Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Grindex meitenes Polijas Bike Challenge

Autors: Anda Savļenko [ AUTORE?]
Foto: no Andas Savlenko personīgā arhīva un Bike Challenge 2006 fotogalerijas
2006. gada decembris, Rīga

Kad izzuda ilūzijas par krievu solītajām ekspedīcijas tipa piecu dienu piedzīvojumu sacensībām Kaukāza kalnos, ar steigu sāku domāt par citām iespējām meklēt piedzīvojumus un neaizmirstamus iespaidus jau pieteiktajā vasaras atvaļinājumā. Jo vasara bez kārtīga mača liktos kā pliekana zupa – šķidra un garlaicīga.

Jau pavasarī biju no draugiem dzirdējusi par piecu dienu velo maratonu Polijā – Internacional MTB Stage Race Mountain BIKE CHALLENGE 2006 (24.-29.07.2006.). Hmm, ideāls formāts priekš manis – ne par maz, ne par daudz! Gribējās arī pārbaudīt, kas ir grūtāk un interesantāk – piedalīties 5 dienu non-stop piedzīvojumu sacensībās vai 5 dienu velomaratonā, kura laikā katru vakaru var nomazgāties, cilvēcīgi paēst un pat atļauties tādu greznību kā kārtīgi, silti un ērti izgulēties. Painteresējos par šo pasākumu vairāk un praktiski pēdējā mirklī kopā ar vēl vienu traku lēdiju Leldi Tipāni paspējām "ielēkt vilcienā" un pieteikties maratonam.



Komandā bija jābūt diviem cilvēkiem un laika starpība kontrolpunktos nedrīkstēja būt lielāka kā 20 sekundes. Tas viss drošības dēļ – ja vienam no komandas biedriem gadās tehniska ķibele vai trauma, tad otrs var izsaukt palīdzību. Tas kalnos ir ļoti svarīgi. Mums pieteicās atbalsta grupa, autobusā atradās brīvas vietas, un pat sarunājām atsaucīgu sponsoru - "Grindex". Nedēļas laikā paspējām tepat Rīgā pašūdināt katrai pa divām veloformām. Tās gan izskatījās nestandarta un interesantas, arī atsevišķi iepirktie velopolsteri likās par plānu un radīja bažas par sēžamvietas komforta izjūtām sacensībās teju nedēļas garumā, kad katru dienu jāveic ap 70 km. Lai dibeni būtu izturīgāki, uz tiem profilaksei laikus sākām smērēt prettulznu ziedes. Tiešām iesaku! Kombinācijā ar biezu kārtu kosmētiskā krēma (Dove, Nivea, Jonson's želejveida eļļa u.tml.) uz velopolsteriem un to maliņām velosēdeklis mocības neradīja.

Prologs
Letiņi ir īsti pārsteigumu meistari. Vismaz Polijas paničs Grzegorz Golonko, kura aģentūra tikai otro gadu rīkoja šāda mēroga sacensības, bija pārsteigts par tik lielu atsaucību - astoņas komandas no Latvijas. Kopā ar līdzjutējiem sanācām paprāva un ļoti jauka kompānija.

Polijas ciematā Dužniki Zdroj, kur bija Bike Challenge (BCH) maratona starts un finišs, apmetot cilpu pa Polijas un Čehijas apkaimi, nolēmām ierasties dienu pirms prologa un maratona atklāšanas. Jāizspiego vietējie apstākļi! Daudziem varētu likties – kas tad Polija par dižu kalnu riteņbraukšanas valsti, Alpu vai Pireneju tur nav. Taču pavisam citas domas rodas, kad paveras skats uz kalnu reljefu pie horizonta, tuvojoties Polijas- Čehijas robežai. Šo sacensību organizatori bija ļoti centušies, lai kalnu posmi nebūtu par vieglu – braukšanu kalnos sarežģītu padarīja akmeņainais, bieži vien koku saknēm "bagātinātais" taku reljefs.

Prologs ir 3,5 km etaps, kurā komandas dodas ar 1 minūtes intervālu. Tā tik liekas, kas tas ir – trīsarpus kilometri?! Bet, ja tie jāveic pret kalnu, kas pašā "spicē" ir neredzēti stāvs, tad ir ko pasvīst. No prologa rezultātiem atkarīgs pirmā etapa starta koridors.



Prologa rītā notiek reģistrācija, pēc kuras katrs tiekam pie sacensību oficiālās somas. Tajās turpmākajās dienās no starta uz finiša vietu DHL furgons pārvedīs mūsu privātās mantas. Ērti! Katrai komandai viena sarkana, otra melna soma, numurs milzīgs virsū uzšūts. Pēc posma uzrādi savu dalībnieka kartiņu un pretī vari paņemt savu somu, līdz ar to arī droši. Līdzīgi tika organizēta velosipēdu glabāšana pa nakti.



Pirms prologa savelkas lietus mākoņi un pērkons ducina virs Dušniki Zdroj. Taču tas ātri pāriet un mums, komandai ar 89. numuru, lietus ir tikai noslaucījis putekļus un atvēsinājis vasaras dienas svelmi. Grindex Team uz starta līnijas tiek īpaši pagodinātas, jo pats Grzegorz pienāk mūs uzmundrināt.



Bet pats brauciens kalnā...! Labi, ka pārējās latviešu komandas un līdzjutēji trases malā mūs uzmundrina. Pati drausmīgākā vieta ir biatlona trases kāds no pauguriem. Liekas, ka šeit priekšējā riepa tūliņ, tūliņ atrausies no asfalta.



Prologa rezultāti (šeit un tālāk tikai Latvijas komandas):
NN-Marss MTB TEAM 0:09:49
Trek Philips Enervit 0:09:55
Salaspils/Zirini 0:10:31
SK Tinis Latvia 0:12:39
Salaspils/Zirini-Laumas 0:12:42
Grindex 0:12:45
Dod ručkā 0:13:03
TREK-PHILIPS 0:14:43

Vakarā visi cītīgi pucē savus braucamos. Izklaidei tiek nejauši noziedotas pāris NN Marss komandas kameras, kuras pumpējot vai nu pārplīst ar varenu troksni vai izspiežas no riepas kā labi paēduši pitoni. Diemžēl tieši riepu plīšana NN Marss komandai katrā etapā traucēja uzrādīt vēl izcilākus rezultātus.

BCH atklāšanas Pasta party pēc makaroniem izveidojas gara rinda. Un tās galā nākas brīnīties par piedāvājumu – makaroni vai rīsi ar melleņu jogurtu, ar kaut kādiem tā kā salātiem... Hmmm, barošana sāk radīt bažas!



1. etaps – Laipni lūgti Ellē!
Dušniki Zdroj – Police; 82.5 km



No rīta ieraugām visu sacensību dalībnieku krāšņo buķeti. Startam gatavojas 217 komandas no divpadsmit valstīm. Karstums liek sevi manīt jau stāvot rindā uz "robežas šķērsošanu" – šodien finišs būs Čehijas pilsētiņā, kā arī distance pāris vietās šķērso robežu, tā kā starta koridoros dalībnieki tiek tikai pēc pases atrādīšanas robežsargiem. Līdzīgi uz startu tiekam katrā posmā, ar robežsardzes svētību.



Nu jā, sacensības sākas ar tik stāviem kalniņiem augšup, ka es sāku apšaubīt, vai maz dzīva tikšu līdz piektās dienas finišam. Sirds sitas kā negudra un draud izlekt pa muti laukā. Atceros šo sacensību savu mērķi – tikt līdz galam un nepārmocīt sevi. Aha, ka tikai ne arī, šī ir īsta ellīte!



Katrā posmā ir vairāki dzirdināšanas punkti, kuros var dabūt PowerBar enerģijas dzērienus, ūdeni, kā arī stiprināties ar augļiem un cepumiem. Pirmais dzirdināšanas punkts man ir kā atpestīšana uz dažiem mirkļiem. Un tajā tiek doti arbūzi!!! Pie kam arbūzi bez sēkliņām! Jo dzert gribas ļoti, ļoti un arbūza gabaliņi tiek vienkārši aprīti.



Esmu pamatīgi nomocījusies un sagurusi pirmajos 30 kilometros. Un par neuzmanību nākas maksāt pirmajā nopietnajā un grūtajā nobraucienā. Lidoju pāri stūrei cerībā, ka nopietnas traumas nebūs. Lelde nobraucienos ir daudz drosmīgāka un līdz ar to ātrāka par mani, tā kā man ļoti paveicas, ka ar mani šajā nobraucienā ir Trek Philips komanda. Kamēr es atgūstu elpu un runas spējas un pieceļos kājas, mans velo jau ir pārbaudīts un bēdīgi noliektie radziņi pieregulēti atpakaļ.

Nākamais dzirdināšanas punkts ir apmēram etapa pusceļā un atrodas netālu no starta Dušniki Zdroj, uz jau prologā iepazītā bruģētas ieliņas. Pēc tā gan sākas cīņa ne tikai ar stāvajiem kalniem augšup un lejup, karsto sauli, bet arī jau ar sevi. Kādā momentā kopā ar citām komandām pat pasēžam ēniņā un atgūstam vismaz trešo elpu, nodegustējam visāda veida sporta želejas. Skati gan paveras fantastiski!



Finišā sastopam komandu, kuras pērnajām bildēm uzdūros, kad meklēju internetā papildus info par BCH. Puiši velotērpos, kas atgādina Supermena kostīmu, tikai S burta vietā milzīgs M. Nobraucienos viņi rāda virtuozu akrobātiku, savukārt pārējā laikā bauda savu atvaļinājumu un fotografē gan paši sevi, gan arī citus braucējus. Arī mēs tiekam kadrā ne vienu vien reizi. :) Taču šoreiz Supermenus tēlojam nepazīstam, finišā abas uztaisām cienīgu spurtu, un nekaunīgi apdzenam puišu komandu!



1. etapa rezultāti:
NN-Marss MTB TEAM 4:38:09
Salaspils/Zirini 5:19:47
Trek Philips Enervit 5:37:09
Dod ručkā 6:01:32
SK Tinis Latvia 6:30:16
TREK-PHILIPS 6:52:43
Grindex 7:16:14
Salaspils/Zirini-Laumas 7:36:11

Naktsmieram paredzētas telpas skolā, bet mūsu supports pamanās par 4 eiro atrast netālu pansiju, tā kā vēl vienu nakti varam izgulēties gultās. Toties turpinām iepazīsties ar poļu/čehu virtuves īpatnībām. Zupa vēl būtu ciešama, taču sviestmaizes pēc smagas distances liekas ne tas labākais ēdiens. Rīsu-persiku deserts vispār uzdzen šausmas. To neviens neēd, tāpēc paplātes ar "kārumu" vakarā tiek laipni izliktas foajē, un no rīta arī brokastīs vēl ir iespēja "pamieloties".

Atklāju, ka no kritiena piemiņai ir ne tikai skramba uz ceļa, bet arī noskrāpēts un zils zods un pamatīgs zilums uz rokas. Tas izskatās krāšņs kā puķe, par ko izpelnos atziņu – Anda ir viena no tām sievietēm, kuru zilumi izdaiļo! Lai man līdzīgi triki neatkārtotos nākamajos etapos, ar steigu gludā priekšējā riepa tiek nomainīta pret akmeņainiem nobraucieniem piemērotāku. Nākamās dienas vakarā uzradīsies pamatīgs zilums arī uz gurna…



Mmmm, vakara patīkamākā daļa - masāža. Vairākas Sporta akadēmijas studentes izmasē piedzītās kājas un sāpošo muguru. Uz plaukstām uzradušās pirmās tulznas. Skolas logi un visas citas horizontālās vietas apkarinātas ar žūstošām velo drēbēm.

2. etaps – Bauda braukt!
Police – Gluszyca; 75 km
Jau iepriekšējā vakarā satiktais Grzegorz solījās, ka tieši pirmajā dienā trase bijusi vissmagākā. Cik labi, ka viņš nemānījās!



Pirms starta sameklējam kāju masāžu – turpat pie starta koridoriem nu jau pazīstamās studentes ieziež stilbus ar eļļām. Toties tagad putekļi pie kājām lips ļoti labi!



Kad braucēju bars jau izretojies, mūs apdzen vīru komanda, ar kuru kopā kādu laiku braucām pirmajā etapā. Viņi mūs atpazīst (njāā, uzraksts "Grindex" uz velobikšu dibeniem bija izteiksmīgs un ļoti labi pamanāms...) un nokomentē ar tekstu, kas ļoti līdzinās "znakomiji popi!".

Jau itin drīz pēc starta ir ļoti garš un ļoti akmeņains nobrauciens. Sajūta, ka braucu pa izžuvušas upes gultni. Vairāk gan stumjos lejup, uzmanoties, ka velokurpes nepaslīd uz akmeņiem. Fotogrāfi un filmētāji, kā arī organizatori stāv maliņā un ar ovācijām ķer kadrus ar krītošiem riteņbraucējiem.



Ātruma rekordi gan tiek stādīti kādā īsā, bet ļoti stāvā asfalta posmā. Leldes odometrs uzrāda 70.1 km/h, taču kāds polis lielās, ka viņa velo sasniedzis 104 km/h. Man šajā nobraucienā bija sajūta, ka diskubremzes tūliņ atdalīsies no velo, tik ļoti tās sakarsušas pārmetoši un skaļi skanēja.



Kad skaisti braukts lejā, tad arī augšup jātiek! Šodien trase iet caur maratona augstāko punktu. Pašā tā virsotnē atrodas balts un stalts skatu tornis, taču mums nav laika tajā rāpties, mūsu velo rati pagriežas uz nobraucienu. Oh, tas ir vēl viens elpu aizraujošs posms! Ir ko iespringt un pamācīties, jo akmeņu un sakņu netrūkst vairāku km garumā. Pašās beigās kalns ir tik stāvs, ka liekas – tūliņ, tūliņ būšu atkal pāri stūrei. Labi, ka pēc šāda augšup/lejup pārbaudes posma kā balva ielikts dzirdināšanas punkts.

Pārsteiguma moments – piepeši distance ved caur vecām raktuvēm kalnā. No spožas saules iebraucot drēgnā un vāji apgaismotā tunelī, pirmajā mirklī man zūd koordinācija un es gandrīz iebraucu klints sienā. Lelde attapīgi paņem brilles zobos, jo tās šobrīd tikai traucē.



Šodien mums ar Leldi ir ideāla braukšanas saskaņa. Mana sirds līksmo, ka esmu šajā pasākumā, ka traucos pār kalniem un lejām. Jūtos dzīvāka kā jebkad agrāk. Šīs sajūtas ir netveramas un nenovērtējamas. Finišā ierodos adrenalīna pārpildīta.

2. etapa rezultāti:
NN-Marss MTB TEAM 3:48:59
Salaspils/Zirini 4:27:15
Trek Philips Enervit 4:47:21
TREK-PHILIPS 4:53:00
Dod ručkā 5:04:24
SK Tinis Latvia 5:11:28
Grindex 5:55:35
Salaspils/Zirini-Laumas 6:22:33

Gludzycā nakšņošana kārtējā skolā. Taču, kad ienesu somu latviešu komandām rezervētajā angļu valodas kabinetā, mani dzen ārā poļi, kas te, lūk, rezervējuši vietas savējiem, kopskaitā ap 30. Nu neko – neviens nav sargājis klasi, citas brīvas vietas neatrodas. Pat visi skolas koridori aizņemti, tādēļ nolemjam nakšņot zem klajas debess turpat netālu no skolas. Šāda izvēle izrādās veiksmīga, jo nakts ir silta, odu un citu mošķu nav. Arī mošanās viegla – saule uzlec un sāk acīs spīdēt kā pēc modinātāja.



3. etaps – Izdzīvošana
Gluszyca - Karpacz; 73 km



Brauciena laikā pārliecināmies, ka Polijas ļaudis mīl savu dabu. Jo kā gan citādāk izskaidrot, ka kādā nogāzē novietots dīvāns, tā, lai varētu ērti nolūkoties ielejas ainavā.

Šis ir lēkāšanas posms – nobraucienu ceļus ik pa laikam šķērso grāvīši, ir jautri tiem lekt pāri. Bīstamākajā nobraucienā "apdzenam" līderkomandu, jo viņiem gadījusies tehniska ķibele, kuru labot ieradies tehniķu bariņš. Šajā nobraucienā izpaužas jēga komandai un ne vairāk kā 20 sekunžu noteiktajam intervālam starp dalībniekiem. Pāris braucēji minās pretī kalnā, meklēt savu partneri, kurš, iespējams, pa taisno iebraucis kādā gravā. Arī ātrās palīdzības auto traucas pretī.



Esmu no galvas iegaumējusi, kuros kilometros ielikti dzirdināšanas punkti, un ar to rēķinos, patērējot līdzpaņemto ūdeni. Dzert gribas ļoti, gaiss bezvējainās pļavās sakarsis līdz 38 grādiem. Tāpēc otrajā dzirdināšanas punktā neesam iepriecinātas, ka ūdens beidzies! Gaidīt nav nozīmes, dodamies tālāk. Neesam pirmās, kas bez ūdens pamet šo punktu, jo nākamajā ciematā bērneļi rindām stāv pie savām mājām, salējuši ūdeni pudelēs un spaiņos. Pie kāda kroga piestājušas pāris vīru komandas, kas mūs aicina pievienoties uz vēsu alu.

Visspilgtāk no šīs dienas palicis atmiņā ilgais, garais un brīžiem mokošais brauciens milzu kalnā. Skats uz apkārtni ir teicams un kārdina ar dzidru ezeriņu kaut kur tālu lejā. Grūti. Cīņa ar kalnu prasa ilgu laiku, jo vietām pārejam uz velo ilglaicīgu stumšanu. Lēnām piezogas draugs Izmisums un piedāvā mest velo krūmos un palikt tepat uz kāda akmens...



Pēdējie kilometri ir ceļš lejup. Tā tikai liekas – lejā braukt taču viegli, kas tad tur! Taču jābrauc ir pāri akmeņiem, rokas jau kopš pirmā posma noberztas un sāp. Pirms finiša ir sajūta, ka stūri laidīšu vaļā, lai tā pati iet kurp vēlas, tik mokošas ir sāpes. Mācība citam gadam – arī plaukstas profilaksei jāsmērē ar prettulznu krēmu, lai uzaug biezāka āda, un velo ručkas vajag nevis asas (lai rokas uz stūres neslīd), bet gan mīkstas, lai neberž nost ādu.

3. etapa rezultāti:
NN-Marss MTB TEAM 3:30:02
Salaspils/Zirini 3:40:35
Trek Philips Enervit 3:58:34
Dod ručkā 4:15:31
TREK-PHILIPS 4:31:29
SK Tinis Latvia 4:32:52
Salaspils/Zirini-Laumas 4:33:14
Grindex 5:47:06

Finišs ir skaistā kūrorta pilsētiņā ar daudziem krodziņiem, tā kā organizatoru piedāvātās vakariņas nomainu pret picu. Pirms tam vēl paspējam apskatīt Eiropā augstāko mākslīgo ūdenskritumu. Ar naktsvietu vairs problēmu nav – ātrākais latviešu komandas braucējs rezervējis kādu klasi, uz kuras durvīm uzlicis lapu ar uzrakstu "Team Latvia, 25 person". Tā tiek izmantota arī pēc nākamā posma.



4. etaps – Ripināmies lejup
Karpacz - Teplice; 64 km



Vienīgais posms, kura starts aizkavējas. Stāvam saulē un "priecājamies", ka odometrs rāda +41°C temperatūru. Posms iesākas ar "zosu gājienu" – itin drīz pēc starta viss bars tiek novirzīts pa akmeņainām takām augšup kalnā. Iesākumā veidojas rindas, kolektīvā stumšanās, kas pāriet rāmā ripināšanā solīdā ierindā. Mums šodien ir līdzi fotoaparāts, esam nolēmušas izbaudīt braucienu un safotografēt piemiņas bildes no distances. Pāris kadri top sērijā "tagad Tu pabrauc atpakaļ un es Tevi fočēšu braucot kalnā! Un tagad atkārtojam... ".



Arī mūsu draugi Supermeni ir līdzās un fotografē visus, mūs ieskaitot.



Un cik patīkams ir garumgarš nobrauciens pa... asfaltu! Neticas, ka tā var laimēties. Kaifs un prieks, ka odometrs raiti skaita nobrauktos kilometrus. Taču šis nav iespaidīgākais šīsdienas downhils! Jau Pasta party dzirdēju, ka būšot viens nobrauciens, kur būs novilktas virvju margas. Jā, tāds tiešām ir! Mūsu ceļš vijas pār klinšu atsegumiem. Līkumota taka vietām iet gar pašu klints malu, šāds pasākums kutina manus nervus. Savukārt kājas lielu kādā nestabilākā vietā "pakutina" priekšējais zobrats, atstājot sešu švīku piemiņas rakstu uz kājas. Nekas, nav jau pirmais pa šo sezonu!

Ohohooo! Latvijas MTB bīstamākās vietas parasti tiek apzīmētas ar trīs izsaukuma zīmēm. Starp citu, pēc Polijas šāds apzīmējums mūs smīdinās, jo nekas tāds īpaši bīstams nekad neseko. Taču te sastopamies ar piecām izsaukuma zīmēm! Jāāā, stāvums iespaidīgs! Velo jāceļ plecā un jānes lejā.



Pēc šādiem pārdzīvojumiem varam atspirdzināties dzeršanas punktā, kur mūs par "lietuviešu draudzenēm" pagodina Grzegorz. Tepat sastopam holandiešu braucēju, ar kuru iepazināmies vakariņās pēc otrā posma. Viņa pārinieks esot iepriekšējā dienā izdomājis, ka pietiek, ka vairs nevēlas. Bet arī pats viņš neizskatās pārāk apbēdināts par šādu situācijas pavērsienu.

Āra svelme pieņemas spēkā, pamalē briest negaisa mākoņi. Uh, ja lietusgāze uznāktu virvju posma laikā – varētu uz dibena šļūkt lejā. Odometrs vēsta par +39 grādu temperatūru. Uz sakarsušā asfalta kāds puika raksta ar krītu "Love riders".

Pirms finiša ir elegants nobrauciens ar lēzeniem pagriezieniem un patīkamu segumu. Pirmo reizi mūžā es sajūtu pilnīgu sinerģiju ar savu velosipēdu. Man ir sajūta, ka esam viens veselums, tik viegli velo reaģē uz katru manu vēlmi. Sirds gavilē un gribas braukt un braukt, un braukt, un vispār neapstāties.

4. etapa rezultāti:
NN-Marss MTB TEAM 3:45:43
Salaspils/Zirini 4:25:34
Trek Philips Enervit 4:32:51
Dod ručkā 4:55:58
Salaspils/Zirini-Laumas 5:10:24
SK Tinis Latvia 5:11:04
TREK-PHILIPS 5:23:34
Grindex 6:30:00

Nakšņojam netālu no kāda nacionālā parka, uz kura akmens klintīm atpūtniekus tramvajam līdzīgs vilcieniņš ved gar mūsu skolas logiem. Ļoti gribētos pastaigāt pa šīm skaistajām klintīm, bet šoreiz nav lemts. Šī nometne izceļas ar to, ka tiekam kaut cik pieklājīgi paēdināti. Ūdens dušās gan, protams, auksts. Kā arī tikai kādi pieci vīri pavēra durvis lai pārliecinātos, ka šī tiešām ir duša sievietēm...



5. etaps – Riņķa noslēgums
Teplice – Duszniki Zdroj; 53 km
Rīts sākas ar pelēkām debesīm un lietu, kas gan ātri pāriet. Pie ēdnīcas durvīm gaidām rindā un jokojam, ka nevaram viens otru kopā ar labrītu uzlielīt – labi izskaties! Nogurums uzkrājies, visi viegli aizpampuši. Toties pamanāmies nočiept vēl pa kādai rūpīgi apsargātai bulciņai. Šorīt brokastis ir kaut cik baudāmas.

Etaps sākas uzreiz ar garu un stāvu braucienu kalnā. Tā, ka elpu aizsit ciet, un kājas paliek mīkstas. Seko pāris extrēmākas situācijas – kādā nobraucienā aiz līkuma piepeši iznirst traktors, kāds cits traktorists mūs uz līdzena ceļa nospiež grāvmalē. Citu komandu braucēji mūs ir ievērojuši, apjautājas, kā "Grindex girls" klājas. Ir labi, šis ir ceļš mājup! Kaut gan es nepriecājos, ka rīt nebūs vairs uz starta jāstājas…



Pēdējā posmā ir vēl viena "odziņa" – lielceļš tiek šķērsots zem tilta, brienot pa akmeņainu un ledusaukstu upīti pretī straumei.



Un tad iestājas dežavū sajūta. Kas tāda nemaz īsti nav – etapa beigu posms iet pa to pašu maršrutu, kur braucām pirmajā dienā. Tikai pretējā virzienā. Pēdējā kalnā atstāju visus spēkus, braucu "uz visu banku". Lejupceļš uz Duszniki Zdroj rada pārdomas un pat apbrīnu, ka mēs šādā stāvumā pirmajā etapā ripinājām augšā. Tagad pat bail lejā braukt!



Pēdējos kilometros jau uz asfalta uzminam cik vien spējam un pamanāmies apdzīt vēl pāris komandas. Savam prieciņam, tā teikt. Kāda komanda iesēžas astē, bet laikam viens no braucējiem netur līdzi. Otrs nekaunīgi apdzen mūs un kādā pagriezienā piebremzē, tādējādi gandrīz saskrienoties ar mani.

5. etapa rezultāti:
NN-Marss MTB TEAM 3:04:02
Trek Philips Enervit 3:21:45
Salaspils/Zīriņi 3:22:01
Dod ručkā 3:40:39
Salaspils/Zīriņi-Laumas 3:56:38
TREK-PHILIPS 4:10:41
SK Tinis Latvia 4:18:27
Grindex 4:34:39

Finišā abas sadodamies rokās, esam gandarītas par paveikto. Ir realizēts mūsu vasaras lielākais izaicinājums. Tādas pašas, nemazgātām sejām, mūs piesteidzas intervēt organizatori. Neko sakarīgu nepasakām, taču emocijas pašas laužas ārā – līdz ar to garantēts "ētera laiks" BCH oficiālajā filmā.



Kopumā tika pievarēti vairāk kā 350 km un pārvarēta aptuveni 9000 m augstumu starpība. Finišu sasniedza tikai 174 komandas, to vidū arī visas latviešu komandas.

Kopējie rezultāti:
17. NN-Marss MTB TEAM (Raimonds Brokāns, Jaunolaine; Gints Jakovels, Rīga) 18:56:44
45. Salaspils/Zīriņi (Mareks Marčenkovs, Salaspils; Māris Kalveršs, Salaspils) 21:25:43
64. Trek Philips Enervit (Mārtiņš Ulāns, Rīga; Ivars Ganzburgs, Ķekava) 22:27:35
89. Dod ručkā (Mārtiņš Lasmanis, Ropaži; Rolands Rauza, Līgatne) 24:11:07
111. SK Tinis Latvia (Eduards Rēns, Baldone; Kaspars Holšteins, Rīga) 25:56:46
112. TREK-PHILIPS (Jānis Baltaisbrencis, Rīga; Raimonds Kleinbergs, Rīga) 26:06:10
132. Salaspils/Zīriņi-Laumas (Ints Šteinbergs, Salaspils; Roberts Riekstinš, Talsi) 27:51:42
152. Grindex (Anda Savlenko, Rīga; Lelde Tipāne, Rīga) 30:16:19

Atziņas:
1. Stūres rokturus vajag mīkstus, asie noberž ādu pat caur velocimdiem.
2. Nepieciešams paņemt līdzi piepūšamo matraci un pumpi – organizatoru solītie matrači var nematerializēties.
3. Dzeršanas soma uz muguras – no tās ērti padzerties un var efektīvi tam izmantot garos nobraucienus, taču tā var nežēlīgi sākt spiest plecus. Tādēļ jāizlemj, kas ir nozīmīgāk.
4. Krēmi – prettulznu priekš potenciāli sāpīgākajām un noberztākajām ķermeņa daļām; speciālie vai tāpat kāds treknāks priekš velopolstera neberšanas.
5. Vismaz 2 veloapģērba komplekti – kamēr viens žūst, brauc ar otru.
6. Rezerves daļas – kaut kāds serviss tika piedāvāts, bet neko īsti tajā nopirkt nebija iespējams. Tādēļ labāk rezerves bremžu klučus un citas noderīgas lietas paņemt līdzi no Latvijas.
7. Apskati velo riepas – vai tās der kalnaina un akmeņaina reljefa braukšanai?
8. Distancē jāpaņem līdzi kaut kas ēdams, jo katru dienu nākas braukt vairākas stundas. Vislabāk ir sporta batoniņu ar visu papīriņu sagriezt kumosa lieluma gabaliņos un ielikt aizmugures kabatā.
9. Ideāli - līdzvērtīgs komandas biedrs ar tādu pat piedalīšanās motivāciju. Un labs velosipēds, kas spēj izturēt piecu dienu slodzi.
10. Vēlams paņemt līdzi savu pārtiku ar opciju ko siltu pagatavot. Un vietējo naudu (gan poļu, gan čehu), lai var vietējos veikaliņos ko ēdamu nopirkt.
11. Noteikti ir vērts pamēģināt BCH! Vairāk info Bike Challenge mājas lapā.



P.S. Piecdienu velomaratons ir vieglāks un patīkamāks par piecdienu piedzīvojumu sacensībām! :) Bet katram jau savs...



[ TREK TEAM FOTO GALERIJA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv