Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Tinis-Shibuss Sēlijas ceļos un neceļos

Autors: Renāte Kārkliņa, komanda "Tinis-Shibuss"

Tautas klasei (plānotais distances garums 115 km, kontrollaiks 14 h) starts pēc obligātā inventāra pārbaudes un instruktāžas – kārtībai būs būt! – tika dots 11:00 pie Jaunjelgavas domes. Lai visi 19 komandās ietilpstošie 76 dalībnieki milzīgā barā nemestos uz ielas, pirmais uzdevums rakstīts uz aizlīmētas aploksnes, kurā atrodas kartes un maršruta apraksts. Aploksni drīkst atvērt tikai pirmā ātrumposma (AP) finišā. AP jāveic, cik ātri iespējams, jo tiek uzņemts laiks.

Vai iespējams atrast kontrolpunktu (KP) pēc šāda apraksta: AP finišs pie dzelzceļa kilometru zīmes 246,8 km. Virziens – D, DR (2080). Attālums taisnā līnijā – 8 km, apvidus 80% mežs. Ieteicams izmantot kādu no 3 grants ceļiem, kas atstāj Jaunjelgavu, nav izslēgta iespēja izmantot arī šoseju Rīgas vai Jēkabpils virzienā. Noteikti jāšķērso Iecava (vienreiz). Alternatīva? Atvērt aploksni un saņem divu stundu sodu.



Starts. Komandas pēta uzdevumu un domā: ko darīt? Sajūta pasakaina: pa vienu ceļu iesi, zirgs kritīs, pa otru – zaudēsi mantu, pa trešo – zudīsi pats. Kārtīgs orientierists šādā situācijā nosaka azimutu un iebrien taisni mežā, ar velosipēdu atliek braukt tomēr pa ceļiem. Tā arī tiek darīts, daļa aizripo uz vienu pusi, daļa uz citu. Ātrumam nav nozīmes, visu izšķir kaut kur prātā aizķērušās ģeogrāfijas un ģeometrijas drumslas, kas pirmajam komandu pieciniekam ļauj nopeilēt pareizo virzienu, izvēlēties vidusceļu un nonākt uz dzelzceļa aptuveni kilometru no KP. Jānosaka, uz kuru pusi numurēti kilometri un lieta darīta. Jāpiebilst, pazust gluži neviens nepazuda un tehniskas problēmas vēl nevajā, tā, ka bez zirga nav jāpaliek. Slava un gods ceļu būvētājiem, kas Jaunjelgavas apkaimē savu darbu labi padarījuši – ripo kā pa galdu.

Nākošais posms ir pārbrauciens uz laivu posma startu. Pa ceļam jāatrod viens kontrolpunts, jānobrauc 14,5 km leģendas posms, kur nav parādīta atrašanās vieta kartē, bet doti virzieni un attālumi līdz objektiem. Braucot no viena krustojuma līdz otram jānonāk pie KP ēkas drupās, tad, brīvi orientējoties, jārullē līdz vietai, kur šoseju šķērso Viesītes upe.



Lai nokļūtu līdz KP, ir alternatīvas. Nezināmas kvalitātes meža ceļš un purvainas stigas taisni, vai lielisks, bet trīsreiz garāks zemes ceļš apkārt. Ātrums jāņem vērā, jo ne vienmēr taisnākais ceļš ir tas ātrākais. Izvēlējāmies ceļu apkārt. Ja parēķina, pa stigām riteni var stumt ne ātrāk kā 5 km/h, pa ceļu ātrums ir 20-25 km/h, tātad četrreiz ātrāk pa trīsreiz garāku ceļu. Tas atmaksājas.

Tomēr kontrolpunktā pirmais četrinieks ir atkal kopā, meža ceļš nemaz tik nebraucams nav bijis, tikai viena komanda kaut kur atpalikusi. Tas gan nav visai būtiski, jo posms ir tikai pārbrauciens, galvenais, lai galā nonāktu četru stundu laikā.



Leģenda ved no lielākiem ceļiem uz mazākiem, līdz ievilina traktora sliedē pie mazas, pavasarīgi pārplūdušas upītes, kura jāšķērso ar visiem velosipēdiem. „Ekstrēmistiem” tas nesagādā grūtības – šļop, šļop un pāri. Otrā krastā jābrauc taisni. „Tinis-Šibuss”: stidziņa beidzas aizaugušā izcirtumā, visas trīs klātesošās komandas apjūk. Tālāk vīd lauks, brienam tik uz priekšu. Divas kompānijas aiziet taisni pa lauku, mēs izvelkam kartes, bet leģenda ved starp tām un upīte nav iekšā. Skatāmies, atrodamais KP ir uz liela ceļa, tātad, mums vajag nokļūt uz tā, jo līdz leģendas beigām nav tālu. Tepat ir mājas, ejam tām apkārt, kādam ceļam noteikti jābūt. Pretī iznāk manāmi izbrīnīts saimnieks: „Ko jūs darāt manā grāvī?”. Viņa izbrīns saprotams – nav visai parasts skats, ka no nekurienes iznirst velosipēdisti. Paskaidrojam situāciju, vaicājam, vai līdz lielajam ceļam varētu būt kilometrs. Jā, apmēram tā. Vai pa lielo ceļu braucot pa kreisi tā labajā pusē pēc 5,5 km ir drupas? Tur esot vecā skola. Skaidrs, braucam. Dīvaini, pirms mums te vēl neviens nav bijis, nav pierasts būt līderos. ”

Šādās distancēs liela nozīme mēdz būt iekšējai balsij un pieredzei, kura izšķir, kad pirmajai ticēt, kad ne. Vajadzīgas orientēšanās iemaņas, ko gan sportisti, gan „tauta” mēdz trenēt orientēšanās sacensībās.



Nākošais ātrumposms sākas ar paralēlajām virvēm pār upi, jāpārvelk pāri arī velosipēdi. Tie atstājami tiesnešu uzraudzībā, kamēr komanda kāpj laivā un brauc pa Viesīti un Mēmeli līdz nākošajam starpfinišam. Kreisā krastā izkāpt aizliegts, ik pa gabalam vīd stabi ar uzrakstu „Lietuvos respublika”.

40 minūtes dotas, lai aizietu līdz 30 km garā kāju posma un „zaļās jūdzes” sākumam, kur jāatrod kontrolpunkts un vismaz viens slēptais punkts, kam kartē nav norādīta atrašanās vieta. Tas nozīmē brišanu gar pārplūdušo Iecavas upi piecu metru attālumā no ūdens līnijas. Kad tas izdarīts, jāatzīmējas divos KP un atpakaļ pie velosipēdiem. Izklausās labi, bet, lai atzīmētos, KP vispirms jāatrod.

Tinis-Šibuss: „Uz pirmo KP dodamies pēc azimuta. Mežā pastrādājis bebra kungs, daudz jābrien pa slapjumu, bet esam precīzi, punktu „paņemam” bez problēmām. Otrā KP rajonu atrodam labi, vēl ir gaišs. KP jābūt grāvju sazarojumā, ejam gar grāvi, atrodam sazarojumu, punkta nav. Izejam atpakaļ, mēģinām no otras puses. Paliek tumšs. Ejam no trešās, priekšā pazīstamais sazarojums.



Beidzot izbradājam visu rajonu, nospriežam, ka pietiek. Zaudētas divas stundas, vēl gaida divu stundu sods par iztrūkstošo atzīmi. Arvien jocīgi, ka nav citu komandu, sākam gandrīz domāt, ka kontrolpunts nepareizi pārzīmēts kartē, taču citu grāvju sazarojumu arī šajā rajonā nav. Atgriežoties pie tiesnešiem, pārbaudu – pārzīmēts precīzi. Kamēr gatavojamies leģendas posmam uz finišu, pienāk cita kompānija, punktu esot atraduši, tiesa, nejauši.”

Pēdējais leģendas posms jāveic naktī, kur svarīgi, lai būtu pietiekams apgaismojums. Tiek izmantoti gan pieres, gan velosipēda lukturi, tomēr tik un tā grambas, sevišķi uz mazākiem ceļiem, redzēt pagrūti. Visu atsver romantika – ar zvaigznēm visas debesis noklātas. No otras puses, naktī vēl auksts, lai sasildītos, jākustas veicīgi. Pēc ierašanās finišā nododam kontrolkartiņu, nedaudz paguļam, un tad uz mājām!

Vairāk sacensību bildes skatāmas SK "Tinis" fotogalerijā, vēl info par šīm sacīkstēm šeit.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv