Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ekipējums
Velo "buksēšana" piedzīvojumu sacīkstēs

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
2006. gada oktobris, Rīga

Kā jau zināms, piedzīvojumu sacīkstes ir komandas sporta veids. Komanda ir tik ātra, cik ātrs ir tās lēnākais dalībnieks – arī tas nav nekas jauns. Palīdzēt komandas biedram, kuram tajā brīdī ir visgrūtāk – absolūta nepieciešamība, ja vien tā ir patiešām saliedēta komanda. Bet kā palīdzēt? Vai komandas biedra vilkšana ir "palīdzēšana"? Vai tādā veidā netiek aizskarts kāda patmīlības "ego"? Un kas tajā brīdī ir svarīgāks – pašsajūta vai komandas rezultāts? Diskusijas par to bijušas (arī pēc VX komandas uzvaras Mona-X 2004 sacīkstēs) visai nopietnas… :)

Piedaloties piedzīvojumu sacīkstēs "Endurance Quest 2003" Somijā ievērojām, ka viena otra komanda velo posmos lieto velo "buksēšanas" (vilkšanas) ierīces, ar kurām palīdz vājākajam komandas dalībniekam. Tajā pašā gadā, startējot piedzīvojumu sacīkstēs "Terra Incognita 2003" Horvātijā jau paši bijām sameistarojuši pirmo analogo vilkšanas sistēmu. Sacīkstes pirmajā velo posmā secinājām, ka šādas velo "buksēšanas" sistēmas ir praktiski visām līderu komandām! Daudzām pat divas, lai tajā brīdī divi stiprākie palīdzētu diviem ne tik stipriem komandas dalībniekiem. Un te nav pat runa par attiecībām "vīrietis - sieviete", bet gan par "komandas darbs". "Terra Incognita 2003" sacīkstēs finišējām astotie, un zināmā mērā tas bija pateicoties arī tam, ka lietojām velo buksēšanas ierīci – praktiski visos sarežģītākajos kalnu velo posmu kāpumos tā tika lietota ļoti intensīvi.



Nākošajā gadā piedaloties "Adventure Race Slovenia 2004" Slovēnijā, redzējām, ka krietni vien vienkāršākas vilkšanas sistēmas tiek lietotas arī peldēšanas posmos, kur spēcīgākais peldētājs palīdz ne tik ātrajam komandas biedram, arī laivu posmos, kur komandai ir divas divvietīgas laivas - otrajiem turēties pirmo "ķīļa ūdenī" ir vieglāk, tātad atkal stiprāko laiva palīdz mazāk stiprajiem… Piedzīvojumu sports ir komandas sporta veids, kāds aizvien komandā ir nedaudz vājāks vai ne tik labi pieprot visas daudzveidīgās disciplīnas un ja tev nav pieņemami šādi komandas spēles "noteikumi" - tu kavē komandu… Tas, ka līdzīgi vilkšanas principi tiek lietoti arī kāju posmos, mums vairs nebija pārsteigums – komandas darbs pāri visam! :)

Protams, ka velo "buksēšanas" (vilkšanas) ierīce ir tehniski vissarežģītākā no visām augšminētajām, un prasa no tās lietotājiem maksimālu uzmanību un koncentrēšanos – gan piekabināšanās, gan atkabināšanās notiek braucot, brīžiem pat visai lielā ātrumā, un risks "noraut uz acīm" ir paliels. Konstrukcijai jābūt ļoti pārdomātai un ilgstoši strādāt spējīgai, jo velkamās auklas/gumijas iepīšanās velosipēda spieķos/pārslēdzējā var kļūt par iemeslu ļoti nopietnai avārijai. Protams, ne viss atkarīgs no "gumijām"! :) Bieži vien tie, kas nav šādā veidā sadarbojušies savas komandas ietvaros, ne velkot kādu, ne pašam topot vilktam, nemaz nezin kā tas ir. Sākt praktizēšanos sacensībās – tas nav prāta darbs! Gan vienam (vilcējam), gan otram (vilktajam) nepieciešamas iemaņas! Tāpēc ieteicams no sākuma velo vilkšanu pamēģināt treniņbraucienos, lēnām, bez steigas, uz laba ceļa. Pamēģināt visiem komandas biedriem! No pirmā (velkošā) tas prasa zināšanas par to, ko viņš var darīt un ko ne šādā situācijā, protams - arī lielāku spēku un izturību, no otrā (velkamā) - tieši tāpat: iemaņas piekabināties, atkabināties, turēt distanci, visu laiku koncentrēties uz priekšējā darbību, reaģēt uz situāciju, korekti strādāt ar bremzēm. Un nemaz jau tā nav, ka aizmugurē esot, kad tevi velk, vari atpūsties, sauļoties un neko nedarīt! Tieši tāpat ir jāmin pedāļi un precīzi jāstūrē! :) Un nonākt velkamā lomā var ne tikai vājākais – trauma, tehniska problēma ar velosipēdu un… Mūsu komandā tieši šāds gadījums bija Slovēnijā, kur tikai pāris stundas pirms finiša, cīnoties par sesto vietu, "noplīsa" viens no komandas vīriem. Ja nebūtu velo "buksēšanas" ierīces, iespējams mēs finišētu nevis astotie, bet tālu tālāk uz finiša protokola apakšējo galu…



Kā izgatavot velo "buksēšanas" (vilkšanas) ierīci?

Nekā sarežģīta, galvenais - nedaudz jāpaeksperimentē un jāiemēģina (mēs pirmos divus modeļu variantus iznīcinājām pirmssacīkšu eksperimentos). Mūsu konstrukcijas versija: viegla plastmasas caurulīte ~1,5-2 cm diametrā, garums 65 - 75 cm (jāskatās, kā pašiem ērtāk!), ar metāla savilcējkronšteinu stiprinās pie velo sēdekļa balsta (lai cauruli noturētu horizontālā stāvoklī, perpendikulāri sēdekļa balstam), cauri caurulītei izver espandera gumiju (to "uz metriem" iespējams iegādāties "Gandra" veikalā, lai nav jāpērk gatavi espanderu komplekti, kas ir dārgāki (un ne vienmēr kvalitatīvi), pie tam ieteicams izvēlēties kādu no resnajām gumijām, tievās pie slodzes plīst ļoti ātri!), kas izstieptā veidā ir ik pēc zināma attāluma (6-8 cm) sastiprināta (ar plānu, izturīgu līmlentu, šujot vai kā citādi) ar ~1,5-2 mm diametra pītu kaprona auklu (tā neļauj gumijai izstiepties tālāk par maksimāli pieļaujamo garumu, pasargājot espandera gumiju no pāraušanas!), espandera gumija + aukla stiprinās ar mezglu pie velosipēda sēdekļa balsta, otrs gals, pie kura nostiprināts āķis (standarta espandera aizkabināmais vai āķis, kas izliekts no rūdīta tērauda stieples, tikai ieteicam to nostiprināt pamatīgi, lai tas neatrautos!), kurš arī tiek pastiprināti nostiprināts gan ar gumiju, gan ar auklu.

Velo vilkšanas ierīces caurulīti (paceļot to nedaudz uz augšu no horizontālā stāvokļa) papildus var piestiprināt arī pie velosipēda sēdekļa apakšējām "ribām", savukārt stiprinot to pie velosipēda rāmja tiek izslēgts tāds velo "buksēšanas" ierīces izmantošanas veids, kā samainīšanās ar sēdekļiem komandas biedru vidū, lai atdotu šo ierīci tajā brīdī spēcīgākajam komandas biedram (šis ir vēl viens iemesls, kāpēc ir labi, ja komandai ir vienota veida velosipēdi!).



Pie potenciāli velkamā velosipēda (vai pie vairākiem komandas velosipēdiem) stūres, tās centrā (abpus stūres balsta iznesumam) tiek nostiprināta "V" veida cilpa, kura izgatavota no rūdīta tērauda drāts, kurā iekabināt velo vilkšanas ierīces āķi (daži iesaka izmantot rāmi, kas ir izturīgāks, bet iekabināšana pāri stūrei pie rāmja nav tik ērta, it sevišķi, ja tas jādara braucot). Piekabinoties (veicot piekabināšanos braucot, jāuzmanās no velosipēdu riepu saskaršanās), espandera gumija izvelkas no caurulītes, aukla notur to un neļauj tai pārplīst, gumija amortizē nelielos rāvienus. Visa vilkšanas slodze praktiski gulstas uz auklu! Atkabinoties, gumija kopā ar auklu "savācās" atpakaļ caurulītē. Ja gumijas un auklas nokļūšana caurulītē ir kaut kādā veidā traucēta (pārāk biezas sastiprinājuma vietas, pārāk šaura caurulīte u.c.), tās var nokļūt velosipēda pakaļējā rata spieķos vai pārslēdzējā!

Viennozīmīgi – velo "buksēšanas" (vilkšanas) ierīces adekvāta izmantošana spēj uzlabot komandas uzrādīto rezultātu, it īpaši tas attiecas uz sarežģītām un ilgstošām sacīkstēm ar nopietniem velo posmiem, vēl jo vairāk – ja tie ir kalnaini vai smilšaini! Piedzīvojumu sacīkšu komandas biedriem ieteicams izmēģinājuma braucienos nonākt pie pieņemamākā velo vilkšanas ierīces konstruktīvā risinājuma, vienoties par sadarbību, piekabināšanās, atkabināšanās un brīdinājuma zīmēm, citādi var sacīkstēs "noraut uz bietes". Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē... :)



[FORUMA TĒMA]

Vēl daži ieteikumi un velo "buksēšanas" ierīces varianti aprakstīti šeit.



 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv