Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ekipējums
Ekipējums leduskāpšanai un draitūlingam

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
2007. gada janvāris, Rīga

Ledus kāpšana ir labs treniņš visiem, kas nodarbojas ar alpīnismu, kā arī iespēja iepazīties ar to tiem, kas nesen sākuši interesēties par kalnos kāpšanu. Tā sniedz interesantas izjūtas, pārbauda mūsu adrenalīna "krājumus" un ļauj apskatīt līdz šim vēl neredzētas vietas, izjust dabas daudzveidības skaistumu. Šī arī ir laba iespēja pārbaudīt skarbākiem apstākļiem iegādātu ekipējumu un apģērbu.

Ledus kāpšana, tāpat kā klinšu kāpšana, kā atsevišķs kāpšanas novirziens savulaik radusies no alpīnisma, bet nu jau daudzviet pasaulē attīstījusies kā atsevišķs kāpšanas sporta novirziens. Pie tam – krietni vien daudzveidīgs pat savos sīkāk sadalošos novirzienos. Tāpat kā klinšu kāpšanā, katru gadu, vairākos posmos notiek Pasaules čempionāts ledus kāpšanā. Arī Latvijā šāda sporta veida attīstībai varētu būt perspektīva, jo nebūt nav jādodas dārgos un tālos kalnu ceļojumos, lai kāptu pa vertikālām ledus sienām - tas iespējams arī Latvijā! Gan uz dabīga ledus (vērā ņemami (kāpjami) leduskritumi Latvijā ir tikai pie Braslas un Amatas upēm, vēl pie tam, ļoti nedaudzās vietās un lielākoties atrodas aizsargājamās dabas teritorijās), gan uz ledus lāstekām, ka izveidojušās netīši (šādi gadījumi gan pakļauti veiksmei – gan veidošanās, gan kāpšanas ziņā…). Protams, ka sportiskām izdarībām būtu nepieciešams sarežģītāks, mākslīgi veidots un "laistīts" reljefa tornis (arī tādu veidot Latvijā pirmie mēģinājumi jau bijuši!), tomēr dabas veidotie leduskritumi var kļūt par labu un emocionālu iesākumu leduskāpšanas "slimībai".



Leduskāpšana – leduskritumi un kalnu maršruti

Leduskāpšana iespējama ne tikai kalnos, bet arī krietni līdzenās vietās (piem. Latvijā), kur vien veidojas dabīgi, vai tiek veidoti mākslīgi ledus notecējumi. Ledus maršruti ir ļoti daudzveidīgi un kāpšana tajos - dažādās grūtību pakāpēs – no ledāju šķērsošanas līdz pat horeogrāfijas paraugdemonstrējumiem uz klinšu pārkarēm, kuras beidzas ar mazu lāsteku... Tomēr visbiežāk ar leduskāpšanu mēs saprotam vairāk vai mazāk vertikālu ledus sienu kāpšanu, kurā kāpēji izmanto dzelkšņus, leduscirtņus, kā arī ledusāķus drošināšanas organizēšanai.

Pārvietošanās pa ledu – atkarībā no ledus stāvuma un kvalitātes, ir dažādas tehnikas, lai pa to kāptu. Un protams, tam nepieciešams arī atbilstošs ekipējums: pie zābakiem stiprināmi dzelkšņi un rokās – leduscirtnis. Pieaugot ledus stāvumam, rodas nepieciešamība, papildus dzelkšņiem, intensīvi lietot trešo un ceturto atbalsta punktu. Iesākumā (~40-60°) tas var būt viens leduscirtnis un viena roka, nogāzes stāvumam pieaugot (virs 65°) – divi leduscirtņi. Gan dzelkšņu, gan leduscirtņu ieciršana ledū nav gluži vienkārša un viegla nodarbe – veiksmīgai kāpšanai jāievēro pareizs ieciršanas leņķis un jāpielieto adekvāts spēks!

Apgūstot leduskāpšanu pastiprināta uzmanība jāpievērš neskaitāmiem "knifiņiem": pareizai stājai (pareizs pēdu locītavas leņķis, kāju platums, ķermeņa pozīcija, muskuļu enerģiju taupošs leduscirtņa cirtiena atvēziens un trajektorija), pareiza kāpšanas ceļa un dzelkšņu, cirtņu ieciršanas vietas izvēlei (ledus struktūras novērtēšana, dzelkšņu priekšējo zobu pozīcija, izvairīšanās no atkārtotu cirtienu veikšanas, dabīgu ledus reljefa vietu un jau esošu cirtuma vietu izmantošana), pielietotajam spēkam, attālumam no viena cirtņa iecirstās vietas līdz otram, krītošo ledus atlūzu trajektorijai, drošināšanas virvju pozīcijai…

Ļoti būtiska nozīme leduskāpšanā ir ekipējuma izvēlei. Pirmkārt uzmanība jāpievērš tā drošībai! Leduskāpšana ir potenciāli bīstamāka par klinšu kāpšanu, jo tajā ir vairāk objektīvo briesmu: neprognozējama ledus struktūra, krītošs ledus no augšējā kāpēja, iespēja iegūt sejas un galvas traumas ar paša kāpēja neveiksmīgi lietotiem leduscirtņiem, potenciālas kāju traumas, kuras var gūt pats no saviem dzelkšņiem (paklūpot, iecērtot dzelkšņa asos zobus otrā kājā), iespēja gūt kāju un roku pirkstu apsaldējumus. Arī kāpēja apģērbs ir ne maznozīmīgs. Kas attiecas uz kāpšanas un drošināšanas ekipējumu, zemāk uzskaitīts nepieciešamais.


"Petzl" tehnisko leduscirtņu draitūlinga un leduskāpšanas "gals"

Leduscirtņi – atbilstoša garuma (tehniskie leduscirtņi, kas domāti leduskāpšanai ir 50 cm), formas cirtnis, kuram iespējams nomainīt dažādas cērtes. Leduscirtņa kāts ir ar ērtu rokturi (iespējams, ar pirkstus aizsargājošu balstu). Leduscirtņi mēdz būt ar dažādām rokas cilpām (t.sk. ar tādām, kas viegli atkabināmas ar īpašas konstrukcijas klipsi, kas ļauj atvienot leduscirtni no rokas drošināšanas organizēšanai skrūvējot ledusāķus). Parasti leduskāpšanai izvēlas divus leduscirtņus, vienu ar cirtni, un otru ar āmuru (tie mēdz būt dažādas formas).


Dzelkšņi – daži no draitūlingā un leduskāpšanā izmantojamajiem modeļiem (arī "Petzl")

Dzelkšņi – tie ir vairāku veidu: lokanie (vairāk lēzenām virsmām) un platformas (vertikāliem maršrutiem) dzelkšņi. Atšķirīgu modeļu dzelkšņi ir ar vertikāliem vai horizontāliem priekšzobiem (vairāk ledus un klinšu maršrutiem, vai arī sniega nogāzēm). Atsevišķi, augstākā līmeņa dzelkšņi ir ar "Monopoint" un papēža cērtes pievienošanas iespēju – šāda kāpšanas tehnika tiek lietota augstāko grūtību pakāpju maršrutos. Dzelkšņi ir ar dažāda veida aizdarēm (ar klipšiem, saitējami) – atkarībā no tā, kāds ir jūsu kāpšanas stils un sarežģītības līmenis, atkarīga arī zābaku izvēle un izejot no tās, arī atbilstoša dzelkšņu izvēle. Zem lokanajiem dzelkšņiem mēdz stiprināt pretsniega plāksnes, kas aizkavē sniega uzkrāšanos zem dzelkšņa ejot pa "siltu", atkusušu sniegu.


Dažādi kāpēji, dažādas ķiveres: vieglas un robustākas ("Petzl" Meteor, Elios un Ecrin Roc)

Ķivere – viena no būtiskākajām ekipējuma lietām leduskāpšanā. Ideālā gadījumā ķivere būtu jāmaina ik pa 4-6 gadiem, rūpīgi to pārbaudot pēc katras kāpšanas. Kā jau minēju, krītošs ledus leduskāpšanā nav retums un galvas traumas leduskāpēji gūst visai bieži! Leduskāpšanai piemērotās ķiveres bieži vien aprīkotas ar iespēju pievienot tām īpašu vizieri/aizsargstiklu, kas pasargā seju un acis no iespējamām traumām. Protams, kāpšanā izmanto arī brilles, tomēr būtu jāizvairās no stikla briļļu lietošanas kāpjot, jo to sadauzīšanas gadījumā acis var tikt pakļautas bīstamām traumām, ko var iegūt ar stikla lauskām!

Sistēma/iekare – ar regulējamu jostu un kāju cilpām, jo leduskāpšana notiek dažādos klimatiskos apstākļos, gan gaisa temperatūrai esot pāris desmitus grādus zem nulles, gan arī "plusos", un atšķirīgos laikos arī apģērba biezums var būt atšķirīgs. Sistēma var būt arī ar mazāku polsterējumu kā klinšu kāpšanas sistēmām – šajā gadījumā polsterējuma funkciju veic ziemas apģērbs (raksts, kas īpaši veltīts alpīnismā un kāpšanas sportā lietojamām sistēmām, lasāms šeit).

Virve – leduskāpšana noteikti ir tas kāpšanas veids, kurā drošināšanas virves "sausajam izpildījumam" (Dry rope) ir liela nozīme! Kāpjot lielākos ledus maršrutos biežāk lieto divas sausās, 8.1 – 9 mm diametra virves, kuru garums parasti ir no 50 – 60 m (raksts, kas īpaši veltīts alpīnisma un kāpšanas sporta virvēm, lasāms šeit).


"Petzl" Reversino un Reverso – dažādām dubultajām virvēm

Drošināšanas un nolaišanās ekipējums – atbilstoši, ja tiek lietotas dubultās virves, jālieto drošināšanas palīgierīces, kas domātas drošināšanai ar divām virvēm (t.s. "kurvītis", DMM Bug, Petzl Reverso, Simond Tucan u.c.).


Karabīnes ar skrūvējamu aizdari, bez tās un īpaša – ledusāķu piekabināšanai pie sistēmas

Karabīnes – ieteicams ar "degunu" bez āķīša, kas ļoti ķeras iekabinot vai izkabinot karabīni. Leduskāpšana noteikti nav tā vieta, kur lietot automātiskās karabīnes – tās bieži vien iesalst un ir grūti atkabināmas, tādā veidā radot papildus problēmas kāpējam.


Klasiska atsaite starpāķiem ("Petzl" Express)

Atsaites, cilpas – tāpat kā klinšu maršrutos, atsaites lieto virves "lauzumu" un berzes samazināšanai, garās atsaites un cilpas – "pagarinot" padziļinājumos vai malā novirzītos starpāķus, kā arī veidojot stacijas. Īsās (20 – 30 cm) Open veida atsaites mēdz uzsiet uz līdz galam neieskrūvētiem ledusāķiem. Garās cilpas bieži noder veidojot drošināšanas punktus ap ledus kolonnām. Lieto arī t.s. "shock absorbers", kas var dzēst daļu no rāviena, kas atslogo īpaši svarīgus/nestabilus drošināšanas punktus (piem. pirmais āķis aiz stacijas). Īpaši noderīga leduskāpšanā ir palīgvirve (5,5 mm Dyneema vai 6–7 mm neilons), ar kuru var organizēt nolaišanās cilpas. Daisy veida pašdrošināšana – ļoti ērta leduskāpšanai, jo bieži vien ir nepieciešamība variēt tās garumu!


Dažāda garuma ledusāķi un krietiena "šoka" absorbētājs

Ledusāķi (skrūves) – dažādi ražotāji ražo dažāda garuma (22, 17, 12cm) ledū ieskrūvējamās drošināšanas skrūves. Lielākoties tās izgatavots no tērauda vai titāna (tērauds ir smagāks, tomēr izturīgāks, savukārt titāns – ļoti viegls, bet krietni vien "trauslāks" un problēmas var rasties ar ledusāķa zobiem, tos netīši uzskrūvējot uz ledū iesaluša akmens vai klints zem ledus). Ledusskrūves tiek ražotas ar dažādiem rokturiem (ar rotējošu skrūves veida rokturi āķis ļoti ērti ieskrūvējams un izskrūvējams). Ledusāķi ir pamatekipējums leduskāpšanā, gan drošināšanas staciju veidošanai, gan starpāķiem. Ledus maršrutos, kas mijas ar apmedojušām klintīm (piemēram, Skotijā), kāpēji lieto arī ledus āķus cērtes veidā (to iedzīšanai lieto leduscirtni ar āmuru), bet tie ir nedrošāki un tur krietni mazāku rāvienu, salīdzinot ar labas kvalitātes ledū pareizi ieskrūvētu ledusāķi. Zinot, ka ledus maršrutā ir arī klinšu posmi, kāpējiem ieteicams ņemt līdz arī klinšu drošināšanas ekipējumu – tas var krietni atvieglot drošināšanas organizēšanu.

Abalākova āķis – stieples ķeksītis (garums vismaz 20 cm), ar kura palīdzību labas kvalitātes viendabīgā ledū veido "V" veida cilpu nolaišanās stacijas. Ja uz lēzenas ledus nogāzes ir alternatīva – ledus bolardu ciršana, uz vertikāla ledus "V" veida cilpas ir viens no efektīvākajiem un drošākajiem nolaišanās staciju veidošanas paņēmieniem. Abalākova āķis labi lietojams arī ledusāķu iztīrīšanai no sniega/ledus drumslu iesaluma, kas būtu jāveic nekavējoties pēc āķa izskrūvēšanas no ledus.

Sniega drošināšanas ekipējums – ja ledus nogāzes mijas ar sniega nogāzēm, būtu nepieciešams arī visai nopietni padomāt par drošināšanas organizēšanu uz sniega. Paradoksāli – sniegs ir viena no sarežģītākajām kalnu reljefa formām, uz kuras drošināšanas organizēšana ir ļoti komplicēta! Stāvas sniega nogāzes var būt ļoti bīstamas gan lavīnbīstamības dēļ, gan tāpēc, ka drošu drošināšanas punktu organizēšana sniegā prasa pamatīgas iemaņas un ir laikietilpīga.



Ekipējuma sagatavošana kāpšanai

Kāpēji, kuri izmanto vecu un nesagatavotu leduskāpšanas ekipējumu apdraud ne tikai paši sevi, bet arī apkārtējos kāpējus! Sevišķi svarīga ir leduskāpšanai atbilstošu dzelkšņu un leduscirtņu izvēle, un to atbilstoša uzasināšana. Dzelkšņu priekšējo zobu un leduscirtņa cērtes uzturēšana labā kondīcijā ļauj ne tikai vieglāk iecirst tos ledū, bet arī iecērtot neatšķeļ lieku daudzumu ledus. Vīle cērtes asināšanai, heksu atslēga leduscirtņa izjaukšanai un rezerves cērtes bieži vien tiek ņemtas arī līdz garākos leduskāpšanas un kalnu maršrutos. Tāpat arī būtu nepieciešams piedomāt pie cita noderīga ekipējuma pielāgošanas un sagatavošanas atbilstoši vēlamajiem mērķiem: tiek lietotas speciālās karabīnes ledusāķu uzkabināšanai pie sistēmas, piemērots apģērbs (sevišķi – apavi, cimdi), pārdomāta "siltuma uzturēšanas koncepcija" (arī ilgstošai drošināšanai un stāvēšanai stacijā), kalnos ziemā - sniega raketes un/vai trekinga nūjas pieejai/noejai. Viegla mugursoma ar nepieciešamāko neparedzētām situācijām (silts dzeramais, papildus ekipējums, aptieciņa, rezerves apgaismojums, iespējamie avārijas sakari) var noderēt pat tādā maršrutā, kas plānots uz neilgu laiku, jo ne vienmēr plānotais piepildās! Pēc Merfija likumiem...

Leduskāpšanas tehnika

Kāpēja panākumi zināmā mērā atkarīgi no pareizas ķermeņa pozīcijas (neizstiepjoties, neguļoties uz ledus), kāpšanas kustības ritma (iesācējiem rekomendē viena atbalsta punkta nomaiņu, pieredzējuši kāpēji bieži izmanto divu atbalsta punktu nomaiņu vienlaicīgi) un iemaņām, kas gūtas praktizējoties leduskāpšanā. Protams, ne mazāk svarīgs ir kustības virziens… :) Ja nopietni – kāpšana uz augšu ir aizvien vieglāka, bet jātrenējas arī nokāpšanai lejā, traversēšanai sāņus, diagonāliem kāpieniem, dažādu ledus reljefa formu pārvarēšanai. Dažāda reljefa (ledus siena, padziļinājumi, izvirzījumi, ledus kolonnas un lāstekas, ledus negatīvi un izeja no vertikālas sienas uz lēzenāka plaukta) pārvarēšanā izmantojamā kāpšanas tehnika ir ļoti daudzveidīga. Lielu lomu spēlē arī cirtņu un dzelkšņu ieciršanas vietas izvēle (ledus padziļinājumi ir izturīgāki par izvirzījumiem, savukārt dziļos padziļinājumos iecirstu leduscirtni grūti izņemt/izraut ārā!). Pat cirtienu skaits ir no svara: viens pārliecināts cirtiens ir daudzkārt labāks par daudziem nepārliecinātiem – tie drupina ledu, atņem kāpējam enerģiju.



Drošināšanas organizēšana uz ledus

Drošināšanas organizēšana uz ledus nedaudz atšķiras no drošināšanas organizēšanas klinšu maršrutos. Galvenā atšķirība – ledus struktūras neprognozējamība. Tāpēc īpaši svarīga kāpēja pieredze, kas ļauj novērtēt katru situāciju, katru ieskrūvēto āķi. Drošināšanas organizēšanā jāņem vērā arī kāpēja psiholoģiskā sagatavotība veikt noteiktus, iespējams pat ļoti lielus attālumus ar apakšējo drošināšanu kāpjot pa vairāk vai mazāk vertikālu ledus nogāzi.

Āķu ieskrūvēšanas vietas izvēle un attīrīšana, padziļinājuma izveide ar cērti, kāpēja un leduscirtņu pozīcija skrūvējot āķi, tā ieskrūvēšanas leņķis un dziļums (stacijās lielākoties lieto 17–22 cm āķus, starpāķos dažreiz arī 12 cm), āķa roktura pozīcija beidzot ieskrūvēšanu, līdz galam neieskrūvētu āķu lietošana, stacijas vietas izvēle, stacijas āķu savstarpējais attālums un leņķis, āķu savienošana ar cilpu, leduscirtņu iesaistīšana kopējā sistēmā – tas viss būtu jāapgūst pieredzējušu kāpēju vadībā, jo pat nelielas kļūmes drošināšanas organizēšanā var novest pie sāpīgām, pat traģiskām sekām…

Kā jau minēju, ļoti īpaša uzmanība leduskāpšanā jāpievērš stacijas vietas izvēlei! To ierīkot nepieciešams padziļinājumā, grotā, zem pārkares, vai vismaz vairākus metrus nost no kāpšanas maršruta turpinājuma - potenciālās ledus krišanas līnijas! Stacijas ilgstošas lietošanas gadījumā tā jānodrošina pret "izkušanu", jāpastiprina ar papildus ekipējumu vai Abalākova paņēmiena cilpām. Nolaišanās stacijas vislabāk organizējamas no divām savstarpēji saistītām Abalākova cilpām, kas viena no otras atrodas ne tuvāk kā 50 cm. Arī nolaišanās stacijām jābūt novirzītām sāņus no nolaišanās vertikālā virziena, lai izvairītos no krītoša ledus (tas var pārsist arī virves!).



Drytooling – kāpšana pa "sauso"

Draitūlings – kāpšana pa klintīm ar leduskāpšanas ekipējumu (dzelkšņiem un leduscirtņiem) ir pilnīga nepieciešamība mūsdienu alpīnismā, kas pamatojas ar ļoti ātru sarežģītu reljefa posmu pārvarēšanu sarežģītos klimatiskos un maršruta stāvokļa apstākļos, vietās kur ledus mijas ar klinti, kur kāpšana, turoties ar rokām pie klints reljefa, nav iespējama. (Neliela fotoreportāža par kādu draitūlinga treniņu kāpšanas vietu Latvijā skatāma šeit.) Leduskāpšanas ekipējums šeit tiek izmantots "laujot vaļu fantāzijai", dažādos variantos, gan cirtņa cērti aizāķējot, gan slogojot uz lauzienu, gan lietojot cirtni un āmuru ieķīlējot tos klints plaisās. Šādai kāpšanai arī nepieciešams gatavoties īpaši un ieteicams, jau pieredzējušāku kāpēju uzraudzībā, jo draitūlinga kāpšanā ir savi knifiņi, kuru nezināšana iesācējam var maksāt ne tikai ar sāpīgi pārsistu pieri… :) Nu, ko, tiekamies kāpjot? :)

Kāpšana ir bīstama aktivitāte! Pat kvalitatīvs ekipējums ne vienmēr var pasargāt kāpējus no apdraudējuma, kas var radīt nopietnas briesmas to veselībai, un pat dzīvībai! Pieredze un zināšanas ir vienīgais, kas ļauj kaut nedaudz šo risku mazināt!

Vēlies pamēģināt kāpšanu, doties kalnos, apgūt alpīnismu? Dod ziņu p.p.a, centīsimies palīdzēt!

[FORUMA TĒMA] (Draitūlings - uz klintīm ar "dzelžiem": seminārs 2007. gada 3.-4. martā)


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv