Nolikums
Komandas
Foto galerijas
Padomi, ieteikumi
Starts un Finišs
Rezultāti
Mana VX Ziema 2001
VX Ziema Pro 2006 - Sertifikāti

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Sacīkstes > VX Ziema Pro 2006 - kārtējais izaicinājums!
Padomi, ieteikumi

Šeit var lasīt fragmentus no iepriekšējās sarakstes par VX Ziema Pro 2006 tēmu, ceru ka noderēs:

Ziemas sacīkstes

Ziemas sacīkstes ir specifiskas ar to, ka apģērba un apavu izvēlei ir vēl nopietnāka nozīme. Uz spēles tiek likta veselība (apsaldēti pirksti kājām un rokām nav sevišķi patīkama sajūta, arī pamatīga saaukstēšanās ne). Pats esmu startējis sacīkstēs ziemā gan Polijā, gan Krievijā, gan tepat Latvijā. Mana izvēle: kvalitatīvs, plāns ķermenim piegulošais apģērba slānis (krekls, veļa) - sintētisks materiāls, kas pats neuzsūc mitrumu, bet to izvada uz ārpusi, Polartec 100 vai analoģiska auduma starpslānis (jaka, bikses), kas kalpo kā termoizolējošā kārta un ārējā kārtā e-Vent vai Gore-Tex materiāla apģērbs (virsjaka un bikses), kas pasargā no vēja un nokrišņiem. Cimdi un cepure - Windstoper materiāls (ja siltāks laiks, cepurei var arī kaut ko plānāku, rezervē jau aizvien ir jakas kapuce). Zeķes - Thorlos (vilna + sintētika) kalnu zeķes. Apavi - vai nu viegli trekinga zābaki, vai tas pats vecais labais Salomon XA Pro (rezerves apaviem nav jēgas - ja izdodas kaut kur saslapināt kājas, diez vai otri apavi arī drīz nepaliks slapji, un tikai pārģērbšanas dēļ nest līdz otrus apavus, diez vai ir prātīgi). Somā vēl rezervei viena Windstoper jaka, rezerves zeķes, un arī vēl vieni Windstoper cimdi (ērtāk "strādāt" ar pirkstaiņiem, dūraiņus pietaupot rezervē). Galvenais, lai visi šie apģērbi būtu lietojami dažādās kombinācijā (piem. ja paliek karsti un nav nokrišņu, var virsjaku nomainīt pret Windstoper jaku, vai gaidot kaut kur kaut ko, šo jaku pavilkt zem virsjakas virs otras termoizolējošās jakas u.t.t.). Šis viss laikam tad arī ir ieteicamais minimums. :)

Nolikumā teikts: "Piedzīvojumu skrējiena – pārgājiena "VX Ziema Pro 2006" (tālāk tekstā - sacīkstes) maršruts sadalīts vairākos posmos, kuri veicami tiesnešu norādītajā secībā, pa kartē norādīto distanci, pēc leģendas vai brīvi orientējoties apvidū, ja distance nav noteikta, apmeklējot kontrolpunktus un atzīmējoties tajos. Sacīkšu maršruta posmi veicami kājām. Starp posmiem vai to vidū iespējami speciālie uzdevumi, kuri jāizpilda tiesnešu norādītajā veidā. Maršruta kopējais garums: ~70 km."

Tātad - pārvietošanās kājām. Slēpes, to klasiskajā izpratnē (garākas par 50cm), nav atļautas, jo tās varētu klasificēt kā "nolikumā neatrunātu transporta veidu", par kura izmantošanu draud diskvalifikācija. Savukārt t.s. "sniega kurpes" vai "sniega raketes" noteikti nav aizliedzamas, jo ir tikai piemērots palīglīdzeklis pārvietojoties kājām.

Virvju posmi būs vairāki, bet pārvarēšanā vienkārši, virzienā uz finišu, aizvien sarežģītāki. Dažviet būs arī iespējams izvēlēties, kuri divi komandas dalībnieki šos šķēršļus veiks, kuri dosies šķērslim apkārt. Protams, ka priekšzināšanas visur noder, un it īpaši uz virvēm, vēl jo īpašāk - sacīkstēs! Plānots, ka varētu būt arī kāds papildus virvju treniņš ziemā pirms sacīkstēm!

Plānots, ka speciālos virvju šķēršļu pārvarēšanas uzdevumus veiks tikai divi komandas dalībnieki. Katrā reizē tie var būt vieni vai otri komandas dalībnieki, pēc komandas izvēles. Tāpēc četras sistēmas noteikti nav vajadzīgas.

Papildus mobilais telefons? Varbūt rezerves baterija ir vieglāks variants. Tā kā ir varianti komandas taktikai.

Par tulznām, apaviem, zeķēm un bahilām

Varbūt tas izklausīsies mazohistiski, tomēr - ja tulzna ir maza un āda tajā nav plīsusi, līdz ar to ir cerība, ka vecā ādas kārtiņa varētu "pieaugt" atpakaļ, tādā veidā turpinot aizsargāt noberzto vietu, tad to vienkārši pārdur, ar marles tamponiņu izspiež šķidrumu, pārklāj ar jodu pāris reizes un tad uz nakti vēl kādu antibakteriālu smērīti nedaudz uzklāj, lai iesūcas. Ja tulzna atkal piepildās ar šķidrumu - šo procedūru atkārto. Savukārt, ja tulzna ir liela (vismaz pāris kvadrātcentimetri) vai ir plīsusi, tad vecās ādas "pieaugšana" vairs nav īsti reāla. Tādā gadījumā ņemam ķirurģiskas šķērītes, ar spirta šķīdumu nodezinficējam tulznas apkārni, "nooperējam" ādu, ar ūdeņraža pārskābi iztīrām tulznas vietu un ļaujam tai apžūt. Pēc kāda laika apstrādājam šo vietu ar... jodu. Joda šķīdums rada rētaudus, "nodedzina" ādas virskārtu. Sāpīgi. Bet toties efektīgi. Uz nakti kādu dziedējošu un antibakteriālu smēri var nedaudz uzklāt, bet ieteicams iztikt bez apsēja vai plāksteriem.

P.S. Bet tā ir cīņa ar sekām. Cēloņi - apavi un zeķes. Piedodiet par reklāmu, bet jau kurās sacīkstes ar vecajām labajām Salomon XA Pro krosenēm un Salomon Adventure Race zeķēm - tulznu daudzums minimāls, ja ir kāda, tad starp vai zem kājas pirkstiem.

Vajag iestaigāt tajās interneta lapas, kur sarunājas citu valstu piedzīvojumu sacīkšu dalībnieki, šī problēma ir tur ne vienu reizi vien aprunāta. Kājas mājās vannā izkarsē, tad ar vannas akmeni noberž lieko biezas ādas slāni (tas arī ir tas, kas bieži mitrās sacīkstēs rada problēmas), tad apstrādā kāju ar kādu no ieteiktajiem kāju kopšanas līdzekļiem. Pats neesmu tādus lietojis, ieteikt nevaru. Savukārt pēdas "maigākās" vietas, kur potenciāli veidojas tulznas, lai padarītu izturīgākas var pirms sacīkstēm vairākas dienas nedaudz (!) pasmērēt ar jodu. Tas veicina rētaudu veidošanos ādas virsējā slānī, līdz ar to āda kļūst cietāka, izturīgāka, grūtāk ievainojama. Protams, to visu vajadzētu darīt ar prātu! :)

Tulznu problēma visai aktuāla arī kalnos, it sevišķi ejot lielus attālumus pa nelīdzenu reljefu, slīpām nogāzēm. Vislabākais veids, kā no šīs problēmas izvairīties - lietot labus (!), kājai atbilstošus apavus un zeķes (nu jau daudzus gadus esmu atteicies no "māmuļas" adītajam vilnas zeķēm, jo māmuļa nav speciālists un nevar uzadīt tādas zeķes, kā, piemēram "Thorlo" vai "SmartWool", ko noteikti var atrast Interneta). Tā vien šķiet, ka zeķes ir sīkums, bet tieši no sikam nepatikšanam sakas lielas... Otra lieta - jau minētais leikoplasts. Uz sausas kājas, pirms pasākuma, uz potenciālajās tulznu veidošanās vietas jāuzlīmē platais un labi līpošais (stingtais!) auduma leikoplasts. Tas labi aizkavē ādas noberšanos, līdz ar to arī tulznu veidošanos. Ja arī tulzna izveidojas, tā nav tik sāpīga, jo daļu no slodzes uz sevi uzņem leikoplasts.

Savukārt mans jaunākais "pētāmais objekts" ir Salomon Expert Mid GTX - ziemas sezonas staigāšanām ļoti pieklājīgi ērta krosene! Tiesa gan, neesmu vēl to tā pamatīgi "nostaigājis", bet pēc pirmajiem "startiem" (kā piedzīvojumu sacīkstēs Pēterburgā, kur aukstums un sniega apstākļi bija nedaudz skarbāki, kā Latvijā) liekas, ka tīri labas.

Krosenēm GTX vajadzīgs/noderīgs, ja ar tām nav paredzēta iebrišana līdz piesmelšanai. Tas ir līdzīgi, kā ar jaku - ja vēlies staigāt lietū un vējā, tad GTX ir ļoti (!) OK, bet ja gribi peldēt, tad iespējams, ka nepalīdzēs... :) Tāpēc GTX membrānaudums tiek iestrādāts pārsvarā tādos apavu modeļos, kas domāti lietošanai specifiski nedraudzīgā vidē (piem. dubļainas, slapjas takas, sniegs u.c.). Šī iemesla dēļ ar GTX mambrānu vairāk ir sastopami pusaugstie, augstie apavi (trekinga krosenes, trekinga zābaki, kalnu zābaki). "Ūdenssportā" (t.sk. arī piedzīvojumu sportā Latvijas pavasara - vasaras - rudens sezonā) aktuālāki ir citi audumi - vai nu ātri žūstoši un tādi, kas neuzsūc daudz mitruma (piem. Salomon XA Pro materiāli), vai arī neoprēna audumu krosenes vēl vairāk slapjiem pasākumiem (piem. Nike ACG ir vesela sērija ar šādiem apaviem).

Iepriekš īpaši nesaskaņojot, Pārdaugavas Ziemas kausā visa komanda startējām ar Salomon XA Pro krosenēm. Vismaz es tās vilku kombinācijā ar Salamon treniņzeķēm, kas ir tikai nedaudz biezākas par parastajām zeķēm, kā arī pa virsu krosenei vilkām kalnos tik ļoti bieži lietotās bahilas, lai nosegtu krosenes augšpusi un tajās neietu sniegs. Pēc vienas pamatīgas ielūšanas nācās pāris reizes no zeķēm izgriezt ūdeni, bet atsākot iešanu, kājas īpaši nesala. Jāsaka, ka arī pagājušā ziemā Polijas Lion Winter Challenge startējām ar Salomon krosenēm - nav tik traki. Ja temperatūra kristos līdz -10°C tad gan būtu jādomā par kaut ko biezāku. Arī braucot ar velo, aukstākā laikā prasās nedaudz biezākas krosenes.

Vēlreiz bahilas

Ja lietojam bahilas, bet zeķes un bikšu gali tāpat kļūst mitri - galvenais vaininieks ir kondensāts. Tas neelpojoša materiāla bahilas iekšpusē pārvēršas par ledu un savukārt tam kūstot apavi un bikšu gali kļūst slapji... GT bahilām arī piemīt šī problēma, bet krietni mazāk. Secinājums - ja gatavojies kam nopietnam, labāk gatavojies nopietni. Ja gatavojies kam mazāk nopietnam, noderēs arī Cordura vai raupja neilona auduma bahilas. Ja gribi iznīcināt bahilas jau pirmā reizē - ir arī tādas nopērkamas, lielveikalu variants, no plāna neiloniņa, šūtas ar kokvilnas diegiem... Ja gribi lēti - uzšuj pats! Tas ir elementārākais, ko savulaik es esmu no kalnu ekipējuma šuvis. Nepieciešams nedaudz "izpīpēt" piegriezni, vai nošpikot to no jau esošām labām bahilām, atrast kaut kādus materiāla atgriezumus (man kaut kur mētājas viena raupja neilona tenta atgriezumi), da'šuj, ko vien un kā vien vēlies, ar gumijām, bez, ar rāvējslēdzēju vai klipšiem... Starp citu, tikai tā, piemēram, man vienas bahilas ir pat par ~Ls 70.- pirktas, un ziemā nebūt neapšaubu šī pirkuma lietderību. :) Galvenais jautājums – ko vēlies ar tām bahilām darīt...

Pašdrošināšanas cilpas virvju šķēršļu posmiem

Pašdrošināšanas cilpas, kuras var lietot ļoti plašā veidā (gan kā pašdrošināšanu "via ferrata" veida virju šķēršļu maršrutos, gan vertikālu virvju posmu pārvarēšanai no šīs cilpas sienot kādu no "aptverošā" mezgla variantiem, gan nolaižoties pa virvi lietojot šo cilpiņu kā pašdrošināšanu arī sienot kādu no "aptverošā" mezgla variantiem) var izgatavot no 5,5 - 8 mm diametra palīgvirves (protams, ieteicams labas kvalitātes, no ražotāja, kas ražo alpīnisma virves!). Tādas cilpas izveidošanai nepieciešamais palīgvirves garums ir 150-170 cm (atkarībā no lietotāja roku garuma un lietošanas ieradumiem). Palīgvirves galu sasiešanai ieteicams lietot Satikšanās mezglu (Double Fisherman's Knot). Pēc mezgla sasiešanas cilpas vēlamais garums ir nedaudz vairāk par 60 cm. Karabīnes var arī īrēt, bet lētākās no tām maksā Ls 3-4 un noderēt jau tās noder pat saimniecībā dažreiz...

Nopērkam palīgvirves (1)gabalu ar aprēķinu, ka vienai cilpai nepieciešams 1,6 m. Virves galus ar šķitavas liesmu nedaudz piekausējam, lai tā nespurotos (pirms griešanas ieteicams uztīt mazliet līmlentu apkārt virvei). Virves galus saliekam vienu pret otru un sasienam ar Satikšnās mezglu (2). Sanāk virves cilpa. Šo virves cilpu var iesiet alpīnistu sistēmas (iekares) centrālajā (nesošajā) cilpā, tajā iekabināt vienu karabīni un lūk - pašdrošināšana, ar ko piekabināties pie virves margas tipa a'la "Via Ferrata" (3) gatava. Savukārt lietojot cilpu aptverošā mezgla siešanai (turpat 2) no sākuma uzsienam mezglu uz pamatvirves margas (vertikālas) un tad ar karabīni piekabinām šo cilpu pie sistēmas (iekares).

Drošība nolaižoties pa virvi ar Bremzes mezglu

Lai nodrošinātu pašdrošināšanu nolaižoties lejā pa virvi ar bremzes mezglu (kā arī ar citām nolaišanās palīgierīcēm, kurām nav pašbloķēšanas mehānisms, piemēram, t.s. "astotnieku", "vaboli" u.c.) būtu nepieciešams lietot kādu no aptverošajiem mezgliem. Franču aptveroošais ir zināmā mērā labākais no iespējamiem variantiem, kuru lietot gan piedzīvojumu sacīkstēs, gan arī kalnos. Praktizēšanās pieredzējušu lietotāju klātbūtnē šajās aktivitātēs ļoti rekomendēta, jo ne pēc aprakstiem un pat ne pēc bildēm visu var iemācīties! Ir nianses... :) Bet lai tomēr drošības situācija uzlabotos, lūk divas bildes no "Virvju kursa" materiāliem, kas var zināmu skaidrību ieviest:





Krampji kāju muskuļos

Krampji muskuļos - dikti nepatīkamas sajūtas. Bet sacīkstēs izvairīties no tiem var tikai ar normāliem treniņiem pirms sacīkstēm un pilnvērtīgu uzturu + vitamīniem un minerālvielām pirms sacīkstēm un sacīkšu laikā. Ļoti liela nozīme ir organisma apgādei ar magniju (piem. MagneB6). Arī sildošajām smērēm ir nozīme, pie tam tās ir dažādas, kas der aukstā naktī, tā nebūs visai laba karstā dienā…

To uztura bagātinātāju, vitamīnu un minerālvielu klāsts ir ļoti liels - atliek tikai izvēlēties sev piemēroto, vislabāk - konsultējoties ar sporta mediķiem, speciālistiem. Daudz arī atkarīgs no tā, kādas ir tava ķermeņa īpatnības, režīms, treniņu grafiki. Pats esmu mēģinājis FitLine uztura bagātinātājus un sporta pārtiku, Maxim sporta pārtiku, nedaudz arī Lāčplēša produktus, protams, arī dažādus vitamīnu un minerālvielu +mikroelementu kompleksus (dažādi nopērkami aptiekās, piem. Vitiron). Atsevišķi ir lietoti arī magnija preparāti, tas pats MegneB6, gan pirms sacīkstēm, gan arī sacīkšu laikā. MagneB6 ir nopērkams gandrīz visās aptiekās (un ir vēl kaut kāds līdzīgs analogs parādījies pēdējā laikā). Es to nelietoju pamācībā norādītajā daudzumā (tas, manuprāt ir par daudz), bet gan pa vienai tabletei trīs reizes dienā, ēšanas laikā, aptuveni divas-trīs nedēļas pirms nopietnām sacīkstēm. Un sacīkstēs arī var pieķert līdz, ar aprēķinu kādas četras tabletes diennaktī. Ar krampjiem sacīkstēs (un arī pēc tām) pēdējo pāris gadu laikā nekādu problēmu nav bijis! Atceros, ka pirmajos izgājienos Igaunijā un Krievijā, kad vēl ManneB6 nelietojām, gan bija...

Varu padalīties tikai savā pieredzē, bet nevaru atbildēt par medicīniskiem jautājumiem pilnībā un visur. Katram organismam ir savas īpatnības un pie tam, ir arī izņēmumi. Jāsaka, ka vislabākais risinājums - doties pie sporta ārsta, veikt analīzes un konsultēties ar speciālistiem par to, kas tieši Tavam organismam ir piemērotākais, jo citādi var izrādīties, ka problēmas risinājums nav tur, kur to iesaka meklēt citi.

Dažāds ekipējums un apģērbs

Latvijā nu jau ir vairāku pasaulē pazīstamu brīvdabas aktivitāšu (outdoor) apģērba ražošanas cehi, kas šeit šuj atsevišķus piedāvātā sortimenta apģērbus. 66 North Iceland ir viens no apjoma ziņā lielākajiem. Cenas ir salīdzinoši (ar šo apģērbu cenām Skandināvijā) normālas. Protams, ka jebkuram no mums gribētos, lai viņas būtu zemākas, bet tad atliek vien gaidīt izpārdošanas un akcijas - galu galā nepārdotā produkcija viņiem arī kaut kur būs jāliek... :) 66 North Iceland izmanto plašu Polartec materiālu klāstu, bet šos pašus materiālus izmanto arī citu Latvijā nopērkamo apģērbu ražotāji (gan Lafuma, Millet, Bergson, gan Alpinus u.c.). Cena veidojas ne jau tikai no moderna materiāla, bet arī no piegriezuma konstrukcijas un funkcionalitātes, apģērba kvalitātes. Arī no ražotāja "vārda". Par prestižākām lietām jāpiemaksā.

Mūzikas jomā to sauc par "pirātismu"... :) Tā uzšuvīte vai izšuvuma logo ir kvalitātes apliecinājums. Lai izveidotu labu (ērtu, funkcionālu u.t.t.) apģērba modeli, pie tā strādā eksperti, modelētāji, testētāji. Uzņēmums šo darbu apmaksā. No tā paša Polartec auduma var uzšūt arī kaut ko stipri vienkāršu un mazāk ērtu. Un lētāku. Praķīši no Polartec auduma, ar vienkāršu piegriezumu un ne visai kvalitatīvu šuvumu arī ir nopērkami. Tikai citos veikalos. Atliek izvēlēties.

Sporta dzērieni, silts dzeramais

Sporta dzērieni - noteikti silts dzēriens ziemā ir jādzer regulāri! Jārēķinās ar to, ka parastā dzeršanas sistēmas mēdz aizsalt (caurulīte, iemutis) un ja lieto to, tad šķidrums "jāatpūš" atpakaļ rezervuārā no caurulītes, lai tā neaizsalst!

Termoss ir laba lieta, bet ar vienu termosu padsmit stundas neizvilksi - tad jau stratēģiski labāk miniatūrs gāzes deglis ar mazāko balonu + superviegls katliņš. Sniegs un saldūdens pieejami maršrutā... :)

Pārvietošanās temps - komandas taktika

Iešanas temps un laiku grafiki - vislabāk jau to nosaka pati komanda! Mēs darām tā - kur ir iespēja, viegli (!) uzskrienam, t.s. "ripinām", kur ir grūtāk iet - raitā solī ejam! Var izmantot arī trekinga nūjas - tas ļoti palīdz garos ejamos gabalos!

Plastmasas ragaviņas kravas pārvietošanai? Kaut kur es to jau esmu redzējis... ;) Vai tik ne pagājušās ziemas VX sacīkstēs? OK, plastmasas ragaviņas ir pilnīgi OK arī šīm sacīkstēm!

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv