Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Bolderings vs. bilderings Rīgā (1)

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]

2006. gada jūnijs, Rīga

Visas 2006. gada Rīgas kāpšanas vietu meklējumu "ekspedīcijas": [1]; [2]; []; [3}

Vai Tu nodarbojies ar klinšu kāpšanu? Vai vari izkāpt vairāk kā Fr.6a? Vai vēlies? (Vai apsoli nekad, vismaz bez ļoti nopietna iemesla, nekāpt pa Vanšu tilta vantīm?) Vai zini kādu vietu, kur var labi pakāpt… Rīgā?

Daži citāti no jauno alpīnistu sagatavošanas kursa lekciju materiāliem. Iesākumam. :)

Kāpšana ir bīstama, bet vilinoša spēle, kurā viens no "spēlētājiem" ir gravitācija. Šai spēlei ir savi noteikumi un likumi, gan rakstīti, gan nerakstīti. Lai arī kādā vietā to nespēlētu - klintīs, kalnos, uz stāvas ledus nogāzes, uz mākslīgi veidota un kāpšanai piemērota objekta, un neatkarīgi no tā, vai notiek kustība augšā vai lejā, galvenais noteikums ir noturēties un nenokrist. Katrs kāpējs, līdz ar kāpšanas veidu un sev tīkamo stilu, izvēlas arī sev pieņemamu riska pakāpi.

Klinšu kāpšana (Rock Climbing) ir viens no populārākajiem kāpšanas veidiem visā pasaulē. Lai nodarbotos ar klinšu kāpšanu nav nepieciešams doties uz "lielajiem" kalniem un ieguldīt milzīgus līdzekļus kalnu ekipējuma un apģērba iegādē. Tā ir kāpšana pa dabīgām (outdoor climbing) vai mākslīgām (lielākoties indoor climbing) klintīm.

Bouldering - bolderings: kāpšana pa nelielām klintīm, akmeņiem vai klinšu apakšējo daļu, parasti augstumā, no kura var droši nolēkt (drošībai – īpaši paklāji un citu kāpēju "roku" drošināšana). Maršruti (problēmas) var būt dažāda garuma, bieži tikai "pāris kustību" garumā. Bolderings, kā viena no labākajām treniņu metodēm ieteicama kāpšanas tehniskās sagatavotības un fiziskā spēka pilnveidošanai. Ar ļoti līdzīgu nosaukumu - Buildering - pazīstams vēl kāds kāpšanas paveids - kāpšana pa ēku fasādēm pilsētās (arī jauniešiem aktuālā Parktour daļa)...

Top rope - kāpšana ar augšējo drošināšanu (sevišķi populāra kādreiz bijušajā PSRS, kur lielākā daļa klinšu kāpšanas sacensību notika tieši šādā veidā). Tiek lietota sarežģītu klinšu posmu iziešanai treniņu un mācību procesā, it sevišķi uz klintīm, kur cita veida drošināšanas organizēšana ir apgrūtināta vai pat neiespējama (neliels augstums, nestabili ieži, aizliegums izveidot stacionārus drošināšanas punktus u.c.).



Ja vēlies labi kāpt – citu variantu nav: jākāpj! Pie tam dažādās vietās un daudz. Daudzi kāpēji gadiem iet uz vienu un to pašu kāpšanas vietu, pavada neskaitāmas stundas kāpšanās zālē, bet rezultāta tā īsti nav. It sevišķi, aizbraucot uz īstām klintīm, kur reljefs ir simtiem reižu daudzveidīgāks un katrā vietā atšķirīgs, daudzi no tiem, kas treniņos kāpuši fiziski ļoti smagus maršrutus, apstājas pie grūtībām, kas pēc savas kategorijas nav vēl nemaz "grūtas" (~ Fr. 5+/6a). Kāpēc?

Kāpšana nav tikai spēka izpausme. Lai labi kāptu pa klintīm, dotos sarežģītos maršrutos un spētu izkāpt kaut ko virs "vidējā", nepieciešams gan spēks, gan ķermeņa lokanība, gan līdzsvars, gan pārliecība par savām spējām. (Arī klinšu kurpes, ķivere, drošināšanas ekipējums un maģiskais baltais burvju pulverītis – magnēzijs.) Un nedaudz pārgalvības, apsēstības, trakuma. Un vēl – vajadzīga pieredze! Pieredze kāpšanā pa ļoti dažādu klints reljefu! Slīpu, vertikālu, negatīvu, ar maziem "mizeriem", ar "kabatām" un "sloperiem", pa plaisām, gan sīkām, gan tādām, kurā pats vari nostāties špagatā, pāri plāksnēm, atkarēm, karnīzēm, cauri nišām un iekšējam stūrim, ar izeju uz plaukta un atmetoties… Vienveidība kāpšanas treniņos, iespējams, ir "nogalinājusi" ne vienu vien potenciāli lielisku kāpēju.


Ķieģeļu siena – klasiska vērtība cīņā pret garlaicību

Latvija kāpšanas iespēju daudzveidības ziņā ir "apdalīta" (par to nedaudz vairāk var lasīt šeit). Labāko klinšu kāpšanai izmantoto klinti, Oliņkalnu, mūsdienās var apskatīt tikai nirstot ar akvalangu Daugavas hidroelektrostacijas ūdeņu dzelmē. Otra, tagad vienīgā monolītā dolomīta iežu klints Lielupes krastā, netālu no Bauskas, atrodas valsts "aizsardzībā" – makšķernieki un piknikotāji joprojām dauza pudeles un kurina ugunskurus zem tās, bet kāpējiem kāpt – tas esot aizliegts… Rīgas Aldartornī turpina demolēt vietējā rajona pusaudži. Latvijas Alpīnistu Savienība šopavasar paziņoja, ka Aldartorni treniņu nodarbībām izmantot nerekomendē. Un pareizi vien ir – brūk! Kāpšanas zāles (Rīgā tādas ir divas) vasarā ir vai nu slēgtas, vai tajās iekļūt var tikai ierobežotos laikos, pie tam – par samaksu. Vārdusakot – situācija ir revolucionāra! Pat vairāk - kāpēji gatavi iziet ielās! :)


Tuvāk mājām, tuvāk sirdij… Labas bolderinga iespējas drošā augstumā!

Kurp doties kāpējam, ja tas vēlas nedaudz patrenēties, pakāpt? Kaut vai dažus metrus no zemes. Atrauties. Uz augšu, domāju… Lai nebūtu jātriecas cauri visai pilsētai, varbūt ir kaut kas katrā pilsētas rajonā? Jā, Rīgā ir dažas vietas. Tās zina tikai tie, kas tur kāpj. Varbūt arī Tu zini? Padalies ar mums, jo jau minētā vēlme kāpt dažādās vietās, izbaudot reljefa daudzveidību un papildinot pieredzi ir tā, kas mūs dzen aizvien jaunu kāpšanas vietu meklējumos. Bet…

Šīm vietām jāatbilst noteiktām prasībām:
- Kāpšana nedrīkst traucēt transporta un gājēju kustību, apdraudēt apakšā esošos cilvēkus, transporta līdzekļus un "trešās personas" īpašumu;
- Kāpšanai nedrīkst izmantot pieminekļus un piemiņas zīmes, kā arī vēsturisku ēku un būvju fasādes, kas ir trauslas un kāpšanas procesā var tikt bojātas;
- Kāpšanas vietai ir jābūt brīvi pieejamai, tā nedrīkst atrasties nožogotā vai privātā teritorijā;
- Kāpjot šajā vietā kāpēji nedrīkst tik pakļauti briesmām, kas nav saistītas ar pašu kāpšanu (piem.: elektrības vadu tiešs tuvums u.c.);
- Kāpšanai lietotajā vietā ir iespēja kāpt bez papildus drošināšanas ekipējuma izmantošanas (bolderings) un/vai ir iespēja nostiprināt drošināšanas virvi kāpšanai ar augšējo drošināšanu.



5x50m nekvalitatīva mūrējuma = "kvalitatīva" kāpšana

No savas puses, esam gatavi atklāt divas ekselentas kāpšanas vietas, viena Pārdaugavā (Zasulauks), otra – tikpat kā pilsētas centrā (diemžēl, šī kāpšanas vieta no 2009. gada vairs nav pieejama…).


Zasīša sienas atrašanās vieta (vieglākai saprašanai var atvērt lielāku kartes fragmentu atsevišķā lapā).


Šī kāpšanas vieta jau "tikusi" pie pirmajiem nopietnajiem maršrutiem. A – bolderinga maršruts "Četras skrūves" 5+; B – vēl neiziets projekts "Arko vs. Lido"; C – "Žanna D'Arka" 6a+; D – "Pirmais stūris" 6a; E – "Urāna analīze" 6a; F – "Uri Uri" ~6b+; G – "Pa plauktiem" 6a.


"Žanna D'Arka" izeja no "stūrainas" vietas un "Uri Uri" – ar "atkidočku"…

Nobeigumam daži sirsnīgi padomi:
- Izvērtē vietu, kurā atrodies un iespējamo kritienu. Potenciāli bīstamās vietās lieto drošināšanas ekipējumu (arī ķiveri!);
- Aizvien pārliecinieties par savas rīcības pareizību, pārbaudot to vairākkārt. Sistēmas sprādzes, karabīnes aizdare, virve, mezgli…;
- Ne vienmēr klints ir monolīta, pārbaudi aizķeres, pirms tās nolūstot pārbauda Tevi;
- Uzvedies pieklājīgi un bez bravūras, lai arī kas (cits kāpējs, garāmgājējs, bomzis, mājsaimniece vai pašvaldības policists) izsaka piezīmes par Tavu kāpšanas stilu;
- Centies sakopt kāpšanas vietas apkārtni, neatstājot aiz sevis "pēdas";
- "…es nevaru, man nesanāk, tas nav iespējams…" – aizvieto to ar "f&%#@!!!", "b*$@!!!" Un sajutīsi, ka nevarēšana atkāpjas. Atliek tikai ļoti gribēt! :)


P.S. Mēs neesam huligāni. Mēs ļoti mīlam šo pilsētu. Nē, policiju saukt nevajag (tas nepalīdzēs…). Arī idioti mēs neesam. Grafiti? Nē, nelietojam. Alus mums garšo, bet citreiz…

[FORUMA TĒMA]

Visas 2006. gada Rīgas kāpšanas vietu meklējumu "ekspedīcijas": [1]; [2]; []; [3]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv