāpienus. Tāpat viņi uz kalna neatrada nekādus Maestri un Egera klātbūtnes pierādījumus, vismaz ne augstāk par trīsstūrveida sniega laukuma pakāji. Viņi arī atgādināja par nepelnīti aizmirstajiem pirmajiem Cerro Torres iekarotājiem – itāļu 1974. gada ekspedīciju, kurā no 12 kāpējiem, virsotni sasniedza četri - Mario Conti, Casimiro Ferrari, Daniele Čiappa un Pino Negri. Īsi pirms balvas pasniegšanas ceremonijas, Maestri gan atgādināja par sevi, paziņodams, ka nominētie itālieši veikuši nevis jauna un grūta maršruta pirmgājienu, bet gan tikai atkārtojuši viņa 1959. sasniegumu…

Jau kopš 1976. gada Maestri ir izvairījies no intervijām, tādas bijušas tikai divas, pie tam abas sniegtas tikai pēdējo gadu laikā. Vienas intervijas lielākā daļa atrodama zemāk, taču arī šeit redzams, ka nekādus skaidrus argumentus savam atbalstam Maestri tā arī nemin.

Franču kāpējas Čārlija Bafeta (Charlie Buffet) intervija ar Maestri 2006. gadā, kura publicēta žurnāla National Geographic Adventure 2006. gada aprīļa numurā:

Čārlija Bafeta: Ko jūs atbildētu kāpējiem, kuri pagājušā gada rudenī uzkāpa Cerro Torre un tagad apstrīd Jūsu kāpienu?
Cezāre Maestri: Jūs domājat Ermano Salavteru? Es viņu neiesūdzēju par apmelošanu, jo nevēlējos nodarīt kaitējumu alpīnismam. Atļaujiet man precizēt: es cīnos par principu. Ja viņi man netic, ja viņi apšauba manu kāpienu, tad es apšaubu visu alpīnismu.

Ko Jūs ar to domājāt?
Ja manus kāpienus tik rūpīgi pārbauda, tad man jāapšauba visi ievērojamie solo kāpieni. Man jāapšauba visi Mesnera kāpieni – man jāapšauba viss.

Vai jūs sakāt, ka vienmēr būtu jātic kāpējam?
Nepārprotami. Bet ne manis dēļ. Kurš var pierādīt, ka Mesners sasniedza Everesta virsotni?

Mesners uzņēma fotogrāfiju.

Es ne [cenzēts] nedodu. Jūs ļoti labi zināt, ka fotogrāfijas var viltot. Fotogrāfijas neko nepierāda. Starp mums runājot, Mesners ir īsts [cenzēts]. Viņš ieraudzīja Cerro Torri tikai tad, kad taisīja to neveiksmi no Hercoga filmas. Viņš to ieraudzīja pa gabalu no helikoptera. Vienu dienu es viņam teicu, "Tu redzi, Mesner, tie, kuri slikti runā par Cerro Torri ir tādi kā tu, kuri nespēja sasniegt virsotni". Tāpēc viņam būtu jāizveras, jo ja viņš apstrīd manu kāpienu, es apstrīdu visas viņa aktivitātes, kuras nav tik tīras kā izskatās.

Salvatera saka, ka viņš neatrada āķus vai liecības par jūsu klātbūtni augstāk par Conquest pārēju.
Viņi veic kampaņu pret mani presē, tāpēc es viņus tagad iesūdzēšu par apmelošanu un neslavas celšanu. Jo es esmu noguris, man tas viss ir līdz šai vietai, man tas ir apriebies. Viņi ir iznīcinājuši manu dzīvi.

Kā jūs izskaidrotu strīdu, kas apvij 1959. gadu [Maestri kāpienu]?
To ir radījuši visi tie kuces dēli. Es neesmu kuces dēls. Savas dzīves laikā, visu dzīvi, es nekad neesmu melojis. Visi zina, ka es esmu godīgs, esmu lojāls, es nekad neesmu gribējis kādu iznīcināt, lai nokļūtu virsrakstos. Es nokļuvu virsrakstos, jo biju pasaules spēcīgākais solo kāpējs. Vai Jūs saprotat?

Vai varu uzdot jums specifisku jautājumu? Kā jūs izskaidrojat, ka uz un virs Conquest pārejas nav šlamburāķu?
Klausieties ļoti uzmanīgi: kad mēs kāpām to 1959. gadā, Cerro Torres ziemeļu siena bija cieta ledus un sniega masa. Mēs pa to uzkāpām. Eggers bija pasaules labākais ledus kāpējs. Mēs to izmantojām savā labā, jo laiks bija bijis slikts trīs nedēļas un Cerro Torre bija pārklāts ar ledu... [Maestri izbļauj rupjību virkni]. Bet es ne [cenzēts] nedodu par šo visu. Tas viss jau ir izrunāts, nolādētā elle. Jūs to nespējat saprast.

Tad kā jūs drošinājāt sevi kāpjot augšā?
Mēs izkalām ledū caurumu, tajā horizontāli ieguldījām cirtni, tam pievienojām virvi un pārklājām to ar sniegu un ledu, līdz caurums bija pilns kā glāze.

Es nekad neesmu dzirdējis par kādu, kurš šādu tehniku izmantotu uz tik slīpas virsmas. Kā ar nolaišanos?
Vispirms jau, mēs izmantojām klinšu āķus. Mēs izmantojām plaisas, kurs bija pilnas ar ledu. Mēs iesitām arī astoņus šlamburāķus, jo mēs nolaidāmies pa 120 metriem, izmantojot dubultās virves. Tas ir gandrīz neiespējami uz vienu kilometru augstas sienas atrast vienu āķu pāri. Ja viņi man netic, tad mums jāapstrīd viss alpīnisms. Tā ir mana nostāja, bet ne tikai manā gadījumā: ja netic vienam kāpējam, tad netic nevienam. Vai jūs mani saprotat?

Vai savā grāmatā jūs rakstāt par šo āķu virkni?
Man nekas nav jāpaskaidro: es nevienam neesmu neko parādā. Viņi var izgudrot ko vien vēlas – āķus, ne āķus, tam mani vispār nebūtu jāsatrauc. Ko es izdarīju, bija ievērojamākais sasniegums pasaulē. Es to izdarīju viens. Bet tas nenozīmē, ka es...ka es sasniedzu virsotni, vai jūs saprotat? Vai es izsakos pietiekami skaidri?

Nē, es nesaprotu. Jūs teicāt, ka jūs virsotnē atstājāt bundžu?
Ko jūs domājat, ka pēc 50 gadiem jūs varat atrast bundžu? Nu ziniet...

Vai jūs domājat, ka tur kaut ko atradīs?
Mani tas neinteresē; viņi man tic, netic, man vienalga. Es balstu to visu uz principu, ka ja mēs apšaubām vienu kāpienu – ne manējo, bet jebkuru kāpienu – mums jāapšauba viss alpīnisms.

Jūs zināt, ka daudzi alpīnisti saprastu to, ja jūs nebūtu aizgājuši līdz virsotnei, dažādu iemeslu dēļ, varbūt Egera nāves dēļ?
Ko jūs man, ellē, ar to gribat teikt?

Atļaujiet man beigt! Kaut arī jūs neesat sasniedzis virsotni, nekas nevar manīt faktu, ka jūs joprojām esat ievērojams kāpējs.
Es to nepieņemu. Es to absolūti noraidu. Kāpēc jums tur neuzkāpt? Ar Salvateru un to [cenzēts] [domāts Garibotti]. Uzkāpiet un paskatieties. Jūs sapratīsiet.
[Īsi pēc šī komentāra, ar strupu “Uz redzēšanos, paldies”, Maestri noliek klausuli.]

***

Raksta sagatavošanai izmantotie materiāli:
● Raksts 2004. gada "American Alpine Journal" – "Cerro Torre, A Mountain Unveiled" (raksts PDF formātā).
● "National Geographic" raksti 2006. gadā par Cerro Torres kāpieniem (2006. gadā tikai internetā publicētais raksts un 2006. gada aprīļa numurā publicētais raksts).

Interesanta papildus informācija:
● E. Salavaterras raksts žurnāla "The Alpinist" 16. numurā ar lieliskām kāpšanas bildēm (2004. gada novembris) no Cerro Torre (raksts skatāms www.alpinist.com lapā).
● 2006. gada "Zelta Leduscirtņa" balvas apraksts, ar īpašu uzsvaru uz Garibotti, Beltrami un Salvaterras nominācijas atteikumu. (raksts www.mounteverest.net lapā).
● Raksts par 2006. gada Maestri Zelta Leduscirtņa pretenzijām (raksts www.mounteverest.net lapā).
● Krievu 2005. gada Cerro Torres ekspedīcijas apraksts (angļu valodā, www.mountain.ru lapā).

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv