Autors: Edgars Baltiņš [ AUTORS?]
Foto: Edgars Baltiņš
2010. gada oktobris, Rīga

Nāca ierosinājums sarīkot vieglu pārgājienu, bet tādu, lai arī "otrās puses" var ņemt dalību. Ārā 2010. gada karstais augusts, un tādā laikā nav nekā labāka kā brišana pa ūdeni. Nācās pielikt pūles virtuāli saprast nezināmo vietu, lai "klients" būtu apmierināts. :)

Reklāma:


Izvēle krita uz Kurzemes straujāko, un iespējams otro straujāko upi Latvijā kopumā, vārdā Šķērvelis. Zīmīgi , ka šī ir viena no ļoti retajām upēm Latvijā, kuras nosaukums rakstāms vīriešu dzimtē. Šķērvelis ir Ventas kreisā krasta pieteka, ap 15 km gara, iztek no Briņķu ezera, krastos novērojami nelieli iežu atsegumi, grunts - smilšaina ar oļiem un lielakmeņiem augštecē, akmeņaina ar lielakmeņiem lejtecē, kritums vizuāli novērojams, vidējais dziļums līdz celim, šur tur, kā jau daudzās Latvijas upēs, šiverē bebra kungs.


Šķērveļa smilšainā grunts augštecē...

Šķērvelis 2009. gadā tika nominēta kā Latvijas tīrākā upe, tā atrodas kompleksajā dabas liegumā.


...un upes akmeņainā gultne netālu no Ventas.

Savu krastošanas gājienu sākam no Vormsātes pils muižas, jo dažus gadus atpakaļ šeit bijām ar velo, muižu privātīpašumā bija iegādājusies kāda bagāta Rīgas kundze, gribējās redzēt cik tālu viss atjaunots. Darbi nav bijuši diez cik strauji, taču kā noskaidrojām, sakārtotas iekšējās koka konstrukcijas, jumts un ielikti logi, durvis.



Muižas pārvaldnieks novirza mūs nedaudz zemāk pa straumi, jo pret muižu esot brikšņains, priekšā mūs vēl sagaida dzirnavu uzpludinājums, kuru nācās apiet pa sauszemi.

Beidzot esam upē, necik ilgi gājuši nonākam pie Dzeldas ietekas. Pēc plāna mums jāpabrien kādi 150 m pret straumi, lai apskatītu Vormsātes pilskalnu, Šķērveļa akmeni un Zoslēnu atsegumus. Kaut kādu stāvkrastu vajadzīgajā attālumā arī atrodam, akmeni un pilskalnu gan tā arī nesamanījām. Tekstos atradu, ka akmens kaut kur avenāja džungļos ieaudzis, atrodas krastā, un pilskalns laikam nebija tik augsts, lai to par tādu noturētu. Tekstos teikts, ka kultūrslānis esot neliels, tādēļ vieta maznozīmīga. Mēs par to nebēdājam jo mums galvenais pabradāt.



Brienam atpakaļ līdz Šķērvelim un tālāk uz leju. Upe kopumā samērā tīra, tikai dažos posmiņos kāds sagāzis kokus krustu šķērsu.



Rakstos bija minēts, ka upē ietek daudz avotu, redzējām dažus, un ūdens tāpēc ir auksts, - tas gan nav taisnība (vismaz šogad!). Es šo upi zināju kā nozīmīgu foreļupi, zivis tur ir, bija pat viens liels plunkšķis, par vainīgo sākumā noturējām bebrīti, taču mazliet zemāk pa straumi Artis saskatīja vienu kārtīgu foreli, tāpēc domas par to, kurš radīja plunšķi pie siekstas, sāka dalīties. Mazliet tālāk iztraucējām bariņu ūdensputnu, šnepes vai ko līdzīgu, vēl tuvāk ietekai novērojām Mazo ērgļu pāri, iespējams tuvumā ir to ligzda.


Vecais atdod vietu jaunajam...

Iemūžināju līdz šim neredzētu augu ar dzelteniem ziediem nezinu kā sauc, varbūt kāds no aizsargājamiem lieguma retumiem.



Nepagāja ne piecas stundas kā sasniedzām upes grīvu. Venta pie ietekas ir strauja un sekla, lai veldzētos vasarīgā peldē, nācās pabrist pa straumi uz leju. Ilgi peldēties nesanāca, jo straumes spēks ir tik liels, ka pret straumi tā vienmērīgi airējot uz priekšu neiet. Nācās labi iespringt, lai atgrieztos sākuma punktā, peldot nosvīdu. :) Nobeigumā, citiem gribētājiem, varu ieteikt Šķērveļa krastošanas sākumu izvēlēties kaut kur uz Dzeldas, kas šķiet šai nodarbei piemērotāka, nekā Šķērveļa augštece.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

Kas ir KRASTOŠANA ?! Viena no slavenākajām un senākajām Latvijas piedzīvojumu sporta disciplīnām (savulaik dēvēta par koastīringu). Tieši pirms gada notika pirmais Krastošanas Kauss'2009 Latvijā – sacensības trijās kārtās. Vēlies ko vairāk uzzināt par krastošanu? >>>