Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Via Ferrata – kalnākāpšana pa "dzelzs takām"

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Zīmējumi no Petzl (www.petzl.com)
Arhīvs: 2004. gads, Rīga

Dzelzs ceļi. Un gandrīz nekāda sakara ar dzelzceļu, lokomotīvēm un vilcieniem, jo šajā vārdā jau kopš 19. gadsimta beigām sauc ar dzelzs āķiem, pakāpieniem, stieņiem, kāpnēm un trosēm aprīkotas takas Itālijas Dolomītu kalnos. Sākotnējais "Vie Ferrate" – itāļu valodā "dzelzs ceļi", vairāk gan sarunvalodā lietots vienskaitlī - "Via Ferrata".

Pirmās Via Ferrata takas parādījās Itālijas ziemeļos, Dolomītos, lai padarītu kalnus vieglāk pieejamus cilvēkiem, kuri aizvien vairāk un vairāk sāka nodarboties ar alpīnismu šajā kalnu reģionā. Sākotnēji šīs takas tika ierīkotas tikai ļoti populāru maršrutu apakšējās daļās vai pieejās, kur klinšu kvalitāte nebija pietiekoši laba, lai tajās organizētu labu drošināšanu, tomēr, ejot laikam, un attīstoties šim kalnu kāpšanas stilam, tika apgūti aizvien jauni rajoni, virsotnes, maršruti. Parādījās arī pirmie "dzels ceļi", pa kuriem varēja nokļūt kalnu virsotnēs. Patreiz visā Eiropā, Alpu, Dolomītu, Ekrinu un Pireneju kalnos ir daudzi simti šādā veidā aprīkotu maršrutu, kas padara kalnus pieejamākus cilvēkiem, kuri nav tieši saistīti ar alpīnismu un klinšu kāpšanu.

Jāsaka, ka Via Ferrata straujā attīstība Itālijas Dolomītos notikusi tieši pateicoties Pirmajam un Otrajam Pasaules karam. Divdesmitā gadsimta sākumā, Itālijai iesaistoties karā, Dolomītu kalni praktiski kļuva par mazkustīgu Itālijas – Austrijas frontes līniju, kas stiepās no Dolomītu kalnu dienvidrietumu gala līdz Trento, un caur Cortina d'Ampezzo līdz Predil Pass pārejai austrumos. Šeit tika ierīkoti vairāki lieli ceļi (Alpini ceļš Sekstenas Dolomītos, Bochette ceļš Brentas Dolomītos), pa kuriem pārvietojās armijas daļas, tika piegādāti ieroči un munīcija. Abu karojošo pušu karavīri, abās frontes līnijas pusēs ierīkoja aizvien vairāk taku, pa kurām piekļūt stratēģiski svarīgām pārejām, no kurām bija iespējama gan pretinieka novērošana, gan pozīciju apšaude, gan ātri un negaidīti uzbrukumi. Divdesmit pirmā gadsimta sākuma gadu karstās vasaras atklājušas arī vairākus vēl līdz šim nezināmus, vēsturnieku neizpētītus ceļus, kuri daļēji gājuši pa ledājos izcirstiem tuneļiem, vietām pat dažu desmitu metru dziļumā (piem. Marmoladas ledājos) un to garums mērāms daudzos kilometros.

Pēc kara alpīnisti atgriezās šajos kalnu rajonos un atklāja, ka nedaudz pielabojot kara laikā izbūvētās, bet vietām cietušās takas, tās labi iespējams izmantot lai veiktu piegājienus līdz šim vēl neapgūtām kalnu virsotnēm. Arī tūristi labprāt izmantoja šos ceļus kalnu pastaigām, jo pakāpieni, kāpnes un troses pamatīgi atviegloja šo ceļu, pat padarīja pieejamas tādas vietas, kurās nokļūšana līdz šim bija saistīta ar lielu risku, speciāla ekipējuma lietošanu un nopietnām kalnākāpšanas iemaņām. Protams, arī Via Ferrata lietošana ir saistīta ar risku, brīžiem galvu reibinošiem augstumiem, un fizisku piepūli. Bet neskatoties uz to Via Ferrata maršruti sniedz lielisku iespēju aktīvi atpūsties kalnos gan tiem, kas ar alpīnismu nodarbojušies nesenā pagātnē, bet nu vairs sevī nejūt spēkus neaprīkotiem maršrutiem, gan tiem, kam alpīnisms tā klasiskajā izpratnē šķiet pārāk riskants, gan arī tiem, kas ar kalnos kāpšanu nodarbojas tikai nesen. Iespējams, ka tieši šādā veidā, savu vecāku pavadībā pat desmit gadus vēl nesasniedzis bērns var pirmo reizi iepazīties ar kalnos kāpšanas iemaņām (par šo tēmu var lasīt vēl kādu aprakstu – "Ceļojumā uz kalniem... kopā ar bērnu") un ieraudzīt to krāšņumu, krāsas un formas daudzveidību, kas kalnos paveras visapkārt.



Eiropā izdoti daudzi ceļveži ar Via Ferrata maršrutu kartēm, shēmām un aprakstiem, tajos sastopamo grūtību raksturojumiem un brīdinājumiem par iespējamām problēmām, briesmām. Šeit arī iegūstama informācija par ieteicamo drošināšanas organizēšanu un nepieciešamo ekipējumu. Lai arī Via Ferrata maršrutos pielietojamais personīgais drošināšanas ekipējums ir daļēji tāds pats, kādu lieto alpīnisti un klinšu kāpēji (aizsargķivere, sistēma (iekare), drošināšanas virves, kalniem piemēroti apavi, saulesbrilles, u.t.t.), tomēr tajā ir arī vairākas specifiskas lietas - gan īpaši izturīgas metāla karabīnes, gan "Y" veida un kritienu amortizējošas pašdrošināšanas cilpas. Īpaši piedomājams arī pie apģērba – it sevišķi pie cimdiem, jo metāla troses vietām ir "spurainas", ar tām viegli savainot rokas. Nonākot tehniski sarežģītās vietās nevajadzētu kautrējieties lietot drošināšanas virvi, jo jebkurš kritiens, pat ar triecienu absorbējošu amortizatoru var būt par iemeslu nopietnām, bīstamām traumām.

Ieteicamais ekipējums kāpšanai pa Via Ferrata takām:
- sistēma (iekare);
- triecienu amortizējoša "Y" veida pašdrošināšana;
- divas Via Ferrata piemērotas platās metāla karabīnes;
- aizsargķivere;
- drošināšanas virves;
- drošināšanas ekipējums (dažas atsaites ar karabīnēm, cilpas, klinšu ieliktņi u.c.);
- drošināšanas un nolaišanās ierīce ("astotnieks" vai "vabole");
- aizsargcimdi (ādas, vai tādi, kuru plaukstu daļa ir no stingra, izturīga materiāla);
- leduscirtnis un dzelkšņi;
- karte un kompass;
- trekinga nūjas;
- ērta mugursoma, krūšu līmenī sasprādzējamām plecu siksnām, kas ļauj brīvi kustināt rokas un plecus kāpjot.

Kāpšanai pa Via Ferrata veidā aprīkotiem kalnu takām, tāpat kā alpīnismā un klinšu kāpšanā, ir savas grūtību kategorijas. Diemžēl līdz šim nepastāv vienotas shēmas, pēc kuras varētu orientēties kāpēji, dažādos kalnu rajonos izdotajos ceļvežos ir dažādi grūtību kategoriju iedalījumi. Dažās vietās tie sadalīti trijās vai četrās kategorijās, tomēr vissaprotamāko iedalījumu līdz šim izstrādājuši grāmatas "Via Ferrata: Scrambles In The Dolomites" Hoefler/Werner (Cicerone Press, 1992/1998, iegādājama arī Amazon.com) autori. Šajā grāmatā aprakstītie maršruti iedalīti septiņās atšķirīgās grūtību kategorijās:

A – Ļoti viegli maršruti kalnu tūristiem, kas droši stāv uz kājām, kā arī bērniem (īsā drošināšanas virvē). Viegli maršruti, kurus pat vairāk var dēvēt par kalnu takām uz kurām sastopami atsevišķi Via Ferrata elementi, tomēr tie jebkurā gadījumā prasa noteiktas pamatiemaņas;

B – Viegli maršruti kalnu tūristiem ar pieredzi un bez bailēm no augstuma;

C – Maršruti, kuros nepieciešama iepriekšēja pieredze, līdzsvara izjūta un spēja pārvarēt bailes no augstuma;

D – Maršruti, kuros nepieciešama ļoti laba līdzsvara izjūta. Kāpējiem bez bailēm no liela augstuma;

E – Vidēji sarežģīti maršruti, kuros nepieciešamas papildus alpīnisma un klinšu kāpšanas iemaņas;

F – Sarežģīti maršruti stāvās klintīs, kurās nepieciešamas labas klinšu kāpšanas iemaņas. Šīs kategorijas maršruti ir ļoti stāvi, vietām pat iespējamas pārkares, sarežģīti traversi. Nepieciešamas labas drošināšanas organizēšanas iemaņas;

G – Ļoti sarežģīti maršruti, kuros obligātas lieliskas klinšu kāpšanas iemaņas pa vertikālām klintīm un teicamas drošināšanas organizēšanas iemaņas.



Ja vieglākie ceļi (A, B) neprasa nekādu īpašu sagatavotību, kā vien trenētu fizisko spēku un līdzsvaru, tad sarežģītākajos (C, D, E, F) tomēr nepieciešamas nopietnas kalnākāpšanas iemaņas, kas sevī ietver gan zināšanas par dažāda veida kalnu reljefa pārvarēšanu, gan par pašdrošināšanas un drošināšanas organizēšanu, kā arī labas klinšu kāpšanas iemaņas.



Nepieciešama arī spēja novērtēt veicamā maršruta stāvokli (sniega un ledus klātas klintis ir daudz bīstamākas par sausām klintīm), analizēt gaidāmos laika apstākļus (migla vai pērkona negaiss kalnos nav retums!) un modelēt avārijas situācijas – zināšanas par iespējamiem "atkāpšanās" ceļiem, glābšanas dienestu izsaukšanas iespējām un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas prasme var lieti noderēt! Vissarežģītākie Via Ferrata kalnu maršruti (G) prasa ļoti nopietnu sagatavošanos un attieksmi pret tiem. Visos Dolomītu kalnos (pēc "Via Ferrata: Scrambles In The Dolomites") ir tikai divi šādas augstākās kategorijas maršruti: Piz Boe (3152m), Via Ferrata Cesare Piazzetta un Cresta delle Masenade (2704m) - Cima Moiazza Sud (2878m), Via Ferrata Gianni Costantini.



Jāsaprot gan arī tas, ka jebkurš no zemākas kategorijas maršrutu posmiem sliktos laika apstākļos var pārvērsties par ļoti sarežģītu un nepārvaramu šķērsli! Tāpēc sevišķa uzmanība jāpievērš iespējamai laika prognozei un izvēlētā maršruta grūtības novērtējumam. Izejot no tā, ka pat pieredzējuši kāpēji reizēm nokļūst dažādās bīstamās situācijās, jāņem vērā, ka jebkuras aktivitātes jebkurā kalnu rajonā ir pakļautas objektīvajām briesmām, tāpēc tās jāpazīst un savlaicīgi jācenšas samazināt to radīto risku. Pie objektīvajām briesmām uz Via Ferrata pieskaitāmas (un iespējas, kā tajās samazināt risku):

- brūkošas klintis (aizsargķivere, pareizi izvēlēta drošināšanas pozīcija);
- akmeņu nogruvumi (pareiza ceļa izvēle, brīdinājumu zīmju ievērošana);
- sarūsējušas, akmens nogruvumu bojātas Via Ferrata margas, bojātas metāla troses (pareiza drošināšana, margu pārbaude pirms slogošanas, aizsargcimdi);
- iztrūkstoši, nelietojami Via Ferrata elementi (drošināšanas ekipējuma rezerve);
- ledus un sniegs (laika prognozes un maršruta kondīcijas pārbaude, atbilstošs ekipējums – dzelkšņi, leduscirtnis);
- pēkšņi slikti laika apstākļi, slikta redzamība (rezerves apģērbs un pārtika, karte, kompass);
- zibens briesmas (visdrošākais – tālāk no metāla margām! Diemžēl tas nozīmē – tālāk no drošības! Tāpēc sevišķa uzmanība laika prognozei un iespējamiem atkāpšanās ceļiem!).



Informācija par Via Ferrata Internetā:
www.viaferrata.org/
www.via-ferrata.de/
www.risk.ru/via_ferrata/index.html
www.freespace.virgin.net/paul.benham/dolo/dolomites.htm
www.planetmountain.com/English/Trekking/ferrate/index.html

[FORUMA TĒMA]


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
  pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv