Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Sardīnija: kāpiens uz "pazaudēto pasauli"

Autori: Jānis Volajs un Māris Rozenblats
Foto: Kristaps Liepiņš
2006. gada maijs, Rīga

Sardīnija. Itālijai piederoša sala Vidusjūrā. Otrā lielākā sala šīs jūras ūdeņos. Viena no skaistākajām. Latvijas klinšu kāpēji šo salu sāka iepazīt pagājušajā gadā un šis ir otrais Kalnu Grupas ceļojums (pirmā ceļojuma apraksts lasāms šeit) uz Sardīnijas austrumu piekrastē esošo piekrastes pilsētiņu Cala Gonone, kas atrodas Golfo di Orosei līča piekrastes vidū. Fantastiskas iespējas kāpt pa dažādām klintīm, neskaitāmi, dažādu garumu un grūtības pakāpju, aprīkoti (un arī neaprīkoti) klinšu kāpšanas maršruti. Lieliska iespēja paceļot un skatīt mežonīgu Vidusjūras piekrastes dabu. Bet šajā gadījumā – stāsts par kādu visai nopietnu un ļoti skaistu kāpšanas mācību nedēļas noslēgumu. Trīs kāpēji. Divas 50 m garas virves. Iepriekš gūtās zināšanas. La Poltrona klints masīvs (ierodoties Cala Gonone, šī piltuves veida klints "uzrunā" nekavējoties). 190 metrus garš klinšu maršruts "Deutsch Wall" Fr. 6c grūtību kategorija - tas nozīmē, ka aizķeres ir, bet tās vēl jāatrod, un jāmāk pie tām noturēties… :) Intriga. Un nedaudz uztraukuma.


La Poltrona klints masīvs. 190 metrus garš klinšu maršruts "Deutsch Wall"

Jānis:
Pēc vienas nedēļas intensīvas kāpšanas pēdējā dienā bija doma izkāpt kaut ko nopietnāku un garāku, smukāku, iespaidīgāku. Pēc ilgām pārdomām domas un reālā iespēja apstājās pie La Poltrona Deutsch Wall. Pēc grāmatiņas aprakstiem garākā siena tajā kāpšanas vietā ar grūtības pakāpi sākot no 6a līdz pat 6b+ (izrādās, ka pēc vecās grāmatiņas aprakstiem, jo jaunajā variantā maršruts ir papildināts ar vienu 6c grūtības pakāpes virvi). Ja šo faktu būtu zinājis jau iepriekš, tad stipri apšaubītu savas iespējas tur tikt augšā kāpjot pat kā otrajam. Ja nu vienīgi ar ropemanu pa nostiprinātu virvi. :)

Māris:
Vispārējie iespaidi bija vienkārši fantastiski, ņemot vērā, ka tas bija pirmais nopietnais klinšu maršruts! Iepriekš tur nebiju bijis tādēļ nebiju īsti pārliecināts vai tikšu augšā paša spēkiem! Citi stāstīja, ka kāpšana notiek tikai uz berzi, nekādās aizķeres utt., bet galu galā nebija tik traki :) Līdz piektajai virvei… Iespaidi mainījās ar katru virvi ko kāpām augšā: no "tas taču ir elementāri", līdz "tas taču vispār nav iespējams!!!"

Jānis:
Diena izrādījās ļoti silta un saulaina. Pat nedaudz par siltu kāpšanai. Atšķirībā no pirmās iepriekšējās reizes La Poltrona vējš nebija pārāk stiprs un mākoņi arī bija atkāpušies. Pēc ātras sagatavošanās un inventārā sakārtošanas es uzsāku mūsu kāpienu raušoties augšā pirmo virves posmu. Sāku lēnām, bet droši. Jutu, ka vēl neesmu īsti iekāpies un iesildījies, bet iepriekšējo dienu kāpšanas prakse liek par sevi manīt pozitīvā nozīmē. Siena ir viegli pozitīva ar mazām aizķerēm. Lēnām sāku uzticēties klinšu kurpju zolēm un kājām jau vairs nemeklēju milzīgus izciļņus un plaisas. Mierīgi var nostāvēt arī uz gludas sienas. Diezgan viegli un bez aizķeršanās izeju pirmo virvi. Pie sevis nodomāju, ka īstenībā ir vieglāk, nekā no apakšas izskatās. Ātri ierīkoju stacijā drošināšanu un pieņemu Kristapu ar Māri. Drošinot sajūtos kā īsts virvju operators un knapi paspēju ieņemt virvi, jo abi biedri uzsākuši savu kāpienu diezgan strauji. Šajā vietā nemaz vēl nenojautu, ka šī visā maršrutā ir tā ērtākā stacija - labs skats uz pilsētiņu un jūru, skaista saule un brīnišķīgas klintis. Mūžīgs kaifs.


Jānis kāpj "Deutsch Wall" pirmajā virvē

Māris:
1. virve: laba iesildīšanās tālākajam posmam. Viegli pozitīvs, nekā sarežģīta! 2. virve, mana kārta. Atkal nekā sarežģīta, bet nedaudz savādāk - jātraversē labu gabalu uz kreiso pusi! Tādas pašas aizķeres kā pirmajā virvē - praktiski nekādas :))) Ja uzticas berzei starp klinti un kurpju gumiju, tad iet visai raiti uz augšu! Sāku domāt jau, vai tik nebūs pārāk viegls tas maršruts! Ar katru nākamo augstuma metru skats uz Cala Ganone paveras arvien brīnišķīgāks!

Jānis:
Otro virvi kāpj Māris. Viņš savu posmu iziet ātri un es ar Kristapu varu sekot. Otrā virve šķiet jau daudz vieglāka nekā pirmā. Varbūt tādēļ, ka eju kā otrais, bet visdrīzāk savu lomu spēlē iepriekšējās dienās iegūtā pieredze uz šīs sienas izejot smuku trīs virvju maršrutiņu ar Māsteru (Jāni Ķiguru).


Māris diognāli traversē pa kreisi otrās stacijas virzienā

Jūtu, ka tikai tagad sāksies izšķirošais kāpšanas mirklis. Sākas jau krietni vien stāvāka klinšu siena gandrīz bez aizķerēm. Trešo virvi jau kā pirmais aiziet Kristaps. Lēnām, bet pārliecinoši viņš pazūd mūsu skatienam. kaut kur tālumā atskan sauciens, ka varam sākt kāpt arī mēs. Izrādās, ka trešajā virvē grūtākais ir pats sākums. No stacijas pa plaisu jāiziet uz gludas klints sienas, kas pirmajā mirklī neliekas nemaz tik vienkārši. Pie plaisas augšējās malas saminstinos domādams pa kuru pusi iet uzlieku kāju uz sienā ieskrūvētā āķa. Uzreiz atceros Kristapa teikto par ķeršanos atsaitēs, tīro kāpšanas stilu un iekšēji nosodu savu rīcību. Pakāpju vienu soli uz leju atpakaļ un izeju posmu tīri. Tālākais posms līdz stacijai man vairs nesagādā problēmas. Sāku pukoties, ka Kristaps ir savērpis dubultās virves, jo esmu spiests vairākas reizes līst cauri apakšējai virvei. Un kādēļ viņš tieši manas virves atsaites ir ielicis tālākajos un grūtāk pieejamos āķos?


Trešās virves augšējā daļa – visai gluda klinšu plāksne

Kāpju lēnām savā tempā. Māris ir uzņēmis labu ātrumu un palaižu viņu garām. pēc neliela vertikāla posma siena atkal paliek nedaudz pozitīva un ejot uz berzi uzkāpju līdz stacijai. Piekāpjot stacijā jūtu, ka trīs cilvēkiem nav nemaz tajā stāvēt tik ērti, bet kā vēlāk izrādījās, šī stacija, salīdzinoši, ir vēl ļoti, ļoti ērta.

Māris:
3. virve. Njaaa, vairs tev nav viegli pozitīvas, tagad tikai sākas īstā kāpšana!!! Šeit jau sākas stipri vertikālas un varbūt pat viegli negatīvas!:) Redzot kā kāpj Kristaps vēlreiz pārbaudu vai ir cilpiņas aptverošajam!:) Vietām jau parādās trīceklis kājās un drudžaina taustīšanās pēc niecīgajām aizķerēm!!! Fantastiska sajūta jau kāpjot kā otrajam! Nekādi dabas skati vairs, tikai - kur ir kāda aizķere??? Stāvot stacijā maršruta sākums vairs nav saskatāms!


"Deutsch Wall" maršruta vidusdaļā klintis ir izteikti gludas

Jānis:
Kristaps izkāpj ceturto virves posmu. Es sekoju un pēc izjūtām šī ir vieglākā virve visā maršruta garumā. Vienīgi attālums starp āķiem gan tāds krietni vien paliels (10-12 metri!). Nospriežam, ka vācieši kāpjot vadījušies pēc uzskatiem, ka tiem kāpējiem, kuri izgājuši šī maršruta trešo virvi āķi vairs nav nepieciešami un iesācēji tik tālu tāpat nemaz netiek (kaut gan sevi es arī varu nosaukt tikai un vienīgi par iesācēju, jo šī man ir pirmā reize reālās klintīs).

Pēc aprakstiem šeit vajadzētu beigties maršrutam, bet Kristaps kaut ko ieminas par jauno, papildināto maršruta variantu. Un viņam ir taisnība. Nelielā traversā āķi turpinās līdz smukai pārkarītei un aiziet tālāk. Kristaps kā pirmais aiziet piektajā virvē. Pēc kāda laika dzirdam viņu sakām, ka mēs beidzot uzzināsim, kā ir kāpt pa rupju mājas apmetumu. Kristaps lēnām pazūd pāri pārkarei no mūsu skatiena. Dzirdam vienīgi kādā no teorētiskajām nodarbībām aprakstītos sevis uzmundrināšanas saucienus "mātes valodā". Pie sevis nodomāju, ka trešā virve laikam vien tāds nieks vien bija.

Māris:
4. virve. Nu jau tāda sajūta, ka viss ir galā - esam uzkāpuši! Atliek tikai pēdējie metri un viss! 5. virve. Izrādās, ka nekas vēl nav galā!!! Nevarēju iedomāties, ka klintis var būt tik asas! Te jau sāku domāt - "tas tak nav iespējams"! Pirksti jau nedaudz asiņo (lielā mērā no iepriekšējo dienu kāpšanas) un… pirmais norāviens, karājos virvē un brilles lēnām aizripo lejā!:) Tāda interesanta, jocīga sajūta karāties virvē un noskatīties kā lēnām aizripo lejā kaut kas no tava ekipējuma! It kā visu laiku tāda kā cerība,ka tūlīt kaut kur aizķersies un būs atrodams! :) Naivi! :)


La Poltrona klints augšējās daļas sarkanīgi rudās klintis

Jānis:
Izrādās, ka šīs augšējās rūsganās klintis tiešām izskatās kā rupjš mājas ārsienas apmetums. Jūtu kā katrā aizķerē pirkstos griežas asās aizķeres. Tagad sāku saprast "uzmundrinošo vārdu" nozīmi. Kā teikt ar skaļiem mātes piesaucieniem, meklējot aizķeres, kuras kaut kur visas pazudušas, pieciešot sāpošos pirkstus tieku līdz nākamajai stacijai. Svarīgākās atziņas šajā posmā – "spēka" vārdi tiešām palīdz un Latvijā tagad mierīgi varēšu pa mājas apmetumu kāpt. :)


Jānis divus metrus pirms maršruta piektās stacijas

Jutos laimīgs uzkāpjot, iekabinot pašdrošināšanu un uz brīdi jau iestājās atvieglojums, kamēr ieraudzīju, ka no šīs stacijas tālāk pāri vēl lielākai pārkarei uz augšu aiziet āķi. Prasu Mārim, vai tiešām mums tur vēl būs jākāpj? Bet tikmēr Kristaps jau dodas uz augšu un kārtējo reizi pazūd mūsu skatienam aiz klints pārliekuma.

Māris:
6. virve. Kur var kāpt pa tādām klintīm!?!?! Negatīvs, ass, dzīvas plāksnes un akmeņi!!!

Jānis:
Pēc laika arī Māris lēnām pārraušas pāri karnīzei un sāk lidināt lejā diezgan palielus akmeņus. Tikai dzirdu kā tie aizlido lejā. Nodomāju, ka labi ir, ka šodien uz sienas ir maz cilvēku un cik svarīgi ir nēsāt ķiveri, jo ar akmeni pa galvu kaut kā negribas norauties. Arī šīs virves grūtākais posms ir pirmie 2 metri. Respektīvi, tikt augšā līdz pārkarei, kur sākas plaisa un beidzot arī kāda lielāka aizķere. Savādāk jau sāku domāt, ka šajā maršrutā tās kāds būs "noskrūvējis nost". :) Pēc mežonīgajiem asumiem iepriekšējā virvē, kaut kā samērā viegli izdodas tikt pāri karnīzei. Pat paspēju piefiksēt kustīgas plāksnes un akmeņus, kurus labāk neaiztikt. Un te jau arī maršruta beigas. Augšā stāv Kristaps ar fotoaparātu un tikai nosmejas, ka tik saspringtu un saviebtu seju man viņš vēl nav redzējis. :)


"Deutsch Wall" maršruta pēdējie metri

Māris:
Viss! Kas par skatu tur augšā!!! Trūkst vēl kāds Juras laikmeta dzīvnieks pilnai dabīgai ainai!

Jānis:
Uzkāpjot augšā pavērās burvīgs skats uz praktiski neskartu kalnu ainavu ar klintīm, akmeņiem, krūmiem, puķēm. Fantastika. Un kā ar rokas mājienu pazuda visas iepriekš no lejas dzirdamās skaņas. Ne vairs pilsētiņas trokšņi, ne vairs putni čivina. Gandrīz pilnīgs klusums un miers. Viennozīmīgi, kaut vai šis skats bija tā vērts, lai kāptu šeit augšā. Diemžēl ilgi vairs nebija iespējams kaifot par šo skatu, jo kājas klinšu kurpēs lika par sevi manīt un vienīgā doma ir tās nolādētās kurpes dabūt nost!


La Poltrona – atrastā "pazaudētā" pasaule, cita realitāte…

Ar lielu nepatiku un piespiedu kārtā pēc nelielas pauzes tās ir jāvelk atkal kājas, jo kaut kā vajadzētu vēl arī tikt lejā. Vienīgā doma ir pēc iespējas ātrāk to izdarīt, bet galvā atkal nāk prātā Kristapa teiktais, ka statistiski vislielākais nelaimes gadījumu skaits notiek nolaižoties. Tādēļ saņemos un koncentrējos veiksmīgam nolaišanās procesam. Labi, ka nolaižoties it tikai četras virves, nevis sešas, kā kāpjot augšā (daži maršruta posmi ir diognāli vai ar nelieliem traversiem).

Māris:
Lejā: tik neomulīga sajūta divatā karāties stacijā augstu virs zemes uz divām klintī ieurbtām skrūvēm! Vienīgais kas mierina ir tas, ka pirms manis jau tādās skrūvēs ir karājušies "miljoniem" citu alpīnistu! Gan jau, ka turēs!!! :)


Došanās lejup sākas pāri pārkarēm, karājoties gaisā atstatus no klints

Jānis:
Šis kāpiens viennozīmīgi bija tā vērts, lai mocītos, pārvarētu sevi, savas bailes, šaubas un nevarēšanu. Tas skats, daba, bauda no paša kāpšanas procesa, adrenalīns, prieks un lepnums par paveikto - noteikti braukšu vēl kāpt un noteikti vēl atgriezīšos Sardīnijā, jo tur vēl ir tik daudz kas neizkāpts! :)

P.S. Kad Kristaps vakarā pateica, ka pēc jaunākajiem aprakstiem šajā maršrutā ir arī Fr. 6c kāpšanas kustības, tad tiešām biju ļoti izbrīnīts un arī priecīgs par to, ko iespēju pirmo reizi kāpjot īstās klintīs.



Vēl fotogrāfijas no šī un citiem kāpieniem Sardīnijas klintīs skatāmas www.adventurerace.lv sadaļā "Galerija"

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoriem? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv