Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Uz klintīm: ...kopā ar speciālistu

Autors: Kaspars Zaviļeiskis, "Neatkarīgā Rīta Avīze"
Foto: Kristaps Liepiņš
Raksts publicēts NRA 2006. gada 7. aprīļa numurā

Latvijā nemaz nav tik daudz vietu, kur var nodarboties ar klinšu kāpšanu brīvā dabā. Lai kā arī nebūtu - šī ir bīstama nodarbe! Vietējie alpīnisma speciālisti pret kāpšanu Vanšu tiltā izturas maksimāli noraidoši un zina teikt, ka tas nu noteikti nav viens no viņu "iekāres" objektiem.

Ziemas prieki beigušies un sarosīties var klinšu kāpšanas entuziasti. Viņi gan iecienījuši arī kāpšanu pa ledu un mākslīgi veidotām klinšu sienām, taču vasaras sezonā vietējam alpīnismam brīvā dabā tomēr ir daudz lielāka piekrišana. Kur tad Latvijā var izmēģināt savus spēkus elementārākajās alpīnisma izpausmēs un kas ir tie cilvēki, kuri ar šo lietu aizraujas savā brīvajā laikā?

Nu jau par ierastu lietu kļuvusi ar galvu ne pārāk draudzīgā saskarē dzīvojošu indivīdu rāpšanās Vanšu tiltā. Vietējie alpīnisma speciālisti pret to izturas maksimāli noraidoši un zina teikt, ka tas nu noteikti nav viens no objektiem, kurā būtu jārāpjas kāpšanas entuziastiem. Patiesībā speciāli kāpējiem ierīkotu objektu Latvijā tik pat kā nav, tādēļ nākas pielāgoties un iztikt ar to, kas ir pieejams.


Jumpravmuižas dolomītu atsegums, vienīgās kāpjamās klintis Latvijā

Kopš Latvijā līdz ar Daugavas HESu kaskādes izbūvi tika zaudēts unikālākais kāpšanas objekts Oliņkalna klintis, klinšu kāpēji sāka meklēt dažādas alternatīvas vietas. Viena no tādām tika atrasta Lielupes krastos netālu no Bauskas – Jumpravmuižas klintis, kas ir monolīts dolomīta iežu atsegums gar upes krastu, ko jau dažus gadu desmitus gadus alpīnisti lieto gan treniņiem, gan sacensībām. (Šīs klintis atrodas valsts aizsardzībā un kāpšanas pasākumu, sacensību organizēšana tajās iespējama tikai saskaņojot ar vietējo pašvaldību!)

Ar šo vietu visiem kāpējiem nepietiek, tādēļ tiek meklēti mākslīgi veidoti kāpšanas objekti. Rīgā par tādu atzīts Aldara tornis Sarkandaugavā, taču celtnes kritiskais stāvoklis liek aizvien vairāk uzmanīties. Izlūstot mūra daļai, tur savulaik kāds kāpējs arī smagi cietis, gūstot nopietnas traumas. (Nesen Latvijas Alpīnistu savienība izplatīja paziņojumu tās individuālajiem un kolektīvajiem biedriem pa to, ka Aldartorņa izmantošanu kāpšanas treniņiem un sacensībām nerekomendē!)

Ārpus Rīgas kāpēji var doties arī uz Valmieru, kur Baiļu slēpošanas kalna estakādes ēka savulaik pat būvēta ar domu, lai to izmantotu arī alpīnisti. Pēdējie gan vairāk iecienījuši meklēt jaunus industriālos objektus. Pārsvarā tās ir savulaik līdz galam tā arī nepabeigtas vai arī jau vecas, saplaisājušas ēkas. Piemēram, populāra vieta kāpējiem vēl pirms pieciem gadiem bija nepabeigtās Dreiliņu daudzstāvu mājas, pirms tās tomēr tika nolemts pabeigt.


Nepabeigtajās Dreiliņu deviņstāvu mājās. Vēsture…

Vēl viens ļoti populārs klinšu kāpšanas objekts ir Raunas dzelzceļa tilts, kura balsti veidoti no šķeltiem granīta akmeņiem. Zinātāji vairāk kā desmit metrus augsto kāpšanas objektu sauc par kvalitatīvāko Latvijā. Kāpšana Raunas dzelzceļa tiltā ir pašmāju alpīnistu medusmaize. Turklāt speciālisti tur pat iztiek bez aizsargķiverēm, jo uz galvas nekas uzkrist nevarot. (Raunas tilts atrodas Latvijas Dzelceļa uzraudzībā un kāpšanas pasākumu, sacensību organizēšana tajā iespējama tikai saskaņojot ar uzņēmuma vadību!)

Loģiski, ka šādi meklējot aizvien jaunas kāpšanas vietas, nākas saskarties ar to apsaimniekotāju iebildumiem, taču pēdējos izdodas pārliecināt, pierādot, ka kāpēji tiešām nenodara nekādu kaitējumu konkrētajam iezim vai būvei, jo izmanto tikai augšējās drošināšanas principu. Tas nozīmē, ka sienā nekādi caurumi netiek urbti, kāpšana notiek tikai balstoties uz paša kāpēja spēku un veiklību. Nedaudz savādāk bija vienīgi ar Dreiliņu daudzstāvu mājām, taču šis stāsts jau pieder pagātnei...

Kāpšanas entuziastu vidū sastopami visdažādākie cilvēki – sākot no ļoti situētiem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un beidzot ar skolu jaunatni. Pievienoties viņu lokam var sazinoties ar kāpšanas lietpratējiem, kuri ir gana atsaucīgi ļautiņi, tādēļ nav jābīstas ar viņiem kontaktēties. Tas būs daudz labāks risinājums, nekā mēģināt ko iesākt kāpšanas lauciņā pašam uz savu roku... Plašāka informācija par kāpšanas aktivitātēm, kā arī speciālistu kontakti, atrodama interneta lapā www.adventurerace.lv.

Kāpšanai nepieciešamais ekipējums:

Ķivere
Līdzīga, bet pēc uzbūves atšķirīga no velosporta ķiveres. Parasti maksā no 40 līdz 50 latiem.

Apavi
Klinšu kurpes krietni atšķiras no parastajām sporta čībām. Parasti maksā no 35 līdz pat 80 latiem, atšķiroties pēc uzbūves un komforta līmeņa.

Virve
Kāpšanā jāizmanto tikai tam speciāli paredzētas virves. Parasti tās maksā no 1,2 līdz 1,4 latiem metrā. Latvijā populārākais virvju garums ir 36 līdz 40 metri.

Karabīne un drošināšanas ierīce
Karabīne jeb drošināšanas ierīces savienotājs ar iekares sistēmu maksā no 7 līdz 12 latiem. Palīgierīces mēdz būt dažādas, bet tieši Grigri, ko arīdzan ražojusi firma Petzl, cena ir 42 lati, bet ir arī lētākas drošināšanas ierīces, kas maksā sākot no 12 latiem.

Vēl viens svarīgs kāpšanas piederums ir iekare jeb tā sauktā "sistēma", kas tiek uzvilkta apjožot vidukli. Labākās iekares arīdzan ražo firma Petzl. Tās maksā no 30 līdz 50 latiem. (Karstā laikā arī magnēzija maisiņš, lai sausinātu sviedrus uz pirkstiem.)

Speciālisti zina teikt, ka visplašākais kāpšanas ekipējuma piedāvājums Latvijā apskatāms Gandrs veikalos.

Populārākie brīvdabas kāpšanas objekti Latvijā:
Jumpravmuižas klintis pie Bauskas
Aldara tornis Sarkandaugavā, Rīgā
Baiļu slēpošanas kalna estakādes ēka Valmierā
Raunas dzelzceļa tilts


Raunas tilta balsti, sīkas aizķeres uz šķelta granīta

Speciālists par kāpšanu Latvijā
Kristaps Liepiņš, alpīnists un piedzīvojumu meklētājs: "Latvijā kāpšana patiesībā ir treniņš kam nopietnākam. Proti, braukšanai uz īstiem kalniem ārpus Latvijas. Ja cilvēks brauc uz maksimāli dažādiem vietējiem kāpšanas objektiem un ziemā vēl izmēģina arī kāpšanu pa ledu, tad tas ir gana nopietnas treniņdarbs. Var teikt, ka Latvijā alpīnistiem ir iespējams pienācīgi sagatavoties kalniem. Mums ir vairāki labi sagatavoti, augstas klases alpīnisti, kas vien jau ir pierādījums tikko sacītajam. Latvijā esmu kāpis ļoti dažādās vietās. Arī pa namu fasādēm, taču tas nenozīmē, ka tādējādi tiek traucēta sabiedriskā kārtība. Tas nenotiek uz ielas, kur tu kādam vari uzkrist uz galvas vai iekārties virvē un nolauzt kādu palodzi. Viss notiek saprāta līmenī un saskaņojot ar objektu apsaimniekotājiem. Būtu jau ļoti jauki, ja valsts nedaudz parūpētos par Latvijas jaunajiem kāpējiem, un izbūvētu kādu speciālu kāpšanas sienu, lai alpīnisti varētu trenēties legāli un droši. Skeiteri pie rampām jau tikuši..."


Bilderings – kāpšana pilsētvidē, Rīgas centrā :)

P.S. Ja ir interese par klintīs vai kalnos kāpšanas iemaņu apguvi - rakstiet!


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv