Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Skotijas ziema... ūūh, brrr!

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: Jānis Ķigurs un Kristaps Liepiņš

Skotija: kalnietis Makleods, skarbi bruņoti vīri rūtainos svārciņos, Lohnesas ezera Nesija, dūdas, pilis un Skotu viskijs. Un vēl – "Scottish Winter Climbing"! Tas viss kopumā raksturo šo īpašo Eiropas "nostūri". It sevišķi Skotijas kalni un kāpšana tajos ziemā. Skarbs pasākums, kurā bez piedzīvojumiem neiztikt!

Ja ņem vērā to, ka katrai Eiropas tautai ir savi nostāsti par brašiem un leģendām apvītiem karotājiem, dažādiem zemes dzīlēs mītošiem mošķiem, un arī katrai tautai ir savas ne mazāk skarbas un pēc garšas dedzinošas dziras, tad Skotija var īpaši lepoties ar saviem kalniem un vēl jo vairāk ar laika apstākļiem, kas valda tajos ziemā. Tā nu sagadījies, ka šie laika apstākļi ir patiešām īpaši un ne visai raksturīgi citām Eiropas vietām, jo siltās okeāna straumes, kas pie Skotijas krastiem saskaras ar aukstajām, no Ziemeļiem ienākošajām gaisa masām, veido pamatīgu un gandrīz vai nepārtrauktu "jautrību" visā Skotijā, un it īpaši tās "augstajās zemēs" – kalnainajos apvidos.

Ziemas alpīnisms Skotijā sniedz unikālu pieredzi kāpējiem. Lai arī paši kalni nav lieli, kāpšana tajos iekļauj dažāda veida kāpšanas stilus, kas variē starp lavīnbīstamu sniega nogāžu un vēja uzpūstu pārkaru pārvarēšanu, vertikālu leduskritumu kāpšanu un apsnigušu, apledojušu klinšu pārvarēšanu. Pie tam, tas viss iespējams vienā, pāris simtus metru augstā kalnu maršrutā... Tomēr pašu nopietnāko pārbaudījumu kāpējiem var sagādāt ekstremālie laika apstākļi: vēja ātrums var sasniegt vairāk kā 120km/st., kas kopā ar sniegputeņiem, slapju sniegu, lietu un "nulles redzamību" rada nopietnas orientēšanās, kāpšanas un pārvietošanās problēmas. Pat ļoti pieredzējuši kāpēji atzīst, ka ziemas alpīnisma pieredze Skotijā ir ļoti nopietna kalnos kāpēja pieredzes sastāvdaļa, it sevišķi alpīnistu psiholoģiskajā sagatavošanā, jo pieņemt lēmumus un izvēlēties pareizus risinājumus kāpjot ekstremālos laika apstākļos ir krietni vien sarežģītāk, nekā "normālos" (ja uz ziemas alpīnismu vispār var attiecināt šādu formulējumu!) apstākļos...


Jānis Ķigurs uz No Blue Skies VI,7

Vairākus gadus pēc kārtas Skotijā, Kairingorma (Cairngorm) kalna apkaimē, Glenmorlodžas (Glenmore Lodge) kalnkāpšanas centrā Britu Alpīnistu Savienība kopā (BMC) ar Skotijas Alpīnistu Savienību rīkoja Starptautiskos Ziemas Alpīnisma seminārus, kuros piedalījās vairāki simti alpīnistu no vairāk kā divdesmit valstīm un vairāk kā piecdesmit britu alpīnistu, kā arī īpaši aicināti viesi no Skotijas Parlamenta, Starptautiskās Alpīnisma Savienību Asociācijas (UIAA), kā arī dažas alpīnisma "leģendas", piemēram, Sers Kriss Boningtons – Lielbritānijas alpīnisma leģenda, un viens no patreiz slavenākajiem austriešu alpīnistiem Heinzs Zeks. Četrus gadus šajos semināros tika pārstāvēta arī Latvija. Katru vakaru, pēc Skotijas kalnu maršrutos pavadītajām kalnkāpšanas "nodarbībām", notika priekšlasījumi ar bagātīgu diapozitīvu ilustrāciju un diskusijas par alpīnistiem svarīgām tēmām. Piemēram, 2001. gada semināra beigās visi tās dalībnieki apstiprināja izdiskutēto tēmu svarīgākos atzinumus:
1. Kāpējiem un alpīnistiem kāpšana ir viena no to brīvības izpausmēm. Šī brīvība sevī iekļauj katra kāpēja iespēju izvēlēties, kādā stilā kāpt, bet ikvienam jāņem vērā iesakņojušās kāpšanas rajonu tradīcijas un vides ekoloģisko jūtīgumu;
2. Ziņojumiem par kāpēju un alpīnistu veiktajiem maršrutiem jāsatur pilnīgu un precīzu informāciju par kāpiena grūtību kategoriju un kāpšanas stilu;
3. Kāpējiem un alpīnistiem jāminimizē to radītā negatīvā ietekme uz apkārtējās vides procesiem kāpšanas rajonos, maksimāli saglabājot dabas neskartību nākamajām paaudzēm. Kāpējiem un alpīnistiem jāseko vispārpieņemtiem ieteikumiem, kāda piemēram ir UIAA pieņemtā un Latvijas alpīnistu savienības apstiprinātā Katmandu Deklarācija;
4. Kāpējiem vienmēr jāatbalsta kalnu un kāpšanas rajonu ekonomika izmantojot vietējo iedzīvotāju pakalpojumus;
5. Nepieciešams atbalstīt projektus, kas strādā pie kalnu, kāpšanas rajonu un neskartas dabas saglabāšanas un aizsardzības.


The Stag Rocks, Amphiteatre Gully V,5

Neskatoties uz augšminēto semināra oficiālo daļu, kas sevī ietvēra arī visai nopietnus BMC "politiskos" soļus (2001. gada ziemā visā Lielbritānijā pieaugošā satraukuma dēļ par lopu mutes un nagu infekcijas izplatīšanos, tika rekomendēts nedoties uz kalnainajiem apvidiem, mežiem, BMC pat oficiāli pieņēma lēmumu pārtraukt starptautisko semināru, kas izraisīja kāpēju neapmierinātību, jo blakus esošie slēpošanas centri strādāja bez pārtraukumiem...), kalnos kāpēji dalījās pieredzē par saviem piedzīvojumiem arī pie alus kausiem... Un kalnos! Semināra pirmajās dienās laika apstākļi bija tipiski Skotiski (kā smējāmies mēs – krievu valodas zinātāji, "skotiski" – no krievu vārda skot...): vējš plosījās pa kalnaino apvidu, sniega mākoņi nomainīja viens otru, vārdu sakot – īsta jautrība! Nelielas lavīniņas ik pa brīdim centās "nogrūst" no klinšu iekšējos stūros un kuluāros kāpjošos "nelūgtos viesus", savukārt otrie ar apņēmību un brīžiem arī ne visai pieklājīgiem (bet ļoti emocionāliem!) vārdiem sprīdi pa sprīdim virzījās uz augšu pa ledainajām, tēlainiem sniega kristālu veidojumiem pārklātajām klintīm un šaurajām ledus "mēlēm".


White Magic ledus daļa patiešām ir kā brīnums

Ledus, tā ierastajā veidolā, grūtākajos Skotijas kalnu maršrutos (tajos, kur grūtību kategorija pārsniedz V.5) sastopams reti, lielākoties nākas kāpt pa plānas ledus kārtas segtām klintīm, dažviet - sasalušiem sūnas, zāles ceriem un velēnām (tikai uz lielākiem plauktiem), un apledojušu sniegu, kas nu īsti nekāds "turētājs" nav... Līdz ar to ieviešamas arī zināmas izmaiņas ekipējuma izvēlē, jo ledusāķus ieskrūvēt tā īsti labi nav kur! Statistikai: 2001. gada semināra piecās dienās izejot piecus maršrutus ar kopējo garumu aptuveni 700 metru, tika ieskrūvēti tikai trīs ledusāķi, tie paši - īsie (10 cm)... Līdz ar to, labākais drošināšanas ekipējums ir un paliek ieliktņi un "frendi", kuriem piemērotu vietiņu reizēm nākas burtiski izcirst ar ledu pilnīgi aizlijušajās klints plaisās. Klinšu āķu iedzīšana klints plaisās visā Lielbritānijā skaitās ne visai atbalstāms pasākums, un Skotijas "winter climbing" nav izņēmums – klinšu āķi tiek lietoti, bet tikai gadījumos, kad cita veida drošināšanas līdzekļi nav pietiekami droši! Protams, kāpšanai tiek izmantoti leduscirtņi un dzelkšņi, jo ar ledu pildītās plaisās un noledojušās aizķerēs ar pliku roku tālu netiksi! Un vēl – ļoti jāuzmanās ar piemērotas virves izvēli, jo virves, kas nav imprignētas (t.s. "dry" – sausās), ātri vien kļūst slapjas un apledo, kas ļoti apgrūtina drošinātāja darbu ar virves izdošanu un ieņemšanu!


Aladdin's Buttress, Doctor Janis V,7

Skotijas kalnos ziemā lieti noder arī orientēšanās iemaņas! Atrast ceļu uz klinšu pakāji un no virsotnes (plato) atpakaļ uz pareizo taku sniegputenī pie redzamības, kas nav lielāka par pārdesmit metriem, nav viegli. Pie tam vēja brāzmas tā vien cenšas izsist "pretinieku" no līdzsvara un nogāzt no kājām! Sniega kristāli cērtas sejas atklātajās vietās, kuras nenosedz jakas kapuce un slēpotāju brilles, un ir tāda sajūta, ka sejas vēja puse kļūst pilnīgi nejūtīga... Brr! Vārdusakot – tas viss ir tā vērts lai pamēģinātu! Skotija...


Kristaps, Aladdin's Buttress, White Magic VII,7

Daži labākie K. Liepiņa un J. Ķigura izietie maršruti Skotijā (1997.-2001.):
1. The Stag Rocks, Amphiteatre Gully (1971), 225 m, V,5 (kopā ar Nick Williams)
2. Coire An T-Sneachda, Aladdin's Buttress, Doctor Janis (1987), 130 m, V,7 (kopā ar Brian Griffiths)
3. Coire An T-Sneachda, The Mess of Pottage, No Blue Skies (1990), 110 m, VI,7
4. Coire An Lochain, No.4 Buttress, Fallout Corner (1985), 80 m, VI,7
5. Coire An T-Sneachda, Aladdin's Buttress, White Magic (1985), 120 m, VII,7
6. Shelter Stone, Postern, 240 m, 6,VI (K. Liepiņš kopā ar John Tylor 1997. gadā)
7. Coire An T-Sneachda, Fluted Buttress, Fluted Buttress Direct, 140 m, IV,4 (K. Liepiņš kopā ar John Tylor 1997. gadā)
8. Coire An T-Sneachda, The Mess of Pottage, The Message, 90 m, IV,6 (K. Liepiņš kopā ar John Tylor 1997. gadā)




Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv