Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
3327m diezgan aktīvā vulkānā

Autors: Āris Kundziņš (Ario) ariskundzinsphoto.com
Foto no autora privātā arhīva
2012. gada aprīlis, Rīga

Pēc idejas par uzkāpšanu lielākajā Eiropas un joprojām aktīvā vulkānā ieņemšanas pagāja kāds laiciņš diskusijām par piemērotāko laiku kāpšanai. Pieredzes mums - nulle. OK, vasarā esam bijuši kalnos, bet kā ir ziemā? Kā ir pavasarī? Da’ figviņzin! Rādās, ka būs sniegs. Kāds? Vai vajag sniega kurpes, vai vajag dzelkšņus? Bet nu, - iepirkām biļetes uz marta beigām...

Marta beigas pienāca jo ātri. Divatā ar Zigi braucam uz Londonu, tur pievienojas Māris, pārbraucam no Stanstedas uz Getviku, pavadām nakti lidostā un lidojam uz Palermo, Sicīlijā. Tur īrējam mašīnu un brauksim cauri Sicīlijai uz otru galu.



Pastaiga Palermo bija ar divējādām izjūtām, jo, kaut arī pilsēta bija interesanta, tieši tobrīd streikoja miskastu izvedēji, kā rezultātā pilsēta bija pilna ar milzīgām atkritumu kaudzēm. Te iegājām vienā baznīcā.



Naktis pavadījām teltīs un šeit esam pirmajā naktī pie jūras. Tur nonācām pēc tam, kad GPS mūs aizveda uz "kempingu" - izrādījās dzelzceļa stacija. Pēc šīs vilšanās braucām uz jūras krastu. Tur tas nav nemaz tik vienkāršs uzdevums, jo visur ir sētas, žogi, dzeloņdrātis. Pat aizaugušām pļavām. Bet vienu spraudziņu atradām.



Bijām netālu no Parco Madonie - kalnaina apgabala, kur augstākā virsotne ir pie 2000m augsta. Uz to braucām, pa ceļam, kādā mazā kalnu ieskautā pilsētiņā izbaudot itāļu "kafiju" ar picu. Apstājāmies pie kādas kartes ceļa malā un noskatot, ka tā ir ērta vieta uzkāpšanai - sākam kāpienu no 800m augstuma.



Apmēram 1500m augstumā sākas sniegs, bet viņš ir tikai vietām - dienvidu pusē tas ir mazāk, ziemeļu - vairāk. Brīžam iekrītam līdz ceļiem sniegā. Kādā uzkalniņā mēģinam arī slidināties lejā ar dibenpaliktnīti. Bij jautri :) Līdzpaņemtais ūdens bij beidzies, ēdām sniegu un salikām arī pudelē, ar cerību, ka viņš ātri izkusīs. Figu.

Pēc vairāk kā 3 stundu kāpiena esam augšā - 1700 m.





Otrai naktij naktsvietu atradām uzkalniņā pie pamestas mājas. Žogi bija arī te, bet viens posms bij atstāts bez – tieši priekš mums.



Nākamajā rītā braucam uz Etnu - mūsu galveno ceļojuma iemeslu. Vulkānu var redzēt jau apmēram no 80 km attāluma. Tas patiešām ir milzīgs.



Ar mašīnu uzbraucām līdz pacēlāju sākumam - 1900 "s čemta" metri virs jūras līmeņa - tur ir bāri, tūristi un policijas helihopters. Kaut arī šeit ir vēss, tomēr nav auksts. Izdrukās prognozes par laika apstākļiem kalna galā tomēr rāda -7°C + vējš. Saģērbjamies silti un sākam kāpienu.



Drīz jau tomēr pārkarsām, pārsvīdām. Nežēlīgi grūts kāpiens. Slīpums kā Siguldas kalnos, tikai viņš nebeidzas un nebeidzas. Vēl jāuzkāpj līdz turienei, tad redzi tālāk - vēl jākāpj tikpat... Tad vēl.





Kad esam sasnieguši pacēlāju galējo augstumu, sākas kalnu autobusa ceļš - ar ekskavatoru izraksts ceļš sniegā, ceļa malas sniedzas pat 4m augstumā. Ļoti iespaidīgi.



Kāpiens šķiet ļoti grūts. Virzāmies augšā lēni un smagi elpojot. Esam sasnieguši 3km augstumu. Te beidzas kalnu autobusa maršruts, un kā vēlāk teica brača - tālāk iet gidi neļauj. Mums nebija gidu. Bet Zigim ir pārsalušas kājas. Un viņam ir lielāka atbildības sajūta. :) Viņš nekāpa tālāk. Māris aizgāja klaiņot pa tuvējiem lavas laukiem un man bija stunda, ko uzkāpt atlikušos 330m. Stunda, jo vēl jāieplāno laiks nokāpšanai, vēlāk būs tumšs.



Smagi, smagi, smagi. Pakāp 30-50 solīšus un stāvi smagi elpojot un cenšoties atgūt spēkus. Tajā slīpumā pat nostāvēt bija grūti. Un es vēl gāju pa gravu, kas bija mazāk slīpa kā pats kalns. Bet uzkāpu! 3327m virs jūras līmeņa. Virs mākoņiem. Dūmos.





Kā tur ir? Nu, pasakains skats, fantastiska gandarījuma sajūta par paveikto, smacīgi dūmains un biš bailīgi. Vienā brīdī nav ko elpot, jo vējš iepūš sejā veselu mākoni sēra dūmus. Sēžot uz akmens un skatoties apkārt, bildējoties - dibens paliek karsts. Bailīgi, jo nesen bija izvirdums. Kad būs nākamais - tu nezini. Tad nu es tur ilgi neuzkavējos un kāpu lejā.



Lejā kāpjot ēdu bērna mājās iedoto konču. Ir fantastisks prieks par paveikto, par dzīvi, par ģimeni, par draugiem. Apkārt pasakains skats.

Lejā nokāpjot meklēju Māri. Viņš ir arī nākošajā bildē - mazītiņš punktiņš dūmu rajonā. Viņš bija apstaigājis vietējos lavas kalnus un kāpis pa otru pusi.



Tonakt palikām Bed&Brekfeast apartamentos, kur kaulēšanās neko nedeva, bet ieekonomējām uz gultu skaitu. Mums tak’ ir arī paklāji un guļammaisi!

Nākamajā dienā braucām uz jūru - Māris gribēja makšķerēt un pēcāk tālāk uz Alcantara upi. Ārā ap +20°C. Mums karsti.



Alcantara river atradām, bet tur - botāniskais dārzs, kas sacēlis skaistajai aizai apkārt sētu. Upē laiž tikai Augustā - Septembrī. Aizu redzējām, bet tā bija booooooooooooring maksas pastaiga. :(



Nu ko, nākamajā dienā jau devāmies atpakaļ uz Palermo lidostu. Ir, ir ko redzēt un darīt Sicīlijā! Bet nākamreiz jau būsim citur...



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv