Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
Izaicināt Laika Veci

Autors: Gatis Višņevskis (Gasha) [ AUTORS?]

Pasākuma dalībnieki:
Jurģis - tas pats Jurģis no Concordes
Māra - kurš tad nezin Māru?
Jancis - nopietns maucējs, arī no Concordes
Gasha - idejas autors, no Pie_Dabas


Viss sākās ar ideju. Visi piedzīvojumi parasti sākas ar ideju. Kādu vakaru, kā parasti pēc trenniņa sēdējām picērijā, svinējām kādu jubileju. Sākās sarunas par visādām jautrām izdarībām, braukšanu ar kajaku pa kalnu slēpošanas trasi, un tamlīdzīgi. Nezinu, kāds velns mani "paraustīja aiz ūsām", un es padalījos ar dažām idejām - viena no tām bija Rīga-Saulkrasti ar slēpēm. Pa jūru. Naktī. Ideja tika tūdaļ gan atbalstīta, gan arī nosaukta par traku. Sak, kādēļ pa nakti? Nu taču tādēļ, ka darbadienu naktis ir vienīgais brīvais laiks, jo nedēļas nogales taču ir jau aizņemtas ar citām, ne mazāk jaukām lietām :) Jurģis un Māra bija ar mieru, kautkad to varētu izveikt. Pirmdien, pamazām tā doma sāka attīstīties, tika sameklēti vilcienu kustības saraksti, atvērts www.windguru.cz. Otrdien, trešdien bijām 3 cilvēki sabrieduši uz darbību. Tuvākā derīgā diena visiem bija piektdiena, 24.03.2006 arī laika prognoze bija neskaidra, tādēļ starts tika nolikts 23:20, ar pēdējo vilcienu uz Saulkrastiem, uzreiz pēc kāpšanas trenniņa. Ceturtdienas vakarā mums izdomāja pievienoties arī Jancis. Ar velo. Hmm, Ride & Ski :) Maniaks tomēr. Laika apstākļi mums bija labvēlīgi, vel kāda kaudze sniega sasniga ceturtdien. Bet pa dienu saule tik kausē to sniegu un kausē. Izlemju, ka pasākums sāk palikt nopietns mauciens, un piektdien vel nopērku ar atlaidēm jaunas slēpes.

Visi kopā savācamies Juglas zālē. Pasākumu sarežģī fakts, ka sestdien 7:30 no rīta mums visiem ir paredzēta izbraukšana uz Ieriķu ledu. Attiecīgi mugursoma liela smaga ar milzum daudz inventāru. Uzmanīgākie lasītāji noteikti arī pamanīja, ka saldajam miegam tā īsti laiks nebija atlicināts. Nav laika gulēt!!! Japaspēj noķert vēl pēdējais ko ziema var dot! Pēc trenniņa pirmais pieturas punkts ir Ezermalas ielas kopmītnes, kur tiek noliktas mašīnas un leduscirtņi. Viss ir gatavs. Pa burzmu esam tomēr aizmirsuši pāris lietas: fotoaparātus un Rīgas rajona karti. Bet bez tā var iztikt. Līdz Mangaļsalas molam aptuveni 40 km, tā ka jābrauc tikai taisni. Un bildes mēs izdomājam uzzīmēt paši. Nav taču būtiski, kā izskatās, vai ne ;)


Tā pamazām esam nonākuši Brasas stacijā, kur gaidām vilcienu. Piedzīvojumi tikai sākas, jo ir zināms, ka posmā Lilaste - Saulkrasti vilciens nekursē, bet brauc autobuss. Tā jokodamies paēdam vakariņas, iekraujam slēpes un velo autobusā un drīz vien esam Saulkrastu autoostā.


Nakts. Līdz pludmalei ir 800 m. Iemēģinām slēpes turpat pa pilsētu. Slīd. Būs labais!!! Pludmale. Sniega lauki bezgalīgie... Zvaigznes debesīs. Pulkstenis rāda 0:45. Aiziet jūriņā! Jancis brauc gar jūras krastu. Vietām ir jāstumjas, bet visumā normāli. Liekas, ka mēs ar slēpēm konkrēti atpaliekam. Uz ledus ir sniegs. Vietām plāns nopūsts, vietām biezas kaudzes. Var braukt kā grib, klasikā, slidsolī, visādi. Visa jūra ir viens milzīgs gluds sniega lidlauks. Tumsa. Galvas lampu gaismas. Kā tāds vājš orientieris ir tieva melna strīpa kreisajā pusē, piekrastes meži. Un Jancim spīdošās velo lampas. Sajūta vienreizēja.

Jurģis atraujas. Satrenējies tomēr Uzvaras parka trasē. Mēs ar Māru tālu neatpaliekam. Man slidsolī ilgstoši ir grūti pabraukt. Neesmu pieradis. Mainām braukšanas stilu atkarībā no sniega biezuma, tur kur līdz celim, tur braucam klasikā. Sāk putināt vēl sniegs. Uhh. Neviens nespētu iedomāties, ka ir 25. marts. Bet ir zināms, ka pirmdien ziema beigsies, un sāks līt lietus. Pēdējā iespēja. Izaicināt Laika Veci... Pēc pirmās stundas mums liekas, ka braucam ļoti labi. Jancis jau ir biški piekusis, jo daudz ir jāstumjas un pabraukt grūti. Velo viņš ir aizņēmies, un riepas ir stipri "vasarīgas". Domajam, ka esam jau pie Lilastes. Bet nekā nebija... Vēl pēc pusstundas, apmēram ap 2:15 nonākam pie upes. Lilastes upe. Nav svarīgi kā to ūdeni sauc, bet tas nav aizsalis. Melna strīpa aiziet pietiekami tālu jūrā. Hmm. Izlemjam apiet gar krastu.

Ceļš ir aizsnidzis pamatīgi. Jancis stumjas jau pēdējās 15 minūtes. Pēc atmiņas apejam upi līdz pat dzelzceļa tiltam. Visas tās armijas mājas un suņu būdas. Tieši pirms gada, te gājām Lieldienu laikā. Arī pa sniegu. Cerībā atrast to pašu ceļu, ejam gar staciju. Sniega te ir maz, un slēpojot sanāk uzbraukt uz asfalta vai akmeņiem, mazliet saskrāpējot slēpes. Kaut kāda taciņa mums pagadās, bet tā tomēr neved līdz pašai jūrai. Brienam pa mežu un sniegu pēc azimuta. Ja to varētu tā nosaukt. Drīzāk pēc "čuja", jo kompasa un kartes mums nav. Drīz arī iznākam pie jūras. 3:18. Esam pazaudējuši aptuveni stundu laika apejot upi. Tagad varam braukt. Prieki nav lieli, jo mūsu velo braucējam tāpat sniegs ir biezs. Starp ledus "viļņu" krāvumiem atrodam plānāku sniegu un braucam kopā, pagaidot viens otru. Drīz Gauja. Ar zināmu satraukumu gaidām vēl vienu "ieberzienu". Vai būs aizsalis?

Sākas sniegputenis. Redzamība neliela. Tālumā ir redzams caurums melnajā mežu joslā. Paveicas. Gauja ir aizsalusi. Aptuveni nomērām virzienu un slēpojam. Mūsu melnais orientieris paliek aiz muguras. Tumsa, spēcīgs sniegputenis. Jocīgi, bet Gaujas deltā sanāk pamaldīties. Izmetam kaut kādus līkumus. Labajā pusē parādās melna mežu josla. Jokojamies, ka varam aiziet vai nu uz Valmieru, vai uz Saaremaa. Kādēļ gan ne ? ;) Beigās tiešām ar līkumu esam pagriezušies Sāremā virzienā. Un pa labi ir krasts, no kura atnācām. Braucam. Braucam. Slēpojam, stumjam. Intereses pēc aizbraucam dziļāk jūrā pameklēt ūdeni. Aiz kāda 3-4 ledus krāvuma ir redzami vēl pāris, un sniegs, sniegs, sniegs. Ūdens nav redzams. Tālāk tik uz priekšu, Jurģim jau nāk miegs. Es jūtos lieliski. Pārējie klusē. Ir skaidrs, ka līdz galam netiksim. Bet nav jau nekādu speciālu mērķu. Vilcienā var iekāpt jebkurā vietā. Pulkstenis jau 5:00, 5:30... sāk palikt gaišs. Nav pilnīgi nekādu orientieru. Zaļi melns mežs pa kreisi. Un balta jūra pa labi, sniegs cik vien tālu acis rāda. Aust gaisma. Ceļš priekšā liekas bezgalīgs, un tas nogurdina prātu. Ātrums mums ir mainīgs. Zinām tik to ka priekšā ir Garupe / Garciems kaut kur... un vēl tālāk ir Kalngale un Vecāķi. Meža kontūrās parādās robs. Laikam tomēr upe.

Ieraugam cilvēku, kas iznāk jūras malā un dodas Rīgas virzienā. 6:00 no rīta. Dīvaini. Jancis un Māra atpaliek, mēs ar Jurģi izdomājam noķert vīriņu un noskaidrot kur atrodamies. Piespiežam mazliet. Diezko tuvāk nav. Slidā pabraukt nevar, kapājam klasikā. Pāri upes ledum, tuvāk ir, bet tomēr vel labs gabals. Nu jau kapājam riktīgi. Beigās veci noķeram un uzzinām, ka Kalngale ir 2 km tālāk. Sazvanām Janci, izrādās, ka viņš to vietu ir atpazinis un aizbraucis uz staciju jau. 6:36 vilciens būs Kalngalē. Kamēr runājam, Māra jau kapā mums pakaļ. Beigās visi trīs maucam uz Kalngali. Aptuveni izdomājam kur braukt mežā. Ir arī slēpju sliedes. Paliek siltāks un slēpes neslīd, līp pie sniega. Mazliet pamaldamies pa mežu, iznākam pie sliedēm un mums paveicas.


Ieraugam arī staciju. Vēl dažas minūtes laika, līdz vilcienam. Pasākums beidzies. Slēpošanas daļa. Vel jau, protams, priekšā Ieriķu ledus, bufešu traverss un citas nedēļas nogales aktivitātes. Bet ne jau par to ir stāsts. Ziemas beigas ir atzīmētas godam. Kopā 26 km. Bija labaisssssss!!!

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv