Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Zibens no skaidrām debesīm

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Fotogrāfijas no Joseph Matthews mājas lapas, ar viņa laipnu atļauju
Arhīvs: 2003. gads, Rīga

"Zibens gaismā laistās, tavas acis skaistās..." kādreiz dziedāja grupa "Pērkons". Iedomājoties vasaras negaisu ar spilgtiem zigzaguzliesmojumiem tumšajās debesīs, tā vien šķiet – romantika! Bet vai patiešām tik nevainīga?

Zibens šautras skar zemeslodes virsmu aptuveni simts reizes ik sekundi. Kas izraisa pērkona negaisu un zibeni? Kā zibens rodas bez pērkona negaisa virs vulkānu izvirdumu un lielu mežu ugunsgrēku radītajiem dūmiem? Kā tas izvēlas saskarsmes vietas? Kāpēc zibenim ir tik dažādas krāsas un formas (šautrveida, lokveida, lodes veida)? Mūsdienu zinātne uz daudziem jautājumiem par zibeni vēl līdz šim nav devusi atbildes. Tomēr viennozīmīgi – zibens ir viena no bīstamākajām dabas parādībām, ar kuru cilvēkam nākas rēķināties. Jebkuram ceļotājam, neatkarīgi no ceļojuma vietas un laika, jārēķinās ar to, ka negaiss var pārsteigt atklātā, nepasargātā vietā – mežā, kalnos, uz upes vai ezera, klajā laukā vai uz klinšu sienas.

Liecinājums par zibens briesmām

Arī Latvijā, iestājoties pavasarim, klāt ir pērkona negaisa tumšie mākoņi. Kopā ar tiem, ducina un tuvāk nākot dārd pērkons, kas vistiešāk liecina par zibens briesmām. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā notikuši aptuveni trīs simti zibens izraisīti ugunsgrēki. Arī Rīgā, kas skaitās viena no pret zibeni nodrošinātākajām pilsētām Latvijā, pēdējos gados zibens aizdedzinājis pilsētas namus vismaz piecas reizes. Daudzreiz zibens aizdedzinājis kokus, skāris augstsprieguma elektrības stabus. Latvijā ir zināmi pērkona negaisa mākoņu sadursmju radītā zibens visvairāk skartie rajoni (pēc VUGD datiem) - Guzeļu apkārtne (~50 dienas gadā), Daugavpils apkārtne (~45 dienas gadā), Zosēnu apkārtne (Vidzemes augstiene, Gaiziņa apkārtne, ~35 dienas gadā), Gulbenes apkārtne (~35 dienas gadā), Rīgas apkārtne (~32 dienas gadā), Liepājas un Ventspils apkārtne (~28 dienas gadā). Diemžēl nākas secināt, ka arī cilvēki un dzīvnieki pēdējos gados ir kļuvuši par zibens upuriem. 2002. gada maijā Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā, uz ceļa, atklātā vietā zibens nospēris 7. klases skolnieci. Savukārt kādā jūlija naktī Valkas rajona Trikātas pagasta Irbītēs zibens nospēris 12 zirgus, kas atradušies nakts ganībās. Pagājušajā vasarā Latvijā novērots arī lodveida zibens, kas tiek uzskatīts par bīstamāku, nekā mums tik ierastais šautrveida zibens.

Pēc ASV veiktajiem pētījumiem, zibens ik gadu rada milzīgus postījumus valstī, un saskarē ar šo bīstamo dabas parādību dzīvību zaudē vairāk cilvēki nekā viesuļvētrās – tornādo. Iespējamo zibens trieciena traumu raksturs – apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas bojājumi, sirds darbības apstāšanās. Pastāvot uzskatam, ka letāli iznākumi cilvēka saskarē ar zibeni tomēr ir reti, jo pēc šādiem gadījumiem izdzīvojot aptuveni 80% no cietušajiem, jāatzīst, ka šādi negadījumi atstāj milzīgas un ilgstošas negatīvas sekas cilvēka veselībai. Tautā bieži vien dzirdētas baumas par to, ka zibens skartos cilvēkus daba apvelta ar pārdabiskām spējām, diemžēl statistika šos "brīnumus" pilnībā noliedz – lielākoties šādi cilvēki iegūst fiziskas un mentālas traumas. Visbiežāk novērotās ilgstošās veselības problēmas cilvēkiem pēc zibens trieciena – hroniskas sāpes, atmiņas zudumi, traucēts miegs, nemiera sajūta, ātrs nogurums un reiboņi.

Pēc būtības, zibens ir elektriskās strāvas izlāde starp diviem mākoņiem vai starp mākoni un zemi, radot spriegumu, kas mērāms daudzos miljonos voltu. Zibens šautras ātrums ir aptuveni 9000 kilometri stundā, un tā liesmas temperatūra sasniedz 30 000°C. Gaisa sakaršana saskarē ar zibens šautras augsto temperatūru un tā straujā paplašināšanās izraisa pērkonu. Pērkona negaisa mākoņu augšējā daļa ir pozitīvi lādēta, bet apakšējā lādēta negatīvi. Parasti zibens šautra virzās uz zemi no mākoņa negatīvi lādētās, apakšējās daļas. Tomēr arī mākoņa pozitīvi lādētā augšējā daļa var izlādēties tieši uz zemi, radot sevišķi spēcīgu elektriskās strāvas izlādi. Šādas izlādes sauc par pozitīvām "mākonis/zeme" izlādēm un spēcīgākās no tām virs mākoņiem var radīt "sarkanās fejas" uzliesmojumus - īsus gaismas uzliesmojumus, kas novēroti virs negaisa mākoņiem. Saistībā ar zibens spērieniem, bez "sarkanajām fejām", ir arī citas parādības, kuras veidojas virs pērkona mākoņiem un kuras joprojām nav zinātnieku izpētītas.



Kā atpazīt zibens briesmas

Pirmkārt jau nepieciešams pievērst uzmanību laika prognozēm plānojot iespējamās aktivitātes brīvā dabā, kā arī pienācīgi novērtēt brīdinājumus un ieteikumus, kas attiecas uz konkrēto ceļojuma rajonu – dažviet ļoti izplatīti vietēja rakstura lokāli pērkona negaisi, kas veidojas ik dienas. Piemēram: vasaras pēcpusdienas pērkona negaisi raksturīgi gan Krimas dienvidu piekrastē, gan daudzviet Francijas Alpos u.c. Iemesls – klintis un akmeņainās nogāzes sasilst daudz ātrāk nekā mežiem klātā zeme, kas rada augšupejošas gaisa strāvas, līdzi nesot daudz mitruma, kas veido negaisa mākoņus. Arī lieli ezeri, jūras un okeāni var radīt līdzīgus pērkona negaisa mākoņus, jo ūdens atdziest ātrāk nekā zeme. Bieži vien šo procesu vēl papildina vēja virzītu lielu gaisa masu saskare ar kalniem un straujā augšupvērstā virziena maiņa (orogrāfiskais efekts).

Otrkārt – nepieciešams veikt novērojumus ceļojuma vai brīvdabas aktivitāšu laikā. Pērkona negaisa mākoņu tuvošanos var novērot debesīs savlaicīgi. Arī zibens uzliesmojumi pamanāmi jau no piecu līdz desmit kilometru attāluma. Pērkona dārdus var skaidri dzirdēt jau vairāku kilometru attālumā, ja tos neapslāpē reljefs vai apkārtējie trokšņi. Parasti pirms negaisa strauji pieaug vēja ātrums, norādot uz to, ka negaisa fronte atrodas jau vairs tikai viena līdz divu kilometru attālumā. Gaismas ātrums ir lielāks par skaņas izplatīšanās ātrumu un lai aprēķinātu zibens izlādes vietas attālumu, var skaitīt sekundes no zibens zibšņa līdz pērkona grāviena sākumam – aptuveni trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram. ASV ir populārs "trīsdesmit sekunžu likums" – ja starp zibens uzliesmojumu un pērkonu ir 30 sekunžu ilgs vai mazāks intervāls, nekavējoties jāmeklē drošākais iespējamai patvērums! Jāņem vērā tas, ka zibens var veidoties arī vairākus kilometrus ārpus negaisa mākoņu un lietus skartā rajona, vai arī izlādēties no nelieliem mākoņiem, kas seko lielajai negaisa frontei. Šo iemeslu dēļ, tiek rekomendēts nogaidīt drošā vietā vismaz pusstundu pēc pērkona negaisa.

Kā pasargāties no iespējama zibens spēriena

Pirmās pazīmes par paaugstinātām zibens briesmām, ko cilvēks sāki izjust un novērot: atklātās ķermeņa daļas, āda sāk izjust vieglu tirpoņu, kas līdzinās zirnekļa tīmekļa pieskārienam ādai, galvas ādas kutēšana un matu celšanās stāvus, metālisku priekšmetu zumēšana, dzirksteļu un zilas oreola gaismas (t.s. Svētā Elmosa liesmu) parādīšanās ap lielākiem metāliskiem priekšmetiem vai cilvēkiem. Visas šīs pazīmes liecina par to, ka zibens, kuru katru brīdi, var iespert šajā apvidū. No šādas vietas būtu nepieciešams izkļūt pēc iespējas ātri! Priekšstats, ka zibens mēdz iespert tikai augstākajā, apkārtnē dominējošā objektā, ir ļoti maldīgs. Protams, šāda iespēja ir niecīga, bet zibens var iespert arī nostāk stāvošā, virs apkārtnes neizteikti dominējošā objektā 30-50 metrus no augstākiem objektiem. Pat ja zibens trieciens nebūs tiešs, elektriskās strāvas izlāde var skart visai plašu apkārtni (ūdens, mitra augsne!), un traumēt tuvumā (līdz pat 50m) esošos cilvēkus.

Meklējot patvērumu no zibens briesmām, vislabākā aizsardzība noteikti ir ēka ar labu (!) zibens novadīšanas sistēmu. Uzturoties ēkā zibens laikā nav ieteicams atrasties elektroierīču un apkures cauruļu tiešā tuvumā, vērot negaisu caur atvērtu logu vai durvīm. Nedaudz problemātiskāks, bet visumā drošs patvērums – ar jumtu pārsegta metāla konstrukcijas automašīna. Tāpat kā ēkā, nepieciešams aizvērt durvis un logus, izvairīties no saskares ar automašīnas metāla daļām, stūres, ātruma pārslēdzēja. Ja tuvumā nav ēkas un automašīnas, kurās meklēt patvērumu, nepieciešams pāriet uz iespējami zemāku vietu, izvairoties no augstu objektu (lielu koku, torņu, mastu, elektrības stabu) un potenciāli bīstamu objektu (metāla nožogojumi, angāri un nojumes, lauksaimniecības tehnika) tieša tuvuma. Nekādā gadījumā nemeklējiet patvērumu no pērkona negaisa zem lieliem kokiem – to bīstamība ir ne tikai zibens trāpījumā, bet arī tajā ziņā, ka pērkona negaisa radītās vēja brāzmas var šos kokus nolauzt! Labāk patverties nelielu koku un krūmu pudurī, izvairīties no atklātām, klajām vietām.

Ja nav iespējams atrast kādu no iepriekš minētajiem drošajiem patvērumiem, nepieciešams darīt visu, lai samazinātu iespējamību kļūt par zibens upuri. Ja atrodaties uz ūdens vai ūdenī (sevišķi bīstami peldēt vai nirt, jo ūdens ļoti labi vada elektrību!) – nekavējoties dodaties krastā. Ja braucat ar laivu un izkļūšana krastā nav iespējama, ieteicams notupties laivas centrā maksimāli tuvu laivas dibenam, izvairīties no saskares ar ūdeni un laivas metāla daļām. Ja brauciet ar velosipēdu, apstājieties un nepalieciet saskarē ar to. Arī citus metāla priekšmetus nepieciešams novietot pēc iespējas tālāk no cilvēkiem. Pat nelieli metāla priekšmeti (kabatas nazis, rokas pulkstenis, rotaslietas) var radīt nopietnus apdegumus! Nepalieciet ciešā kontaktā arī ar citiem cilvēkiem – ieteicams ievērot vismaz dažu (3-5) metru attālumu starp tiem. Ieņemiet maksimāli zemu pozu, apsēžoties uz kaut kā, kas slikti vada elektrību (sausa bezrāmja mugursoma, ceļojuma paklājiņš), pieraujiet ceļos saliektas kājas sev klāt, atbalstiet galvu uz ceļiem un ar rokām sargājiet galvu, nosedziet ausis. Nekādā gadījumā neguļiet uz zemes!



Zibens draudi kalnos

Pērkona negaiss un zibens ir sevišķi bīstami tik atklātās un nepasargātās vietās, kā kalni. Tāpēc plānojot izgājienus un kāpienus tajos, vēl jo īpašāka vērība jāpiegriež laika prognozēm. Ja nu tomēr pērkona negaiss pārsteidz jūs, nekavējoties dodieties uz zemāku, mazāk atklātu un maksimāli drošāku vietu. Izvairieties no atrašanās uz virsotnes, uz stāvām un izteiktām korēm, klinšu ribām un žandarmiem (vismaz vienas virves attālumā no tiem!). Pārkares, nišas un nedziļas grotas nav labs patvērums no zibens. Jebkura sausa vieta, kura atrodas vismaz pāris metrus no vairāk kā 20m augstas vertikālas klinšu sienas ir labāks patvērums. Nepieciešams maksimāli atbrīvoties no visiem metāla priekšmetiem (leduscitrtņi, dzelkšņi, karabīnes, āķi u.c.) un novietot tos pēc iespējas tālāk no cilvēkiem, ieņemt sēdošu pozu ar ceļos saliektām kājām un rokām apķert kājas vai galvu (nav ieteicams atbalstīties ar rokām aiz muguras!). Atklātā vietā stāvoša telts ir labs mērķis zibenim! Ja nākas pārlaist negaisu teltī – neaiztieciet telts sienas, centieties saspiesties telts vidū. Alā ir iespējams patverties no pērkona negaisa un zibens, tikai ieteicams atrasties pēc iespējas tālāk no alas ieejas.

Pirmā palīdzība

Ja tomēr noticis ļaunākais un zibens ir skāris kādu no tuvumā esošajiem cilvēkiem, steidzami nepieciešams izsaukt profesionālu medicīnisko palīdzību un sniegt pirmo palīdzību cietušajam. Nebaidieties par to, ka varētu saņemt elektrisku triecienu no cietušā – tas nav iespējams! Pirmkārt pārbaudiet cietušā elpošanu un pulsu. Viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem šādos negadījumos ir sirds darbības un elpošanas apstāšanās. Tāpēc, ja nepieciešams, nekavējoties jāuzsāk veikt mākslīgo elpināšanu un netiešu sirds masāžu. Ja cietušajam ir pulss un tas elpo, var pievērst uzmanību citām iespējamajām traumām. Visbiežāk iespējamās – divas brūces, kas radušās elektriskajam lādiņam saskaroties un izejot cauri cietušā ķermenim. Ja zibens draudi nav samazinājušies un pērkona negaiss turpinās, nepieciešams operatīvi pārdomāt iespējamo rīcību, lai samazinātu iespējamos atkārtotos zibens draudus cietušajam un arī tiem, kas sniedz viņam pirmo palīdzību.

Ieteikumi

Organizējot pasākumus brīvā dabā, vienmēr plāno iespējamo rīcību pērkona negaisa laikā.

Respektē pērkona negaisa tuvošanos! Ja ir dzirdams pērkons, tad ir arī paaugstinātas zibens briesmas!

Zibens var iespert pat vairāk kā 10 km attālumā no pērkona negaisa epicentra, no šķietami skaidrām debesīm.

Zibens trāpījums var nogalināt vai izraisīt ļoti nopietnas traumas.

Izvairoties no zibens briesmām, kļūsti par "zemāko punktu" darot visu iespējamo, lai pasargātu sevi un citus no briesmām.


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv