Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Preses ziņas
Valdzinošs, dzīvībai bīstams

Autors (teksts un foto): Dainis Caune
Raksts publicēts žurnāla Sports 2006. gada 16. numurā

Latvieši atkal pievērsušies jaunam sporta veidam. Tas ir patiesi ekstrēms, dzīvībai bīstams, un ar to nedrīkst nodarboties vienatnē.

Pasaulē to sauc par kajaku krosu, kajakingu vai krīkingu. Būtībā tā piekritējus uz priekšu dzen vēlme nobraukt ar kajaku jeb smailīti pa tādu upi, kur tas šķiet neiespējami, vienlaikus rīkojot sacensības ar kontaktcīņas elementiem. Latviskākie latvieši saka - tā ir straujūdens laivošana. Tie, kas pārvalda sniegdēļošanu, piebilst - borderkross krācēs!

Celmiņa giljotīna
Vispirms jāatrod upe, kas pavasara palos vāra akmeņus, gāžot lejup ūdeni iespaidīgā kritumā, un kurā bez citiem šķēršļiem vēlams arī kāds ūdenskritums. Augšpus šīm burvībām rāmākā, dziļākā un plašākā vietā upes vidū tiek uzbūvēta starta platforma. Kaut kas vidējs starp giljotīnu un karātavām vismaz divus metrus virs ūdens līmeņa.



Četras dāmas vai četri vīri uz šī plaukta iekārtojas laivās, kā bobslejisti starta estakādē mēģina atmiņā iekalt nākamajās sekundēs veicamos laivošanas manevrus, un, tieši brīdī, kad šaubu dzēšana par brauciena taktiku palikusi pusceļā, tiesnesis no krasta bargā balsī apvaicājas: "Vai startam esiet gatavi?"

Atbilde var būt tikai viena, un vīrs zem estakādes parauj auklu, kas iedarbina giljotīnu, karātavas vai kā nu jums tīk saukt šo elles mašīnu. Platforma krīt lejup un laivas gāžas ūdenī...

Tik efektīvi starts šajā sporta veidā tiek dots tikai Latvijā. "Tā ir mana doma, " kautrīgi atzīst šo sacīkšu idejiskais tēvs, Pļaviņu HES ģeologs un pieredzējis straujūdens laivotājs Kaspars Celmiņš. "Startējot no platformas, visi atrodas daudzmaz līdzīgās pozīcijās. Kaut gan daži vienmēr ātrāk tiks spēcīgākā straumē."

Kaķēni taranēt nedrīkst
Tālāk četrinieks no ūdenī iemestiem kaķēniem pārvēršas izaicinošas cīņasgribas pilnos konkurentos, kas 150 - 200 metrus garā, krācēm pārpilnā distancē cits citu drīkst spiest krastā, stumt uz akmeņiem, bloķēt īrienus... Nedrīkst tikai ar airi sist pa pirktiem vai citām ķermeņa daļām, kā arī taranēt pretinieku tiešā tēmējumā laivas sānos.



Tie, kas finišē pirmie divi, cīņu turpina. Un tā līdz televīzijai ļoti pievilcīgam un ļaudīm viegli pārskatāmam finālam. Protams, pirms tam notiek priekšsacīkstes, kurās dalībnieki startē pa vienam. Pēc to rezultātiem nosaka 16 labākos, kas cīņu turpina četratā.

"Par tiešā kontakta dotajām iespējām daudz būtiskāka ir ūdens struktūras un plūsmas izpratne," skaidro Kaspars Celmiņš.

Laivas ar amortizatoriem
Šajās sacensībās tiek izmantotas trieciendrošas polietilēna laivas, kurās kāju balsti aprīkoti ar amortizatoriem (jāgāžas vertikāli no četrmetrīgiem ūdenskritumiem!) un arī sēdekļi ir viegli polsterēti (lai sargātu mugurkaulu, ja no šādā augstuma gadās krist horizontāli). Lieki paskaidrot, ka paši airētāji tērpušies dažāda veida hidrokostīmos, un īpašs neoprēna priekšauts laivā neļauj tik iekšā krāču šļakatām.
Protot eskimosu apgriezienu (straujūdens braucējiem tas ir tikpat ierasts paņēmiens kā elpošana) un sēžot ložu necauršaujamā laivā, krīkeris jebkurā vietā, kur vien ir H20, jūtas kā zivs ūdenī.



Viņa laiva ir 2,20 - 2,40 m gara, tā sver aptuveni 15 kg. Par uzvaru krīkeris cīnās ar nepilnu kilogramu smagu 1,85 - 1, 90 m garu kompozītmateriālu airi, kura savērsums sen jau vairs nav mērāms klasiskajos 90 grādos. Tagad šis rādītājs svārstās no 15 līdz 45 grādiem.

Krīkeri un lohovozi...
Tagad esam nonākuši pie pašā galvenā - Sports bija liecinieks straujūdens laivu krosa pašām pirmajām sacīkstēm Latvijā, kas Lieldienās beidzās Vesetā pie Vietalvas. Pirmajā kārtā Rendas upītē Īvandē uzvarēja Atis Bērziņš. Vietalvā visu savās stingrajās rokās paņēma Kaspars Celmiņš, tomēr Atim pietika ar otro vietu, lai kļūtu par pirmo Campo un RedBull balvu ieguvēju, jo Kaspars Īvandē kļūdījās un apstājās pusfinālā.



Nedaudzo drosmīgo dāmu konkurencē pirmajā reizē ātrākā bija Anete Pošiva. Savukārt Vesetā uzvarēja pazīstamā kalnu slēpotāja Dana Degle, tomēr kopumā uzvarēja Anete, kas cīnījās abās sacīkstēs.

Līdz ar to pirmā straujūdens krosa sacīšu sezona Latvijā beigusies. Jādodas uz ārzemēm vai jāgaida lieti, kas pašmāju upītēs atkal pacels līmeni.

Lai varētu piedalīties šādās sacensībās, jāsāk ar visparastāko ūdenstūrismu un visplašāk pieejamo pūšļlaivošanu. Tālākā izglītība iegūstama airēšanas slaloma nodarbībās vai Campo speciālajos semināros.

Straujūdens kross nav sports iesācējiem. Lai tajā nezaudētu dzīvesprieku un - pasarg, Dievs, sidrsdarbību, - jāiegūst augstākā izglītība. Paši laivotāji joko - esot krīkeri un esot lohovozi...



Latvijā pirmās sacensības
Straujūdens kross (Campo un RedBull balvu izcīņa)
Dāmas

1. Anete Pošiva (16 punkti)
2. Agnija Vēsma (11 punkti)
3. Dana Degle (10 punkti)
Kungi
1. Atis Bērziņš (18 punkti)
2. Atis Garklāvs (13 punkti)
3. Kaspars Celmiņš (13 punkti)
4. Boriss Jahnis (9 punkti)
5. Tomass Marnics (9 punkti)
6. Andris Ločmanis (Stūrmanis) (6 punkti)

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv