Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Braucot ziemeļblāzmu skatīties
jeb kā mēs izglābām ziemeļbriedi

Autors: Baiba Ābelniece [ AUTORE?]

Kā ziemeļblāzma radusies, zina visi somi. Varu pastāstīt arī jums. :) Ārā bijis ļoti auksts, un sniegs – ciets; baltā lapsa skrējusi pa tundru, pa sniega virsu un vicinājusi savu kuplo asti; kur aste saskārusies ar sniegu, gaisā uzšāvušās dažādu krāsu gaismas.

Sāmi ticēja, ka ziemeļblāzma ir senču veļi, un no tās baidījušies. Ja, ziemeļblāzmu redzot, svilposi, tā pamanīs un uzbruks. Igauņiem bijusi pārliecība, ka Ledus okeānā dzīvo valis, un, kad viņš uzšļāc gaisā ūdeni, rodas ziemeļblāzma. Japāņi brauc uz Lapzemi skatīties ziemeļblāzmu, lai būtu veiksmīgi. Un, ja izdodas uztaisīt bērnu, kad ārā ir ziemeļblāzma, bērnam veiksme dzīvē garantēta.

2005. gada 25. decembris plkst. 9 no rīta, Sareselka, 1200 km no Helsinkiem
Te nu esam jautrā kompānijā – es, Arturs, Kaido un Veiko. Braukuši visu nakti. Nespēju noticēt savām acīm, cik šeit ir skaisti. Beidzot ziema. Iekrītu ar seju sniegā, kas ir mīksts kā pulveris.



26. decembris plkst. 7 vakarā
Ārā viss ir balts. Tas nav vienkārši uzsnidzis sniegs. Sniegs ir kā aplipis ap visu. Un, ilgāk slēpojot, sāk lipt klāt arī cilvēkiem, ielīp skropstās un ūsās, un patīkami veldzē. Sniegs ir ap kokiem tā, ka tie izskatās ietīti ziemas miegam. Un 500 metrus virs jūras līmeņa (augstākas vietas par 700 m Lapzemē nav), aprasojis ir viss. Tajos dažos mazos brīžos, kad šķiet – tīrajās, violetajās debesīs... tur, aiz kalna... tūlīt uzspīdēs saulīte, iedomājos, cik tas būtu žilbinoši. Viss ir smalki noorganizēts - polārajā naktī saulīti neredzēt. Un pat diena ir negaidīti gara – veselas 5 stundas: no 10 rītā līdz 3 pēcpusdienā. Arturs pukst, ka tāda gaisma fotografēšanai nederot, tāpēc pēc pāris dienām redzēto ziemeļbriežu bildes nesanāk. Un viņš nopērk prezervatīvus to iepakojuma dēļ ar bildi, kā ziemeļbrieži dara TO. Dārgs prieks, bet ko draugu prieka dēļ neizdarīsi!

Esam iemēģinājuši slīdsoli un atspērienu soli, vienas slēpes un otras, kopā noslēpojot 55 km. Izklausās maz, bet visi izskatās diez gan noguruši. Grūtāko kategoriju trasēs ietilpst 3 km kāpiens 500 m pakalniņā, vieglākās iet pa upes ielejām.

Ārā ir silts: - 13 grādi. Šādam laikam saglabājoties, ziemeļblāzmu neredzēt. Tieši to arī sola laika ziņās. Un ziemeļbriežu pulku vietā pagaidām mielojam acis ar vāverēm, kas katru rītu pie mūsu namiņa loga nāk meklēt ēdienu. Savs labums arī tam. Ja nāktu ziemeļbrieži diedelēt pīrādziņus, tas prieks būtu daudz īsāks. :)



Kaļam plānus par došanos pāris dienu pārgājienā; valsts subsidēto namiņu izmantošana mums dotu iespēju aizslēpot tālāk no tūristu centra. Izdaram secinājumu, kas vēlāk tomēr neattaisnojas – jo namiņš tālāk no Sariselkas, jo šikāks. Visi ir vairāk vai mazāk vienādi – ar tualeti un malkas šķūnīti blakus, ar gāzes plīti, kamīna krāsni, galdu, lāviņām gulēšanai, lietošanas norādījumiem un viesu grāmatu, kuras mērķis esot saglabāt informāciju gadījumā, ja kādu cilvēku nepieciešams atrast. Un visbiežāk namiņam blakus ir upe, kas neaizsalst, vai ezers, kur jau kādreiz kāds ir iekopis āliņģi, tā kā eksotiskā sniega kausēšana arī nav nepieciešama. Malka gan jāsagatavo pašiem – šķūnī ir lielāka vai mazāka grēda baļķēnu, ko krāsnī iebāzt nu nekādi nevar, turpat ir arī zāģis, cik nu ass kuru reizi.

28. decembris plkst. 5 vakarā
Esam atgriezušies no jauka divu dienu pārgājiena pa nenotīrītu trasi, sekojot marķējuma zīmēm. Pirmajā dienā mūs neplānoti ātri pārsteidza tumsa (jeb pārāk lēni kustējāmies) un nelāgs rietenis, ejot pāri kalna grēdai. Redzējām ziemeļbriežu pulkus, kas uzrakuši sniegu, meklējot ko ēdamu. Kas mums radīja tādu kā miera sajūtu, jo visi tomēr vēl nav apkauti un eksportēti.



Puiši bija ļoti priecīgi, ka mūsu plānotajā naktsmītnē priekšā bija smaidīga somiete – gan ar draugu, bet viņš visu laiku gulēja. Salka un viņas draugs bija ieradušies no tās pašas puses, kur mēs, bet nākamajā rītā plānoja doties tālāk – prom no tūrisma centra. Viņiem līdzi bija 50 kg ragavas, ko velkot pati meitene, jo viņas pavadonis – anglis vārdā Marks - neesot pārāk veikls uz slēpēm. Salka un Marks tuvākās naktis plānoja pavadīt teltī vai līdzīgā namiņā, daudz gulēt un lasīt grāmatas. Salka mācoties arī spāņu valodu, kas esot viņas 7. valoda. Lūk, ko visu tikai teltī nesadarīsi, kamēr ārā ziema.

Par to ne-veiklumu - es vareetu teikt to pašu par sevi, jo slēpošana pa bezceļa apvidu ir ļoti atšķirīga no slidināšanas pa notīrītu trasi. Ļoti noderīga ir pretslīdēšanas smēre. Dažas patiesības:
1. Ja slēpo ar mugursomu, kas kaut ko sver, labāk krist uz priekšu, jo tā vieglāk piecelties.
2. Ja ir nepieciešamība zābakus saglabāt sausus (piemeram, nakšņojot teltī, kad nav iespēja izžāvēt), starp zābaku un zeķi jāievelk plastmasa maisiņš.
3. Sniega klajumos viegli pazaudēt realitātes sajūtu – novērtēt pārvietošanās ātrumu un attālumu. Salkai un Markam izskatījies, ka mēs pie namiņa pielidojam, nevis pieslēpojam, lai gan no kalna vairāk kūņojāmies nekā slēpojām.

29. decembris plkst. 2 pēcpusdienā
Ziemeļblāzma, auuuuu. Beidzot paliek aukstāks, ap – 20. Vislabākais laiks ziemeļblāzmu skatīties esot no 6 vakarā līdz 2 naktī. Japāņi arī jau sarosījušies, viņi šeit tiešām sabraukuši daudz. Un treneru pavadībā mācās slēpot. Un brauc ar suņa pajūgiem uz lapland safari – pirmā stunda 95 eiro, nākamā jau lētāk. Sniega motocikla īre tikai 75 eiro par pirmo stundu.



Mūsu pārgājiens šodien beidzās ar griešanos atpakaļ, jo bija slinkums mīt 20 km pa sniega kupenām. Bet pēc sešiem vakarā mēs ausim slēpes atkal un brauksim skatīties ziemeļblāzmu.

31. decembris plkst. 6 vakarā
Ziemeļblāzma, auuuuu. Tomēr redzējām. Kā varavīksne, kā disko gaismas, kā pilsētas atspīdums ar savām vilinošajām gaismām, kā lapsas aste un vaļa strūklaka. Vismaz vienu nakti, jo nākamajā bija apmācies, kā parasti.

Meža mājās palikām divas naktis. Pirmajā rītā mums piedzīvojumus sagādāja visticamāk no ziemeļblāzmas apžilbis un no kūdras smakas apreibis jauns ziemeļbriedis, iesprūdis zem tualetes pie mūsu naktsmītnes. Un mēs bijām varoņi, kas izglābj ziemeļbriedi. Vispirms es viņu centos pabarot ar baltmaizi, ko dzīvnieks neuzskatīja par ēdamu. Tad Arturs izstudēja tualetes uzbūvi, ar vienu kājas spērienu pagrūda iesalušo sūdu kasti, izvilka to ārā. Ziemeļbriedis bija brīvībā. Bet viņš bija tik apjucis, ka ārā nelīda un prom nemuka. Satraucāmies, ka lopiņš ir novārdzis un nevar paiet. Gājām uz māju sasildīties un plānojām zvanīt uz informācijas numuru, ko darīt. Kad Veiko izgāja vēlreiz pārbaudīt situāciju, ziemeļbriedis esot aizdesojis kā raķete. Nospriedām, ka zvērs bijis tā paša gada izlaidums, tātad jauns un muļķītis, gan jau, ka vairāk zem tualetes nelīdīs. Vakarā ēdam makaronus ar ziemeļbrieža gaļas konservu. Bet rīt jau mēs ceļosim prom un gaidīsim, kad ziema atnāks mūsmājās.



Finnish Red Cross un Voluntary Rescue Service dažādās valodās izdotā brošūra brīdina: Rīkojieties kā norādīts! Instrukcijas var izglābt jūsu dzīvību, ceļojot savvaļā.

1. Izplānojiet maršrutu.
- Pievērsiet uzmanību laika apstākļiem. Atcerieties, ka laiks var mainīties ļoti pēkšņi.
- Nepretojieties dabas spēkiem: sniega vētrām, plūstošam ūdenim utml.
- Ja nezināt vietējos apstākļus, jautājiet padomu un ņemiet vērā.
- Ja dodaties prom, informējiet savu draugu, vietējo informācijas centru, slēpju nomas ofisu vai viesnīcas personālu par to, kad dosieties pārgājienā, uz kurieni un kad atgriezīsieties.
2. Pārgājienā pa mežonīgo dabu nedodieties viens pats, neatpalieciet un nepametiet grupu.
- Ierakstiet savu vārdu viesu namiņu grāmatās.
- Nenoejiet no marķētās trases. Uzmanīgi izlasiet visas norādes, ko redzat ceļa malā.
- Atcerieties par sniega un zemes nogruvuma briesmām uz kraujas nogāzēm.
3. Novērtējiet savu fizisko un veselības stāvokli. Nepārvērtējiet savu spēku un izturību.
- Esiet pārliecināti par savām robežām. Kalnains apvidus ir neparedzams un pilns pārsteigumu.
- Atbilstoši apģērbieties. Vislabākais ir vēja necaurlaidīgas, bet elpojošas drēbes.
- Salšana sākas ar pirkstiem un kājas pirkstiem.
- Atcerieties, ka vējš palielina aukstuma efektu.
4. Kalnos un kalnainā apgabalā ir viegli zaudēt virzienu sajūtu. Vienmēr ņemiet līdzi karti un kompasu.
- Pārtiku ņemiet līdzi pat īsās ekskursijās, lai cīnītos ar nogurumu.
- Vienmēr ņemiet līdzi ekipējumu ugunskura iekuršanai.
5. Ja apmaldāties vai jūtaties noguris, iekārtojiet nometni vai apmetieties namiņā. Nometni ir sarežģīti iekārtot, ja jūtieties noguris vai esiet nosalis.
- Ja jūtaties vēsi, neapstājieties atpūsties – turpiniet kustēties.
- Ja neesat droši par savu atrašanās vietu vai pareizo virzienu, nesāciet līkumot. Saglabājiet saprātu. Atgriezieties atpakaļ, ja varat atrast ceļu, pa kuru atnācāt, vai meklējiet piemērotu pajumti.
- Kustieties vai iekuriet uguni, ja ir auksti.
- Neapstājieties atpūsties sniega ieplakā ar nepiemērotu ekipējumu.
6. Kad iekārtojat nometni, vitāli svarīgi ir iekurt uguni, lai būtu silti.
7. Saglabājiet mieru visās situācijās – nekrītiet panikā!

Vienmēr esiet gatavi pašam ļaunākajam. Brīdinājumus un instrukcijas uztveriet nopietni. Uz jūsu atbildību!



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv