Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Parīze – Dakāra… ar velosipēdu!

Autori: HAWAII EXPRESS komanda
Foto: no komandas mājas lapas

2006. gada 10. septembrī 10.00 tika dots starts pirmo reizi organizētajam rallijam "Parīze – Dakāra"… ar velosipēdiem! Arī HAWAII EXPRESS komanda četru cilvēku sastāvā (Latviju tajā pārstāv velobraucējs Roberts Draugs), uzsāka šo distanci, lai censtos pievarēt vairāk kā 7000 kilometrus garu ceļu.

Šī rallija ceļš tika izveidots pēc analoģijas ar slaveno "Parīze – Dakāra" auto ralliju, kas piedāvā iespēju braukt pa atšķirīgas kvalitātes ceļiem, dažādiem reljefiem, cauri satriecoši skaistiem apvidiem Eiropā un Āfrikā. Šie ceļi šķērso sešas valstis (Franciju, Andoru, Spāniju, Maroku, Mauritāniju un Senegāli) divos kontinentos, kurus atdala Gibraltāra jūras šaurums.



Ceļā plānots pavadīt 70 dienas - 29 dienas Eiropā un 43 dienas Āfrikā! Brauciena laikā riteņbraucējiem (kopā sacīkstēs piedalās 30 dalībnieki no Austrālijas, Kanādas, Zviedrijas, Holandes, Anglijas, Somijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Šveices un Vācijas) seko atbalsta autofurgons ar atbalsta grupu (arī medmāsa, pavārs un mehāniķis). Ēdiens, ūdens, bagāža, kempinga piederumi atradas šajā autofurgonā. Naktis tiek pavadītas teltīs, kempingos. Katru dienu paredzētas trīs ēdienreizes, kuru ēdieni balstās uz vietējo virtuvi un pavāra īpašo piedāvājumu. Protams, pieveicot kārtējo brauciena dienu, braucējiem ir iespēja paēst ēdienu pēc viņu izvēles – kādu un kur vien viņi vēlas. Arī atpūtas dienās.

Lielākā daļa dienas distances sastāda 120 km posmi (maksimālā distance dienā - 188 km). Viss ceļš Parīze - Dakāra ir sadalīts 58 braukšanas dienās un 12 atpūtas dienās. Braukšanas dienās dalībnieki var sacensties savā starpā un viņu laiks tiek fiksēts. Kad tiks sasniegts finišs (tas tiek plānots 18. novembrī!), Dakāra, tiks saskaitīti katra braucēja laiki un noskaidrots uzvarētājs. Nekādu balvu! Tikai pagodinājums par to, ka esi ātrākais šajās pirmo reizi rīkotajās velo sacensībās "Parīze – Dakāra". Pats galvenais - nav svarīgi, kurš sasniegs Dakāru - galvenais ir to izdarīt!

HAWAII EXPRESS komanda šo ralliju veiks ar Classic firmas velosipēdiem, kurus komanda jau ir testējusi no 2001. gada. Kā viens no testa pasākumiem bija Survival Cycling šī gada janvārī - Hawaii Express komanda 10 dienās veica ceļu no Viļņas līdz Polārajam lokam.

KOMANDA

Roberts Draugs ( LAT) 19.07.1976
Hawaii Express strādā par vairumtirdzniecības vadītāju. 2005. gada Latvijas Čempionāta 6. vietas ieguvējs. 2006. gada janvārī no Viļņas līdz Polārajam lokam ar velosipēdu aizbrauca 10 dienās - Survival Cycling.

Margus Püvi ( EST) 14.12.1970
Arctic Sport Tartu sporta zāles treneris, Hawaii Express komandā piedalījies braucienā Trondheim – Oslo 540 km. 2006. gada janvārī no Viļņas līdz Polārajam lokam - Survival Cycling.

Priit Salumäe ( EST) 05.04.1967
Hawaii Express Igaunija mārketinga daļas vadītājs, Hawaii Express komandā piedalījies braucienā Trondheim – Oslo 540 km. 2001. gadā ar Classic velosipēdu aizbraucis no Helsinkiem līdz Polārajam lokam.

Saulius Ališauskas ( LIT) 19.08.1973
Hawaii Express Lietuva vecākais mehāniķis, izbijis glābējs, Eiropas vicečempions skriešanā pa trepēm 32 stāvu augstumā.

ATBALSTS

Vasīlijs Jakovļevs ( LAT)
Hawaii Express Latvija vecākais mehāniķis, zina visu par visu! :) Sagatavojies garajam rallijam Roberta Drauga Classic velosipēdu.

Taivo Luik ( EST)
Hawaii Express galvenais padomdevējs, piedalījies Ironman sacensībās, 2005. gada Parīze - Dakāra dalībnieks (motociklu klasē).


Komandas dienasgrāmatas (Francija - Andora - Spānija)

Tiek dots starts velorallijam Parīze – Dakāra
10.09.2006.
Šodien bija tas brīdis, kad 10.00 no rīta pirmo reizi Pasaules vēsturē tika dots starts velorallijam Parīze - Dakāra. Šodienas galvenais uzdevums bija izbraukt ārā no Parīzes centra. Roberts Draugs ir nedaudz apaukstējies, bet visā visumā jūtas labi. Parīzē laika apstākļi ir vienkārši ideāli, spīd saule, gaisa temperatūra svārstās no +25 līdz +30 grādiem pēc celsija. Distance tika uzsākta samērā mierīgi, jo galvenais ir aizbraukt līdz galam.



Otrā diena, gulēšana teltī kļūst apnicīga! :)
11.09.2006.
Šorīt celties bija paredzēts 7:00, bet igaunis Margus piecēlās jau 4:00 un teica, ka viņš nespējot gulēt teltī, piegājis pie spoguļa, viņš nobijās un teica, ka tas neesot viņš. :) Vēl Margus teica: "Gulēšana teltī ir daudz smagāka, nekā 15 stundas braukt ar vidējo ātrumu 35 km/h." Visu cieņu alpīnistiem un citiem ekstrēmistiem, kuri spēj pavadīt naktis teltīs kalnos, vējā un aukstumā. ;)

Savukārt Roberts Draugs jūtas labi, šodien laika apstākļi atkal bija ideāli, no +24 līdz +31°C silts, kopā tika nobraukti 137 km, ceļā tika pavadītas 4 stundas un 40 minūtes. Šodien izcēlās kāds holandiešu braucējs, kurš jau no sākuma kalnos mēģināja braukt projām, bet beigu beigās puisis tā sagura, ka atpalika, un Hawaii Express komandas braucēji atkal finišēja pirmie.

Sākas pirmie kalni
12.09.2006.
Cēlāmies 6:40, novācām telti un devāmies ēst. Šorīt jau bija daudz vieglāk piecelties, jo pilsēta, kur apmetāmies, Vezelay, ir ļoti skaista, maza pilsētiņa, kura atrodas pašā kalna galā. Vezelay pilsētiņa ir vienkārši pasakaina, visi iedzīvotāji nekur nesteidzas, tikai bauda pasakaino apkārtni.


Priit Salumāe un Roberts Draugs Vezelay pilsētā

Ja atceraties, vakar rakstīju, ka bija kāds holandiešu braucējs, kurš jau no sākuma mēģināja braukt projām no visiem, tad arī šodien pie pirmā kalna puisis muka prom. Mums liekas, ka viņš ir Eurosport braucējs, jo, piemēram, šosejas sacensībās pirmo vienmēr filmē un viņš ir uzmanības centrā. Tur arī laikam grib nokļūt mūsu holandiešu braucējs, bet 10 km pirms finiša, mēs viņu tomēr noķērām, un viņam nekas cits neatlika, kā atpalikt, jo puisis bija saguris! ;) Ir krievu teiciens: "Spēks ir, prātu nevajag!"

Laika apstākļi atkal ideāli, ap 30°C, šodien jau sākās kalni, ap 1400 metriem virs jūras līmeņa, nobraucām 128 km, ceļā pavadījām 4 stundas 25 minūtes. Rītdien gaidāmi lielāki kalni, ap 150 km, tā kā trase paliek jau grūtāka Eiropā. Kas būs Āfrikā...? :)

Aizbraucam nedaudz greizi… :)
13.09.2006.
Šodien tika paziņots, ka paredzētā brīvdiena, kurai bija jābūt sestdien, tiek pārcelta uz svētdienu, jo svētdien nedrīkst ar mūsu pavadošo auto braukt pa tiem ceļiem, bet ja brīvdiena ir sestdien, nepaspēsim līdz svētdienai izbraukt šo ceļa posmu.


Kas mums cits atliek? Galvenais, ka viņu rotā Hawaii Express uzlīmes! :)

Pa šīm pavadītām dienām jau esam izglītojušies. Mēs zinām, ka Marokā nevarēs braukt un gulēt tik mierīgi kā Francijā. Jāguļ būs ar vienu atvērtu aci, jo savādāk pastāv liela iespējamība, ka Tu tiksi apzagts. Arī furgonā vairs nevarēs mantas atstāt, kur pagadās, tās būs rūpīgi jāslēpj, jo Marokā mazie zaglēni vienā acumirklī var atrasties auto un savākt kārojamās lietas! :)

Šodien distanci sākām mierīgi, jo zinājām, ka priekšā sagaidāmi lieli kalni, tomēr nobraucot 10 km, sapratām, ka nevaram tik mierīgi pabraukt... :) Lielākais kuriozs bija tas, ka mēs, nezinu kādā veidā, pabraucām garām ēdināšanas punktam, labi, ka mums līdzi bija kaut kas paņemts ēst, jo citādi nezinu, kā būtu... Nu un tad sākās kalni... Holandiešu dullais šodien atkal aiznesās, bet mēs neko, lai jau skrien... Tad Roberts, mūsu vadošais braucējs, aizveda mūs pa nepareizo ceļu, pats trakākais, ka pa kalnu lejā. Atkal nācās braukt augšā, tā nobraucot liekus 6 km, trīs no tiem pa kalnu augšā, kura stāvums sasniedza 15%.

Šodien nobraucām 151 km, ceļā pavadījām 5 stundas un 44 minūtes. Pirmais atbrauca 26 minūtes ātrāk par mums, toties mēs, pateicoties Robertam, nobraucām liekus 6 km! :) Bet tas nekas, vismaz jautri...


Priits un Margus no Igaunijas

Lietus…
14.09.2006.
Šonakt visu nakti lija! Igauņu pārstāvji teic, ka nekad neesot tik slikti gulējuši. Varbūt iemesls ir tas, ka vakar bija lielie kāpumi, kas prasīja daudz spēka. Starts kā vienmēr, 8:00 no rīta. Sākām mierīgi, sākumā pašsajūta ok, bet tad atkal sākās kāpumi, braucām mierīgi, pēc pulsa, jo igaunis Priits tāds saguris! :) Mūsu ceļš ved cauri slavenajai Tour De France trasei, viss asfalts klāts ar slaveno riteņbraucēju uzvārdiem, ļoti interesantas sajūtas...

Un tad sāka līt... Paldies Dievam mums līdzi bija lietusvestes un "Sportful Second Skin" speciālais apģērbs, kas mūs pasargāja 100 %-īgi. Apģērba ziņā mēs bijām trāpījuši desmitniekā! Stiprais lietus, kas brīžiem pārvērtās krusā, lija apmēram stundu, kas apgrūtināja redzamību un padarīja ceļu ļoti slidenu, jo pagaidām, kamēr vēl esam Eiropā, mums ir šauras sliku riepas. Vistrakākās sajūtas bija 20 km pirms beigām, kad mēs veicām milzīgu nobraucienu, kura segums bija ļoti slidens, ātrums milzīgs, ar virāžām un asām sajūtām. Pat igaunis, Margus Pūvi, kurš Igaunijā kotējas, kā viens no vadošajiem nobraucienu meistariem, teic, ka šis nobrauciens lika nedaudz baidīties... Roberts Draugs pēc nobrauciena bija tik sabijies, ka tik stulbi pajokoja: "Nē, man jau nav ģimene, nav draudzenes, mājās negaida meitiņa, tā kā man nav ko zaudēt...!" ;)

Šodien nobraucām 133 km, esam apmetušies ļoti skaistā pilsētiņā Le Puy, kur tieši šobrīd notiek karnevāls. Šovakar vēl tiks svinēta Vilberta (viena no organizatoriem), dzimšanas diena! Cerams, tas neietekmēs rītdienas spēkus... :)

Avārija!
15.09.2006.
Visu nakti lija lietus, gulēt bija ļoti grūti. Arī no rīta lija lietus, bija ļoti vēss, apmēram 10°C, tā ka uzsākt distanci bija ļoti grūti. Izmantojām lietus jakas, uz velokurpēm vilkām speciālos mokasīnus, lai pasargātos no lietus, bet dažiem Parīze - Dakāra rallija dalībniekiem, tas nešķita vajadzīgs, tā pat kā siltajās dienās brauca šortos. Laikam viņiem nav bail saslimt.

Distances pirmā puse bija kalnaina, savukārt distances otra puse bija bagāta ar nobraucieniem. Trase ļoti slidena, pakļaujot braucējus riskam. Protams, mūsu trakais holandietis nokrita, sašķaidot savu aizsargķiveri un nedaudz bojājot savu riteni. Holandietis tik notrausa asinis no sava ķermeņa un izskatījās, ka viņam nekas nav noticis! :)

Savukārt Roberts šodien visiem parādīja, cik patiesībā viņš ir spēcīgs. Pārsvarā visu distances garumu viņš brauca grupas priekšpusē, tā pietaupot citu spēkus, kuri var braukt aizvējā.

Kāds kuriozs dienas beigās. Kāds soms atbrauca ~2 stundas pēc mums un Priits no Hawaii Express komandas viņam jautāja, vai viņš salija, bet viņa atbilde bija - nē, viņš tajā laikā esot kafejnīcā dzēris kafiju... :)

Šodien tika nobraukti 105 km, ceļā tika pavadītas 4 stundas. Trases kāpums virs jūras līmeņa 1300 m.

Pēdējā diena pirms atpūtas!
16.09.2006.
Pēdēja nedēļas diena! Rītdien beidzot ir brīvdiena, ko mēs tik ļoti gaidām, jo nogurums tiešām ir mūs pārņēmis. Sākām braukt kā ierasts, mierīgi, jo mēs jau zinājām, ka šodienas garākais kāpums būs 15 km, kurš esot ļoti smags. Principā atkal braucām pēc pulsa. Šodien bija uzradies kāds cits braucējs, kurš jau kalna sākumā aizbrauca prom. Bet kā ierasts, tas nebija uz ilgu, jo kalns bija ļoti garš, bet pēc kalna distance vēl ļoti gara, tā ka šis braucējs beigās finišēja 2 stundas pēc Hawaii Express komandas. Arī mūsu trakais holandietis bija aizmucis prom. Tuvojoties beigām, mēs jau sākām brīnīties, vai tiešām nenoķersim viņu, vai tiešām viņam šoreiz būs izdevies aizbraukt pirmajam līdz beigām? Bet nē, kaut arī mēs bijām pārliecināti, ka viņš ir mums priekšā, viņš pēkšņi parādījās no aizmugures, tā kā nekur viņš atkal neaizmuka! :)

Šodien Roberts mēģināja uzmundrināt Priitu braucot garajā kāpumā, mēģinādams ar viņu runāties, bet Priits bija tik saguris, ka strikti atcirta, lai viņš runā pats ar sevi... :) Kas būs vēlāk... ?

Brīvdiena / Veiktā distance pēc 7 etapiem!
17.09.2006.
Šodien neko īsti nedarījām, mierīgi atpūtāmies! Šodien nedaudz mākoņains, bet vismaz nelīst. Ēdam baltmaizi un dzeram pienu! Viss, kas mūs interesē, ir atpūsties, jo nogurums ir ļoti liels un rīt atkal jādodas ceļā...

Veiktā distance pēc 7 etapiem:
Kopējā distance - 880 km
Sacensību distance - 755 km
Neitrālā distance - 125 km
Kopējais distancē pavadītais laiks - 27 stundas 39 minūtes
Vidējais ātrums - 27,31 km/stundā


Jauna nedēļa ir sākusies!
18.09.2006.
Nekas jauns! Atkal ir auksts un līst lietus, kaut kā nepatīkami tas viss pēdējā laikā pavēršas... Dienas gaitā tomēr laika apstākļi nedaudz uzlabojās, prieks arī par to, ka braucām pāri ļoti augstam tiltam, kurš esot augstāks nekā Eifeļtornis.

Šodien visi braucām ļoti mierīgi, jo organizatori paziņoja, ka šis etaps būs bez ieskaites... Vismaz trakais holandietis nemuka prom! :)



Rallijs sāk atgādināt sacensības...
19.09.2006.
Šorīt no rīta jau bija jūtams, ka Igauņiem ir ļoti liels nogurums. Priits izteicās, ka viņa diagnoze ir tāda, ka jākravā mantas un jādodas mājās. :) Distance sākās ar lielu ātrumu, jo mūsu Klauns jau no paša sākuma mēģināja mukt prom. 5-tajā km sākās garš kāpums un Klauns kāpināja ātrumu. Redzēju, ka mūsējiem neiet viegli. Drīz mūsu puišiem kļuva par grūtu un viņi atpalika. Vēlāk izrādījās, ka Priits dabūjis 2 mīkstos. Holandieši turpināja braukt ātri un mēģināja mukt projām arī braucot lejā no kalna lecot kājās pēc katras virāžas. Tas nekādas grūtības Robertam Draugam nesagādāja, bet sāka atgādināt sacensības.

Pēc aptuveni 20 km sākās nākošais kāpums aptuveni 15 km garš. Otrs holandiešu braucējs Robs vēl vairāk kāpināja ātrumu un Klauns uzreiz atpalika. :) Ar mums kopā vēl noturējās viens no organizatoriem Garais Robs (kritiena piedzīvotājs). Šis posms tiešām sāka pārvērsties sacensībās, jo pulss visu laiku bija 160 un nedaudz vairāk. Tā tas turpinājās līdz pusdienu pitstopam, kad bijām nobraukuši aptuveni 55 km. Pēc tam sekoja garš nobrauciens, kur mūsu Roberts paspēja pamatīgi nosalt, bet tad, aiz mākoņa malas parādījās saule un viss atkal bija OK. Nobraucienā, kur vietām bija ceļa remonts, bet ātrums brīžiem pārsniedza 70 km/h, Garais Robs kaut kur pazuda. Turpinājām braukt divatā, bet ātrumu vairs nekāpinājām un mierīgi sasniedzām Caracassone. Pilsētā, kas ir diezgan liela, paspējām nedaudz nomaldīties, bet finišu sasniedzām kopā ar lielo pavadošo furgonu un aptuveni 20 minūtes ātrāk par Priitu, Margusu, Garo Robu un Klaunu.

Pēc pusdienām apskatīju Garā Roba ričuku un konstatēju, ka rāmī iemetušās divas plaisas, kas drīzumā varētu sagādāt lielas problēmas.

Beidzot laiciņš sāk atgādināt, ka atrodamies dienvidos - var pat vilkt šortus. :) Pilsētā redzamas pirmās palmas, bet pilsētnieki uz šortos tērptajiem Baltiešiem skatās tā jocīgi...

Roberts Draugs visiem Draugs!!!
20.09.2006.
Roberts rallijā Parīze - Dakāra visiem ir kļuvis par labāko draugu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam vislabāk padodas ar padomu sniegšanu, ja kādam ir kādas problēmas ar velosipēdu, pat speciālās atslēgas viņam ir vairāk līdzi nekā pavadošajam transportam un pasākuma organizētājiem. Ja nebūtu viņa, daži braucēji jau varētu doties mājās... Kā vakar rakstīju, apskatot Garā Roba ričuku konstatēju, ka rāmī iemetušās divas plaisas. Tagad jau ir nopirkts jauns rāmis un Garais Robs ir ļoti pateicīgs, jo kā viņš saka, viņš jau nu nebūtu pamanījis...

Vakar, mums, Hawaii Express komandai, bija nopietna saruna par velosipēdiem, ko izmantot šādā pasākumā! Daudzi dalībnieki brauc ar šosejas velosipēdiem, kas viņiem dod lielas priekšrocības Eiropas distancē, bet mēs tiešām nevaram saprast, kā viņi brauks Āfrikā, kaut arī līdzi viņiem ir platās riepas... Bet tagad, it sevišķi Margusam un Priitam, ir liela skaudība, jo ar kalnu velosipēdu, kaut arī ir šosejas riepas, braukt ir daudz grūtāk, nekā ar šosejas velosipēdu. Nākamgad būs jāņem gan šosejas, gan kalnu... :)

Rezultāti pēc 9 etapiem:
1. Rob van den Heuvel NL 29:40
2. Roberts Draugs LAT +0:26
3. Erik Volger NL +0:40
4. Priit Salumäe EST +0:43
5. Margus Püvi EST +0:43
6. Rob van der Geest NL +3:26
7. Jørgen Nielsen DEN +6:59
8. Douglas Brain UK +10:01


Tagad ar katru dienu atstarpes starp braucējiem kļūs aizvien lielākas, jo nogurums kļūst aizvien lielāks, distance smagāka! Gaidīsim un skatīsimies, kas būs tālāk! Vēl 6000 km...

Šodien bija brīvdiena, kuru pavadījām apskatot skaisto Caracasone pilsētu, kā arī pārbaudot un piečibinot ričukus. (PS. Iepriekšējā dienā ar Margusu nopirkām 5 litrus vīna, no kā beigās visa nometne kārtīgi piedzērās. Tam sekoja tusiņa turpinājums kempinga bārā, kur neviens nekautrējās jaukt vīnu ar alu.) Beidzot laiks ir kļuvis patiešām silts, bez palmām daži vēl bija redzējuši ziloni un meiteni ar čūsku. Vakarā Priitam nomainījām aizmugurējo riepu, jo 2 mīkstie vienas dienas laikā, tas ir par daudz, kā arī pieregulējām bremzes.

No Roberta Drauga vārdiem...
21.09.2006.
Aptuveni 110 km līdz kalnu kūrortam Ax Les Thermes. Trase brīžiem pārklājas ar Tour de France trasi. Jau pašā sākumā holandieši sāk sprigani, kas nav patīkami 8 no rīta un bez iesildīšanās, tomēr variantu nav un jāturas. Klauns kā parasti pirmajā kalniņā brauc projām un mēs arī laižam viņu prom. Visi galvenie notikumi sākas pēc pusdienām, kad uzreiz sākas serpentīns aptuveni 10-15 km garumā. Klauns ir gabaliņu priekšā, tomēr drīz viņu noķērām. Pirmais atpaliek Garais Robs - varbūt jaunais ritenis neripo? Pirmo kalnu pabeidzām kopā, vienīgi Marguss nedaudz atpalicis - viņš brauc savā tempā. Mazais Robs nedaudz kāpina tempu, tomēr lietu kārtību tas īpaši nemaina. Arī Priits šodien ir gana sprigans un ja arī nedaudz atlaiž, pēc tam piebrauc klāt. Pēc pirmā kāpuma seko aptuveni 10 km garš līdzens posms. Augšā ir stiprs vējš. Nesasniedzot nākošo, aptuveni 15 km garo kāpumu, konstatējam, ka Klauns ir pazudis. Sākam šo kalnu trijatā, bet nedaudz vēlāk Priits atlaiž. Nedaudz kāpinām ātrumu un maināmies. Vējš kļūst spēcīgāks un arī braucot kalnā aizvējš stipri palīdz. Kalna smaili sasniedzam kopā ar Mazo Robu.

Pēc 5 minūtēm finišēja Priits, vēl pēc aptuveni 10minūtēm Marguss, bet Garais Robs ar Klaunu Margusam zaudēja aptuveni 5 minūtes. Šis, pagaidām, ir augstākais kalns virs jūras līmeņa (1435 m), kuru līdz šim esam pārvarējuši, tomēr rīt mums priekšā Andora ar aptuveni 40 km gariem kāpumiem un 2500 m virs jūras līmeņa, kā arī Spānijas kalnainie ceļi. Šodien kopsummā pacēlāmies 1750 m virs jūras līmeņa un lai kaut ko tādu paveiktu Latvijā, Siguldas kalnā, būtu jābrauc aptuveni 40 reizes. Rīt šķērsosim Andoru un iebrauksim Spānijā. Paredzēts 30-40 km garš posms ar atsevišķu startu. Visiem sveicieni, īpaši Mammai.

Īsākais, bet noteikti viens no smagākajiem etapiem...
22.09.2006.
Šodienas etaps bija īsākais no visiem, bet noteikti viens no smagākajiem. Uzreiz no starta sākās kāpums 37 km garumā un 2400 metru virs jūras līmeņa. Pats kāpums nebija nemaz tik smags, savā tempā varēja braukt, bet tas vējš, tik ass un stiprs! Kāpuma pēdējos kilometros vēl sākās stiprs lietus, kas situāciju padarīja vēl smagāku, bet Robertam Draugam tas nesagādāja problēmas aizbraukt projām un finišēt pirmajam. Hawaii Express komandas dalībnieks Priits pēc finiša teic, ka kāpuma beigās ātrums bija ap 8 km/stundā un likās, ka tūlīt vienkārši apstāsies un ar to arī viss beigsies...



Šodien bija pirmā diena, kad mūsu klauns nemuka projām, laikam jau dienas sākumā saprata, ka tur nekas labs nevar sanākt! :) Ja distances sākumā gaisa temperatūra bija ap 15 - 18°C, tad kāpuma augšā tā bija samazinājusies līdz 6°C, tas tiešām nav silti... Vienīgais prieks, ka braucot lejā it nemaz nevajag mīties, ātrums tāpat sasniedz 80 km/stundā.

Spānija mūs sagaida ar lietu!
23.09.2006.
Jā, ja pirms dažām dienām likās, ka mūs atkal lutina vasara, tad tagad atkal ir lietus! Tas tiešām ir apnicis... Šorīt sanāca arī aizkavēšanās. Līdz robežai bija 8 km, tādēļ braucām visi kopā. Uz robežas nebija nekādu problēmu, bet pēc dažiem km uz ceļa bija notikusi auto avārija, dēļ kuras bija šķērsots ceļš!



Un tad arī Spānija mūs sveicina ar lietu. Spānija ir kalnainākā Eiropas pilsēta, ar ļoti skaistām ainavām, bet šis lietus neļauj to redzēt... :( Pirmais kāpums bija 10 km garš, kurš tiešām bija stāvs, tad nedaudz līdzenāks, un tad 5 km vēl stāvāks - burtiski kā siena. Šodien augstākā vieta bija 1700 metri virs jūras līmeņa. Nobraucieni tiešām bija briesmīgi, ļoti ātri un slideni, bet pats trakākais, ka bija ļoti auksti. Bija sajūta, ka katrā līkumā būs kritiens, jo rokas bija tik nosalušas, ka īsti vairs nevarēja just stūri. Tad bija jāapstājas pie mūsu smagās mašīnas, lai paēstu un uzvilktu ko sausu! Pēc finiši daudzi dalībnieki sacīja, ka šis bija aukstākais brauciens, kādā viņi ir piedalījušies un mums uzreiz radās ideja viņus uzaicināt aizbraukt līdz Polārajam lokam! :) Vai viņi to varētu?
P.S. Spānijā ir daudz skaistākas sievietes nekā Francijā. :)

Mūsu Mika!
24.09.2006.
Beidzot brīvdiena, ir jūtams sagurums, kā nekā brauciens jau arī nav no vieglākajiem... :) Šodien varētu nedaudz pastāstīt par mūsu Miku, kurš katru dienu atbrauc kādas 4 - 5 stundas vēlāk par citiem, jo viņš nelaiž garām nevienu interesantu ainavu, dzīvnieku, vai ko citu, ko uzskata par fotogrāfijas cienīgu... :)

Atsevišķais starts!
25.09.2006.
Visu nakti lija lietus, bet no rīta laiks bija vienkārši ideāls, bija silts un spīdēja saule. Šodien nebija kopējais starts, šodien visi startēja pa vienam ar 2 minūšu inventāru. Hawaii Express komanda bija cerējusi, ka varēs startēt kā komanda, tā palīdzot sev, bet tā nenotika! Kopā šī distance sastādīja 27 kilometrus, no kuriem pirmie 7 kilometri bija kāpums, pēc tam sekoja gan nobraucieni, gan kāpumi. Lielākie prieki, ka Hawaii Express komandas braucējs uzvarēja šo etapu, un tas nebija neviens cits, kā Roberts Draugs - vienīgais Latvijas pārstāvis. Otrajai vietai viņš vinēja 10 sekundes.

Pagaidām vēl 100% nevar teikt, jo kopvērtējuma rezultāti vēl nav publicēti, bet varētu būt, ka Roberts Draugs kopvērtējumā šobrīd ir 1 vietā. Katrā gadījumā, 2 vieta ir noteikti, bet jebkurā gadījumā, pasaulē pirmajam velorallijam Parīze - Dakāra, Latvijas pārstāvis cīnās par pirmajām vietām.

Klauns pirmo reizi noturas līdz beigām kopā ar mums! :)
26.09.2006.
Esam sasnieguši mazu pilsētiņu Mas de las Pasas. Šodienas etaps bija gana smags. Kaut gan kalni vairs nav tik gari, tomēr visu laiku gāja augšā un lejā, pūta stiprs vējš un pārsvarā tieši sejā. Pašā sākumā uzreiz sākās 6 km garš serpentīns, kurš sagādāja nelielas grūtības, jo holandieši bez iesildīšanās brauca ātri. Tomēr pēc pusdienām Garais Robs (vakar ieguva 2. vietu, zaudējot Robertam Draugam tikai 10 sekundes) knapi spēja noturēties kopā ar mums un 25 km pirms finiša smagi atpalika, rezultātā zaudējot pusstundu.

Distances pēdējie 20 km veda pa šauru, smiltīm klātu, bedraina asfalta ceļu. Serpentīni sekoja viens otram, tomēr nebija īpaši gari. Galvenās problēmas sagādāja īstā ceļa atrašana, jo nebija skaidrs, kurš ir galvenais ceļš, kurš sānceļš. Par laimi šodien nenomaldījāmies. Atbraucām visi kopā ar Priitu, Margusu, Mazo Robu un Klaunu. Klauns uzreiz visiem izmaksāja Coke - beidzot noturējās kopā ar mums līdz beigām, kaut gan arī šodien krietnu distances daļu veica viens, 200 m priekšā pārējiem. Šodien sasniegts jauns vertikālā pacēluma rekords - 2000 metri, varbūt tāpēc tāds nogurums.

Ļoti, ļoti liels nogurums!
27.09.2006.
Vakar mēs bijām apmetušies kādā kempingā, kur mūs jau gaidīja kādi 1500 cilvēki, kuri mūs visus pētīja kā "ZOO iemītniekus". Vēlāk ieradās arī vietējā televīzija, kas ar interesi filmēja notiekošo.



Kad piecēlāmies, ārā temperatūra bija tikai + 5°C. Brokastīs ēdot "Musli", rokas tā sala, ka nevarēja pat karoti noturēt rokās. Mums tiešām nāk smiekli, jo daudzi Parīze - Dakāra velorallija dalībnieki arī šādā temperatūrā brauc īsajā formā! :) Bet dienas laikā laiciņš palika silts. Šodien jauns rekords - 2500 metri virs jūras līmeņa. Apkārtējās ainavas ir neatkārtojami skaistas, bet braucot kalnā, tu neko nespēj redzēt, vienīgais, ko jūti, tas ir nogurums...

Braucām cauri See Aragon pilsētai. Ļoti interesanti, uz visu pilsētu viena automašīna un daži cilvēki, principā pilnīgi vienalga, pa kuru ielas pusi braukt, var pat neskatīties uz ceļu... ;)

Viss ir kārtībā... (Roberts Draugs)
29.09.2006.
Šis posms, salīdzinot ar iepriekšējām dienām, nesagādāja lielu piepūli. Bija tāda sajūta, ka pārsvarā braucam no kalna lejā, kaut gan vertikālais pacēlums vienalga sastādīja 1200 m. Laiks jau kuro dienu pieturas labs, kaut gan no rīta ir ļoti auksts +6°. Ģērbjamies silti, tiesa dienas laikā gandrīz visu nākas noģērbt, jo pēcpusdienā iesilst līdz pat +25, +30 grādiem. Arī vējš pēdējās dienās ir pierimis. Aizvien biežāk redzami dzeltējoši koki, arī šeit rudens ir klāt. Turpmāk nokritušās lapas var sagādāt nepatīkamus mirkļus, it īpaši, ja būs lietus.

Šis šķiet bija pirmais posms, kad visa mūsu nelielā līderu grupiņa arī no paša sākuma brauca mierīgi. Holandieši netrakoja startā, mēs bijām nedaudz pārsteigti. Pat Klauns mierīgi brauca kopā ar pārējiem, veda tādas pašas maiņas kā citi. Pēdējos 30 km veicām diezgan ātri, pūta labvēlīgs vējš un visu laiku braucām nedaudz lejā no kalna. Aptuveni 15 km pirms finiša, pēc gana ātra nobrauciena, Klauns nedaudz atpalika. Pēc neilga laika viņš mūs noķēra braucot aiz smagās automašīnas. Par šo gājienu viņš nopelnīja 10 min sodu, kas, manuprāt, ir diezgan mīksts soda mērs. Par pārējiem noteikumu pārkāpumiem paredzēts 12 stundu sods (krustojuma un dzelzceļa sliežu šķērsošana pie sarkanas gaismas, distances īsināšana).

Coca cola, kas varēja izmaksāt ļoti dārgi! (Roberts Draugs)
30.09.2006.
Šodien brīvdiena. Esam sasnieguši Cuenca pilsētu. Nedaudz apskatīsim pilsētu, obligāti - interneta kafejnīcas apmeklējums :), gatavosim ričukus. Drēbes jau izmazgājām, tagad žūst. Par kempingu - parasts kempings, bet galvenais apskates objekts šeit ir tualete.


Galvenais apskates objekts - tualete

Tā ir pamatīgas savrupmājas lielumā. Visas iekšējās sienas un grīda klāta ar marmora plāksnēm, iekšā visu laiku skan mūzika. Tomēr nav tualetes papīra. :) Vēl šajā tualetē ir iespējams baudīt džakuzi, tiesa par atsevišķu samaksu.

Šodien zviedru braucējam Kenetam ir 50 gadu dzimšanas dienas jubileja, bet svinēšana sākās jau vakar. Nezin kāpēc, tieši tusiņu laikā man vislabāk izdodas kaut ko pateikt angliski, un arī citi mani vairāk saprot. :) No rīta Kenets pamodās ar pārsistu degunu, neesot ar pirmo piegājienu trāpījis teltī...

Tā kā kempings no pilsētas ir 8 km, izsaucām Taxi. Kamēr gaidījām, iegāju veikaliņā nopirkt Coke. Sēdējām, gaidījām, dzērām kolu. Pusceļā uz pilsētu, sēžot taksometrā pamanīju, ka pazudis mans maks, laikam sēžot bija izslīdējis no aizmugurējās kabatas. Griežam auto riņķī. Labi, ka veikala pārdevēja bija pamanījusi manu izkritušo maku un noglabājusi. Citādi man sanāktu ļoti dārga Coca-Cola. Makā bija visa nauda, kartes, tiesības.

Nākošnedēļ paredzēti gari posmi - 150-170 km, bet cik var saprast, kalni vairs nebūs tik lieli. Daudziem, es domāju, tas sagādās prieku, bet man, tomēr, labāk patīk garie serpentīni - gan dabas skati skaistāki, gan citiem grūtāk braukt. ;) Tomēr šosejas riteņu priekšrocības īpaši izpaužas tieši braucot pa taisnu ceļu, arī vējā... Dzīvosim, redzēsim.

Cik stipri ir mūsu konkurenti?
01.10.2006
Kad Hawaii Express komanda ieradās Parīzē, mums nebija nekādas nojautas, kurš ir stiprs, kurš nē, bet tagad, kad ir pagājis jau gandrīz mēnesis, mums ir radies priekšstats par dalībniekiem. Kā jau jūs zināt, kopā ir 30 dalībnieki. Pa šo laiku mēs esam sapratuši, ka 10 ir stipri, bet pārējie 20 īpaši necenšas braukt ātri vai kā citādi izcelties. No pirmajiem 10, pirmie 6 ir vēl labāki, bet pagaidām ir pāragri ko teikt, jo tas vēl ir tikai sākums... Jā, grūti iztēloties, distancē jau ir pavadītas 20 dienas, nobraukuši esam 83 stundas, un jāsaka, ka tas ir tikai sākums... :) Kā Priits teica - ja es jau no sākuma zinātu, ka rallija sākumā būs tāds temps un tādi kāpumi, es vēl padomātu, piedalīties vai nē…


Arī Margus saguris, nokārtoties braucot jau sagādā problēmas... :)

174 kilometri!
02.10.2006.
Pēc ilga laika, beidzot labi izgulējāmies. Laika apstākļi ļoti labi. No rīta gaisa temperatūra jau +18°C. Nu ko, atkal paēdām un devāmies ceļā. Mums bija ļoti labs plāns, ļoti labs... Mēs sākām braukt trijatā (Hawaii Express), bet laika apstākļi mūs izsmēla pamatīgi. Priits pēc finiša nevarēja izdarīt pilnīgi neko... Jau no paša sākuma ļoti stiprs vējš, bet viņš mūs pamatīgi piemānīja, jo, ja sākumā tas bija pavējš, tad pēc tam tas apgriezās un pūta tieši mums sejā! Gaisa temperatūra +34°C... Karsti! Un tad, kā pārsteigums, sekoja milzīgs kāpums, kā jūs domājat, kur palika vējš, mēs nezinām, bet tas bija pazudis, un tāda svelme sen nebija piedzīvota, varbūt pat vispār... Un kā jūs domājat, cik šodien kilometrus mēs nobraucām? Hmmmm, laikam 174 km ;)

No rīta mums gribēja pievienoties anglis Douglas, kurš braucot klausās Lenny Kravitz mūziku, mums, protams, nebija nekādu iebildumu, bet viņam tiešām nepaveicās!!! Kad viņš aizbrauca iesildīties, viņam kaut kādā veidā sanāca nomaldīties (varbūt pie vainas Lenny Kravitz :) ), kā rezultātā, viņš nobrauca liekus 25 km! Kad beidzot bija atradis pareizo ceļu, viņa velosipēda aizmugurējais pārslēdzējs nolūza un saķērās aizmugurējā riteņa spieķos, kā rezultātā viss bija salauzts... Protams, jāgaida pavadošā mašīna, lai sniegtu palīdzību, kā rezultātā angļa distances laiks šodien bija 9 stundas un 45 minūtes! Žēl...

Jā, dieniņa bija smaga, bet ar to viss vēl nebeidzās, jo mūsu pavadošā mašīna, ar ēdienu, dzeramo un visu pārējo, ieradās apmēram pēc 4 stundām, jo kalnu ceļos bija notikusi avārija, dēļ kā auto aizkavējās. Mums jau likās, ka gals klāt... Rītdien ir plānoti ap 150 km, gaisa temperatūru sola +35 grādus...

AAAAA, gandrīz aizmirsu pierakstīt, mūsu Klauns atbrauca kādas divas stundas pēc mums... :) Saguris...

Šodien nedaudz mierīgāk...
03.10.2006.
Šodien, pēc garā 174 km posma, nedaudz īsāks - 140 km, pie tam holandieši veikli izdomāja, ka laiku ņems tikai distances pirmajā daļā, līdz pusdienām (varētu teikt, ka noteikumi mainās spēles gaitā). Kaut arī pusstundu pirms izbraukšanas debess bija pilnīgi skaidra, uzsākot braukt, jau bija pamatīgi nomācies un drīz arī sākās nokrišņi smalka lietus veidā. Distance šodien visu dienu veda pa kalniem un, pateicoties lietum, straujajos nobraucienos nācās krietni samazināt ātrumu, lai nepiedzīvotu kritienus. Neskatoties uz to, dažiem tomēr nepaveicās. To skaitā Margusam, kurš piedzīvoja kritienu nobraucienā.

Šodien visi brauca mierīgi, jo, pateicoties iepriekšējam garajam posmam, kura pēdējos 30 km pa kalnu ceļiem veicām krietni vien ātrākā tempā nekā vajadzēja, visiem gribas atvilkt elpu. Arī pusdienas, parasto 2 min vietā, kārtīgi paēdām.

Atlikušā distance, sakarā ar to, ka laiks netika fiksēts, tika veikta pavisam mierīgi. Ceļš veda pa gleznainu apvidu, pāri HES, liels ceļa posms vijas gar upi. Tomēr visskaistākie skati paveras uzbraucot pēdējā 8 km kalnā. Šeit daļu pretim esošo kalnu sedza mākoņi, bet zem tiem varēja redzēt zemāk esošās kalnu virsotnes daudzu kilometru attālumā. Sākot garo nobraucienu paveras skats, kādu vēl nebiju redzējis - visapkārt vienas vienīgas olīvu plantācijas.



Vinējam 21 minūti!
04.10.2006.
Šodien atkal 150 km un atkal tikai distances pirmajā daļā laiks tiek fiksēts - tas tāpēc, ka galamērķis ir Granada, liela pilsēta ar sarežģītu piebraukšanu. Kā parasti startējam laicīgi – 8:00, tomēr holandieši aizkavējās. Būdami tīras spēles piekritēji, gaidījām viņus 20 min, kamēr viņi beidzot mūs noķēra. Vienā no pirmajiem kāpumiem, Garais Robs nedaudz kāpināja tempu. Tā kā es braucu aiz viņa, jutu, ka vajag nedaudz ātrāk. Rezultātā, pēc 500 m izrādījās, ka ir izveidojies atrāviens un mans galvenais konkurents mazais Robs ir atpalicis. Sekojošajā nobraucienā turpinājām palielināt ātrumu. Tādā veidā atlikušos 60 km pa kalnainiem ceļiem, pūšot stipram vējam, nobraucām četratā ar Priitu, Margusu un holandieti Garo Robu. Garajam Robam, šķiet, komandas stratēģija neiet pie dūšas, un viņš nav gatavs atbalstīt savu tautieti, tādā veidā atpaliekot no mums. Priekš mūsu komandas, protams, tas ir tikai ieguvums. Finišā Mazais un Klauns zaudēja 21 min, kas ir pilnīgi normāli, jo viņi brauca divatā. Tomēr nav saprotams kāpēc Mazais atpalika šajā liktenīgajā kalnā, jo pirms tam pa kalniem viņš brauca ļoti pārliecinoši.



Rītdien brīvdiena, bet piektdien mums pievienosies lietuviešu kolēģis Saulius, kurš solīja atvest rupjmaizi un normālu gaļu (varbūt speķi). Pēc telefonsarunas spriežot, viņš ir labā formā un noskaņots kaujinieciski.

Interese par Classic velosipēdu...
05.10.2006.
Nedaudz no Priita teiktā par saviem komandas biedriem: "Vakar, kad redzēju, kā Roberts un Margus strādāja komandas labā, es nespēju nopriecāties, cik labi jūtos, ka esmu tieši Hawaii Express komandā un nekur citur! Kā es mīlu strādāt Hawaii Express! Man ir pilnīgi vienalga, kurā vietā esmu, kāds man ir numurs vai kaut kas cits, es vienkāršu baudu komandas garu, jo komanda ir pats svarīgākais, un ja tāda ir, tad Tu esi stiprs!" :)

Ēdot brokastis mums blakus sēdēja Klauns, kurš šodien izskatījās tā, it kā viņam būtu kāda problēma! Un tad notika negaidītais, viņš mums prasīja, vai viņš varot iegādāties tādu pašu Classic velosipēdu, kāds ir mums! Mums kaklā iesprūda ēdiens! Bet tad sākām runāt, kā rezultātā sarunājām, ka nākamgad viņš varēs iegādāties jauno 2007. gada Classic modeli! Varbūt Klauns grib Classic velosipēdu, jo viņa pulss vairs nekāpj augstāk par 150, un tas nozīmē, ka pabraukt vairs nav īsti iekšā!

Ziņas Margusa mammai: "Ar Margusu viss ir kārtībā! Kā atceraies viņš nobraucienā krita, bet Margus māk krist, tā kā viss ir kārtībā!"

Sešas ar pus stundas!
06.10.2006.
Šodienas distance bija ļoti skaista, bet tajā pašā laikā ļoti grūta. Kopā šodien vajadzēja braukt sešas ar pusi stundas, kas ļoti ļoti nogurdināja. Brīžiem mēs pacēlāmies 2500 metrus virs jūras līmeņa. Atkal ļoti skaistas ainavas, brīžiem no kalniem var redzēt jūru. Distances beigās bija milzīgs kalns, kura stāvums bija 12-15%, un kura garums bija 8 km. Visas distances laikā ļoti daudz nobraucienu, kas visu laiku lika atcerēties Margusa kritienu!


Viena no "skaistajām ainavām"! :)

Vēl tikai divas dienas Spānijā, un tad mēs esam Āfrikā. Kā organizatori stāsta, no Marokas sākuma līdz Marrakešai būs pašas skaistākās vietas, un tad smiltis, smiltis un vēlreiz smiltis... Gaisa temperatūra varētu svārstīties ap + 38°C, bet naktīs zemākā temperatūra varētu būt ap +25°C. Vēl pieminēšanas vērts ir tas, ka vakar atbrauca angļa draudzene, un šodien viņš ir "noguris"! :)

Nobraukti lieki kilometri!
07.10.2006.
Šonakt ap 2iem ieradās mūsu komandas biedrs no Lietuvas, kurš mums palīdzēs Āfrikas distancē. Kad viņš ieradās, par viņu parūpējās Roberts, izmitināja un ilgi runāja jau par aizvadīto laiku rallijā. Šorīt mēs sākām nedaudz vēlāk - 8.30. No rīta likās, ka būs patīkama distance, jo organizatori teica, ka laiks tik ņemts tikai līdz pusdienas pārtraukumam. Zviedru braucējs paziņoja, ka tālāk vairs nebrauks, tādēļ domājām ļaut viņam šodien uzvarēt, lai brauc mājās ar uzvaru, bet mūsu plāns galīgi izgāzās, jo zviedru braucējs pārdūra riepu.

Un tad neveiksme piemeklēja mūs - braucām pa kalniem un lejām, tad beidzās asfalts un mēs sapratām, ka esam nomaldījušies. Griezāmies atpakaļ, un beigās zaudējām 45 minūtes un nobraucām liekus 20 km. :(

Ak, Dievs! Vai tā ir taisnība!?
08.10.2006.
Ak, Dievs! Vai tā ir taisnība!? Vai tiešām tā ir gulta!? Tā šodien priecājās HAWAII EXPRESS komanda, kura nu jau mēnesi nav gulējusi gultā, un tagad ir viss - gulta, TV, baseini, viss, ko vien var vēlēties! Gaisa temperatūra ap + 30°C, ko vēl var vēlēties? Bez komentāriem, mēs izbaudām... Un rītdien esam Āfrikā!

Dienasgrāmatas turpinājums lasāms šeit!

[ VELOBRAUCIENA FOTO GALERIJA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv