Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Ceļošanas ar auto plusi, jeb bēgšana no vētras

Autors: Gatis Smirnovs
2006. gada jūlijs, Rīga

Mērķis – uzkāpt Monblānā. Komandā esam pieci cilvēki – divas sievietes (Inese un Lāsma), trīs vīrieši (Gatis, Arnis un Juris) ar ļoti dažādu kalnu pieredzi.

30.06.2006 ap 17:00 izbraucam no Rīgas uz Jūrmalu, sastopamies ar parastajiem sastrēgumiem, ap 19:00 sākam ceļu uz Franciju Šamonī.

01.07.2006 no rīta jau esam tikuši cauri Varšavai, Vācijai tiekam cauri ātri un jau tumsā ap 24:00 iebraucam Šamonī (vismaz tajā brīdī tā domājam). Atrodam vietu teltīm vietējā mežiņā un piekusuši dodamies gulēt.

02.07.2006 no rīta pamostamies, Gatis jau pagatavojis garšīgas brokastis. Apstaigājot apvidu secinām, ka esam nakšņojuši akmens lauztuvē. Izbraucot uz pilsētu saprotam, ka tas nav Šamonī, bet pilsētiņa pirms tā… Pēc brīža jau esam Šamonī, meklējam METEO dienestu un INFO biroju. Laika ziņas mums sola labas, tāpēc nedaudz iepirkuši inventāru dodamies uz Le Brevent virsotni aklimatizēties. Ejot augšā aizvien aizdomīgāk paliek tas, ka nav nevienas norādes ar uzrakstu Brevent. Mēģinot salikt GPS kopā ar karti saprotam, ka esam nomaldījušies no pareizā ceļa. Nolemjam nezaudēt laiku un braukt augšā ar pacēlāju. Uzbraukuši augšā, uzkāpjam blakus esošajā virsotnītē un ar Rīgas šampanieti, dziesmu un dāvanām nosvinam Arņa dzimšanas dienu. Mazajai virsotnītei tiek dots Arņa vārds. :) Pēc aptuveni stundas dodamies uz Les Hoches meklēt naktsmītni. Pēc samērā ilgas braukāšanas atrodam kempingu Bellueve, kur par divām teltīm, mašīnu un pieciem cilvēkiem samaksājam nepilnus 27Eiro.



03.07.2006 ceļamies agri lai uzbrauktu Aiguille du Midi ar pirmo pacēlāju, protams, par 30min nokavējam sev noteikto grafiku, bet ok, uzbraucam augšā, savelkam siltās drēbes un ekipējumu un dodamies pa kori lejā. Nonākuši lejā organizējam sniega nodarbības. Ap plkst. 11iem sāk vilkties mākoņi. Ap 12iem jau esam lejā, centrā un ejam uz METEO dienestu noskaidrot pēdējās ziņas par laika apstākļiem, jo pēcpusdienā jau ir plāns doties augšā līdz Tet’e Rosa būdai. METEO stacijā mūs neiepriecina. Jaunākās ziņas ir bēdīgas - no Vidusjūras tuvojas vētra un sākot ar šo vakaru, pa visu ieleju jau sola vētru, kura turpināšoties vēl trīs dienas. Pēcpusdienā virs Monblāna jau savilkušies melni mākoņi, ducina pērkons un redzams zibens. Pēc neilgas apspriešanās nolemjam atkāpties uz Vācijas Algauer Alpiem. No Šamonī izbraucam ap astoņiem vakarā, cauri Šveicei braucam pa taisnāko un skaistāko kalnu ceļu, pārbraucam trīs pārejas, no kurām augstākā ir virs 3000 m.v.j.l.

04.07.2006. naktī iebraucot Vācijā mūs apmēram ar 30min intervālu divas reizes aptur policija ar pasu pārbaudi. Tad ap trijiem naktī iebraucam Obersdorfā un meklējam naktsmītni, kas arī tiek sekmīgi atrasta blakus gājēju celiņam pie soliņa, kur uzbūvējam teltis un atstājam mašīnu. Pamostamies ap 9iem, dodamies uz pilsētu pēc kartes un aliņa, jo nolemts izbrīvēt atpūtas dienu. Dodamies uz Freibergsee ezeru, kurš atrodas zema kalna ieplakā – 928 m.v.j.l. Pie ezeriņa sauļojamies, dzeram alu, peldamies – atpūta laba, kaut īsti nejūtamies to pelnījuši. Nākošās naktsmītnes atrodam pie skaista kalnu ezera Schlappoltsee tikai 1719 m.v.j.l. Ezerā peld skaistas foreles, kuras kož pirkstos, ja tos iemērc ūdenī. Dažiem bezatbildīgiem pilsoņiem rodas doma, ka tik dumjas zivis pašas prasās katlā. Ņemot talkā Somu un Cimdu, četras zivteles ir rokā. Zivis tiek fotografētas, tīrītas, sālītas un finālā tiekam pie burvīgām foreļmaizītēm.



05.07.2006. pamostamies, paēdam un nolemjam uzkāpt Fellhorn (2038 m), Kanzelwand (2058 m) un Hammerspitze (2170 m) virsotnēs. Līdz Fellhornam viss gāja ok, tad grupa nolemj iedzert pa aliņam (svēta lieta tik karstā laikā). Pa to laiku, kamēr tukšojam kausus, pār blakus ieleju savelkas mākoņi un jau zibina un ducina.



Nolemjam nekavēties un turpināt kāpšanu. Jau Kanzelwand virsotnē sastopamies ar tādu pašu gāzienu no otras puses, debesis apkārt jau kļuvušas pavisam tumšas un zibeņo. Nolemjam tomēr turpināt kāpšanu, jo debesis virs mums vēl nav galīgi nomākušās. Bet nepaiet ne 15 minūtes kad arī mums uz galvas sāk pilēt pirmās lietus lāses, noslēpjamies aizvējā un apēdam līdzpaņemtās foreļmaizītes (kas var būt labāks par šo!?). Pēc pusdienām dodamies atpakaļ uz mašīnu un braucām lejā. Lejā neatrodam gana labu naktsmītnes vietu, laiks paliek aizvien nejaukāks... Nolemjam piekāpties negaisam un dodamies uz Slovākiju, uz augstajiem Tatriem, lai mēģinātu uzkāpt Tatru augstākajā virsotnē Gerlahā…



06.07.2006 ap vieniem naktī iebraucam Austrijā, atrodam pirmo benzīntanku, pavakariņojam, uzslejam teltis un liekamies gulēt. No rīta turpinām ceļu uz Popradu, kur ierodamies pēcpusdienā. Iepērkam pārtiku un dodamies meklēt naktsmītni, ko arī atrodam ar skatu uz Gerlaha katlu.



07.07.2006. agri no rīta dodamies uz kalnu. Pieeja kalna pakājei aizņem kādas stundas divas, un kā vēlāk izrādījās, tur var uzbraukt arī ar mašīnu, sevi nemokot. Taka pazūd jau pēc pārsimts metriem, izvēlamies optimālāko ceļu un sākām iet pa akmeņiem uz augšu. Gājiens ir lēns un ne visai viegls, līdz korei kāpjam apmēram četras stundas. Tad velkam sistēmas un aidā uz klintiņām. Šis maršruts izrādās nav nemaz tik viegls, ~ 100 m/h, ejam lēnām, jo starp mums ir arī iesācēji. Paspējam izkāpt tikai Kvetnicova veza (2362 m) virsotni un secinām, ka varam nepaspēt izkāpt Gerlahu, un apmēram 200 m pirms virsotnes griežam atpakaļ.



Un labi vien bija, jo debesis samācās (vētra mūs atkal noķēra!) un nokāpjot līdz Akmeņiem, uz virsotnes uzsēdās viens kārtīgs melns mākonis. Ap 19iem esam jau kalna pakājē un izbadējušies ejam ēst vietējā ēdnīcā (kas izskatījās pēc prastas padomju laika ēdnīcas). Sapratām, ka nekas dārgs te nevar būt un paņēmām katrs pa gulaša porcijai un aliņam, bet beigu beigās saskaitot cik samaksājām, sanāca ~Ls 20 uz pieciem - mūs vienkārši apkāsa. :( Nakšņojam vecajā labajā vietā ar skatu uz Gerlahu.



08.07.2006 pamostamies un sākam pārkravāt somas. Darbi rit pilnā sparā, kad pie mums piestāj auto ar vietējās izcelsmes vīriņu, kurš draud mums uzlikt sodu par nometnes būvēšanu dabas parkā. Apsolāmies stundas laikā aizbraukt un vīriņš paliek itin miermīlīgs un pazūd. Nepaspējam vēl paēst brokastis kad sāk jau līt. Savācāmies, braucām uz Popradu iepirkties, un tad tālāk uz mājām. Izbraucām no Popradas ap 14:00. 09.07.2006 ap pulkst. 6:00 šķērsojām Latvijas robežu.

Secinājumi braucot ar mašīnu:
- Līdz Šamonī tikām 28 stundās no kurām apm. 3 h pavadījām stāvot.
- Visforšākā zīme ir 120 km/h ierobežojuma beigas :), jo kopā nobraukts ~6500 km!
- Ir vērts doties ceļā ar auto - no rīta vēl nezini kurā valstī nakšņosi…

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv