Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ekipējums
SitOnTop: Leģenda un "pirmā skaida"

Autors: Raivo Šulcs (www.seakayak.lv) [ AUTORS?]

Visapkārt krakšķ un brakšķ, iepretim nogrimušajam Mangaļsalas dzelzsbetona kuģim ledus sašķēlies un veidojas arvien lielāka ūdens lāma. Ziemeļaustreņa dzīts, atšķeltais ledus kraujas valnī pret molu. Arī Daugavas labais krasts vēja ietekmē pamazām atbrīvojas no ledus... Fantastisks audio-vizuāls baudījums. Mīlam ērtības, nemākam eskimosu, negribam sēdēt slīkstošā kajakā, citādi brauktu...? Nav problēmu. SitOnTop!

Leģenda par SitOnTop

Vējā šūpojas meldrs.
Mēs to nolaužam.
Tas peld. Tas varētu noturēt uz ūdens vardi.


Tā sākas izcilā norvēģu antropologa un sapņotāja Tūra Heijerdāla grāmata Ra. Tas varētu būt iesākums skaidrojumam, "kas ir SitOnTop kajaks". Tieši ar Heijerdāla teorijām par civilizāciju pārvietošanos saistīta mūsdienīga SOT'a idejas dzimšana. Heijerdāls uzskatīja, ka Vidusjūras tautas sējušas papirusu meldru laivas un Ziemeļu ekvatoriālās straumes nestas sasniegušas Centrālamerikas krastus. Lai to pierādītu viņš divas reizes šķērsoja Atlantijas okeānu ar autentiskām meldru laivām Ra un Ra2 (būtībā milzīgiem SitOnTop'iem), kas aprīkotas ar primitīvu vikingu tipa buru. Šīs, no daudziem papirusu kūļiem kopā sasietās laivas, izcēlās ar fenomenālu celtspēju, bija vieglas, bet pats galvenais – bangas, kas vēlās pāri klājam iztecēja starp meldru saišķiem un laivas ar pārsteidzošu vieglumu izcēlās no ūdens.



Heijerdāls veica skrupulozu pētniecības darbu, salīdzinādams meldru laivu būves tradīcijas no Vidusjūras līdz Lieldienu salām, viņš secināja, ka šāda tipa nelielas laivas ir vislabākās piekrastes bangu šķērsošanai un zvejai atklātā okeānā. Arī izdzīvošana uz šādas laivas ir atkarīga no makšķernieka prasmes, nevis laivas tehniskajiem parametriem. Heijerdāls kļūdījās tikai vienā lietā: Civilizācijas pārvietojās nevis no Austrumiem uz Rietumiem, bet otrādi, un lieki piebilst, ka ar meldru laivām. Platona aprakstītā teiksmainā 20 valstu savienība, kas mums pazīstama ar Atlantīdas vārdu atradās Centrālamerikā. Tās galvenās pilsētas drupas datējamas ar 12 000g.pr.Kr. Taustāmāki pierādījumi atrasti faraonu kapenēs kokas pārpalikumu veidā. Koka auga tikai Centrālajā un Dienvidamerikā.

Šis vēsturiskais ekskurss šeit tikai viena iemesla dēļ – sitontopu galvenais princips ir drošība. Ja vien braucēju nenoskalo no klāja un viņš nepagūst pieķerties pie kādas no drošības virvēm, kas velkas nopakaļus, šādas laivas, pat laika apstākļu paplosītas, uz kādu laiku var kalpot kā nosacīts patvērums - tās negrimst.

Mūsdienu SOTu vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad kādam uzņēmīgam tipam iešāvās prātā izveidot Lieldienu salas iedzimto laivas un PETpudeles krustojumu. Patlaban tiek ražoti neskaitāmi modeļi tikpat neskaitāmiem pielietojumiem. SOTi padarījuši laivošanu demokrātiskāku: vairs nevajag baidīties no apgāšanās kā čaumalas tipa laivās, ja arī jums neticamā kārtā izdevies SOTu apgāzt, jūs to ūdenī apgāžat un ierāpjaties atpakaļ. SOT's neprasa īpašu sagatavotību. Nevajag pat tās nelielās iemaņas, ko prasa kanoe laivas vadīšana, SOT's tiek airēts ar tā saucamo smailes airi.

Mūsdienās šīs priecīgas krāsas polietilēnā atlietās laivas ir bagātīgi aprīkotas, ražotāji orientējas tieši uz atpūtu un pārgājieniem, tādējādi priekšroku dodot maksimālām ērtībām un ergonomismam, tajā pašā laikā paliekot hrestomātiskajos 35 pašmasas kilogramos, kas ir tīri pieņemami lielai 2vietīgai laivai.



Arktiskais pārgājiens: SitOnTop tests

"Šodien Rīgā mainīgs mākoņu daudzums, pēcpusdienā putenis, Z - ZA vējš 5-7metri sekundē, piekrastē brāzmās līdz 18 metriem sekundē, gaisa temperatūra -7 grādi”, šorīt optimistiski ziņo radio.

"Windguru" un pārējie sola ap 10- 12 m/s, 100% mākoņus, -9 -10 un nokrišņus. Bet neies jau tāpēc atcelt pasākumu. Braucam iemēģināt Sit On Top'us Daugavas grīvā. Pāri ceļmalas grāvjiem vijas smalkas sniega vērpetītes, no piektdienas spilgtās saules ne vēsts.

Pusdivpadsmitos norunātajā vietā, neskatoties uz aukstumu, ierodas apbrīnojami daudz cilvēku: apmēram 1/4 - 1/5. daļa no tiem, kuri solījuši. Citi zvana, atvainojas, ka nevar būt klāt un apsola ierasties vēlāk ar saviem auto. Sakraujam sauso drēbju, provianta un dažnedažādu tēju maisus busiņā un kustam Vecmīlgrāvja virzienā.

Tuvojoties Austrumu molam liekas, ka braucam aizvien tālāk pagātnē. Ielas netīrītas, pukšķinam pa iebrauktām špūrēm, ielu malās autiņu grausti un kopmītņu tipa padomju laiku mājas. Beidzot arī pēdējā barjera, ko nevaram apbraukt, apstājamies, upe turpat blakus, ar atvieglojumu ieraugām lielu brīva ūdens klaidu - Daugavas grīva 2/3 platumā ir brīva no ledus. Teorija apstiprinājusies: nemainīgais vējš un (lai arī vēlais) pavasaris darījis savu. Jau gandrīz marta vidus kā nekā...

Pa atvērtajām busiņa durvīm ielaužas ledains ziemelis. Ko padarīsi, rāpjamies ārā un pār mums kārtējo reizi nāk atskārsme, kāpēc cilvēki dodas uz ziemeļiem. Skaistums un "fīlings" ir. Par to arī šaubas nevarētu rasties. Un grūti aprakstāms – dūmakainajā saules gaismā ledus zaigo visās pērļu nokrāsās, krasta ūdens ir dzidrs, tajā redzamie akmeņi un smiltis liekas kā koši krāsu laukumi, pie apvāršņa sadzīti grandiozi ledus krāvumi, bākas, kaijas gaisā stāv pret vēju, bet galvenais ir gaiss – tas ir svaigs un smaržo pēc ledus un jūras. Tas viss ir tepat - max. 20 minūšu braucienā no Rīgas centra brīvdienā. Sakarā ar laika apstākļiem cilvēku uz mola maz, līdz ar to autentiska vide. Neredz ne kuģus, ne ledlaužus. Vējš un baltums, ledus un kalni, ūdens un kaijas.



Tuvojas laika prognozēs solītie mākoņi. Velkam hidras, vestes, vēl kādu papildus džemperi, pa virsu neilonus un kāpjam laivās. Īpaši neiespringstot, pret vēju turam vidēji 5-7 kilometrus stundā. Vēju aiztur mols. Max ātrums ekskursijas režīmā 8,7 km/h. Stabilitāte un drošība 200%, kas apvienojumā ar ātrumu (pateicoties konkrētā modeļa laivas formai) atstāj gandrīz ideālas "touring" laivas iespaidu. Gandrīz tāpēc, ka korpusā integrētie ūdens noteces caurumi nav gluži Latvijas ziemas variants; tie jāaizbāž. Ar speciālu vai vismaz šampanieša korķi. Piebraucam pie jūras, kuras robežu ar Daugavu skaidri definē ledus sanesumi. Aiz tiem reljefs klajums. Sajūta kā Ziemeļpolā. Pariņķojam gar ledus valstību, izbaudām un airējamies atpakaļ.

Ārējā drēbju kārta kramā; var piesliet stāvus pie sienas (tās novilkšana sagādā jautrus mirkļus no Peķkas un Čapajeva sērijas). Jau sausumā apspriežam laivu īpašības. Tāds kā "Busiņa Aizvēja Afterparty". Visi esam pacilāti, ierodas vēl aizkavējušies interesenti, mēs viens otram pāri stāstām savas izjūtas, uzkožot desmaizes un piedzerot klāt mežrozīšu tēju (kā jau ziemā un aukstumā parasts). Runājam par plāniem, piedzīvojumiem un buru šūšanu. Nu vēl nedaudz par to, kā eskimosi varētu atkausēt zābaku auklas. :)



Sezona ir sākusies, jo brīvs ūdens ir, vajag tik pārvarēt kūtrumu. Vismaz jūras laivu gadījumā.

Vēl pāris Raivo Šulca stāstus par laivošanu (ar piedzīvojumiem…) var skatīt www.adventurerace.lv Arhīva sadaļā "Dēku stāsti"



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv