Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Kas ir "kalnu slimība"?

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Arhīvs: 2004. gads, Rīga

Kalnu slimība (hipoksija, angļu valodā Acute Mountain Sickness (AMS), Altitude Illness) ir atmosfēras spiediena un skābekļa koncentrācijas samazināšanās tiešs rezultāts. Zem 2500 metru augstuma Kalnu slimība tiek novērota ļoti retos gadījumos, bet cilvēkiem, kuri atrodas kalnu zonā no 2500 līdz 3600 metru augstumam, tā sastopama jau daudz biežāk.

Paaugstināts risks saslimt ar Kalnu slimību sākas no 3600 metru augstuma, savukārt no 5500 metru augstuma sākas augsta riska zona – augstkalni, kas ir bīstama ikvienam tur nonākušam cilvēkam. Jebkurš cilvēks, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, organisma izturības un iepriekšējas kalnos kāpšanas pieredzes var saslimt (un saslimst!) ar kalnu slimību. Tāpēc nepieciešamas zināšanas par to, kā maksimāli izvairīties no saslimšanas ar Kalnu slimības smagākajām formām, kā tās atpazīt un kā sniegt medicīnisko palīdzību cietušajam.

Aklimatizācija - pakāpeniska augstuma palielināšana un organisma pieradināšana pie augstuma ir labākais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar Kalnu slimību. Izvairieties no straujas augstuma maiņas (vairāk par 3000 metru virs jūsu ierastā dzīves augstuma) un kalnos virs 3600 metru augstuma nekāpiet augstāk par 300 – 400 metriem dienā. Aklimatizācijas izgājieni ar atgriešanos un nakšņošanu pēc iespējas zemākā augstumā palīdzēs jūsu organismam aklimatizēties. Kalnos virs 3600 metriem katrai naktsmītnei jābūt ne augstāk par 300 augstuma metriem virs iepriekšējās naktsmītnes, un katru kopsummā uzkāpto 1000 metru robežās jāpavada vēl viena papildus nakšņošana. Liela nozīme ir arī sabalansētai zema tauku satura pārtikai un regulārai šķidruma uzņemšanai (aklimatizācijas laikā, un it sevišķi augstkalnos, būtu jāuzņem aptuveni četri litri šķidruma diennaktī!).

Lai atvieglotu aklimatizācijas procesu iespējams lietot speciālus acetazolamīda medikamentus (piem. Diamox). Tie jāsāk lietot jau dienu pirms kāpšanas un tos nav ieteicams lietot ilgāk par 3-5 dienām pēc kārtas. Vienas reizes deva, ko rekomendē mediķi ir 125 mg, kas jādzer 2 reizes dienā. Īpaši svarīgi Diamox ir iedzert pirms gulēšanas, jo tas padziļina ieelpas dziļumu miegā. Jāpiebilst, ka šo medikamentu iedarbība līdz galam vēl nav izpētīta. Zināms ir tas, ka Diamox ļoti efektīvi palīdz novērst tieši plaušu tūsku. Daudziem cilvēkiem, varbūt pat lielākajai daļai ir vairāk vai mazā izteiktas blakusparādības - roku tirpšana, ņirbēšana acu priekšā u.c. Tabletes var arī izsaukt smagas alerģiskas reakcijas, tāpēc to lietošanai jābūt precīzi atbilstošai mediķu ieteikumiem, konkrētajai situācijai, kā arī sistemātiskai (t.sk. arī 48 stundas pēc atrašanās maksimālā augstumā!).

Kādi tad ir galvenie kalnu slimības simptomi? Protams, jebkuram cilvēkam, kas nonācis kalnos ir novērojamas izmaiņas viņa organisma darbībā: strauja elpošana (hiperventilācija), elpas dziļuma samazināšanās pie fiziskas slodzes, nemierīgs miegs, kura cēlonis bieži ir elpas trūkums, pastiprināta urīna izdalīšanās (altitude diuresis – ja šī parādība nav novērojama, iespējams, ka organisms nav pietiekami aklimatizējies un/vai ir dehidratizēts, t.i. nav pietiekami daudz uzņemts organisma funkciju nodrošināšanai nepieciešamais šķidrums). Samazinoties skābekļa daudzumam gaisā un izmainoties atmosfēras spiedienam, izmainās asins sastāvs, kas savukārt iespaido organisma apgādi ar skābekli. Šīs izmaiņas var izsaukt ļoti nopietnus organisma darbības traucējumus – kalnu slimību.

Kalnu slimību var iedalīt vieglā un smagā šīs slimības formā. Tipiskākie vieglas saslimšanas simptomi ir galvassāpes, bezmiegs, apetītes zudums, nelaba dūša, kā arī sejas un roku pietūkums. Guļot novērojama bieža mošanās ar izteiktu elpas trūkumu, kas saistīts ar galvas smadzeņu reakciju uz ķīmiskām izmaiņām asinīs, skābekļa daudzuma samazināšanās un hiperventilācijas rezultātā. Augšminētās pazīmes ir brīdinājuma signāli par organisma nepietiekamu aklimatizāciju. Kāpējiem, kuri ir saslimuši ar kalnu slimību vieglā formā nevajadzētu turpināt uzņemt augstumu, bet dažas dienas aklimatizēties, samazinot slodzi, lietojot atbilstošus medikamentus (piem. Tylenol, Ibuprofen (Motrin), paracetamolu un aspirīnu pret galvassāpēm, bet izvairīties no miegazāļu, alkohola un narkotikas saturošu pretsāpju medikamentu lietošanas!), līdz kalnu slimības simptomu izzušanai.

Ir sastopamas divas kalnu slimības smagas formas: augstkalnu smadzeņu tūska (High Altitude Cerebral Edema, HACE) un augstkalnu plaušu tūska (High Altitude Pulmonary Edema, HAPE).

Augstkalnu smadzeņu tūskas simptomi ir viena, vai vairākas sekojošās pazīmes:
1. Spēcīgas galvassāpes, kuras nepāriet lietojot Tylenol vai Motrin;
2. Vemšana;
3. Apātija, gurdums, vienaldzība;
4. Koordinācijas zudums;
5. Apstulbums, nemotivēta rīcība, halucinācijas, laika izjūtas zudums;
6. Krampju lēkmes;
7. Īslaicīgs aklums, atsevišķu ķermeņa daļu paralīze vai vienas ķermeņa puses nejūtīgums.

Spēcīgas galvassāpes un koordinācijas zudums ir vienas no būtiskākajām augstkalnu smadzeņu tūskas pazīmēm. Koordinācijas stāvokli iespējams kontrolēt ar vienkārša testa palīdzību (cietušais nevar noiet pa "līniju").

Cilvēkam ar augšminētajām kalnu slimības pazīmēm nekavējoties jāsniedz sekojoša palīdzība:
1. Nekavējoties jāsāk viņa evakuācija uz zemāku augstumu, pazeminot tā atrašanās vietu vismaz par vienu augstuma kilometru (augstkalnu ekspedīcijās šādam mērķim tiek lietotas speciālas barokameras Gamow Bag), vilcināšanās var izraisīt cietušā nāvi!
2. Jāuzsāk atbilstošu medikamentu (Diamox un Decadron) lietošana.
3. Ja ir pieejams – lietojiet papildus skābekļa pievadīšanu cietušajam.

Augstkalnu plaušu tūskas simptomi ir viena, vai vairākas sekojošās pazīmes:
1. Pat pie nelielas slodzes tiek novērots elpas trūkums un sākas sauss klepus;
2. Aizvien lielākam šķidruma daudzumam uzkrājoties plaušās samazinās elpas dziļums, pat atrodoties miera stāvoklī, klepus padziļinās un atklepojot novērojamas putainas krēpas;
3. Cietušais ir nemierīgs, nervozs un viņam ir spēcīgs, straujš pulss, iespējams drudzis;
4. Novērojama cianoze (lūpu un nagu zilgana nokrāsa), kas liecina par zemu skābekļa saturu asinīs;
5. Saklausāmi izteikti trokšņi plaušās (elpa kļūst "burbuļojoša") un slimnieku pārņem neizsakāms bezspēks.

Cilvēkam ar augšminētajām kalnu slimības pazīmēm nekavējoties jāsniedz sekojoša palīdzība:
1. Steidzama augstuma samazināšana, vismaz par vienu augstuma kilometru! Ja iespējams, evakuācija jāturpina līdz redzamam cietušā stāvokļa uzlabojumam.
2. Jāuzsāk atbilstošu medikamentu (piem. Procardia vai Diamox) lietošana.
3. Papildus skābekļa (četri līdz seši litri minūtē, ja tas iespējams) pievadīšana cietušajam.

Abu augšminēto kalnu slimības smago formu gadījumā nepieciešams bez kavēšanās rīkoties, jo pretējā gadījumā cietušā organismā notiks neatgriezeniski procesi, kuru rezultātā agri vai vēlu iestāsies cietušā nāve.

Kalnu slimības Zelta Likumi

1. Augstumā virs 3000 metriem, galvas sāpes, reibonis, nelaba dūša, vemšana un sekla elpa ir jāuzskata par kalnu slimības pazīmēm, izņemot gadījumus kad šīm pazīmēm ir cits, patiesi pārliecinošs iemesls.

2. Kāpšana augstāk ir jāpārtrauc, pat tad, ja kalnu slimības pazīmes ir tikai vieglā formā.

3. Ikvienam kāpējam, kura veselības stāvoklis strauji pasliktinās, vai arī ir izteikti kalnu slimības simptomi, nekavējoties jādodas lejup un būtiski jāsamazina atrašanās augstums.

4. Nekad neatstājiet cilvēku ar kalnu slimības simptomiem vienu bez uzraudzības. Viņam var strauji pasliktināties veselības stāvoklis, un rasties nepieciešamība steidzamai evakuācijai.

Atrašanās kalnos, kur profesionālas medicīniskās palīdzības sniegšanas iespējas ir niecīgas, vai pat vispār nav iespējamas, ir bīstams process. Visiem kāpējiem būtu jāapzinās atbildība, kuru viņi uzņemas par savu un savu biedru veselību un dzīvību, un jāapgūst pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas iemaņas.

Praktiskas zināšanas medicīnā un atbilstošu medikamentu izvēle var novilkt smalku līniju starp jūsu vai jūsu līdzcilvēku dzīvību un nāvi!

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv