Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
"Monblāna klubs": iesūtītie pieteikumi

Jaunākais pieteikums: 05.07.2010.



Māris Dauškans, Jānis Bisters
2010. gada 1. jūlijā tika uzkāpts Monblānā no Itālijas puses pa maršrutu Tournette Spur (veikts Monblāna traverss). Pieeja maršrutam tiek klasificēta kā PD+ vai AD- (atkarībā no sniega un ledus stāvokļa). Pieejas laikā ir jāuzkāpj ~1660 augstuma metri līdz patvērumam Quintino Sella (aptuveni 600 augstuma metri pa ledāju). Maršruta grūtība D-. Maršruts ir kombinētais, jo jākāpj pa ledāju, sniega nogāzi, jāpārvar plaisas (arī paprāvs bergšrunds) un klinšu posms aptuveni 1100 augstuma metri. Kāpšanu apgrūtināja samērā lielais sniega daudzums uz klintīm. Maršrutā tika pavadītas 19 stundas. Noeja pa Gutjē ribu. Atpakaļceļā nakšņots tika patvērumā Abri Vallot un nākamajā dienā nokāpts līdz Le Nid d`Aigle.


Jānis Bisters pie Quintino Sella patvēruma (būdas)


Māris Dauškans maršrutā Tournette Spur veicot Monblāna traversu

Lai veiktu šo maršrutu ir nepieciešama ļoti laba fiziskā sagatavotība. Maršrutā vēlams iziet naktī ne vēlāk kā plkst. 1:00.


Baiba Ābeļniece
Jautrā bariņā šogad (2007) jūlija beigās uzrāpāmies Monblānā. Šajā pašā bariņā un vēl lielākā jautri padzīvojām Gouter refuge (3817 m) pāris dienas, kamēr nomierinājās putenis. Klausījāmies "bargo kalnu" stāstus: kā pārgalvīgs čehu pāris jau otro dienu ir ieracies sniegā, jo glābējiem nevar norādīt koordinātes; kā četri somi paspējuši uzkāpt pirms izcili sliktā laika sākšanās, bet Bivi Vallot būdā nakšņojuši ar diviem guļammaisiem uz maiņām. Pirms kāpšanas redzam glābēju komandas rosāmies uz kalna, bet par veiksmīgiem lejā kāpējiem nedzirdam. Tikai, lejā kāpjot, baumo par nosalušajiem iepriekšējā naktī turpat 300 metrus virs būdas. Svaigs sniegs, kas esot sasnidzis līdz pat 40 cm, grūtības nesagādā. Virsotne mūs sagaida ar vieglu vēju (ja salīdzina ar to, kas plosījās iepriekšējās dienās) un sauli.
Mūsu starptautiskā kompānija - virsotnē no labās: Arturs, Joši, Baiba, Jānis, Pāvils, Rita un Guntis


Rihards Krjučins
Uzkāpu Monblānā 2007.gada jūlijā pa standarta maršrutu. Bija snidzis pēdējās trīs dienas, tādēļ maršrutā bija šim gadalaikam neatbilstoši ļoti bieza sniega kārta sākot jau ar 3100 m.v.j.l.! Kāpjot līdz 3800 m augstumam sniga sniegs un bija migla, kas redzamību padarīja ļoti sliktu, aptuveni 5 m apkārt varēja tikai redzēt, šajā dienā bijām vienīgie, kas veica maršrutu pa kori no 3100 līdz 3800 m! Virsotnes dienā bija skaidrs un saulains laiks, bet stiprs vējš mūs pavadīja visu ceļu līdz virsotnei! Kopējais ceļš līdz virsotnei un atpakaļ uz 3800 prasīja vairāk kā 11 stundas!


Jānis Volajs
Nu šogad es arī varu iestāties tajā Monblana klubā. :) Uzkāpām 2006. gada 8. septembrī. Maršruts: Via Col du Midi. Kāpām divatā, sasaite ar M. Rozenblatu (pirmo reizi Māris Monblāna virsotnē jau pirms tam bija uzkāpis 2005. gadā).


Dace Līduma
2001. gada augusts. Grupas vadītājs - Egons Zablovskis. Klasiskais maršruts - no Francijas puses, pa Gouter ribu, PD Eur (~2A Rus). Bīstamība maršrutā – akmeņu nobiras kuluārā no Gouter ribas. Pēdējā posmā (virs Gouter kalnu mājas) un virsotnē – stiprs vējš, tāpēc gājām sasaitēs pa 3 kāpējiem. Mani sasaites biedri – Vilnis Rantiņš un Gintars Rantiņš. No kāpiena kā visskaistāko atceros garo "jāņtārpiņu virteni" (priekšā esošo daudzo kāpēju lukturīši) naktī, pēdējā posmā uz virsotni pēc nakšņošanas nedaudz virs Gouter kalnu mājas.


Kaspars un Vita Ulsti
Bildē: Kaspars un Vita Ulsti Monblāna virsotnē 1995. gada jūlijā. Tā bija otrā latviešu ekspedīcija uz Monblānu, to vadīja Edgars Šāblis. Kāpām pa Klasisko maršrutu: Nid d'Aigle - Gouter riba - Ref. Aiguille du Gouter - Ref. Vallot – Montblanc (4807 m).

Uz Gouter ribas vairākas dienas valdīja slikts laiks, nogruvumi sekoja ik pēc piecām minūtēm. Nogaidījām starpnometnē kuluāra pakājē. Viena nogruvuma laikā milzu akmens bluķi apstājās 100 metrus no teltīm. Vērojām, kā vairākas grupas šķērso bīstamo kuluāru sliktos laika apstākļos. Lai traversētu kuluāru, bija nepieciešamas kādas 14 sekundes, bet jauns nogruvums, no mirkļa, kad to varēja izdzirdēt, parasti sasniedza traversa trosi septiņās sekundēs. Mēs šķērsojām šo vietu rīta pusē, kad beidzot bija atkal piesalis.



Jānis Nāgelis (virsotnes bildē pirmais no labās)
1994. jūlijs vai augusts (vēsturiskais Latvijas alpīnistu kopīgais brauciens ar diviem autobusiem uz Materhornu un Monblānu). Klasiskais maršruts: Nid d'Aigle - Gouter riba - Ref. Aiguille du Gouter - Ref. Vallot – Montblanc (4807 m).


Monblāna virsotnē un pēc tās, Šamonī ielas kafejnīcā
Zane Rozenbaha
Tā kā esmu tai kalnā kāpusi un uzkāpusi, tad man ir tas prieks atsaukties uz aicinājumu, lai gan nav jau tas nekas tāds ar ko lepoties, bet priekš manis tas bija "būs/nebūs" kāpiens, jo tā bija pirmā iepazīšanās ar kalniem, lielajiem, vai nu patiks, vai nu nekad tur vairs man nav ko meklēt. Jāsaka, ka tas brauciens bija tāds kā pavērsiens un pēc tā viss sākās - visādi ikxi, orienti, emtēbē utētē, kā arī jau nopietnākā (es tā ceru, ka tā var teikt) atgriešanās šī kalna pakājē pagājušajā vasarā.

Tas notika 2001. gada julijā, braucām ar Kalnu fondu. No visas grupas (kādi 40 gribētāji) uzkāpa mazāk par pusi, bija slikts laiks (stiprs vējš, migla). Pa kurieni mēs gājām? Liekas, ka varētu jau būt skaidrs - pa to vieglāko un tradicionālāko tūristu taku - Gouter taku (ceru, ka pareizi uzrakstīju). Jāsaka, ka pasāciens kā tāds man patika labāk nekā tā virsotne, jo tur mani bija ļoti slikti. Labi, ka bildē to neredz, bet tuvplānā es varētu būt tāda diezgan zaļganā tonī. :)



Jānis Kramiņš un Ilanta Kramiņa
1999. 09. 13. Kāpšana notika pa klassisko maršrutu no Les Houches (1007 m) – Bellevue (1800 m) -Aig. du Gouter (3817 m) - Dome du Gouter (4304 m) - Mont-Blanc (4807 m).Laiks labs, kāpšana arī problēmu nesagādāja. Gribētos uzkāpt pa citu kādu maršrutu.


Nils Porietis
2001. gada jūlijā (pēc divu nedēļu ļoti slikta laika perioda) no Aiguille du Midi puses,Via Col du Midi, sešu cilvēku grupā Kristapa Liepiņa vadībā. Tas bija mans pirmais kāpiens, bija ļoti smagi, dziļš sniegs, kāpiens prasīja apmēram divpadsmit stundas. Domāju, ka pirmajai reizei tas ir ļoti labs variants.


Arta Millere
Kāpām 24. jūnijā 2000.g. pa klasisko maršrutu no Francijas caur Aiguille du Gouter (Gouter kalnu māja). Kāpiens nebija grūts, bet lielā vēja dēļ- daļa grupas neuzkāpa. Kāpiens "biezi apdzīvotajā" Monblānā mani vedināja uz domām sākt praktizēt ne-masveida alpīnismu.


Sandris Lācis
1998.g., augusts, klasiskais maršruts - šķiet: Saint Gervais - Nid d'Aigle - Tete Rousse - Aiguille du Gouter (Gouter hut) - Dome du Gouter - Vallot - Arete des Bosses - Mont-Blanc Foto virsotnē. Tiesa, tai bildē es neesmu priekšplānā. Kāpienu veicu pievienojoties plašākam LUTK kalnā kāpšanas braucienam.


Ronalds Kanonirs
2004. gads augusts (9. augusts-virsotne). Klasiskais maršruts - no LE FAYET pilsētiņas ar bāni uz NID D'AIGLE, tad ar nakšņošanu pirms klintīm, tad nakts virs klintīm 3800 augstumā un naktī kāpiens uz virsotni. Iekš foto esmu pa labi pirmais priekšplānā.


Mārīte Meļņika
2002. gada 22.-27. jūlijs. Maršruts: Courmayer - Rif Torino (3345), Brenva ledājs, Peuterey kore, M. Bianco do Courmayer (4765), La Tourette (4747), Mont Blanc (4810), Aig du Gouter, La Feat – Chamonix. Maršrutu veica: Vladimirs Petrovs, Artūrs Beinerts un Dzintars Suts (viena sasaite); Aivars Eriņš, Guntis Koks, Mārīte Meļņika (otra sasaite). Komentārs: maršruts vairākām dienām, interesants, tehniski sarežģīts un diemžēl arī bīstams. Mont Blanc masīva dienvidu ekspozīcija. Kāpšanai vasarā vispiemērotākais diennakts laiks – naktis un rītausmas. Dienas laikā paaugstināta lavīnbīstamība un daudz krītošu akmeņu. Kāpējiem ieteicama laba fiziskā un tehniskā sagatavotība, atbilstošs inventārs, labvēlīgi laika apstākļi, maršrutā nedrīkst zaudēt ātrumu (labāk ātri iziet maršruta posmu naktī un rītausmā, bet pēc tam ilgāk atpūsties). Mana sasaite veica piespiedu auksto nakšņošanu ledū izcirstās alās (nogāzes slīpums variēja no 45°–60°) 200 m zem Monblāna virsotnes, nogaidot, kamēr norimstas sniega vētra un kļūst siltāks. Nokāpšana pa klasisko un vispopulārāko maršrutu uz Monblānu labos laika apstākļos likās ļoti viegla.


Linda Raituma
2005. gada 27.augustā. Bija ok, skaists laiks, pareiza aklimatizācija un galva nevienam nesāpēja. Arī saulriets no augšējās būdas bija vienkārši fantastisks! Iesaku visiem pamēģināt kaut kur savā dzīvē uzkāpt. Varu rekomendēt Ati Plakanu kā profesionālu, atraktīvu un līdzsvarotu instruktoru visiem kalnā kāpt gribētājiem. Uzskatu, ka Monblānā pa klasisko maršrutu var uzkāpt jebkurš daudzmaz vesels Latvijas iedzīvotājs. Mans nākamais sapņu kalns ir kaut kas atraktīvāks - Materhorns, ceru, ka izdosies kādreiz uzkāpt.


Mārtiņš Sils, Vita Začesta, Linards Rēdmanis, Mihails Pietkevičs
2003. gada 2. augusts, pl.15:07. Ar vagonu uz Aiguille du Midi un no turienes uz augšu. Tā kaut kā, viegli nebija... ;)


Andris Malaševskis
2004. gada augusts. Datumu neatceros. Uzkāpu pa klasisko maršrutu caur Gouter kalnu māju. Maršruts kopuma garlaicīgs, neinteresants. Daudz cilvēku. Uzkāpām sliktos laika apstākļos.


Māris Rozenblats
2005. gada augusta beigās Ata Plakana vadītajā braucienā. Ja nemaldos tad maršruts bija Dôme du Goûter (Bosses Ridge). Kāpiens bija tehniski ļoti ļoti vienkāršs. Laikapstākļi visai labi, nedaudz vējains! Pirmajai reizei kalnos bija baigi forši! :)

***
Arī Tu esi uzkāpis/uzkāpusi Monblāna virsotnē? Vēlies pievienoties? Atsūti mums informāciju par sevi (vārds, uzvārds, kāpšanas gads un mēnesis, maršruts, pa kuru uzkāpi Monblānā) un fotoattēlu (max. izmērs 600x400 pix, min. izmērs 360x240), kurā esi Monblāna virsotnē vai maršrutā uz to, kā arī īsu komentāru par šo kāpienu. Pievienojies!



Par Monblānu! Tiem, kas vēl tikai gatavojas kāpt Monblānā, ļoti rekomendējam izlasīt nesen VX / p.p.a vortālā publicēto rakstu "Monblāns. Kāpt vai nekāpt tajā?"!

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv