Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
VX Pavasaris 2002: spēju robežu iepazīšana turpinās

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: Gints Mālkalnietis ("Pie_Dabas")
Arhīvs: 2002. gads, Rīga

2002. gada 4.-5. maijā, Talsu rajonā, Mordangas ezeru apkārtnē notikušajās Latvijā un Baltijā līdz šim lielākās piedzīvojumu sacīkstēs "VX Pavasaris 2002" uzvaru izcīnīja Lietuvas komanda "Mažeiķu TK". Sacensībās, kuras rīkoja VX piedzīvojumu portāls un Latvijas Alpīnistu savienība, finišēja arī četras Latvijas komandas, bet 54 komandas distanci nebeidza.

Kopumā sacensībām savu dalību bija pieteikušas 60 (!) četru cilvēku komandas (iepriekšējās VX organizētajās piedzīvojumu sacīkstēs "VX Vasara 2001" startēja 47 no pieteiktajām 50 komandām), no kurām tikai viena uz starta neizgāja. 30 stundu noteiktajā laika limitā veicot pilnu sacensību distanci gan iekļāvās tikai uzvarētāji un komanda "Baloži pie Bauskas šosejas". Lietuvas komanda finišēja pēc 27 stundām un septiņām minūtēm, bet otrās vietas ieguvēji distancē pavadīja 29 stundas un 38 minūtes. Pēc kontrollaika beigām finišēja komandas "OK Mona", "Klaidoņi" un "Rīgas 3-stūru fabrika".


Ideāla pavasara diena, valsts svētki un attiecīgi – svētku noskaņojums! Komandas pirms starta…

Komandām bija jāveic četri sacensību distances posmi - divi ar velosipēdu, viens kājām, viens ar laivu, kā arī jāpārvar trīs obligātas šķēršļu joslas. Kopējais distances garums bija aptuveni 120 kilometri, kas jāveic 30 stundās. Reāli komandas veica lielāku distanci, jo tikpat kā neviena neiztika bez maldīšanās naktī Usmas ezera apkārtnes mežos.


Starta šķēršļu josla sākās ar uzartu stigu, kas atduras… ezerā!

Piedzīvojumu sacīkšu "VX Pavasaris 2002" finiša rezultāti:
1. vieta - Mazeikiu TK (Lietuva) 27:07
2. vieta - Baloži pie Bauskas šosejas 29:38 *
- - - - - - - - - - - - -
3. OK Mona 31:09
4. Klaidoņi 31:55
5. Rīgas 3-stūru fabrika 33:27 (t.sk. - 2 h sods par 1 kontrolpunkta trūkumu)
* Trešā vieta oficiāli netika piešķirta, jo neviena komanda vairāk neiekļāvās 30 stundu kontrollaikā. Vēl trīs komandas beidza distanci pēc kontrollaika beigām.


Pārpurvots ezergals ~100m platumā, dubļi un dūņas līdz celim, un ja nepaveicas – līdz jostas vietai!

Sacīkstes bija pilnas pārsteigumu un piedzīvojumu: sacensību organizatori parūpējās par daudzveidīgām dabīgu šķēršļu "joslām" trasē – purvainiem mežiem, aizaugušiem un bebru pārpludinātiem upju krastiem un pļavām, slikti pamanāmiem un sen nebrauktiem ceļiem. Arī "mākslīgie" šķēršļi - pārceltuves peldus un pa gaisu (virvēm) loģiski un dabīgi iekļāvās sacensību distancē. Citus, ne mazāk skarbus piedzīvojumus sagādāja dalībnieki sev paši, izvēloties veicamā ceļa variantus un cīnoties gan ar kontrollaiku, gan ar sevi.



Piedzīvojumi sākās jau uz starta līnijas, vienai komandai pat vēl nešķērsojot to – uz līdzenas vietas pļavā tika pārdurtas pāris velosipēda riepas. Savukārt "Purva bridēju" komandas dalībnieks, brienot (!) pāri starta šķēršļu joslas ūdeņiem (Mordangas ezera dienvidu gals), dūņās pazaudēja kroseni, kas tikai ar lielām pūlēm pēc pusstundas tika atrasta, līdz pat padusēm rokoties dubļos un dūņās…


Sezonas atklāšana: pirmais ūdens šķērslis – peldus no vienas pussalas uz otru, ar visiem velosipēdiem

Uzvarētāju komandas "Mazeikiu TK" viena dalībnieka velosipēdam jau ceturtajā kilometrā pēc starta nolūza stūre un atlikušos gandrīz vai 80 kilometrus tas veica ar velosipēdu, kuram stūre bija nostiprināta… ar biezu līmlentes tinumu! Arī "Data Eksperts" komandā velo ķibele – vienam no dalībniekiem nācās pusi velo distances veikt ar velosipēdu, kuram ir tukša aizmugurējā riepa. Šīs komandas dalībnieki laiku pa laikam mainījās, pēc kārtas braucot ar bojāto velosipēdu. Vēl "izcēlās" komanda "Kamene", kuras dalībnieka velosipēdam nolūza pedālis! Tagad ir skaidrs, ka velo distanci var veikt arī ar velosipēdu, kas tiek lietots vairāk gan kā skrejritis…


Komanda "Reāli_Pie_Dabas" atpūtas pauzē

Diemžēl šajās sacīkstēs neiztika arī bez nopietnākām traumām, kas tikai apliecina to, cik nopietni uztveramas ir piedzīvojumu sacīkstes un gatavošanās tām – kaut kur pie Stendes upes, veicot velo posma obligāto distances daļu, vienas komandas dalībnieks neveiksmīgi krītot guva pirksta traumu (lūzums), vēl kādam paveicās vēl mazāk – tika lauzta roka. Vienas komandas dalībnieks ar ātro palīdzību pat tika aiztransportēts uz Talsu slimnīcu (pārslodzes izraisīta vispārēja krampju lēkme), kur pēc stundu ilgām procedūrām tika sekmīgi palaists mājās.



Labi zinām, ko vienam otram šo sacīkšu dalībniekam prasīja katra piedzīvojumu sacīkšu "VX Pavasaris 2002" trasē pavadītā stunda, pat minūte, cik daudz sāpju un vājuma brīžu nācās pārdzīvot. Šos cilvēkus (un tie nav tikai tie 20 cilvēki no piecām komandām, kas pabeidza visu sacīkšu distanci, ieskaitot laivu posmu, bet arī daudzi tie, kas dažādu iemeslu dēļ līdz finišam netika!) var ne tikai apbrīnot un cienīt, bet uzskatīt par cilvēkiem, kas tuvākā nākotnē var ierakstīt nopietnu pieteikumu Latvijas piedzīvojumu sporta attīstības vēsturē!




Svētdienas rīts – citi "izklaidējas", citi pārdomā dzīvi…

Kas dalībniekiem paliks spilgtākajās atmiņās no šīm sacīkstēm? Iespējams, ka pirmais kopīgais starts Latvijas piedzīvojumu sacīkstēs un starta "šķēršļu josla" ar bridienu Mordangas ezergala dūksnājā, iespējams – velo posma obligāti veicamais ceļš pa bebru takām pie Stendes upes, meklējot slēptos kontrolpunktus, vēl kādam – virvju pārceltuves un peldējums ar velosipēdu starp divām Mordangas ezera pussalām vai kāju posms gar Meķupi, laivu brauciens Ganekļupes pārpurvotajās pļavās uz KP 15 un laivas pārnesiens uz citu ezeru… Katrā gadījumā – ko atcerēties BŪS! :) Un tas liecina, ka Piedzīvojums ir bijis!


Lietuviešu komanda "Mazeikiu TK" strauji tuvojas pēdējā, laivu posma finišam – šoreiz viņi ir labākie!

Šī sacīkstes tika apzināti veidotas tā, lai ļautu tajās startējošajiem cilvēkiem atdurties pret viņu spēju nosacītajām robežām. Ja finišētu 70% no dalībniekiem, mēs tā arī šīs viņu spēju robežas viņiem neļautu iepazītu… Šeit mazāk runa ir par sportistu profesionālismu un sagatavotību, bet vairāk gan par gatavību uz nezināmo, gatavību pārkāpt pāri tām robežām, kas mīt mūsu iekšienē, un gatavību iepazīt jaunas robežas - caur spēku izsīkumu, sāpēm, risku...

Un ne tikai – arī tehniskā pieredze tiek uzkrāta gan pašiem darbojoties distancē, gan vērojot, kā to dara konkurenti / cīņu biedri no citām komandām. Virvju šķēršļi? Ir komandas, kas tos ar lielām pūlēm veic stundā, ir komandas, kas to dara pārdesmit minūtēs! Sagatavoties peldēšanai naktī un veikt ūdensķērsli ar visiem velosipēdiem? Kritisks brīdis, lai domātu par komandas izstāšanos? Labākajai komandai tas prasa tikai dažas minūtes…


Komanda "Klaidoņi" atgriežas "mājup"

Jā, šīs ir Skarbas Piedzīvojumu Sacīkstes! Un Piedzīvojumiem nav robežu, tos nevar pakļaut sacensību Nolikumiem, "1000.-Ls" ekipējumam un precīzām kartēm... Finišs šajās sacīkstēs ir tur, kur katrs cilvēks sevī atzīst: "vairs nespēju, nevaru, negribu". Un ļoti atvainojamies tiem, kam šajās sacīkstēs to tā arī nenācās piedzīvot...


Pirmie aiz iedomātās 30 stundu "strīpas" – komanda "OK Mona"

Vēlies padalīties atmiņās par šo piedzīvojumu? Raksti! [FORUMA TĒMA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv