Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Sapnis par vasaras nakti

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
2001. gada septembris, Rīga

Komandu piedzīvojums vairāk kā 100 km garumā pa Kurzemes piekrasti un mežiem diennakts laikā!

Preses ziņa
Piedzīvojumu portāls "VX" un Latvijas Alpīnistu Savienība (LAS) 2001. gada 15.-16. septembrī organizēja otrās piedzīvojumu sacīkstes - "VX Vasara". To dalībniekiem nācās mēroties spēkiem ar laivām, velosipēdiem un kājām veicot sarežģītu maršrutu pa Kurzemes piekrasti un mežiem, no Kolkas līdz Liepenei. Maršruta garums - vairāk kā simts kilometru! Pie tam, komandām, kuru sastāvā jābūt četriem cilvēkiem, no kuriem vismaz vienai – sievietei, starts, izlozes secībā ar četru minūšu intervālu, tika dots sākot no 16.30 pēcpusdienā!

Neparedzami laika apstākļi, jūras vēji, nakts, mazo upīšu šķērsošana, pārpurvojušies un aizauguši meži... Kurzemes piekraste slavena ar daudzveidīgu ainavu – stāvām, vētru izskalotām kraujām, visām saknēm izgāztajiem kokiem, viļņveidīgām kāpām. Savukārt Irbes upes un vecupes līkumos naktī atrast kontrolpunktus – tas bija ļoti sarežģīts pārbaudījums pat pieredzējušiem orientieristiem. Kas ir īsts piedzīvojums? To varēja uzzināt Piedzīvojumu sacīkstēs "VX Vasara"!



Piedzīvojums – gan organizatoriem, gan dalībniekiem
Jau otro reizi, tāpat kā pirmajās Piedzīvojumu sacīkstēs VX Ziema, kas notika 2001. gada februārī Vidzemes piekrastē, gan sacīkšu dalībnieki, gan atbalstītāji, gan arī organizatori varēja tikai pabrīnīties par Latvijas visai kaprīzo laika apstākļu labvēlību pret visiem, kas vēlējās nokļūt īstos un dabīgi skarbos piedzīvojumos. Pēc piecu dienu teju vai nepārtraukta lietus un vēsuma visā Latvijā, sestdienas dienas debesis, lai arī brīžiem mākoņainas un vējainas, virs Kurzemes pavērās un ļāva saulei sildīt jūras piekrasti un mežus. Piedzīvojumu sacīkstes VX Vasara'2001 varēja sākties!

Lai arī savu dalību bija pieteikušas 50 komandas, vēl trijām komandām ierobežoto vietu skaita dēļ paliekot "aiz svītras", trijām komandām, dažādu objektīvu iemeslu dēļ no starta nācās atteikties, un Starta līniju šķērsoja 47 komandas! Kopumā 188 dalībnieki! Šāda piekrišana līdz šim nav bijusi nevienai piedzīvojumu sacīkstei Baltijā!

Kas ir Piedzīvojumu sacīkstes? Ja godīgi, tā vairāk šķiet sacensība nevis ar citām komandām vai dabas veidotajiem šķēršļiem, bet gan pašam ar sevi. Lai arī šis ir izteiks komandas saliedētības un sagatavotības tests, vislielākā cīņa katram jāizcīna sevī – ar savu "varu" un "nevaru", ar savu "gribu" un "negribu"... Un to jau sāka pierādīt sacīkšu pirmais posms, kurā ar kanoe laivu nācās mērot nepilnus četrus kilometrus pa jūru. Lai arī lielo viļņu dēļ jūras līča pusē starta vieta tika pārnesta no Kolkas uz pašu Kolkas ragu, jūras viļņošanās "saviļņoja" un krietni samērcēja ne vienu vien komandu. Bet, kā vēlāk izrādījās, ne vien pirmais laivu posms, bet arī otrais – velo posms, bija tikai tāda jauka un maiga prelūdija simfonijai "si mažorā", kura sākās sacīkšu dalībniekiem nonākot pie Irbes tilta, vietā kur vasaras nu jau rudenīgi vēsā nakts klāja savu melnumu pāri Irbes mežiem – sacīkšu trešo posmu...



Mēdz teikt, ka piedzīvojumu sacīkšu pirmais likums ir: "Nedari sacīkstēs to, ko pirms tam neesi darījis vispār!" Un diez vai arī organizatoriem būtu ienācis prātā iekļaut sacīkstēs disciplīnu, kuru pirms tam nebūtu pamatīgi iepazinuši. Bet tieši šeit, pienākot pie sacīkšu trešā posma sākuma, kas bija jāveic pa virvju šķēršļu trasi, kas tumsā pazuda kaut kur Irbes upes tumšajos ūdeņos, daudzu dalībnieku acīs parādījās pirmie "lielie jautājumi"! Citējot Kasparu no ieraksta VX diskusijās: "Manuprāt striķi bija tā vieta, kur organizatori asprātīgā veidā deva labu iespēju komandai padomāt. Ja lēmums izrādījies nepareizs, tad lēmēji paši vien jau laikam ir vainīgi." Un šī arī bija tā vieta kur atklājās mūsu, gan dalībnieku, gan organizatoru motivācija – uzņemties atbildību par savu rīcību, par pieņemtajiem lēmumiem, par iespējamām sekām.

Tas, ka šīs sacīkstes, tajās iekļautās disciplīnas, un vide, kurās tās notiek ir bīstamas veselībai un dzīvībai nav apšaubāms! Par to rakstīts Nolikumā, par to neskaitāmas reizes teikts sarunās ar sacīkšu dalībniekiem, par to rakstīts diskusiju lapā. Par atbildību (veselības stāvoklis, riska apzināšanās, apdrošināšana) katrs no mums ir parakstījies. Neapšaubāmi, ka parakstoties risku uzņemas gan sacīkšu dalībnieki, gan organizatori! Bet tieši brīva cilvēka no brīva prāta pieņemtie lēmumi ir pamats Piedzīvojumam! Un tikai caur šādām situācijām iespējams iegūt zināšanas, pieredzi un skarbas atziņas par savām spējām, kādas citos apstākļos nav sasniedzamas!



Sabiedrībā ir visai populārs vārds "extreem". Un iespējams, daudziem vārdi "piedzīvojumu sacīkstes" šķiet krietni maigāki par skarbo un skaļo "ekstrēmo". Vai piedzīvojumu sacīkstes ir "ekstrēmas"? Iespējams. Lai gan arī viens otrs VX Vasara dalībnieks ieteica pārdēvēt šīs sacīkstes par skarbajām ekstra ekstrēmajām "izdzīvošanas" sacīkstēm, tomēr tās ir un būs piedzīvojumu sacīkstes, lai "extreem" paliek skrituļotājiem, bēemikseriem un citiem "pilsētniekiem". Lai vārdi "piedzīvojumu sacīkstes" arī turpmāk norāda uz to, ka piedzīvojumu sports ir jāuztver ļoti nopietni, tam jāgatavojas un līdz tam "jāaug". Citējot Stoa ("reaali_pie_dabas") no ieraksta diskusijās: "...acīmredzami uz šādām sacensībām ir jāgatavojas nopietnāk nekā to darīja 90% dalībnieku. VX nevajadzētu pazemināt slodzes un sarežģītības līmeni sacensībās, drīzāk jau mums mazliet vēl "jāpieslīpējas".

Citējot ekologu Arti no ieraksta diskusijās, piedzīvojumu sacīkšu VX Vasara trešais posms bija "Pārgājiens ar izpalīdzēšanas iezīmēm, savas nervu sistēmas un saprāta līmeņa pārbaudi". Un tieši upe bija tā, kas visspilgtāk izgaismoja saprāta problēmas, uz kurām daži nebija gatavi adekvāti reaģēt. Ja upe būtu apgaismota, tajā novilktās virves - "vieglākas", ūdens – siltāks, straume – mazāka, glābēji – pamanāmāki, vai tad šīs vairs būtu piedzīvojumu sacīkstes? Tieši redzamā un nepārprotamā drošības sajūta (kas liek justies svaigam visu dienu...), kā uguns liesmiņa, pievilina "naktstauriņus" – tos kas nevēlas uzņemties atbildību, pieņemt svarīgus lēmumus. Šāda "drošība" padarītu piedzīvojumu sacīkstes par vienu no bīstamākajiem sporta veidiem pasaulē!

Upes slapjums un aukstums morāli sagrāva tos, kas šajā reizē tam nebija gatavi, un savukārt materiāli - tos, kas bija vieglprātīgāki: slapjas līdz nesamās mantas, izmirkušas kartes. Bet visskumjāk bija ar trešajiem (un paldies Dievam, ka tādu bija ļoti ļoti maz!) – ar tiem, kas upē "atsaldēja" savas "siltās jūtas" pret komandas biedriem un krastā stāvot, tajā vietā lai palīdzētu tiem, vēlējās izkomandēt tiesnešus un organizatorus... :)



Latvijā grūti sameklēt tik skarbi skaistu un visai neskartu dabas nostūri. Neprecīza karte, nestandarta kontrolpunkti, vecupes un attekas, necaurbrienami "vjetkonga džungļi" un stāvas kraujas ar sagāztiem kokiem 5 metru joslā no Irbes upes krasta, liels attālums starp slēptajiem kontrolpunktiem, kontrolpunktu leģendas trūkums, un pāri visam zvaigžņotas mirdzuma un cerību pilnas debesis – tas pieder pie VX piedzīvojumiem! Rīta miglā var apmaldīties... Saullēkts kaut kur pie Stendes, purvainas pļavas, vīgriezes un meldri pāri galvai, zirnekļtīklu pavedieni matos, Trumpes (Mazupes) pļavu rāvainais ūdens, dzērvenes Lielajā purvā... Sēnes, brūklenes... Citējot Eduardu no ieraksta diskusijās: "Nu jā, TIK tālu pat sēņotāji nebija ieklīduši. Žēl tikai, ka tagad kādi 200 cilvēki zina labākās sēņu vietas. :)"

Ko tālāk? Vai būs Piedzīvojumu sacīkstes VX Ziema'2002? Nē! Būs Piedzīvojumu sacīkstes VX Pavasaris'2002! Ar laivām, velosipēdiem, gan kājām, gan atkal peldus (!), iespējams, ka ar tām pašām 1:50 000 mēroga kartēm, un noteikti tās nebūs vieglākas par VX Vasara'2001... Un centīsimies mācīties no savām kļūdām! Mēdz teikt, ka kļūdas nepieļaujot tikai tie, kas neko nedara! Un varbūt VX varētu būt vieta tiem, kas vēlas "apgrūt ar zināšanām", doties "ekspotīcijās" un atklāt "polus", gan ārējos, gan iekšējos – dziļi sevī!



Nobeigumā vēlos vēlreiz pateikties visiem sacensību dalībniekiem par izrādīto apņēmību, spītu un uzdrošināšanos sacīkstēs, par ieteikumiem, kritiku un labiem vārdiem pēc sacīkstēm, pateikt paldies visiem brīvprātīgajiem palīgiem (kā rāda pasaules pieredze, bez tiem laikam nevarētu notikt nevienas piedzīvojumu sacīkstes!), visiem atbalstītājiem (bez kuru atbalsta un palīdzības nebūtu iespējams nosegt visus ar sacīkstēm saistītos izdevumus sākot ar Ls 100.- iemaksu Kolkas pašvaldībai "par valstiskas nozīmes izklaidējoša pasākuma organizēšanu" līdz pat "četriem baltiem krekliem" – numuriem, kas varētu kļūt par VX tradīciju!), kā arī paldies par negulētajām naktīm un trauksmaini vētrainajām dienām tiem, kas visu šo pasākumu savās domās "izauklēja" un realizēja! Paldies par sapni vienā no pēdējām (bet vienā no skaistākajām) šīs vasaras naktīm.

No ierakstiem VX diskusijās
Atis Straujums: "Idioti 2", kuras biedrs arī es biju, neveica distanci -- mūs savāca pie D punkta. Tomēr, kopumā iespaids palika labs un uz ilgu laiku. Te būs daži "topi" no distances:
- Romantisks laulāta pāra izbrauciens ar laivu divu airētāju pavadībā.
- Slīcinām mūsu komandas piekto dalībnieku - sacensību garu.
- Nebrauciet ar velosipēdu bez apakšbiksēm - šis tas tirpst, šis tas noberžas!
- Salto mortale uz [tumšas un gandrīz] līdzenas vietas.
- Vai jūs 4. kontrolpunktu atradāt? Kā, vai tad jau kaut viens ir bijis?
- Kartē sarkanā līnija bija skaidri iezīmēta. Dabā gan neko tādu neatradām...
- Tumsā nav bail skatīties caur caurumiem tilta dēļu segumā.
- Par vietām šajās sacensībās nav jāuztraucas – vietas visiem pietiks!
- Vinnējošais ir peldēt arī paralēlo virvju posmu.
- Izskatās, ka jums ir diezgan auksti? N-n-n-n-ee, t-t-t-t-ikai d-d-d-d-d-re-b-b-b-ulis k-k-k-rat-ta!
- Sauss džemperis - labākais brīnumlīdzeklis.
- Te taču arī naktī var sēņot! [Dziedam odu sēnēm]
- Štrunts par p..., ka tikai džemperītis nesaslapinās! [SL 6]
- O, sole mio!
- Kad pirms divām nedēļām te nakšņojām, brūklenītes vēl nebija sākušas maitāties...
- Tajā caurumā gan nelīdīsim... Bet, skat, tur taču punkts! [SL 8]
- Ai, kājas tik smagas un, protams, nenes!
- The point to B, the point to C, Di point…
- Lai nav jāiet atpakaļ, varam iet ar loku!
- Esi sveiks, C punkt! ... Eu, bet te priekšā upe!
- Peldēt liekas pārāk bīstami, jo striķis par īsu -- iesim līdz tiltam.
- A tilta ta' nav!
- Mēs jau esam tikai ierindas varoņi, kas veic Ikdienišķus varoņdarbus.
- Cik vēl jāiet? Tu negribi zināt. Un tomēr? Kādi 10 km.
- Pat Zaporožecs uz šāda ceļa var iebuksēt.
- [Pēc 2,5 km] Cik tagad vēl jāiet? Precīzi 10 km.
- Sveiki, te Idioti 2. Vai septiņos vakarā vēl pie tilta kāds būs? Mums līdz tiltam vēl 3-4 stundas. [pirms KP D]
- Kā būtu ar mazu offroadiņu?
- Pēc VX pasākuma pat kafija un XTC nevar aizdzīt miegu.
- Apstājies Upesgrīvā, es zināju, ka pēc 90 minūtēm es pamodīšos un turpināšu savu ceļu uz mājām...
If they're too strong, you're too weak! ["Fishermen's friend" reklaama]
Tā turēt, VX!"

Sēņu Vecis no Murķeļiem: "Dažas piebildes pie notikušā. Skarbuma ziņā es ļoti labi zināju, kas būs - esmu piedalījies Vīru spēlēs, klasiskajā triatlonā u.c. atpūtas, izklaides un datorspēļu sporta veidos. Man nevienam nekas nav jāpierāda - ne sev, ne citiem. Jau kādu laiku vairs ne. Lai gūtu prieku no skarbuma, man dažu lietu pietrūka, kuras gan labi līdzsvarojās rītā pēc šausmu nakts.

Lai nedēļas nogalē gūtu kaifu no riteņbraukšanas, man patīk izvēlēties ceļus, kurus var izbraukt. Nu labi, drusciņ panest vai pastumt, bet noteikti kaut ko skaistu redzēt. Gravu, kalnu, baravikas, drusciņ jūru. Lai gūtu kaifu no pārgājiena, es gribu redzēt gaismā Irbes upi - tā ir vienkārši burvīga, īpaši tās kraujas ap ieleju. Vēl - to senjūras krastu, Irbenes teleskopu, Miķeļtorņa bāku ar kontrolpunktu pašā augšā!

Vēl es gribu atbraukt ar auto uz to vietu, kur sākas un beidzas sacīkstes un ir arī starpposmu finiši tuvumā. Lai nav jādomā, kā nokļūt ar riteņiem un peķelēm atpakaļ no Liepenes uz Kolku, kur palika auto, un ōpaši svaigajā noskaņojumā pēc sacīkstēm. Lai pēc izstāšanās nonāktu pa taisno pirtī. Vēl es gribu, lai man nebūtu jānožēlo, ka nav līdz GPS un labākas lietas, lai kartē naktī pateiktu, kurš upes līkums ir kurais. OK, vismaz ar kilometra - divu nojautu. Ja kādam minētā rotaļlieta bija līdz - visu cieņu! Pārrēķina karti, ja tajā ir neprecizitātes, paštuko un uz priekšu. Mēs palaidām garām 8. slēpto punktu, un tā no 7. gājām stundu, divas, trīs, četras...un ja nu jau par tālu? ...gribētos vēlēties vienu no trijām lietām - vai nu nepārprotamus orientierus distancē (tiltu pie upes, pašu upi, lielo ceļu, ieslēgtu prožektoru, elektrolīniju u.t.t.), vai precīzākas kartes, vai vismaz iepriekš zināmu slēpto kontrolpunktu skaitu starpposmos. Mēs esam skarbi vīri, pirmatklājēji alpīnisti magelāni, tā teikt, bet arī viņi pa nakti guļ, nevis jaucās pa purvu, reljefa apjomus un senleju neredzēdami. OK, specnaza vienības ķemē igauņu brāļus Voitkas pa naktīm, bet gribētu gan redzēt, kā viņi šo mežu izķemmētu...

Es te nečīkstu tāpēc, ka mīkstoties gribas. Es gribu ķert ne tikai izdzīvošanas kaifu. Tādu mūsu komanda, jeb tiešāk, divi no mums guva. Redzot, ka nav pilnīgas skaidrības, kur atrodamies un līdz tuvākajiem nepārprotamajiem orientieriem ir vai nu jāpeld pāri Irbei un jāiet līdz Kolkas ceļam (5 km kopā!), vai tad ejot n kilometrus uz priekšu un tikpat nākt atpakaļ, mēs sapratām, ka kontrollaiks būs kapitāli ārā, un metām mieru, bet pašu spēkiem, bez nekādas panikas. Gājām jau labā saulē gar Irbi pa krauju un to ceļu atpakaļ. Ragi dūņās, precīzāk, no garlaicības sāk nākt miegs. Garlaicīgi! Viena baraviciņa, tad vēl, un vēl, un tad mēs metāmies tās lasīt. Kaaaaiiiiiiiffffffffsssss! Smaids pa visu netīro ģīmi! Beigās baigais maiss (10 kg?!) un tikai ar baravikām. Ēdam jau kurās brokastis, nāca garām kādi līdzjutēji, tiesneši un dalībnieki. Teica, ka pilns mežs ar nozilējušiem ģīmjiem, bet te vieni staro priekā! Un vēl teica, ka upē otrreiz līdusi ir tikai viena komanda, esot pilnīgs haoss un mums būtu cerības iet tālāk. Pirms tam man bija pilnīga nevēlēšanās turpināt sacīkstes - garlaicības un mazohisma pārpilnības dēļ, bet pēc tām baravikām! Urrāā!

Pie striķiem gaviles - atnākuši savām kājām kādi, kurus vēl var mēģināt pierunāt izpeldēties un būs atrakcijas. Pēc mirkļu svārstībām ūdenī iekšā un uz priekšu! Kā man patika no ūdens pie tilta mēdīt tos, kas tur augšā priecājas par snobu burbuļvannā, un peldoties rādīt viņiem Garo Zilo Mēli! Tas bija tāds prieciņš pašam! Ja ne tā stumšanās kilometriem pēc tam! Es nesaku, ka negribu braukt ar riteni, tieši otrādi - es gribu!

Nu, lūk. Uztveriet to kā kritiku un ideju pasākuma mārketingam - radīt tādos dalībniekos, kā manī drusciņ citu baudu arī! Laba daļa no tiem, kuri izstājās, nekad vairs nepiedalīsies. Ar baravikām var radīt noskaņu - kuriem vairāk, tie uzvarētāji! Sēņošanai ir plezīrs klāt, bet laba daļa jau tikai uz plezīru bija sabraukuši.

Žēl un drusciņ arī naidīgs prieciņš par tiem, kuri izstājās. Skarbums un iespēju aprēķini jātrenē! Kontrolpunkti esot bijuši mazi un tādus iepriekš neesot gaidījuši. Glābšanas laivas slīcējiem, siltie termosiņi... Ziniet, draugi - peldēsim pāri Daugavai miglā un negaisā. Peldēsim pa vienam vai bariņā. Bez laivām. Vai peldēsim vasaras saulē ar pavadītājiem un glābējiem. Distances vienādas, bet cena katram pasākumam pavisam citāda. Mēs nenācām peldbaseina foajē Discovery skatīties.

Mums bija burvīga meitene līdzi! Vēl ideja pasākumam - komandā vismaz divas meitenes - lai psiholoģiski vieglāk, ka viņas ir tās, pēc kurām tempu piemeklē. Vienai ir grūtāk, tādēļ visu apbrīnu un mīlestību mūsu Dainai un visām citām dalībniecēm par varonību!
Ar cieņu un priekā par skarbumu,
Sēņu Vecis no Murķeļiem - 5.v."

Normunds R. : "Šis nebija sacensības orientēšanās sportā, šeit doma bija iziet distanci vadoties no tās informācijas, kas bija pieejama. Ja mums būtu karte ar katru pauguru, mēs būtu vienkārši apmaldījušies, un no tā palaga ari nekas nebūtu palicis pāri. Trasē nevajadzēja tik daudz orientēties un mēģināt noteikt noieto attālumu pēc katra līkuma, bija jāmauc 5 metru joslā gar upi un izpildot šo nosacījumu nepamanīt punktus nevarēja, jā, tiklīdz atsakies pārbrist attekai, tā pastāv iespēja punktu neatrast.

Kontrolpunkti - atradām visus, kurus meklējām, par pirmajiem diviem ( mums nebija 1 un 2) – acīm redzami bijām pārpratuši un tos nemaz šajā posmā nemeklējām, braucām mierīgi tumsā bez lukturiem un tā bija mūsu kļūda.

Par kontrollaiku – tie, kas bija diskusijās rēķinājuši laiku, nebija kļūdījušies, tāds arī apmēram izskatījās mūsu grafiks un trase ir izejama 21 stundā, ja nepielaiž kļūdas... Protams, šāda veida sacensībās vienmēr varēs vēlēties daudzas lietas, kuras varētu uzlabot, t.sk. glābšanas laivu ūdens posmā, bet tā ir bezatbildība līst ūdenī nemākot peldēt. Kristaps un komanda bija veikusi daudz, lai sacensības notiktu un ja pie katra kociņa būtu bijusi lentīte vai atstarotājs 1mx1m, tad jūs nespētu nomaksāt sacensību izdevumus! Un vai būtu vērts par šādu neinteresantu pasākumu maksāt? Paldies organizatoriem - mēs gribējām iekulties sūdos un mēs viņos iekūlāmies, un par šo sūdu sagatavošanu mēs arī maksājām. Paldies.
"Kāpļi"

Alpīnisti uzvar piedzīvojumu sacīkstēs VX Vasara 2001

Preses ziņa
Sestdien un svētdien (15.,16.09.01.) notikušajās piedzīvojumu sacīkstēs VX Vasara 2001 uzvarēja komanda "Kāpļi", kas aptuveni 110 km šķēršļotajā distancē pavadīja gandrīz veselu diennakti!
1. vieta - komanda "Kāpļi": 24:49:51 (t.sk. + 2 soda st.)
2. vieta – komanda "Kamene": 29:05:12 (t.sk. + 2 soda st.)
3. vieta – komanda "Data Eksperts": 30:17:07 (t.sk. + 13 soda st.)
4. vieta – komanda "A.D.M. ilgais ceļš kāpās": 33:00:26 (t.sk. + 10 soda st.)
5. vieta – komanda "Murķeļi": 35:07:52 (t.sk. + 11 soda st.)

Pavisam no 47 startējušām komandām finišu sasniedza tikai piecas komandas…



* * *

Kā zināms, šīm sacīkstēm sekoja daudzas, labākas un ne tik labas, spraigākas un dažādākām disciplīnām, bet šīs bija vienas no pirmajām. Tagad tās var atcerēties. Kā sapni – par aizgājušu aizejošas vasaras nakti…

Vēlies padalīties atmiņās par šo piedzīvojumu? Raksti! [FORUMA TĒMA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv