Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Forums
Vai Dulferēšnās ir Dulferēšanās? :)
Komentāri: 6; Autors: Kristaps
Tēma izveidota: 06.02.2006 18:13:31; Pēdējās izmaiņas: 10.02.2006 12:34:27

Tāpat kā sarunvalodā par citām tēmām, arī alpīnisma terminoloģijā mums ir sava "bagāža", kas velkās līdz no padomju laikiem. Gan "koškas" (dzelkšņi), gan "zakladkas"(klinšu ieliktņi), gan "samenes"(pašdrošināšana), gan citi brīnumi. Ir arī viena otra lieta, kas tiek saukta tādos vārdos, kas pēc būtības nozīmē pavisam kaut ko citu. Un kāpēc gan nelietot latviskos un pareizos nosaukumus, ja ir tāda iespēja? (Nesen aizsāktas diskusijas rezumējums un iespējams turpinājums!)



Veikalā pie pārdevējas pienāk maza maza meitenīte ar kanniņu: "Tjotja, a mama mņe skazala kupiķ bidončik s smetanoi..." Pārdevēja: "Davai bidončik, ģevočka, naļju." Pielej kannu ar krējumu. "A tjeperj davaj deņģi..." Meitenīte: "A mama skazala, čto deņgi v bidončike..."

Autors: Kaspars 33.š.dz, 10.02.2006 12:34:27



Hmmm... un kas tad "švirlaks" tāds ir? :)

Autors: Pingvinčix, 10.02.2006 01:16:35



"Bidons" - paliela plastmasas muca, kuru reizēm izmanto kalnu ekspedīciju mantu iepakošanai, transportēšanai. "Kondiķis" - iebiezinātais, kondensētais piens ar cukuru, kādreiz ļoti populārs pārtikas produkts kalnu pārgājienos. "Švirkalka" - švirkt, švirkt... :) Lai nenēsātu līdz sērkociņkastīti, vai gadījumos, ja tā jau salūzusi un nolietojusies (parasti uz kalnu pārgājiena beigām), galvenais bija saglabāt "švirkalku" - sērkociņu kastītes daļu, uz kuras var uzraujot aizdedzināt sērkociņu. Katrā gadījumā "švirkalku" nevajadzētu jaukt at "švirlaku"... :)))

Autors: Kristaps, 09.02.2006 15:10:54



Daudz ko savā dzīvē esmu dzirdējusi ,bet, kas ir "bidons" (tak ne jau pārnēsājamais bidē :)), kondiķis (hmmm ja tā dziļāk padomā, skan papikanti) un švirkalka?

Autors: Pingvinčix, 06.02.2006 19:02:27



Jau iepriekš: dulferis, dulfera plāksnīte, koškas (sauktas arī par "kaķiem"), aisbailis, ledus cirvis, alpenštoks, ļedobūri, zakladkas (arī zakladuhas), švelleri, repšnore (arī "repene"), samene (arī "pašene"), zabroska, žumarēšanās, zažims, kulačoks, perilas, shvatka (arī shvativajušij uzel), prusiks, samohvati, trikoņi, vibrami, šturmene, pūķene, pamirene (arī "sudrabene"), rantkļufts, dzeguļi, perevals, fonāri, besedka, kaska, klinšučība, sipuha, pīķis (no krievu "pik", smaile), krokijs (bērniem tas viennozīmīgi nozīmē "krokodīls"), toprops, štropes, pendele, ciklops (ne jau no grieķu eposiem un varoņteikām), rubzaks, sklons (kas nav "slons"), šļamburs, šlamburu celiņš, Abalākovene (gan par jostu, gan mugursomu), matracītis (tieši šādā burtu salikumā), karemāts, šmeļs (nav domāts dundurs, un nav arī orģinālais "prīmus"), lāgeris (nedomājam par alu!), spasi, načspass, kāespeška, zamposklads, vertuška, zaceps, atkidka, mizeris, strahofka, razminka, kepons, bidons, tušonis, kondiķis, švirkalka, džimāri (un atiecīgi - "džimārēšanās), rjukzaks, irbisene, fļaga (un nedaudz mazāka - "fļaška"), čaiņiks, značkists, klasinieks, zanačka (latviski, iespējams - "noslēptais aizbāzenis"), ekspreši, klamburi (par dzelkšņu aizdari)... Nu redziet, zināma daļa darba jau padarīta! Ja neizskaudīsim šos vārdus no sarunvalodas, tad vismaz bagātināsim to! :))) Palēnām tiek apkopots vārdiņu krājumiņš, kuru arī ar laiku vajadzētu skaidrot, jo varētu būt, ka ne visiem ir gluži skaidrs, ko šajos vārdos sauc… :)

Autors: Kristaps (turpinājums 2), 06.02.2006 18:18:04



Protams, ir vārdi, kam joprojām nav latviskojuma (piem., "žumārs", lai gan to arī var aizstāt ar "virves saspiedējs"), bet "kasku" taču mēs saucam par ķiveri, "ļedoburu" par ledusāķi un "trubu" par cauruli, vai tad nē? Protams, neesmu valodnieks! Bet man tomēr patīk runāt latviešu valodā, lietot paplašinātus teikumus, nevis aprobežoties sarunā ar "sms stila" īsziņām. Nenoliedzami, žargonam ir savs jaukums! :) Arī es to lietoju, bet visam sava vieta un laiks... :))) Ja cilvēkiem apmācību procesā māca nolaisties pa virvi, tad iemāca arī šo lietu nosaukt korekti, t.sk. arī pieminot Dulfera metodi (ir viens otrs izmēģinājis mācību procesā - baisi skatīties!). Arī "uzkāpt pa virvi" (5 zilbes?), manuprāt, skan tik pat īsi kā "uzžumarēties" (5 zilbes?). Un savējie sapratīs ar ko uzkāpt un kādu paņēmienu izmantojot to darīt, jo var jau pa to virvi "žumarēties" augšā arī izmantojot aptverošo mezglu, vienu vai pāris virves saspiedējus, kas nebūt nav "žumāri" u.c. veidos... ;) Ir jau vārdi, tādi kā "frends", "skaihuks" u.c., kuri tiek lietoti ļoti plaši arī citu tautu kalnu leksikā, jo nav citu vārdu, kādos tos īsti nosaukt. Bet ir vesela virkne ļoti "izcilu" vārdu, kas patiešām būtu pelnījuši īpašu vietu Latvijas alpīnisma attīstības vēstures apcirknī, uz īpaši izgaismota plauktiņa (lūk, varam turpināt):

Autors: Kristaps (turpinājums 1), 06.02.2006 18:15:44


Komentāra nosaukums *
Komentārs
Komentāru pievienoja *
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv