Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Virsotnes diena (Čon To 7134 m). Ir!

Informāciju sagatavoja: Irīna Odziņa (www.bask-baltic.lv)
2006. gada augusts, Rīga

Papildināta ziņa! Piektdien, 4. augustā plkst. 14:45 Andrim Balodim, vienīgajam no Latvijas kāpēju četrotnes izdevās sasniegt Čon To (7134 m) virsotni! Pārējiem kāpējiem, viņu veselības problēmu dēļ, virsotne "nepadevās". Atliek gaidīt, kad visi četri atgriezīsies Latvijā - tad uzzināsim vairāk par šo kāpienu, varēsim skatīt bildes. Patreiz - īss rezumējums un ieskats, kas tiko saņemts no Pamira!


Trešā nometne 6100 m augstumā, foto no "Asia Travel" (iekšējā bilde: Andris Balodis)

Andris Balodis: "Esot augšā, pašsajūta psiholoģiskā faktora ietekmē bija laba. Virsotnē ir ļoti spēcīgs un auksts vējš. Izjutu lielu pacilātību, ka ir izdevies. Viegli tas nebija. Taču iešana lejup salīdzinājumā ar kāpšanu virsotnē bija ļoti grūta. Atpakaļceļā jutu nežēlīgu nogurumu. Var teikt, ka nometnē nokļuvu pēdējiem spēkiem."

Arī pārējie ekspedīcijas dalībnieki katrs var lepoties ar savu augstuma uzvaru. Aigars Bērziņš pabija 6220 m augstumā: "Diemžēl pēdējā naktī (4. augustā) pirms došanās uz virsotni es saslimu. No rīta, kad Andris devās augšup, es biju spiests kāpt lejā uz nometni." Aigars Zaļūksnis - 6100 m. Aigaru veselības problēmas pieveica un svītru turpmākajam kāpienam pārvilka jau 2. augustā. Nākošajā dienā viņš sāka mērot atpakaļceļu lejup. Rita Magdaļenoka 5300 m augstumā pabija divas reizes. Arī Ritas plānus kāpt augstāk izjauca sašķobījusies veselība un kopā ar Aigaru Zaļūksni nācās atgriezties bāzes nometnē kalna pakājē.

Veikuma pašnovērtējums
Aigars Bērziņš: "Šī ir pati smagākā ekspedīcija mūsu personīgajā alpīnisma pieredzē. Protams, ka ir liels gandarījums un mēģinām nepārdzīvot, ka virsotni sasniedza tikai viens no mums. Dalām prieku kopēji.

Izvērtējot ekspedīciju, jāatzīst, ka konkrētos rezultātus mums sasniegt palīdzēja labs ekspedīcijas plānojums un atbilstošs ekipējums. Tam pievērsām ļoti lielu uzmanību un rezultāti to attaisno. Kā negatīvos faktorus var minēt kāpienam sliktus laika apstākļus. Proti, bija ļoti liels karstums, kas spēcīgi apgrūtināja došanos augšup. Karstuma ietekmē uz ledāja ir izveidojušās milzīgas plaisas. Ik pa laikam no kalniem krita arī sniega lavīnas. Neapšaubāmi tās ir papildu bīstamības katram, kas mēģina tuvoties virsotnei. Otrs negatīvais faktors bija ievērojamās izmaiņas pašsajūtā, ko ietekmēja novirzes no normālā veselības stāvokļa. Tādas piedzīvoja katrs no mums."

Kaites piemetās visiem
Visu ekspedīcijas dalībnieku sejas, neraugoties uz ievēroto piesardzību - aizsargkrēmu un masku lietošanu, ir saules apdegumu skartas. Patlaban visi mēģina savas sejas pieejamiem līdzekļiem kopt un ārstēt, lai, mājās atgriežoties, tuvinieki viņus atpazītu... Visiem pašsajūtā ievērojamas novirzes izraisīja arī vietējās virtuves labumi. Ar šīm kaitēm nometnēs mocījās ne tikai mūsējie. Ja gremošanas sistēmā nebūtu tik daudz saslimšanas simptomu, Čon to virsotnē pabūtu daudz vairāk alpīnistu. Kā organisma reakcija uz kalnu retināto gaisu mūsu puišiem un meitenei bija arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Aigars Bērziņš un Andris Balodis, kas pabijuši visaugstāk, šobrīd jūt arī mēles stīvumu, bet Ritai ir iekaisusi auss. "Ar mums viss būs labi. Taču ļoti gribam ātrāk atgriezties mājās."

* * *
4. augusts
Plkst. 14:45 Andrim Balodim, vienīgajam no Latvijas kāpēju četrotnes izdevās sasniegt Čon To (7134 m) virsotni! Pārējiem kāpējiem, viņu veselības problēmu dēļ, virsotne "nepadevās".



1. augusts
Šodien zvanīja Aigars Zaļūksnis: visi ir veseli, jūtas samērā labi (sāp galvas) un ir 1 nometnē 4400 m (protams, austrumu virtuve dažbrīd dara savu!). Ātrāk sazināties nav varējuši, jo nestrādājis satelīts un internets. Aklimatizācija ir bijusi grūta. Ceturto nometni 6100 m augstumā sasnieguši Aigars Bērziņš un Aigars Zaļūksnis, kuri tur pārlaiduši nakti. Andris Balodis divas naktis pavadījis trešajā nometnē 5300 m un Rita vienu nakti. Rīt viņi startē uz augšu un plāns ir sekojošs: 02.08.06. trešdien 5300 m, 03.08.06. ceturtdien 6100 m un 04.08.06. piektdien virsotnes diena 7134 m. Laika apstākļi līdz šim ir bijuši labi, bet tagad esot sākuši mainīties. Jādomā jau tas labākais, ka tomēr laiks būs labs un viņiem visiem izdosies uzkāpt. Nākamā reize, kad varēsim sazināties, būs sestdien vai svētdien.



27. jūlijs
"26.07. Atkal visi četri esam kopā - Rita ar Bērziņu ir uzkāpuši uz 1. nometni 4400 m. Garais un Andris atlika savu kāpienu uz 2. nometni sliktās pašsajūtas dēļ - galva sāp, slikta dūša, streiko vēders utt. Vislabāk no visiem jūtas Rita. 27.07. bijām nelielā izgājienā līdz 4700 m, patrenējāmies šķērsot plaisas, kuras te ir ne mazums. Uz kalna notiek liela kustība - uz augšu vakar izgāja 40 cilvēku, šodien 60 cilvēku, bet virsotni ir sasnieguši pagaidām tikai daži (šobrīd ir uzkāpuši 5 alpīnisti, no kuriem 3 ir gidi), kaut gan gribētāju ir vairāki simti. Rīt no rīta plānojam doties uz 2. nometni 5300 m, neskatoties uz to, ka ir pienākušas ziņas, ka tur vairs nav vietas, kur uzsliet teltis. Visi alpīnisti sapulcējušies augšējās nometnēs un gaida labvēlīgus laika apstākļus un arī piemērotu pašsajūtu. Laika apstākļi līdz šim mūs lutināja (+40C), tagad laiks sāk bojāties: ik pa brīdim sniegs, krusa vai lietus. Naktīs dzirdamas dārdam lavīnas. Nākošais saziņas seanss plānojas pēc 3 - 4 dienām! Sveiciens no mums visiem!"

Ceļā uz virsotni
Sadaļa 1: Bāzes nometne (3800 m) – Nometne 1 (4400 m). Uzkāpšana un pārcelšanās pāri Ceļotāju pārejai ("Pereval Putešestvennikov", 4200 m) pa labu kalnu taku; pārēja var būt sniegā. Lejupceļš pa nogāzi upes virzienā un pēc tam kāpšana augšup uz Ļeņina smailes ledājiem. Šķērsojot upi brīžiem rodas grūtības, lielā ūdens daudzuma dēļ. Tālāk gar ledājiem kāpiet augšā pa morēnām (mērķa punkts ir liels akmens ar krusta zīmi). Turpiniet kāpt augšā pa morēnām Nometnes 1 virzienā. Uzkāpšanu labāk sākt dienas pirmajā pusē. Nokļūšana līdz Nometnei 1 prasa 4 - 7 stundas atkarībā no laika apstākļiem, ātruma (tempa) un fiziskās sagatavotības.



Sadaļa 2: Nometne (4400 m) – Nometne 2 (5300 m): No Nometnes 1 dodieties tieši Ziemeļu sienas (Severnaja stena) centra virzienā (šeit ir nogāzes sākums), apejot daudzas plaisas; tālāk sekos uzkāpšana pa stāvām sniega nogāzēm (80 m, slīpuma leņķis ir 35-40 grādi). Izmantojiet nostiprinātu virvi vai arī pārvietojieties zigzagiem. Nākamais etaps- horizontāls kāpiens (traverss) pa nogāzi uz sniega plato (plakankalne) (ar nosaukumu "Skovoroda" / Panna). Uzkāpšana pa irdenu nogāzi Nometnes 2 virzienā. Kāpšanai augšup ieteicams izmantot nostiprinātas virves visā kāpiena posmā. Uzkāpšanu vēlams sākt no rīta līdz plkst. 9:00. Uzkāpšanai nepieciešamais laiks – 5 - 8 stundas.

Sadaļa 3: Nometne 2 (5300 m) – Nometne 3 (6100 m): Uzkāpšana pa nogāzēm (slīpuma leņķis ir 25-30 grādi), orientējoties uz klints kreiso pusi, tuvāk grēdai. Iespējams stiprs vējš. No kreisas puses, visa grēdas garumā, Razdelnij smailes virzienā (6200 m, dziļš sniegs). Horizontāls kāpiens (traverss) uz virsotni no kreisās puses un nokāpšana (nolaišanās) uz Nometni 3. Optimālais uzkāpšanas laiks (sākt uzkāpšanu) – no rīta līdz plkst. 9:00 no rīta. Laiks ceļā: aptuveni 4 - 7 stundas.

Sadaļa 4: Nometne 3 (6100 m) – Ļeņina smaile (7134 m) – Nometne 3 (6100 m): Gar sniegainu un ļodzīgu (nestabilu) grēdu virzienā uz šauru un stāvu ledus grēdu (ar nosaukumu "Nosh"). Uzkāpšana "Nosh" virzienā (slīpuma leņķis ir 40 - 45 grādi, aptuveni 70 m); tur iespējams stiprs vējš. Tālāk ceļš ved starp klintīm gar grēdu un laukumiem (terasēm) kalna virsotnes pakājē (sniegs apgrūtina uzkāpšanu), gar virsotnes plato ceļā uz virsotni (kur atrodas lielākais akmens). Lejupceļš pa to pašu maršrutu. Uzkāpšana noteikti jāsāk no rīta plkst. 4:00-6:00. Uzkāpšana virsotnē prasīs 10 - 14 stundas. Nometni 4 ir iespējams ierīkot uz reljefa plato 6400 m augstumā.

Ziņas no 4400 m
Vakar vakarā saņemta ziņa no Andra un Aigara Z.: "Sveiki visiem! Beidzot esam tikuši pie net. Tagad par visu īsumā pēc kārtas: 23.jūlijā, svētdien, ierodamies tikai plkst. 22 Ošas Bāzes nometnē Sīpolu lauki (Луковая поляна) 3800. Tas bija pārbrauciens no Ošas 10 h garumā ar KAMAZ tipa auto, kurš pielāgots cilvēku un kravu pārvadāšanai ekspedīcijās. Pa ceļam tiek apciemotas vietējo iedzīvotāju jurtas, dzerts kumis un ēsts kaltēts govs piens. Rezultātā ierodoties bāzes nometnē kuņģis lika sevi manīt ne pa jokam ;).

24. jūlijā, pirmdien, pēc murgu pilnas nakts tādā augstumā un karstumā, izejam nelielu aklimatizācijas gājienu līdz Perevel Putesestvennikov 4200. Tas mums turp un atpakaļ aizņem 4 h ar visu tējas dzeršanu. Ārā mežonīgs karstums ~35C, saule cepina nežēlīgi, ēnas arī nav kur nolīst. Rezultātā vakara pusē dažiem rodas veselības problēmas - Andrim streiko vēders ne pa jokam, nekas neturas iekšā, Aigars Bērziņš riktīgi slims - 39 temperatūra, Ritai un Aigaram Z. (Garajam) viss OK.

25. jūlijā, otrdien, atkal pagājusi pasmaga nakts, kā jau kalnos aklimatizācijas ciklā ;). Bērziņš pavisam slims. Andris ar Garo dodas uz pirmo nometni 4400 m. Lielāko daļu kravas aizsūtam ar zirgiem, jo uzstiept ir vienkārši nereāli ~60 kg uz cilvēku, paši nesam mugurenes apmēram 15 kg. Rita paliek bāzes nometnē ārstēt Bērziņu. Pēc pasmaga 6h gājiena sasniedzam nometni 4400 m un iekārtojamies "sūro" kāpēju vidū. Visi šeit ir baigi laipnie un viesmīlīgie, izturas pret mums kā pret cilvēkiem. Tagad dosimies pie miera - rīt ir plānā pakāpties līdz nometnei 5300 m un labākajā gadījumā uzstādīt teltis. Kāpiens var būt pasmags, jo aklimatizācijas process vēl tikai sākās. Ceram rīt, sagaidīt 4400 nometnē arī Ritu un Bērziņu. Visiem bučas un sveicieni no Andra un Garā".



Pa ceļam uz bāzes nometni
Pēdējās ziņas no mūsu alpīnistiem tika saņemtas svētdien - viņi bija ceļā no Taškentas uz Ošu un tālāk uz bāzes nometni (3800 m). Uzbekistānā liels karstums - ap 40 grādiem, bet tas nemazināja apetīti nobaudīt nacionālo virtuvi - plovu un melones. Mikroautobusā bez kondicioniera mūsējiem bija īsta pirts diennakts garumā, pirms atvēsināsies Pamira aukstajos sniegos... Pa ceļam līdz Ošai Andri par to, ka fotogrāfē robežas tuvumā, arestēja kirgīzu robežsargi. Visiem prasīja uzrādīt fotoaparātus un pēc pieprasījuma bija jādzēš fotogrāfijas, kas, viņuprāt, bija svarīgas. Vakar viņiem bija jābūt bāzes nometnē, jāiekārtojas un šodien jāsāk aklimatizācija, bet diemžēl no bāzes nometnes nav saņemtas ziņas - varbūt internets nedarbojas, varbūt liela rinda, lai tiktu tam klāt.

21. jūlijs
No lidostas "RĪGA" ar avioreisu Rīga - Taškenta sava pirmā 7000-nieka virzienā devās četri Latvijas piedzīvojumu meklētāji/alpīnisti: Rita Magdaļenoka (28), Andris Balodis (34), Aigars Zaļūksnis (41), Aigars Bērziņš (33).

Čon - To
Pamirs - kalnu sistēma Vidusāzijā, tā ir vieta kur sanāk kopā Tjanšans, Karakuma tuksnesis, Kunluna un Hindu Kuš kalni. Šis apgabals tiek uzskatīts par vienu no pasaules augstkalnu reģioniem, kuru ķīnieši mēdz dēvēt par Congling. Pamira kalnu grēda galvenokārt ir izvietojusies Kirgizstānā, Tadžikistānā, Afganistānā un Ķīnā. Rietumu Pamirs ir izvagots ar dziļām upju aizām, Austrumu Pamiram ir saskaņotāks reljefs 3550 - 4000 m augstumā, gan lēzenas aizu grēdas, kuras paceļas 6000 m augstumā. Pamirā atrodas arī garākais ledājs bijušajā PSRS - Fortambek, kura garums ir 231 km. Pamira kalni ir klāti ar sniegu visa gada garumā. Tā augstākās virsotnes ir Kongurs (7719 m), Ismail Samani virsotne (7495 m, no 1932 - 1962. g. tika saukta kā Staļina virsotne, 1962 - 1998. g. kā Komunisma smaile), un Čon To (bijusī Ļeņina smaile 7134 m).




Foto: Dmitrijs Šapovalovs (Kijeva), www.mountain.ru

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv