Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ekipējums
12 lietas, par ko domāt pirms došanās kalnos

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Raksts publicēts Latvijas Alpīnistu Savienības biļetenā "Virsotne" / Nr. 3 (2006)

1. Orientēšanās apvidū – it īpaši kalnos, kuros ir sarežģīts reljefs un ļoti mainīgi laika apstākļi, kas sevī ietver daudz potenciāli bīstamas objektīvās briesmas, orientēšanās nozīme ir ļoti būtiska! Kalnu videi raksturīgo iezīmju pārzināšana, spēja atrast pareizo, mazāk bīstamo (ne vienmēr īsāko vai mazāk tehniski sarežģīto!) ceļu ir nepieciešama katram kalnos kāpējam. Ļoti svarīgs arī sagatavošanās posms pirms došanās kalnu maršrutā, izpētot kartes, aprakstus, maršruta tehniskās shēmas, visu pieejamo informāciju par iespējamiem ceļa variantiem, īpaši pārdomājot iespējamos atkāpšanās ceļus avārijas vai neveiksmes gadījumā. Maršrutā doties rekomendējams līdz ņemot kartes vai maršruta apraksta kopiju ūdensdrošā iepakojumā, kompasu (tumsā vai miglā tā pielietošana var būt ļoti noderīga), altimetru un svilpi (tā var noderēt sazinoties starp grupas biedriem vai avārijas situācijā). Arī spēja orientēties tikai ar karti, vai pat bez tās, apgūstama treniņos un sagatavošanās periodā. Protams, nopietnos sarežģītos kalnu ekspedīciju rajonos orientēties var palīdzēt arī GPS raidītāji.

2. Aizsardzība pret sauli – viens no potenciāli bīstamiem faktoriem kalnu vidē – saules starojuma izraisītie apdegumi. Visbīstamākais no tiem – acu apdegums! Tas var izraisīt ļoti nopietnas problēmas ne tikai cietušajam, bet visai kāpēju grupai! Saulesbrilles (ar norādi, ka tās derīgas kalnos!) ir obligātas, arī rezerves brilles grupai, tāpat kā zināšanas par ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi (atstarošanās no sniega, ledus un klints virsmas, "bezsaules" dienas). Apdegumi var kļūt par nopietnu traumu ne tikai acīm, bet arī atklātām sejas un ķermeņa daļām (visbiežāk cieš vaigi, lūpas, zods, ausis, kalks, rokas, kāju lieli). Pretiedeguma krēma lietošana uz atklātām ķermeņa daļām ir ļoti ieteicama (SPF 35 un vairāk). Rūpīgi jāpārdomā arī apģērba atbilstība – krekli un bikses, kas nenosedz rokas un kājas, pasargājot tos no saules stariem, kalnos nav ieteicami.

3. Rezerves apģērbs – hipotermija ir viena no ļoti nopietnām problēmām, ar ko nākas saskarties pat "siltos" kalnos. Strauji mainoties laika apstākļiem, mainās arī gaisa temperatūra un tā mitrums, un kāpējiem sāk draudēt hipotermija – vispārēja ķermeņa atdzišana, kuru pastiprina ķermeņa svīšana aktīvi kustoties, kā arī vēja iedarbība. Intensīvi kustoties mēs varam saglabāt ķermeņa siltumu, bet tas savukārt apdraud mūsu glikogēnu krājumus organismā, kurus arī nepieciešams regulāri papildināt! Apģērba kvalitāte un materiāli, no kādiem apģērbs izgatavots arī ir ļoti no svara, jo ne visi materiāli spēj saglabāt siltumu tiem esot mitriem (kokvilna, dūnas)! Apģērbu "kārtu" (layers) princips ir viens no progresīvākajiem kalnu apģērbu ražotāju piedāvājumiem. Pirmā kārta (baselayers – VaporWick, Polartec® Power Stretch u.c.) uzsūc mitrumu un aizvada to projām no ķermeņa (neļaujot tam atdzist), otrā kārta (midlayers – Microfleece, Polartec® 100, 200 Series, Polartec® Thermal Pro u.c.) ir kā starpslānis, kurā tiek uzkrāts siltums, trešā kārta (softshells vai waterproof shells - Polartec® Wind Pro, Gore ® Windstopper, HyVent ®, Gore-Tex ® , Gore-Tex ® XRC u.c.), aiztur vēja un mitruma piekļūšanu ķermenim. Nepieciešams padomāt arī par piemērotu cepuri (~30% ķermeņa siltuma "aiziet" caur galvu), cimdiem, zeķēm (domājot arī par tulznu problēmām) un atbilstošiem apaviem.

4. Apgaismojums – neliels rezerves apgaismojums līdzņemto mantu skaitā ieteicams pat tādā gadījumā, ja savu kāpienu plānojat beigt vēl dienā, pa gaismu. Ne vienmēr sākotnējie plāni piepildās! Avārijas un/vai kavēšanās gadījumā atrast ceļu tumsā būs ļoti grūti un pat bīstami! Mazs avārijas apgaismojums tagad sver tikai aptuveni sešdesmit gramus (piemēram: Petzl Zipka, Zipka Pluss lukturi ar diodēm)!

5. Pirmā medicīniskā palīdzība – pat neliels ievainojums var radīt milzīgas problēmas! Aptieciņai jābūt katrā kāpēju grupā, ieteicams, pat vairākām! Visnepieciešamākās lietas – pārsēji, pretsāpju līdzekļi. Zināšanas par pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanu nepieciešamas jebkuram kalnos kāpējam.

6. Uguns iegūšana – šķiltavas (ne vienmēr darbojas aukstumā!), sērkociņi (jāsaglabā sausi!), gāzes deglis (+vēja aizsegs, katliņš) kalnos – atcerieties, kad visas šīs lietas visvairāk vajadzēs, būs auksts, vējains, lietains, un iespējams pat snigs sniegs!

7. Remontpiederumi – sīks ekipējuma remonts var būt nepieciešams gandrīz katrā kalnu izgājienā, vienalga lai kas arī tas nebūtu – kāpšanas vai drošināšanas ekipējums, apģērbs vai apavi, gāzes deglis, telts. Līmlente, kaprona diegi un adata (tie pat var būt kopā ar aptieciņu), "super" līmes tūbiņa, nazis (mazs un viegls, bet ļoti ass), plakanknaibles (speciālajā daudzinstrumentu SOG komplektā ir arī vīle, ar kuru var uzasināt dzelkšņus vai leduscirtni, kā arī citi kalnos noderīgi instrumenti) – tas viss var noderēt gan nelielā kalnu gājienā, nemaz nerunājot par liekāku ekspedīciju.

8. Rezerves pārtika – daži viegli un kalorijām bagāti sporta pārtikas batoniņi var labi atjaunot zaudētos enerģijas krājumus un palīdzēt sagaidīt neplānotas nakšņošanas rītu... Arī "uzkrātās" rezerves ir no svara – pirms došanās kalnos vai maršrutā nepieciešams normāli ēst!

9. Ūdens – dehidratācija (organisma atūdeņošanās) ir vēl viena no lielākajām problēmām kalnos! Pārdomāta dzeršanas taktika (vietas, rezervuāri, rezerves) nepieciešama katram veicamajam maršrutam. It īpaši tas attiecas uz sausiem klinšu maršrutiem, gariem piegājieniem, kāpieniem zemas gaisa temperatūras apstākļos, augstkalnu vidi. Lai arī visapkārt būtu sniegs un ledus, bieži vien dzerama ūdens iegūšana ir ļoti komplicēta. Dienas vidū ūdeni savākt ir vieglāk, nekā vēlā vakarā un no rīta – paaugstinoties gaisa temperatūrai, intensīvāka kļūst ledus un sniega kušana. Jāņem vērā arī tas, ka nepārtrauktas slodzes rezultātā organismam atūdeņojoties, kāpējiem draud lielas briesmas – dehidratācija padara cilvēku rīcības nespējīgu. Slāpju sajūta izjūtama pie 3% ūdens trūkuma organismā, kas ir jau kritiska robeža! Kopā ar ūdeni organismā jāatjauno arī elektrolīti (sporta dzērienu sastāvs), jo tīru ūdeni organisms neuzņem pietiekoši labi. Aptuveni 90% no mūsu smadzenēm ir ūdens – ja nav ūdens, nav arī domāšanas!

10. Avārijas patvērums – tas var sastāvēt no atsevišķām daļām (termoizolācijas paklājiņš, guļammaiss, bivi maiss, apmetnis, tents) vai būt vienā veselā (telts). Galvenais – lai tas atbilstu iespējamiem apstākļiem. "Aukstā" nakšņošana nav nekas nepazīstams gandrīz ikvienam kalnos kāpējam, tomēr šī pieredze nav ļoti patīkama, un var novest pie ļoti nopietnām sekām.

11. Sakari avārijas gadījumam - ikreiz pirms došanās kalnos atstājiet informāciju par sevi (grupu) kādam, kas varētu reaģēt uz grupas nepieteiktu ilgstošu prombūtni! Lietojiet mobilo telefonu (pieslēgums, pārklājums, akumulators!) vai kādu citu sakaru sistēmu (rāciju) avārijas gadījumā. Attiecīgā rajona īpašo un vispārpieņemto glābšanas dienestu telefonu jāzina ikvienam kalnos kāpējam. Kāpējiem jāapgūst arī bezvārdu saziņas signāli (sevišķi svarīgi – saziņai ar glābšanas dienestu helihopteru apkalpi) un jāprot tos korekti pielietot.

12. Zināšanu pilnveidošana – alpīnisms nav izņēmums, un lai kā mēs to dēvētu, vai par "sportu", vai par "dzīves veidu", kalnos kāpšanas iemaņas ir jāapgūst, tās nevienam cilvēkam nav "dabas dāvātas". Prasme – tā ir apdāvinātība pielietot savas zināšanas jebkurā mākslas vai zinātnes jomā (lai arī alpīnisms nav ne māksla, ne zinātne, drīzāk gan šo abu sintēze…), un kalnos kāpšanā tieši "prasme" ir viena no svarīgākajām īpašībām. To var apgūt tikai kāpjot. Bet arī teorētiskajām zināšanām ir ļoti liela (brīžiem – pat nenovērtējami būtiska!) nozīme. Protams, neviens skolotājs, neviena skola jums pilnībā neradīs to iekšējo motivāciju, kas varētu jums likt attīstīt un pilnveidot savas zināšanas un iemaņas (prasmes) kalnos kāpšanā, neviens Jums nekad neiemācīs "100% drošu" kalnos kāpšanas taktiku un tehniku. Bet neskatoties uz to, ja jūs patiešām vēlaties kāpt kalnos un sasniegt augstas un sarežģītas virsotnes, jums jāmeklē maksimāli daudz informācijas, kura varētu palīdzēt sasniegt to, ko vēlaties, nokļūt vietās, par kurām sapņojiet (un varbūt pat vēl neuzdrošināties sapņot...).


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv