Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
VX Kurzeme 2003: Pazemē nepalika neviens

Autors: Didzis Caune
Publicēts NRA 2003. gada 7. maija numurā
Foto: sacensību dalībnieki un brīvprātīgie tiesneši

Līdz šim nekas tik grandiozs Latvijā nav bijis. Aizvadītajā nedēļas nogalē piedzīvojumu sacensības VX Kurzeme 2003 vienlaikus pulcēju vairāk nekā četrus simtus dalībnieku un biedēja ar šausmīgi garu distanci mežā un maziem plosta pontoniem krācēs...



Turpinājumā - dažu dalībnieku stāsti...

Laminēts papīrs ir ātrāks

Kad Ingrīda distancē bija pavadījusi vismaz 14 stundas, savu jautājumu viņai par trasi vajadzēja nomainīt ar frāzi par pelnu zilām puķēm pļavā, jo - vakara saulē blāvoja ne tikai viņas skaistais briļļu ietvars, bet arī vārgi izrunātais vārds par distanci...

Īsi pirms finiša - un Tautas klasē tas nozīmē kilometrus sešdesmit ar riteni, dažu stundu pedāļus minot gar Lētižas upītes krastu gravā un pēc tam vismaz trīsdesmit tūkstošmetrus ar kājām - un tātad... Īsi pirms dušas viņa jokus vairs nesaprata.



Trase bija līdz šim neredzēti skarba. Šķiet, skumjākais stāts ir par Tautas klases favorītiem. Septiņus kilometrus pirms finiša vajadzēja veikt uzdevumu kontrolpunktā - šķērsot upi pa paralēlām virvēm, kas nostieptas pāri Ventai no krasta līdz Nīgrandes tilta vidējam balstam. Līderu komandas pārstāvis bija organizatoriem pirmā pieredze, un, droši, ka tamdēļ arī norāvās. Pieveicis praktiski visu virvi - tikai piecus metrus no tilta balsta, kur atrodams kontrolpunkta atzīmēšanās rīks, - puisis, pamatīgi nostieptās rokās un vējam klusi sīcot, pazaudēja lapu, kurā iespiež kontrolpunktu atzīmes. Sekoja doma par lekšanu straumē, bet laminētais papīrs nogrima ātrāk...



Sūnu krāsu iemīlot

Otrs stāsts... Distancē var pazaudēt karti - var pazaudēt kontrolpunktu kartiņu, un var pazaudēt arī komandas biedru... Visu laiku riteņa pedāļus minusi simts metrus aiz biedriem, meitene nepamanīja, ka kolēģi ir nogriezušies no ceļa. Apskaidrībai bija vajadzīga gandrīz stunda. Viņa iegriezās mežā un, pēc tam stāstot, procesu raksturoja īsi.

Ir labi, ja ir koki un stiga, - sliktāk, ja ir tikai koki... Vairākas stundas maldījusies mežā un purvā, viņa galu galā zvanīja organizatoriem - tas nozīmē diskvalificēšanu...

Dialogs bija kodolīgs:

- Kur tu atrodies?
- Mežā.
- Ko tu redzi?
- Kokus...


Beigu beigās viņai zaļā sūnu krāsa tīri labi esot iepatikusies...



Latvietis virs elles

Visu laiku stiprākie ļaudis bija pieteikušies Elites klasē. Un - ja pirms sacensībām organizatora Kristapa Liepiņa teksts par to, ka šie mači esot nopietni, šķita šaubīgs, tad, redzot Tautas klases dalībnieku, kurš kontrolpunktā īsi pirms finiša bija pazaudējis visus komandas biedrus un elementārus jautājumus vairs nesaprata, uzskati mainījās...

Kā jūs domājat, cik komandas izstājās?

Pavisam Tautas klasē starta līniju šķērsoja 54 vienības, Elites - 56. Tas nozīmē 440 dalībniekus. Elites klasē, kuras distance bija mēreni šausmīga un kontrollaiks - 40 stundas, izstājās nevis piecas komandas, bet piecdesmit! Jau otro reizi pēc kārtas VX sacensībās uzvarēja Brīvnieki+Guntars. Šīs komandas meiteni varētu būt jauki satikt kādā kafejnīcā garlaikotu... Otrā vietā palika Polijas komanda - finišēja tikai piecas...



Ne vienam vien dalībniekam bailes no īpašajiem distances elementiem bija lielas. Piemēra pēc, 18 kilometrus pa Ventu uz leju vajadzēja nobraukt ar paštaisītu plostu un šim pasākumam dažai komandai uz diviem laivotājiem bija atveltītas tikai piecas vieglās automašīnas riepu kameras.

Realitātē gan skarbākais piedzīvojums, ļoti ticams, ka bija Sarkanās armijas pamestajā rakešu bāzē. Šahtās, no kuru glabātajām raķetēm amerikāņi baidījās 41 gadu, vajadzēja nolaisties pa virvi vairāk nekā desmit metrus. Apakšā bija ledus, kuram iepriekšējie jau bija caurlūzuši... Pēc tam, klusi svilpojot, vajadzēja līst lūkā - tā atradās turpat, īsi virs ledus, bija šaura un pieteica sevi kā uvertīra klaustrofobiskam pazemes labirintam. Zem zemes apmaldījās tikai viens piedzīvojuma meklētājs.



Vēlies padalīties atmiņās par šo piedzīvojumu? Raksti! [FORUMA TĒMA]

[ FOTO GALERIJA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv