Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Kāpiens Kazbekā

Autors: Jānis Ozols [ AUTORS?]
2006. gada jūlijs, Rīga

Ievads
To, ka atvaļinājums jāpavada kalnos, bija skaidrs jau sen un pilnīgi noteikti. Tā es marta sākumā pieteicos kāpienam Kazbekā. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir Kaukāzā. Otrkārt, gribējās uzkāpt kaut kur augstāk par Alpiem, t.i., virs 5000 metriem, tā lai maz neliktos.

Dalībnieki: Zigis - pasākuma vadītājs, Agita, Dace, Egils, Inese, Iveta, Laura, Lauris, Leons, Līga, Mareks, Jānis, Ralfs un Vita.

Darbības laiks: 22.06.2006 – 05.07.2006


22. jūnijs
Izlidošanas diena
Laicīgi ierodos lidostā. Piereģistrējos lidojumam, nododu lielo somu. Priecājos, ka tā sver 19,3 kg, jo atļauti ir tikai 20 kg. Pastaigājos pa lidostu un dodos uz pasu kontroli. "Neitrālajā zonā" arī daudz visādu veikalu. Prāts uz pirkšanos galīgi nevedas. Pieeju vienīgi pie interneta piekļuves punkta. Saņemu pirmos "jāņu" apsveikumus. No izlidošanas-ielidošanas termināļa skatos kā izlido-ielido lidmašīnas, kā cilvēki iekāpj. Kā nekā pirmo reizi lidošu. Drīz arī mums jākāpj lidmašīnā. Lidmašīnā esmu pie loga. Liela labuma no tā nav, jo ārā ir melna nakts. Sākam pacelties. Pacelšanās brīdis un lidmašīnas uzrāviens ir diezgan iespaidīgs. Lidojums ilgst 3h 30 min. Cenšos pagulēt, bet nesanāk.

23. jūnijs
Tbilisi
Tbilisi mūs sagaida busiņš, kurš mūs vedīs tālāk. 14 cilvēki ar visām savām mantām tik tikko iespiežamies busiņā. Braucam uz tirgu. Pa ceļam piestājam pie valūtas maiņas punkta. Tirgus vēl ciet (pulkstenis rāda ap 6 kā nekā). Tirgus apkārtne pārsteidz ar savu netīrību. Atkritumu pilnas ielas. Sētnieki slauka atkritumus čupiņās ielu malās, kur tie drīz vien atkal izmētājas pa ielu. Atrodam vietējo ēstuvi. Pasūtam kupātus un harčo. Viss ir šausmīgi ass. Tā arī neizēdu visu harčo.

Laika īsināšanai pastaigājam gar upi, kas tek caur Tbilisi. Meklējam kādu kafejnīcu, kur varētu padzert tēju. Neatrodam. Veras vaļā tirgus. Svarīgākais uzdevums – jāatrod gāze. Kamēr Zigis meklē gāzi, pārējie iepērk šo to kalniem. Kad gāze sameklēta, dodamies prom no Tbilisi uz Kazbegi ciemu. Sākumā ceļš ir samērā labs – asfalts. Kalnos tas pazūd un jābrauc pa diezgan lielām bedrēm. Tomēr veiksmīgi sasniedzam Kazbegi ciemu. Šeit pavisam normāla parādība ir savā nodabā pa ielu staigājošas cūkas, govis, vistas, suņi. Protams, visi šie lopiņi aiz sevis kaut ko arī atstāj un tā bija visierastākā šī ciema smaka. Kazbegi ciemā sadalāmies pa mājām: 7 cilvēki dzīvo vienā mājā, 7 otrā. Atlikusī diena paiet gulšņājot. Vakarā tiek sagādāti aliņi un iekurts ugunskurs. Svinam Jāņus!

24. jūnijs
Gatavošanās
Šodien plānots iepirkt pārtiku kalniem. Domājam, ko pirkt, ko nepirkt, taču diezgan mazais preču piedāvājums veikalos noliek visu savās vietās. Sapērkam galvenokārt makaronu zupiņas, griķus, tušoņus un auzu pārslu biezputras. Protams, neizpaliek arī visādi našķi.

Ap 3 dienā ejam treniņa gājienā uz 400 m augstāk esošo baznīcu. No baznīcas paveras ļoti labs skats uz ciemu ietverošajiem kalniem. No lejas kalni neizskatījās tik iespaidīgi. Atpakaļceļā iepērkam vēl trūkstošo pārtiku.

25. jūnijs
1. bāzes nometne
Šodien kāpjam kalnos līdz 1. bāzes nometnei 2800 m augstumā. Par cik smagās somas augšup nes zirgi, tad gājiens izrādās samērā viegls. Tieši pirms nometnes jāšķērso strauja upīte. Dažs pārlec, dažs pārbrien, ap 13-iem esam nometnē. Sagaidām zirgus un slienam augšā teltis. Atlikusī diena paiet taisot vakariņas un gulšņājot, jo līst lietus.


Pirmā bāzes nometne 2800 m augstumā

26. jūnijs
Meteostacija
Paredzēts kāpiens līdz meteostacijai 3680 m augstumā. Kāpiens nesolās būt viegls, jo šoreiz pašiem visas mantas jānes augšā. Sākumā gājiens iet pa nobirām, taču tālāk jau sākās diezgan liels un garlaicīgs ledus lauks. Emocionālais pacēlums man ir tik liels, ka pirmo reizi eju kalnos ar lielo mugursomu vēl nebijušos augstumos, ka uzkāpju pirmais līdz meteostacijai. Paeju pretī pārējiem, lai palīdzētu uznest somas pēdējos stāvos 50 m.

Kad visi esam augšā, seko neiztrūkstošā telšu celšana. Taisot vakariņas līst lietus. Arī turpmāk parasti ēdienreizēs lija lietus. Par cik šodienas kāpiens bija diezgan smags, tad tā vien gribas gulēt teltī un atpūsties, ko arī daru.

27. jūnijs
Aklimatizācija
Zigis šodien plānojis aklimatizācijas gājienu. 6-os visi tiekam celti augšā un dodamies augšā. Uzkāpjam līdz 4200 m augstumam. Augstāk seko ledājs ar iespējamām ledus plaisām. Tālāk iet bez drošināšanas ir bīstami, tāpēc tālāk neejam. Mazliet uzkavējušies šajā augstumā, kāpjam lejā.


Aklimatizācijas gājiens

Rīt paredzēts (ar nosacījumu, ja labs laiks) mēģinājums kāpt virsotnē. Notiek aktīva gatavošanās: sistēmu pielaikošana, somu krāmēšana utt. Laicīgi ejam gulēt, jo rīt celšanās paredzēta 2-os naktī.

28. jūnijs
Kazbeks (5033m) - virsotnes diena
Laiks no rīta ir labs, lai arī vienā pamalē ir mākoņi un zibeņo. Ap 3 esam padzēruši tēju un šo to ieēduši, varam sākt kāpienu augšā. Pirmās stundas līdz saules ausmai paiet tādā kā pusmiegā. Taču parādoties saulei un apspīdot kalnu virsotnes, paveras ļoti skaisti skati un arī miegs pazūd. 4200 m augstumā velkam sistēmas un tālāk ejam sasaitēs. Šajā augstumā arī pirmais atkritējs - Ralfs aiziet lejā. Tālāk seko gājiens pa plato. Lai arī gājiens ir diezgan vienmuļš, tomēr skati visapkārt ir ļoti skaisti un tas priecē. Tālāk ir kāpiens augšup pa apm. 45 grādus stāvu nogāzi. Sniegs ir diezgan pamatīgs. Situāciju atvieglo tas, ka pēdas ieminuši gruzīni, kas iet mums pa priekšu. Kāpjam lēnām, ar mazām pauzītēm.


Kāpiens aptuveni 4800 m augstumā

Ap 10 esam uzkāpuši līdz sedlienei. Šeit mazliet atvelkam elpu, gaidot atpalicējus. Pēdējais 130 m augstais posms ir stāva ledus siena, tāpēc stiprinām pie zābakiem dzelkšņus. Par cik esmu pirmo reizi uz dzelkšņiem, tad kāpiens liekas diezgan aizraujošs, lai arī samērā grūts. No lejas liekas, ka kāpiens nav pārāk augsts, taču pakāpjoties augstāk, atklājās, ka aiz šīs sienas seko nākamā un tad vēl nākamā. Tomēr, lai arī cik augsta neliktos šī siena, tomēr tai reiz arī pienāk gals un esmu virsotnē. Virsotnē pilnīgs bezvējš (kaut kā savādi) un saule. Apkārt paveras iespaidīgi skati. GPS aparātiņš rāda augstumu no 5033 līdz 5045 m. Kāds tad īsti bija tas augstums tā arī īsti nesapratu, galvenais, ka vairāk par 5000 m. Kā nekā esam virs mākoņiem. Seko fotografēšanās. Mareks pamanījies uznest pat alus bundžiņu augšā. Man gan alu galīgi negribas. Ar pēdējiem spēkiem uzkāpj arī Līga sasaitē ar Lauri.


Kazbeka (5033 m) virsotnē

Kazbeka virsotnē

Leons paliek sedlienē. Vēl tikai kopbilde un jāsāk kāpiens lejup, jo savelkas mākoņi, kas apgrūtina redzamību. Gājiens lejup, kā jau tas bija paredzams, ir grūts. Mazliet sāp galva, nespēks, kājas neklausa, sniegs arī kļuvis mīksts, kājas grimst iekšā. Nākas iet pa lavīnbīstamu vietu, arī migla ir diezgan liela. Tā vien gribas atkrist sniegā un pagulēt. Taču esmu sasaitē, kas nenovēršami iet uz priekšu un man nākas iet tai līdzi. Aiz lavīnbīstamā posma seko neliels atpūtas brīdis. Noriju Citranoma tableti, padzeru tēju un tālākais lejupceļš jau ejas vieglāk. Arī elpot kļūst arvien vieglāk ejot lejā. 15-os esmu nometnē. Izdzeru puskatlu (2 l) rīta tējas, novelku slapjos zābakus un virsdrēbes un iekrītu teltī gulēt. Vakarā vēl uztaisu vakariņas. Pēc vakariņām prāts uz neko citu nenesas, ka tikai uz gulēšanu.

29. jūnijs
Atpūta
Šodien atpūtas diena. 4 grupas dalībnieki nokāpj lejā uz Kazbegi ciemu. Pārējie vēl paliek. Gulšņā, sauļojas, īsāk sakot, atpūšas. Vakarā izdomājam iziet pastaigā un pameklēt it kā kaut kur kalnos esošu mūku celli. Satiekam poli, kurš parāda mums ceļu uz celli.

30. jūnijs
Ortsveri (4365m)
Šodien kāpjam Ortsveri virsotnē. Ceļamies 3-os. Izejam 4-os. Sākumā ceļš iet pa jau zināmo taciņu. Tālāk nogriežas uz plato. Kamēr vēl ir nakts un auksts, sniegs ir sasalis un ciets, iet ir viegli. Ledājā ir daudz plaisu, ejam sasaitēs. Uzkāpjam līdz korei. Tālāk seko interesantākais maršruta posms. Pa kori iet nav iespējams, jāiet pa nobiru nogāzi, paralēli korei. Nogāzes slīpums ap 60 grādiem un vairāk. Lai arī pie kājām ir dzelkšņi, tomēr izslīdēt un nošļūkt dažus simtus metrus zemāk ir bail. Vietām nākas pāriet sniegotas nogāzes. Par cik es esmu trešais sasaitē, tad man ir vieglāk, jo pa priekšu ejošie Mareks un Vita jau ir iestaigājuši trepīti sniegā. Bīstamākās vietas šajās nogāzēs bija vietas, kur sniegs bija ar lavīnām nošļūcis lejā un palicis tikai pliks ledus. Ejot pāri šīm vietām varēja paļauties tikai uz dzelkšņiem, leduscirtni un pārējiem sasaites biedriem. Lai nu kā, bet virsotni mēs veiksmīgi sasniedzām. Skati visapkārt fantastiski, pat labāki nekā no Kazbeka. Arī pats Kazbeks redzams visā savā krāšņumā. Ap stundu pasēžam virsotnē, fotografējamies un kāpjam lejā. Tagad jau bīstamās vietas nešķiet tik draudīgas, kā augšupceļā, kaut gan vienalga vajag maksimāli sakoncentrēties, lai nepieļautu kādu kļūdu. Kad tiekam līdz plato, sniegs, jau ir kļuvis mīksts un daudziem grimst kājas sniegā. Pie kam dziļi, tā, ka ne izkustināt, kamēr nenorok sniegu no augšas. Tomēr drīz vien esam nost no bīstamā ledāja un tālāk jau ceļš pa pazīstamo taku.


Vēl viena kalnu virsotne - Ortseveri

Tikko kā esam atpakaļ nometnē, Egils un Inese izdomā, ka jāuzkāpj līdz baznīciņai, kas atrodas ap 300 m augstāk no nometnes. Tā nu es dodos viņiem līdzi. Augšā tiešām miniatūra baznīciņa apm. 3x2 m liela. Kāda vajadzība tādā augstumā celt baznīcu, vēl joprojām nesaprotu…

Nokāpjot lejā, nogurums ir pamatīgs. Visas darbības notiek kā palēninātā filmā. Neko vairs īsti negribas darīt. Lai arī ēdamais vēl ir daudz un var ēst ko grib, tomēr ar piepūli kaut ko mēģinu ēst. Kalns ir paņēmis visu manu enerģiju.

1. jūlijs
Lejā uz Kazbegi ciemu
9-os jau mantas ir sapakotas un sākam nokāpšanu. Ledājs, pa kuru kāpām augšā vairs nebūt neliekas tik liels, kā kāpjot augšā. Par cik ir kļuvis krietni siltāks, ledāja apakšējā daļā vairs nav sniega un nākas slidināties. Daži liek dzelkšņus, bet es ar nūju palīdzību kaut kā nokļūstu nost no ledus līdz zemei. Pie pirmās nometnes vietas atkal jātiek pāri strautam. Kārtīgi saņemoties, veiksmīgi ar visu mugursomu arī pārlecu strautam. Tālāk jau taka iet pa smukām kalnu pļaviņām. Patīkami ir sajust mīkstu zālīti zem kājām, ja ir dzīvotas vairākas dienas uz akmeņiem. Kāpiens, lai arī uz leju, tomēr izrādās grūtāks nekā bija sākumā paredzēts. Pēdējie 50 m, kas jāuzkāpj augšā līdz mājai, izrādījās ļoti grūti.


Kalnu upes šķērsošana ar smagām somām plecos

2. jūlijs
Atpūta Kazbegi ciemā
Gandrīz visu dienu līst. Tāpēc diena paiet gulšņājot un ēdot. Pievakarē izejam nelielā pastaigā pa ciemu un tuvējo apkārtni.

3. jūlijs
Uz Tbilisi
Līst lietus. Cik labi, ka nav jābūt kalnos. Ceļā busiņam pārplīst riepa, taču veiksmīgi ritenis tiek nomainīts un varam braukt tālāk. Tbilisi arī līst. Iekārtojamies viesnīcā. Viesnīcā tusēt nevienam īsti tā negribas, tāpēc dodamies ārā. Uz ielas pārņem stress, jo nav pierasts pie tādas cilvēku un mašīnu plūsmas. Staigājot pa pilsētu, satiekam Levinu – paziņu no Kazbegi ciema. Viņš mūs aizved uz normālu restorānu, kur mēs pieēdamies visdažādākos tradicionālos gruzīnu ēdienus un piedzeramies vīnu par samērā lētu naudu – apm. LVL 4.-

4. jūlijs
Tbilisi
Visa diena brīva, katrs dara ko grib. Mēģinu apskatīt ievērojamākās Tbilisi vietas. Par cik pilsētas dzīve mani dzen stresā, nolemju, ka jāuzkāpj līdz TV tornim, kas atrodas kalna galā. Stundas laikā tieku augšā. No šejienes paveras labs skats uz visu Tbilisi. Un tuvējo apkārtni. Arī visi mašīnu trokšņi un signalizēšana ir dzirdami. Tomēr šeit ir mierīgāk nekā lejā. Drīz vien augšā paliek garlaicīgi un kāpju lejā. Sapērku vīnu mājup vešanai un dodos uz viesnīcu. Vakarā vēl futbols Itālija - Vācija. Pus 2-os dodamies uz lidostu. Lidmašīna, mājupceļš. Rīga mūs sagaida ar karstumu, no kā Gruzijā nebija ne vēsts.

Secinājumi:
1. Kalnos var piedzīvot visus gadalaikus vienā dienā. Nezinu kāda temperatūra bija naktīs, bet ārā atstātā pudelē ūdens bija pa pusei sasalis.
2. Retinātais gaiss kombinācijā ar saules UV starojumu izsūc no cilvēka visu enerģiju.
3. Kāpiens 5000-iekā nav nekāda joka lieta. Ja kalni nav jūsu aicinājums, labāk kāpt nevajag.




Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv