Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Support tīma piezīmes (Saaremaa)

Autors: Rolfs Jansons (www.juraslaivas.lv)
2006. gada septembris, "Avoti"

Saaremaa Ziemeļu pasāciens - 9.-10. septembrī Jūraslaivu "kapteiņu" organizēta un vadīta kompānija devās Tagamoisa pussalas virzienā, kur notika klinšu (citāts no www.gsi.ie: "Panga Cliff is the highest Silurian cliff (21.3 m above the sea level and 10 m below the sea) in Saaremaa as well in Estonia. Silurian Klint on Saaremaa is a part of a cliff system that begins southward of Gotland Island (Sweden) and extends more than 500 km to the east and submerges under the Devonian on the Estonian mainland") apjūsmošana no jūras puses, fjordu laivošana un rudens baudīšana, nakšņošana teltīs. Lūk, apraksts un bildes no šī visnotaļ kolorītā izgājiena... :)

* * *

Tere ōhtust!* (Labsvakars! (ig.) )

Ir pagājusi diena pēc vakardienas, apkopotas bildes un pienācis laiks mazam rakstelim iz, tā sakot, krastā palicēju puses.

Pēc parastā organizatoriskā stresiņa, laika nobīdēm un Armanda tīma satikšanas Biķernieku ielā, piektdienas vakarā sēžam busiņā un ripinām Limbažu virzienā. Armanda Pī Tī Kruizers turas aiz mums. Pūš Ļoti Stiprs Vējš, kas uzskatāmi vizualizējas horizontālā lietū. Tas netraucē, valda priecīgs satraukums, jo mēs taču dodamies uz Saaremaa.

Pusi Latvijas un Igaunijas šķērsojam bez īpašiem atgadījumiem un neko ļaunu nenojaušot stājamies dzīvās prāmja rindas galā. Tālu no mums, kaut kur Ziemeļu pamalē, redzamas piestātnes ugunis, un, lietum pierimstot, arī kāda nekāda kustība. Pulkstenis rāda ap pusdesmitiem vakarā.

Entuziasms nedaudz noplok uzzinot, ka Ziemeļu pamales piestātne ir mūsu rindas galapunkts. Uz aci piemetot šķiet, ka rinda ir savus 2-3 km gara. Neko darīt, tā sacīt fōrsmažōrs. Armanda tīms veido Rindā Gaidīšanas Dejas eestidisco un Čaka ielas šņabīša inspirēts. Viss norit korekti – kad rinda pakustas, tiek modināti priekšā stāvošie (gulošie), neviens nevienu neapbižo. Rindā nostāvam 9 stundas (kāds vietējais rindā stāvošais eesti kolēģis mierina, ka viņa rekords bijis 24 stundas, vētrā kursējot tikai viens prāmis), un gaismai austot esam uz prāmja. Pūš pamatīgi un robustais peldlīdzeklis pat mazliet šūpojas.

Vilsandi
Tālākais ceļš līdz Papissaarei, kur nobāzējies un okupējis vietējo tīklu būdas Krasts ar kompāniju, paiet bez īpašiem notikumiem. Vien jāpiebilst, ka ceļi ir ļoti labi un vietās ar asfalta segumu jūzeris tiek oficiāli aicināts pārvietoties ar ātrumu 100 km/h.

Par spīti latvju ausīm demogrāfisku aicinājumu saturošajam nosaukumam, Papissaare ir vien kā mazs gleznains zvejnieku ciematiņš, pieaudzis klāt apriņķa centra Kihelkonnas (veikals, kapi, baznīca, pasts) nomalei. Līdz jūrai ved bruģēts ceļš, pa kuru klaiņo lēnprātīgas aitas.



Papissaares osta izrādās apbružāts mols ar dažām piestātnēm, kur stiprajā vējā lēkā dažas labākus laikus redzējušas motorlaivas un viena klinkera tehnikā būvēta koka zvejaslaiva. Jūra, kas atgādina ezeru, piekaisīta ar sīkām un lielākām salām, ūdens dzidrs, visur akmeņi un kadiķi, 80% piekrastes floras ir ērkšķi, pludmales nav. Ainava ir skarba un skaista, sajūtamies esam Ziemeļos.



Ostas teritorijā slienas iesākta, bet nepabeigta zivju ceha karkass, pie kura sienas sabūvēti mazi tīklušķūņi. Tur atrodam Krastu, kurš ar neizdibināmu smīniņu sejā moca sava Volvas audiosistēmu. Tiekot modināta viņa komanda, Krasts paskaidro, aicinādams mūs siltā virtuvītē, kas ierīkota labākajā šķūnīti un kur viss liecina par iepriekšējā vakara ķiplokballi. Nedaudz sirdi tīri letiņiskā garā pasmacē krupis, redzot šo pagājušās nakts alternatīvu mūsu stāvēšanai rindā.



Kad apbrīnota ainava un nedaudz uzēsts, tauta sēžas laivās. Tās uzreiz saķer vējš un nes dziļāk iekšā līcī. Pat Galdnieku Ziemeļu zvaigznei, šim laivošanas Brabus, neiet diezko viegli. Mēs ar Kaspiju paliekam krastā, un, ik pa brīdim airētāju grupai acis uzmetot, dodamies teritorijas izpētes ekspedīcijā. Šur tur mētājas vecas koka laivas un cits zvejniecības inventārs, motori, vinčas, steķi un sliedes – īsts 11gadīga puikas pilnvērtīga laika pavadīšanas poligons. Es izsaiņoju spiningu un dodos izdarīt pāri simboliskus iemetienus. Ir labi.



Pēcpusdienā sadalāmies. Mūs neparedzētu mājas apstākļu dēļ pamet Galdnieki, Armanda pī tī kruizers izrāda patiesajiem apstākļiem neatbilstošu nepatiku pret Saaremaa ceļiem un mēģina atbrīvoties no kartera aizsargpannas, bet Krasts uzņemas pioniera lomu nakts nobāzēšanās vietas meklējumiem.

Panga – Kurressaare
Mēs (Kaspijs, Luize, Shulcs un es) dodamies uz Panga Pank – Panga stāvkrastu.

Iekšējais fīlings, kas pārņem šajā senajā svētvietā nav aprakstāms, tas definējams ar „Vieta Kur Atgriezties”. Cauri kadiķu audzēm izejam pludmalē. No Ziemeļiem veļas regulāras milzu bangas, kas plīst apmēram 150 metrus no krasta un putodamas izplēn noslīpētu kaļķakmeņu pludmalē. Pūš tik stipri, ka grūti noturēt rokās fotoaparātu. Mēs neriskējam doties jūrā. Tālumā redzama Hiiumaa. Ejam gar klinti līdz šaurā akmeņu josla izbeidzas un viļņi plīst tieši pret klinti. Dodamies atpakaļ un pa krasta kori uzkāpjam augstākajā vietā. Pat no šejienes – 30 metru augstuma, plīstošās bangas izskatās nepārvaramas. Ja saglabājas tik pat stiprs vējš, par Ziemeļu piekrasti nav ko domāt.



Izbaudām skatus aizgūtnēm un nožēlas pārņemti lēnām ripinām Kuressaare virzienā, kur "Adventūristu" kompānija atradusi nakšņošanas vietu salas aizvējā.

Nakšņošanas vieta atrasta kadiķu mežā (braucam cauri tam vismaz 3 km), pašā ūdens malā, vējš pavisam mērens, šaurais liedags smilšains, arī šeit ūdens dzidrs un tīrs, iepretim Abruka un citas mazās salas, mirgo bākas, vienvārdsakot - labi izguļamies.

Atpakaļ uz Ziemeļiem
Nākamajā rītā vējš pavisam mērens. Izpētot karti un novērtējot laika apstākļus esam dilemmas priekšā – vai apmeklēt Abruku un tālāk airēt uz Romassaares ostu (kopā 16 km), vai doties atpakaļ uz Panga klintīm pasērfot. Tiek nolemts doties atpakaļ uz Ziemeļiem.



Atlikusī dienas daļa tiek pavadīta nebeidzamās jūras izvirtībās. Viļņi sērfošanai lieliski, ar pietiekamiem intervāliem apgriešanās manevru izpildīšanai, ūdens silts, saule un laba kompānija. Neiztika bez overiem un nervus kutinošiem centieniem plīstošo bangu joslā ierāpties atpakaļ laivā. No praktiskā viedokļa raugoties Panga klints ir ideāla sērfošanas vieta. Plašais sēklis (uz aci piemetot apm. 2 ha) ap klinti ir bez akmeņiem un vidēji 50 cm – 1,5 m dziļš, bangas plīst plašā puslokā, īstenie razkolbasu cienītāji var iemēģināt spēkus sēkļa galā, kur veidojas putojoši šķērsviļņi.



Pirmie šo sapņu vietu atstāj Armanda tīms – tēvzemes virpa sauc un ir arī neliels stress par prāmi. Mēs vēl nedaudz paālējamies pa ūdeni, bet tam punktu pieliek Luīzes problēmas ar plecu – pēc uzgulšanās airim, plecā notiek kas nelāgs un mēs visi saudzējošā režīmā dodamies krastā. Ir jau arī laiks, jo esam iecerējuši doties atpakaļ pa mazajiem celiņiem gar Saaremaa Ziemeļu piekrasti.



Mājupceļš izvēršas mierīgā un skaistā autotripā pa pašu jūras krastu. Nākas šķērsot arī dažu labu privātīpašumu, bet neviens virsū nešauj un mums ir iespēja iepazīt eestibrāļu dzīvestelpu no sētas puses. Mani personīgi fascinē akmeņu žogi, ar kārtīm atbalstītie niedru jumti un totāls bezkompromisa izskaistinājumu trūkums – Latvijā tik pierastās puķudobes te nekur neredzēsi. Viss ir paredzēts garās ziemas pārlaišanai – mājas ir mazas un zemas, vēja pusē iestādītas kroplīgas eglītes vai koptas kadiķu audzes. Vēl intereses pēc iebraucam omulīgajā SverigeRed krāsā mālētajā Leisi ostā (kur satiekam Saaremaa vienīgo vērā ņemamo suni vārdā Urmaas), no kurienes trīs reizes dienā kursē prāmis uz Hiiumaa.

Mājupceļš ir vienkāršs – prāmi gaidām kādas nieka 20 minūtes, pēc 1,5 stundām esam Salacgrīvā, kur Staķikā no papīra krūzītēm tiek baudīts dzēriens, drosmīgi saukts par kafiju, tad cīņa ar miegu pie stūres un braukšana pie sarkanās gaismas visu via baltica posmu līdz Saulkrastiem un tad jau Riia tikpat kā klāt.

Priecīgie pārsteigumi:
• visur var piebraukt ar parastu auto;
• ļoti labi ceļi, tajā skaitā arī zemes ceļi;
• norādes zīmes arī uz mazajiem lauku ceļiem;
• vajadzīgajā daudzumā miskastes, kā rezultātā - visur ir tīrs;
• nav aizlieguma zīmju (vai arī mēs nesapratām to nozīmi).

Objektivitātes pēc daži mīnusi:
• prāmis atpakaļ 2x dārgāks nekā turp (EEK 125.00 turp un EEK 205.00 atpakaļ busiņam, 3 adultiem un 1 kidam);
• saprotamais aizliegums kurināt ugunskurus (visur kadiķi, bet dikti jau nu kārojās pēc dzīvas liesmas).



Īpaša pateicība Martin Moorlat , bez kura ieteikumiem šis ceļojums nebūtu tik labs, kāds tas bija.

www.adventurerace.lv sadaļā "Galerija" skatāmas Mārītes Meļņikas bildes no šī ceļojuma!



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv