Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Rīga – Barselona. Solo ar šosejnieku...

Autors: Aigis Auders
Foto: Aigis Auders
2010. gada septembris, Rīga

Mans 23 dienu ilgais 3252 km solo brauciens ar šosejnieku (2010. gada 11. jūnijs – 3. jūlijs). Gribu dalīties savā pieredzē ar citiem riteņbraucējiem - ceļotājiem, jo, gatavojoties savam ceļojumam, ļoti novērtēju internetā izlasītos ceļojumu aprakstus.

Reklāma:


Jau sen manī dzīvoja sapnis - šķērsot Eiropu ar velosipēdu... Šogad šķita pienācis īstais laiks uzdāvināt sev sapņa īstenojumu savā apaļajā jubilejā. Pie kam, mani drošināja galamērķis – Barselona, kur jau vairākus mēnešus dzīvo un strādā mans vecākais dēls, zināju, ka man būs vieta un atbalsts, kur atgūt spēkus.

Neesmu nekad bijis profesionālis, taču braucu ar šosejas riteni daudzus gadus, bet, gatavojoties garajam ceļojumam, trenējos īpaši. Līdz šim nebiju pedāļojis tālāk par Tallinu.

Pamatkoncepcija: braukt ar savu iemīļoto šosejas velosipēdu (ko pats esmu salicis, uz kuru varu paļauties un pats saremontēt, ja vien nav jānomaina līdz neesošas daļas), ekipējums iespējami minimāls; braukt vienam (cīņa tikai ar savām spējām); nakšņot teltī; vismaz brokastis gatavot pašam.

Inventāra iegāde un sagatavošana

Bez morālās un fiziskās sagatavošanās, protams, nozīmīga ir ekipējuma sarūpēšana. Ritenis un riteņbraucēju standarta apģērbs palika bez izmaiņām. No velotūristu vidē parastajām, uz bagāžnieka stiprināmajām somām atteicos uzreiz. Maksimāli parocīgu un vieglu somu nācās uzšūt man pašam – ideāli konfigurētu tieši manam ritenim un līdzņemtajiem priekšmetiem; arī somas stiprinājumu rāmi (pie sēdekļa balsta) izgatavoju pats. Ieguvums – ekonomiskāka, vieglāka, ar mazāku gaisa pretestību un daudz lētāka par veikalos nopērkamajām. Aizsteidzoties laikam priekšā, mans lēmums bija pareizs, vien stiprinājumi pabojājās pēdējo 200 km ceļā un arī tikai kļūdainas materiāla izvēles dēļ.

Nopirku vieglo telti "Tramp light bicycle" (1,6 kg) un vieglo "Lafuma" guļammaisu (0,560 kg). Telts sevi attaisnoja par 100% - labi izturēja lietu, ļoti ērta, kaut arī neliela. Guļammaisu ceļojuma sākumā, kad naktīs bija tikai +5°C, gribējās siltāku, taču iztiku nesaaukstējies.

Nolēmu līdz ņemt gāzes deglīti ar baloniņu un krūzīti ēdiena gatavošanai, kā arī nedaudz sausos pārtikas produktus – ātri vārāmās putras, tēju, kafiju. Laikam priekšā – tas bija neaizstājami ērti, jo katru rītu varēju tikt pie silta dzēriena un ēdiena. Varēju braukt kaut līdz dienas vidum, ja negadījās kāda piemērota ēstuve. Pie kam, vēsajās naktīs ar deglīti varēja dažās minūtēs uzsildīt telti (pat tā, ka izžuva salijušas drēbes).

Ekipējumā arī higiēnai neliela kosmētika, pretapdeguma krēms, pretinsektu ziede un daži medikamenti (izceltos gandrīz neizmantoju).

Kā īpašs, ceļojumam speciāli veikts pirkums jāizceļ telefons ar GPS un saules bateriju lādētājs. Telefons ar kartēm ļoti, ļoti attaisnojās, jo ne reizi visā ceļā nenomaldījos un atradu riteņbraukšanai vispiemērotākos un iespējami taisnākos ceļus. Lādētājs izrādījās mazefektīvs, jo tas nespēja nodrošināt ilgstošu GPS lietojumu, bez tam, mākoņainā laikā tikpat kā nelādēja, vienlaikus tas tomēr nodrošināja pret iespējamu telefona izlādēšanos. Vēlāk atklājās, ka telefonu daudz ērtāk uzlādēt kafejnīcās un benzīntankos.

Starta ekipējums – 7,5 kg soma (tobrīd liekas pārāk smaga, bet pierāda savu lietderību visa brauciena garumā) un 1500 ml dzēriens pudelēs pie riteņa. Paša svars 83 kg (augums 187 cm).

No ceļojuma dienasgrāmatas

11. jūnijs

Piecēlos jau 6:00. Kravāju savu somu, ar grūtībām tajā ievietojot visu ceļam paredzēto. Secinu, ka esmu apaudzis ar mantu, tomēr paņemu visu. Vēl jāaizbrauc uz ZZK iegādāties rezerves kameras. Gaidot veikala atvēršanu, vēroju Jūrmalas šoseju no gājēju tilta. Tik ļoti pierastais ceļš raisa nostalģiskas pārdomas. Īstais maršruts sākās 13.00 no manas mājas. Līdz Latvijas robežai mani nolemj pavadīt riteņbraucēju kolēģis, komandas biedrs no Vienības braucieniem. Braucu viņa aizvējā, jo nepatīkams pretvējš. Lai arī minimāla, krava ir būtiski pārvietojusi velosipēda smaguma centru un šūpo riteni. Ja jāpieceļas kājās lai palielinātu ātrumu, tas sākumā liekas ārkārtīgi traucējoši. Neierastais stāvoklis apgrūtina pat braukšanu aizvējā. Bauskā ēdam pusdienas.



Pie Lietuvas robežas šķiramies, tad nometu tempu. Vakarpusē pazūd vējš, jau nedaudz aprasts ar dīvaino velosipēda izturēšanos, ripo labi. Plānoju šodien nobraukt 150 km – līdz Paņevežai. Braucu, kamēr pie pamales sāk zibeņot. Steidzīgi uzlieku telti lielā zālē pie upītes. Odu uzlidojums, bet teltī iekšā netiek. Tad sāk līt ...negaiss izrauj telts mietiņu. Lielajās brāzmās cauri telts ārējai kārtai brīžam tiek nenozīmīga migliņa, bet neko nesaslapina. Pamazām kļūst vēsāks, ap 22:00 aizmiegu. Nobraukti 148,16 km.

Jau pirmajā naktī ievēroju pamatprincipus: lai arī no rīta man būtu ritenis, nakšņoju iespējami neuzkrītošās vietās; priekšējo riteni noņemu, novietoju starp telts iekšējo un ārējo pārvalku, velosipēdu apgāžu un telts mietiņus izveru cauri pakaļējā riteņa spieķiem. Nospriežu, ka neaiztiekot mietiņus un attiecīgi, nesašūpinot telti, velosipēdu nozagt nebūs iespējams. (Metodes veiksmīgums pierādījās visā ceļojumā, kaut arī neviens nemēģināja tās efektivitāti pārbaudīt!)

12. jūnijs

Pamostos 8:00. Izgulējos labi, mitrumu nejūt. Padzēris karstu kafiju un apēdis putru, jūtos gatavs ceļam.



Izbraucu 10:15. Ir liels pretvējš, braucu lēni, daudz jādzer. Pēc 14:00 gribas ēst, tādēļ ieeju leiša krodziņā un ēdu cepelīnus. Garšīgi, bet par daudz, jo atnes lielu porciju. Klaipēdas autostrādi apbraucu pa 222. šoseju, tur pretvējš ir mazāk jūtams, ieskrienos. Visapkārt mētājas nakts vētras salauztie koki. Aiz Kauņas atpūšos Nemunas krastā, ir 19:00. JAUKI! Ap 20:30 atkal negaisa mākoņi, bet uzpilina tikai nedaudz, 21:00 līst vairāk, uzceļu telti meža ielokā aiz egles, kur izbaidu stirnu. 22:00 jau guļu, mitrums ir liels, traucē gulēt. Šodien nobraukti 153,41 km (kopā 301,57 km).

13. jūnijs

Pamostos pirms 8:00. Mitrums visu laiku. Vējš dzenā mākoņus, to ir daudz. Ir nomācies, bet nelīst. Dzeru kafiju un ēdu putru. Pašsajūta laba. Izbraucu 10:00, bažoties par laika apstākļiem. Pretvējš!!! Ātrums 20 km/h. Benzīntankā nopērku Nestea un vafeles.



Šķērsoju Polijas robežu. Sākas kalni un meži, taču tos sagaidu ar atvieglojumu, jo tie tikai slāpē pretvēju – var atkal ieskrieties! Suvalkos McDonaldā iebraucu caur Drive In pusi, pārsteidzot pārdevēju, (nospriežu, ka nebūs droši atstāt riteni laukā, kamēr iepirkšos) nopērku kafiju un Big Mac, jūtos labi un laižu tālāk. Aiz Suvalkiem pa mežu braucas lieliski. Jau Augustova, kurā pagriežos uz 61. šoseju, Rajgroda... 19:00 apmetos dažus kilometrus aiz Grajevo. Izskatās, ka uz privātas zemes, jo nopļauts un stādījumi. Lieliski! Nobraukti 162,53 km (kopā 464,1 km). Pagaidām izdodas pieturēties pie 150km/dienā plāna. Tāpat nemana no rīta nogurumu, kas liecinātu par pārpūli iepriekšējā dienā, pagaidām iet viegli un spēki tiek taupīti iespējami grūtākiem posmiem.

14. jūnijs

Naktī pavēss. Mostos ap 7:00. Dzeru kafiju, ēdu putru ar ķiploku. Jūtos labi. Vēja nav, bet ir apmācies. Izbraucu 10.05. Benzīntankā nopērku cepumus un Nestea. Pēc 2,5 km sākas lietus, nākas apstāties autobusa pieturā, jo vienubrīd liekas, ka izdosies no salīšanas izvairīties. Ir 12:05. Braucu, bet pēc laika atkal līst, turpinu braukt. Lomžas Orlenā jau izmircis ēdu divus hotdogus un dzeru kafiju. Esmu iecerējis ar roku žāvētāju zeķes dabūt sausas, tomēr šeit ir tikai papīra dvieļi, kas nav sevišķi efektīvi zeķu sausināšanai. Izskatās, ka lietus nebeigsies, šoseja slapja. Aiz Lomžas piestāju un ceļu telti lauka malā aiz priedēm. Viss slapjš, sildos teltī ar deglīti, dzeru tēju. Būs labi. Dēls atsūta īsziņā labu laika prognozi. Šodien tikai 66,65 km (kopā 530,75 km). Naktī aiz telts dzirdu poļu balsis, pabāžu ārā galvu, taču acīmredzot ieraudzījuši manu telti, tie strauji attālinās.

15. jūnijs

Naktī auksts, bet izguļos. No rīta tiešām saule! Žāvēju mantas - žūst arī! Lādēju telefonu – saules baterija lādē lēni, turklāt ir kaprīza. Par spīti visam kādas pāris "strīpiņas" nāk klāt. Dzeru kafiju ar cerīgu noskaņu. 11:00 jau braucu. Vazājas mākoņi, bet nelīst. Vienā kafejnīcā gribu paēst, bet neņem karti pretī. Serock’ā griežu uz 62. ceļu, lai apbrauktu Varšavu. Te visur tiek audzētas un lasītas zemenes. Tuvojoties vakaram sāku domāt par telts vietu, bet starp zemeņu laukiem tādu atrast nevar, jo tie tiek apsargāti. Negribas, ka mani notur par potenciālu zemeņu zagli. Mēģinu ar vienu poli sarunāt teltsvietu viņa dārzā, bet neveiksmīgi. Dabūju Statoilā hotdogu un ūdeni. Nogriežos pa 50. ceļu pāri Vislai. Te ūdens līmenis pēc lielajiem plūdiem ir nokrities, turklāt uz 50. ceļa vairs nav zemenes. Atrodu naktsvietu kādu gabalu aiz tilta, jo tuvāk pie upes vēl viss ir slapjš. Šodien 188,19 km (kopā 718,94 km).

16. jūnijs

Naktī uzlija, toties rīts ir jauks, vējš dzenā mākoņus. Rīta kafija un putra. Lādēju telefonu. Noskaņojums ir labs. Pakojos un žāvēju telti. Šodien braucas labi, jo nav pretvēja. Pirms Lodzas Orlenā uzlādēju telefonu un apēdu hotdogu, dzeru kafiju. Aiz Lodzas laižu pa 14. šoseju Vroclavas virzienā. Brauciens iegriežas pa vējam, ātrums jūtami pieaug un mani pārņem gandrīz vai eiforija. Tā pāriet, kad savā neuzmanībā uzbraucu uz kāda asuma un pārsitu aizmugurējo riepu. Nelāgi, bet sataisu. Secinu, ka nāksies riepas mainīt vietām, jo bojātajai riepai uz priekšējā riteņa labākas izredzes. Aiz Sieradz meklēju vietu nakšņošanai. Stumju riteni pa pļavā izpļautu joslu, lai uzliktu telti aiz koku pudura, no ceļa nepārskatāmā vietā. Nobraukti 179,36 km (kopā 898,30 km). Nopriecājos, ka atkal esmu iekļāvies sākotnējā kilometrāžas plānā, turklāt no rītiem nav manāms iepriekšējās dienas nogurums.

17. jūnijs

Naktī atkal auksts. No rīta pa blakus esošo kartupeļu lauku aizbrauc traktors, miglo ar Fastac, nosmird vien. Zemnieks mani nepamana. Atklāju, ka riteņa ķēdes eļļa daļēji izlijusi. Rīta kafija, putra... Uzsilst gaiss, nav mākoņu, noskaņa optimistiska! Apmainu vietām riepas, noregulēju spieķus un pedāļus. Dēls piedāvā internetā sameklēt Vroclavā velo bodi, ja nu riepa tomēr būtu jāmaina. 10:45 izbraucu uz Vroclavu. Pusdienoju McDonaldā pie Kepno. Tad griežu uz 39. šoseju, centīšos apbraukt Vroclavu gar dienvidu pusi, jo tālāk pa iesākto 14. ceļu velo braukt nedrīkst, jāmeklē apvedceļš. Pirmo reizi saduros ar situāciju, ka riteņbraucējiem slēgts ceļš, kas nav klasiska autostrāde, attiecīgi arī kartēs tas neparādās. Laiks labs, vējš un 39. šoseja arī. Pie Oderas redzamas plūdu pēdas, uzēdu sviestmaizi. Braucu caur bijušajām vācu pilsētiņām. Dīvaini skatīt vietas, kas kādreiz izcēlušās ar zināmu turību, tik nolaistā stāvoklī, pat dažām vācu nosaukumi vēl saglabājušies. Aiz Strezin meklēju telts vietu, ko atrodu kukurūzas lauka malā. Pagājusi nedēļa ceļā, liekas labi, ka 1/3 jau pieveikta. Šodien nobraukti 169,71 km (tātad, kopā 1068.01 km). Priekšā auksta nakts...

18. jūnijs

Neraugoties uz aukstumu, naktī izguļos labi. Jūtos mundrs un gatavs braukt. Neskaidrība par laika prognozi. Naktī kūko dzeguze – tik jocīgi. Rīta kafija, putra. Ja laiks atļaus, tad šodien jau iebraukšu Čehijā. Izbraucu 9:45. Pamazām sāk smidzināt. Benzīntankā pārlaižu lietu un lādēju telefonu – vismaz lietderīgi... Mākoņi dīvaini, ceru, ka atļaus braukt!!!! Apēdu rozīnes šokolādē. Pie Lagievniki pagriežos uz E67, ceļš pamazām kļūst arvien kalnaināks, līdz nokļūstu pie Klodzko. Šeit sākas pirmie nopietnākie kalni. Grūti! Kāpumi ir stāvi, konkrēti izbesī un izsūc spēku! Vismaz sākums kalnos ir smags. It kā skaistas ainavas, bet saguruma dēļ nevar novērtēt. Sczytno sāk līt, iebraucu vietējā autobusu būdā. Vietējie jaunieši arī te ietusē. Dēls ziņo, ka kalni drīz beigsies un pauž pārsteigumu, ka esmu tiem jau tikpat kā pāri. Tas iedvesmo! Lietus piestāj. Pagaidu lai vēl nedaudz apžūst! Vismaz atvilku elpu. Pirms robežas vēl karstā sviestmaize ar Lipton tēju. Un tad nobrauciens!!! – 55-60 km/h tikai ripojot! Un kilometriem! Latvijā kas tāds nav iedomājams. Jāatzīst, kaut salijušam no šāda nobrauciena kļūst vēsi, tas ir to vērts!



Naktsmītne jau Čehijā. Vazājas aizdomīgi mākoņi. Ieraugu piemērotu vietu naktsmītnei, izbaidu stirnu. 20:00 ceļu telti zem plūmju kokiem. Blakus arī gigantiski ķiršu koki! Naktī līst. Nobraukti 114,91 km (kopā 1182,92 km).

19. jūnijs

7:30 – daudz mākoņu līdz pat 9:00..., tad parādās saule un optimisms. Kafija, putra. Izbraucu 11:30 Prāgas virzienā. 12:00 benzīntankā bagete un kafija. Jauki! Vējš pūš no sāniem, dzenā mākoņus, saule arī pa vidu. Kopumā laiks ir jauks, pašsajūta arī laba, kaut no rīta jutos saguris. Aiz Hradec Kralove E67 kļūst par autostrādi, šis maršruts atkrīt pašsaprotami, diemžēl velosipēdiem slēgts ir arī 37. ceļš, un nākas vēlreiz mainīt maršrutu, jo drīkst braukt tikai pa mazajām šosejām. Izvēlos mazās šosejas uz dienvidiem no Prāgas un dodos rietumu virzienā, visu laiku koriģējot savu maršrutu. Vispirms uz D pa 324., tad uz R pa 2. ceļu. Tad 126. un 337., 335. ceļš. Sākumā līdzenums. Mazie celiņi ir tiešām skaisti – vienam gar ceļa malu milzīgi ķiršu koki, saēdos čerešņas kārtīgi. Parādās arī kalni... Bet ne nepārvarami. Naktsmītne aiz Sazava. Te uz 335. ceļa ir ļoti stāvs un līkumains nobrauciens. Pēc tam atkal ilgi jāminas augšā pa 110. ceļu. Bet iet ciešami! Vispirms gribu telti celt kāda lauka malā, bet tur izrādās kāds čehs no torņa vēro stirnas. Laikam mednieks. Nospriežu, ka medības neveicinās manu naktsmieru, tādēļ dodos uz priekšu. Uzceļu telti izcirtumā, kalna nogāzē starp lapeglītēm. Arī te ap telti bļaustās stirnas. Naktī vienu aizdzenu prom, jo tā mani pamodina. Nobraukti 141,69 km (kopā 1324,61 km).

20. jūnijs

Sākotnēji biju paredzējis braukt caur Šveici, taču nu dēls mani sabaida ar turienes daudzajiem kalniem un iesaka braukt caur Karlsruhe. Brīdi esmu apjucis, bet tad secinu, ka šis variants nemaz nav slikts. Precīzāku info saņemšu vakarā, pagaidām maršruts nav jāmaina. Debesis ir nomākušās, vēss. Jāsāk pakoties. Kafija, girosa maize, Twix divi gabaliņi... Izbraucu 10:30. Braucas lēni, jo kalnains. 110. ceļš mani izved uz E55 pie Benešow, kas par laimi šeit velosipēdiem braucama. No tās nogriežos uz 18. ceļa, kur jau pašā sākumā ir ceļa remonts un kāpums. Ierauju ķēdi starp zobratiem un spieķiem un izlaužu 1 spieķi!!! Mēģinu regulēt – vēl viens izlūzt, tikai ar grūtībām izdodas saregulēt lai vismaz riepa nesitas pret rāmi. Braucot krata pamatīgi. Turpinu virzīties pa 18. šoseju. Nobraucienos jābremzē, jo liekas, ka pie lielāka ātruma izjuks pakaļējais ritenis... Beidzot ceļa malā ieraugu norādes uz netālo Sedlčany pilsētiņu. Dažādas reklāmas liecina par iepirkšanās un atpūtas iespējām, tādēļ nolemju remonta darbnīcu meklēt šeit. Izbraucis pilsētiņai gandrīz cauri, atrodu velo veikalu-darbnīcu, kura gan svētdienās ir ciet. Nolemju, ka būtu labi ne tikai ritenim spieķus iegādāties un ielikt, bet arī beidzot nomazgāties, to varētu lieliski izdarīt, kamēr sagaidītu pirmdienu. Netālu pamanu jauku krodziņu, virs kura ir viesnīca. Uz manu jautājumu, vai ir iespējams pārnakšņot, čehs kritiski novērtē manu ne pirmā svaiguma paskatu, un viņa pirmais jautājums ir: "Vai jums ir nauda?" Tā kā nauda ir, tad varu ne tikai nomazgāties pats, bet arī drēbes izmazgāt, siltumā izgulēties un civilizēti paēst. Laikā kad plānoju braucienu, biju iecerējis peldēties vietējās ūdenskrātuvēs un arī drēbes tur izmazgāt, kas jūnijam šķita pašsaprotami. Diemžēl negaidīti aukstais laiks šādam plānam pārvilka svītru, tādēļ netīrība, ko radīja 10 dienas bez mazgāšanās, bet ar salīšanu uz ceļa, bija pati nepatīkamākā brauciena sastāvdaļa. Bet nu tas ir atrisināts, vismaz uz kādu laiku! Nobraukti 55,64 km (kopā 1380,25 km).

21. jūnijs

Viesnīcā pamodos 6.30, vairs nevaru iemigt. Domas tikai ap braucienu. Nākas morāli sasparoties, jo izrādās, ka civilizētie apstākļi ir mani izsituši no ierastā brauciena ritma. Izdodas. Ja no malas paskatās, nav noticis nekas tāds, kas varētu apdraudēt tālāko ceļojumu! Būs labi! Drēbes ir tīras un izžuvušas, pateicoties vakarā pieslēgtajai viesnīcas centrālapkurei! Kārtoju mantas. Dzeru kafiju un ēdu Twix. Telefons uzlādēts, maršruts precizēts. Ritenis ir salabots. 11:30 izbraucu. Nokļūstot uz šosejas, nekavējoties aizmirstas nepatīkamais piedzīvojums ar riteni, priekšā ceļš un ceļojums turpinās! Vazājas mākoņi. Pēc 20 km benzīntankā nopērku bageti un divas šokobulkas, šokolādes batoniņus un ledus tēju. Tālāk brauciens pa samērā kalnainu apvidu – daudz garu, bet ne pārāk stāvu kāpumu, un ātru nobraucienu. Tomēr iet lēnām. Ceļš iet caur Pribram un pie Rožmital Pod Tremšinem nokļūstu uz 19. šosejas, kas mani aizved uz E49 un Plzen. Iebraucot Plzen attopos uz velosipēdiem nedraudzīgā šosejas posma, taču to ātri pieveicu un nogriežoties no tā, jau esmu pilsētā, no kuras tūlīt dodos Vācijas virzienā pa 605. ceļu. Apmetos aiz Stribro. Nobraukti 141,01 km (kopā 1521,26 km).

22. jūnijs

Naktīs paliek arvien aukstāk. Pamostos ap 6:30, bet cenšos vēl gulēt. 9:00 padzeru kafiju, apēdu bageti un šokolādes batoniņus. Parādās mākoņi. Telts nežūst, jāsapako mitra. Diena rādās jauka, kad starp mākoņiem uzspīd saule.



Grūti uzbraukt kalnos, bet par to jauks nobrauciens pa romantisko 198. meža šosejiņu. Iebraucu Vācijā pa 197 ceļu, kur liels uzraksts vēsta, ka esmu uz PANEIROPAS veloceļa, drīzāk velo maršruta, jo tā arī ir vienīgā norāde par šāda maršruta eksistenci.



Dodos uz Nirnbergu pa ST2155. Laiks arvien patīkams. Vohenstrauss benzīntankā nopērku sulu un vafeles, ēdu pie baznīcas uz soliņa. Sāk vilkties negaiss. Jāmūk! Pa dažādiem maziem celiņiem nokļūstu uz B14 un 83 km pirms Nirnbergas ēdu McDonaldā hamburgeru un kafiju. Reljefs paliek līdzenāks, bet kalni tomēr bijuši grūti. Apstājos 50 km pirms Nirnbergas. Uzlieku telti nopļautas pļavas malā, cerot, ka nevienam netraucēšu. Nobraukti 125,54 km (kopā 1646,8 km).

23. jūnijs

Naktī atkal auksts, tomēr rīts pienāk ar sauli, un ātri viss apžūst. Dzeru kafiju un ēdu vafeles. Pakojos. Pievelku bagāžas skrūves. Nav mākoņu, noskaņa laba.



Izbraucu 10:00. Labs laiks. Pie Hersbruck atklājas, ka B14 tālāk riteņiem nav braucams. Izmaldos, kamēr atrodu īsto maršrutu, jo nelielu gabalu nobraucot pa neatļauto ceļu, esmu iebraucis tādā kā kabatā. Tad bulciņceptuve Henfenfeldē, ar štriceli un kolu. Nav ļaunuma bez labuma! Braucu pa ST2404 un ST2240 un kaut kādiem vēl maziem celiņiem, līdz tieku Nirnbergā. No pilsētas izbraucot pulkstenis rāda jau 15:00. Izbraucot McDonalds (kafija un šokolādes kūka). Visu laiku jāskatās pēc GPS. Cenšos saprast, kā labāk izbraukt uz Karlsruhe. Izbraukšana izrādās vienkāršāka kā iebraukšana. Izbraucu pa ST2245, un kad atkal tieku uz B14. ceļa, tas ir braucams. Pēc tam pa ST1066 un pie Schnelldorf apmetos kukurūzas lauka malā. Cenšos nedomāt par Līgo nakti Latvijā, gribas tikai labi izgulēties. Nobraukti 146,12 km (kopā 1792,92 km).

24. jūnijs

Nakts samērā silta, labi izguļos. Debesis ar daudziem maziem mākonīšiem. Šodien priekšā Lielā Grava pie Braunsbach, kura pēc dēla prognozēm varētu būt ar smagu un garu kāpumu. GPS rāda, ka tuvu Francija. Dzeru kafiju, ēdu šokolādi Twix. Silts. Braucu pa L1066, līdz Crailsheim pilsētas tirgus laukumā ieraugu sviestmaižu kiosku "Baiers Brezelkiste" – nopērku kafiju, lielo maizi ar desu; uzlieku lādēties telefonu, jo to ātri iztērē meklējot ceļus, un lādējot ar saules baterijām žēl tērēt laiku. Noskaņa laba. Ceļš uz Heilbronn pa mazajiem celiņiem gar E50/A6 autobāni tomēr ir ļoti kalnains. Dēla piesolītā Lielā Grava, kas gan nav tik briesmīga kā varēja gaidīt, Schwabisch Hall arī ielejā, un tālāk uz Heilbronn arī daudz kāpumu. Lielisks nobrauciens pa maziem celiņiem uz Heilbronn, kas atrodas ielejā! Ceļš iet caur Weinberg (ļoti skaista vieta!). Daudzi un milzīgi vīna dārzi. Pirmie! Heilbronn klāt. Sēžu un atvelku elpu. Beidzot ir pienākusi vasara. No Heilbronn izbraucu uz Karlsruhe pa B293. Jūtos saguris, atrodu sev teltsvietu pie Gemmingen, 63 km pirms Karlsruhe. Nobraukti 118 km (kopā 1910,92 km).

25. jūnijs

Telts izrādās uzcelta uz mitras un aukstas zemes, naktī atkal auksts, bet vienalga labi izguļos. Kafija, putra, šokolāde brokastīs. Noskaņa laba, uzspīd saule. Salīmēju divas kameras, kamēr žūst telts. Izbraucu 11:00. Ceļš ir diezgan kalnains. Saule arī sāk cepināt, ir ko svīst. Pēc 21 km benzīntanks. Tur kafija, sviestmaize un Lipton tēja. Atvelku elpu. Nogriežu stūri ap Karlsruhe – atkal problēmas izbraukt, bet labi vien ir, jo šoreiz pa tādiem kā veloceliņiem sanāk taisnāk. Braucu caur Ettlingen pa L562, kuras vecajā centrā ēdu zemeņu groziņu un dzeru kafiju, tālāk izbraucu uz B36. Tagad tikai jātur D virziens! Brauciens pa Reinas ieleju gar Baden Baden pa Badisches Spargelstrasse. Pa ieleju starp neskaitāmiem sparģeļu laukiem vējš pūš izcili labā virzienā, ripojas labi. Piebraucu pie upes, kur polderu sistēma, plūdu dambji, NATO rampa. Lielas baržas brauc pa Reinu. Vācieši tikai skatās, bet neviens nepeldas. Liekas, ka nedrīkst. Vismaz kājas un rokas pamērcēju. Jūtos saguris un atpūšos. Parādās negaisa mākonis, tāpēc dodos tālāk. Idilliskas vācu mazpilsētiņas ik pa gabalam. Nolemju braukt līdz Kehl un telti likt aiz Strasburgas, kaut vēls.



Pie Kehl, pārbraucot Reinu, esmu Francijā. Ilgi jābrauc caur Strasburgu, sāk krēslot. Maldos, jo atkal uzduros šosejas posmam, kas nav paredzēta velosipēdiem (D1083), un atkal esmu trāpījis tādā kā kabatā, beidzot turpat atrodu telts vietu kukurūzas lauka malā pie dzelzceļa. Rīt atradīšu īsto ceļu. Nobraukti 144,86 km (kopā jau 2055,78 km).

26. jūnijs

Nakts jocīgajā vietā izrādās jauka. Labi izguļos. Silts. Apēdu šokolādes keksu, kafiju. Noskaņojums mundrs, domas ap ceļojuma galamērķi. Atrodu D 468 ceļu. Tas ir lielisks un vijas caur bijušajām vācu mazpilsētiņām starp nu jau franču sparģeļu laukiem. Marckolsheim atrodu veikalu, kur nopērku kamambēra sieru un bageti, jogurtu un tēju. Pusdienas man zem valriekstu koka. Lieliski! Vējš labs un ripojas arī labi! Tad lavierēju pa maziem, bet skaistiem celiņiem, līdz tieku uz D83. Uz viena no tiem atrodu upīti, kur vismaz nedaudz var noskaloties. Tad Fritterie Snack paņemu aliņu un uzlieku lādēties telefonu, jo visu laiku meklējot ceļus, tas atkal draud izlādēties. Pa Francijas ceļiem un celiņiem nākas lavierēt. Pie naktsmītnes, kas uzcelta nedaudz aizaugušā izcirtumā, naktī var dzirdēt, ka tuvumā ir medības, bet uz manu pusi neviens nenāk. Labi! Nobraukti 133,12 km (kopā 2188,9 km).

27. jūnijs

Nakts ir silta, labi izguļos. Pamostos ap 8:00. Izrādās, ka tuvumā ir bijušas ne tikai medības, bet arī sirseņu midzenis. Tie laiku pa laikam pārlido telti. Nolemju, ka steidzīgi jādodas prom, jo arī saule sāk karsēt agri! Kafija un Milka šokolāde. Jūtos labi. Ap 11.00 iebraucu Belfortā. Lieli cietokšņu mūri. Diena ir īsti karsta. Sākas kalni. Ceļš D683 iet gar skaistu kalnu upi, kurā, izskatās, ka neviens nekad nepeldas. Kaut arī man šāda attieksme pret upi liekas muļķīga, nolemju ar vietējām paražām nekonfliktēt un vienkārši braucu garām, iet lēni, jo karsts un kalnains. Nav arī redzamas tādas vietas, kas peldēm būtu piemērotas. Acis visu laiku meklē ēnu, jo kāpumos samazinoties ātrumam, pazūd arī pretvējš un saulē jūtos kā uz pannas. Ieraugu ceļmalas kafejnīcu. Tā laikam ir vienīgā, kas svētdienā ir vaļā. Piestāju. Pārdevēja ir francūziete, kas saprot tikai franciski un ir pārliecināta, ka mana izvēle apēst kūku ir kāda valodas nezināšanas kļūda, bet pēc tam cenšas man izskaidrot, ka aizmirsusi angļu valodu, ko mācījusies skolā. Dīvaini! Tomēr tieku pie kafijas un Normandijas tortes gabaliņa. Nav slikti! Karstumā ko vairāk neapēstu! Beidzot sasniegta Besancon. Karstums un kalni iedzinuši manī nogurumu. Gandrīz iebraucu stabā, tādēļ nolemju piestāt un atvilkt elpu. Dzeru krodziņā kolu ar ledu. Palīdz, cerams. Izbraucu caur Besancon, un esmu uz D673 ceļa, kas iet Dole virzienā, kaut arī vienubrīd ceļš neizskatās pēc velosipēdiem domāta! 21:00 aiz Saint.Vit atrodu smuku nopļautu pļavu, blakus tai aploks ar zirgu. Ceru, ka netraucēšu. Tuvāk Dole smuku vietu var nebūt. Nobraukti 135,75 km (kopā 2324,65 km).

28. jūnijs

Pamostos 6:30 labi izgulējies. Sāk spīdēt saule, nolemju lieki nekarsēties un doties ceļā ātrāk. Sapakojos un 9:00 esmu uz ceļa. Dēls iesaka nedaudz mainīt maršrutu un braukt pa D13, lai tiktu uz N83, tad D1083. D13 ir diezgan kalnains, nav skaidrs vai varēs ar velo braukt pa N83, bet pagaidām var braukt. Redzēs, kas tālāk. Aizmugurējā riepa izlaiž gaisu. 12:00 dabūju ūdeni, vēlāk pie benzīntanka kafejnīcā izdzeru kolu, apēdu tortes gabalu un dabūju ūdeni. Karte rāda, ka D1083 tālāk būs ar nodalītām joslām, kā autostrādēm. Cenšos uzminēt vai velosipēdiem tur braukt atļauts, taču tā kā nav saskatāmas kaut cik pieņemamas alternatīvas, nolemju braukt un tad jau redzēs. Joslas tiešām nodalītas, bet ceļazīmes brīdina tikai par vienvirziena kustību. Velo kustība tomēr nav aizliegta! Seko mazā miestiņā turku kebabs uz riteņiem. Ēdu lielu kebabmaizi, dzeru Fantu un Colu. Kārtīgi pieēdos un uzlādēju telefonu. Nobraukti 133,92 km(kopā 2458,57 km).

29. jūnijs

Mana telts ir netālu no ceļa, nopļautā pļavā aiz krūmu rindas pie Beny. Nakts ir silta, no rīta ir pamatīga rasa. Kafija un Twix. Laižos pirms nav īsti karsts. Viegla dūmaka debesīs. Bourg de Bois – jauka mākslinieciska kafejnīca. Te kafija un liela siermaize. Jauki! Tālāk Liona. Liela pilsēta, caur kuru tek cauri Rhine upe. Ieraugu ko līdzīgu peldvietai pie kuras francūži sauļojas un vismaz bradā pa ūdeni. Jauki! Šeit varu noskaloties, atdzesēties un atpūsties. Izmazgāju arī cimdus. Ārā plus 32 grādi. Izbraucot parādās kāpumi. Uzņemu N7 virzienu uz Valence. Pa ceļam ļoti jauka pilsēta - Vienne ar Rhine upi pa vidu. Pievakarē, ceļam ejot caur daudzām mazām pilsētiņām, vienā ieraugu turku kebabnīcu un piestāju, lai apēstu kebabu ar kolu. Apdzīvotas vietas viena pie otras, tādēļ telti uzlieku augļu dārza malā. Nektarīni vēl kraukšķīgi, tomēr garšīgi. Nobraukti 141,83 km (kopā 2600,4 km).

30. jūnijs

Nakts ir silta, ļoti labi izguļos. Sāku rēķināt kilometrus līdz Barselonai – pārskatāmi liekas. Rīta kafija un divas 100 g šokolādes, kas vakar sakusušas. Jūtos lieliski! Taisos doties tālāk. Vēl neesmu visu sapakojis, kad parādās augļu koku miglotājs! Dabūju tempā pakoties, lai neapsmidzina!!! 8:45 esmu jau uz ceļa. Pūš lielisks ceļavējš. Liekas pat, ka ceļš iet uz leju. Ātri šķērsoju Valence un ņemu Avignon virzienu pa N7. Ceļš iet pār nelielu kalnu upīti, ūdens izskatās tīrs, un vieta piemērota peldei. Nobraucu lejā, kur neliela atteka, kā priekš manis! Izmazgāju drēbes, un pats nomazgājos. Tālāk brauciens karsts, sagribas ēst. Piestāju nelielā krodziņā, kur ēdu lielu siermaizi ar kafiju, uzpildu ūdeni. Uzlādēju telefonu. Pa ceļam vēl skaistas mazas pilsētiņas. Lielveikalā nopērku sieru, maizi, šokolādi un tēju. Sasniedzu Orange, tad izbraucu uz D976 Nimes virzienā un šķērsoju senu vīnkopju pilsētiņu Roque Maure, ko ieskauj vīna dārzi un klintis. Uzlieku telti vienīgajā brīvajā vietā - kalnā blakus autobānim. Nobraukti 162,32 km (kopā 2762,72 km).

1. jūlijs

Nakts pagājusi mierīgi. Zvēriņi, kuru alas ir man blakus lielā skaitā, mani netraucēja. Esmu labi izgulējies. Seko kafija, Brie siers un divas 100 g šokolādes. Jāizdomā, kā nostiprināt bagāžu, jo vakar salūza stiprinājuma rāmis. Rāmi izdodas salabot ar ceļmalā atrastu lentu. Dienas sākums sutīgs un nedaudz kalnains. Pa D6086 sasniedzu Nimes un pa N113, ceļam kļūstot līdzenākam, sasniedzu Montpellier. Visapkārt ļoti industriāla ainava. Migloti vīna dārzi un olīvu birzis. Ceļš tāds – nekāds. Montpellier gan ir ļoti skaista un sena pilsēta kalnā, ar šaurām ieliņām vecpilsētā. Jauka ir arī karaļu pils daļa, bet lielas un garlaicīgas priekšpilsētas. Pagriežu pa D613 uz Balaruc, kur McDonaldā dabūju Fantu un ūdeni, tālāk plānoju doties pa N112 gar lagūnu. Beidzot sasniegta Vidusjūra un liekas, ka Spānija tikpat kā ar roku aizsniedzama! Visu brauciena laiku jūras sasniegšana šķita kā tāds nozīmīgs pieturas punkts, tādēļ pārņem tāda īpaša sajūta to ieraugot. Mans pirmais vakars pie Vidusjūras pludmalē pie Sete ir brīnišķīgs. Nopeldos un nolemju palikt šeit pa nakti. Netālu nakšņo arī manis sastaptais itāļu velotūrists no Sardīnijas. Ap 25 gadus vecais Alessandro stāsta par savu ceļojumu, kā arī nākotnes plānu – ieceri ar riteni šķērsot Dienvidameriku, iemācoties valodu un tēlojot vietējo. Oriģināla ideja. Uzlieku telti un vēlreiz nopeldos, izmantoju arī pludmales dušas priekšrocības. Vakarā ar Alessandro dzeram tēju un līdz tumsai pārspriežam piedzīvojumus. Nobraukti 139,02 km (kopā 2901,74 km).

2. jūlijs

Nakts ir silta, guļu lieliski Vidusjūras viļņu šalkoņā! Ceļos ap 6.00. Dzeru kafiju, ēdu putru. Jau 8:00 varu doties ceļā, un tā arī daru, kamēr nav parādījušies pludmales apmeklētāji. Ar labu ceļavēju sākas ceļš uz Narbonne. Pa ceļam vēl lielveikals. Salāti, banāni, tēja, šokolāde. Un uz priekšu!



Uz Narbonne dodos pa D609, tā ir ļoti iespaidīga pilsēta, man patīk. Parkā ar itāli iedzeram vietējo baltvīnu – labs. Vēl daži foto pilsētas centrā un šķiramies.



Pa D6009, kas iet starp klintīm un Vidusjūras lagūnu, dodos uz Perpignon. Nelielā krodziņā kafija, sviestmaize un telefona lādēšana. Pa ceļam liekas, ka sākas Pireneji, bet tad atkal līdzenums. Tie laikam būs vēlāk. Iebraucot Perpignon atkal sarežģījumi ar šosejām, tomēr izdodas atrast piemērotu maršrutu. No pilsētas izbraucot jau kļūst redzami Pireneji, nolemju tiem piebraukt šovakar pēc iespējas tuvāk. Šosejas malā jau norādes par attālumu līdz Gerone.



Piebraucu tik tuvu, ka jau sāku braukt augšā un grūti atrast teltij vietu starp klintīm. Beigās viena pļaviņa blakus autobānim! Nobraukti 171, 23 km (kopā 3072,97 km).

3. jūlijs

Rīts pienāk jauks. Nolemju izbraukt agri, lai satiktu dēlu Gironā – pilsētā, kas atrodas 100 km pirms Barselonas. Viņš solījies man atbraukt pretī, lai abi kopīgi noriteņotu pēdējos kilometrus. Vēl joprojām bažas par Pirenejiem, nevaru saprast, cik spēka un laika tie paņems. Rīta kafija, kamambērs un šokolāde, tad – uz priekšu! Ceļš izrādās bez stāviem kāpumiem, viegli tieku uz priekšu. Skati skaisti!



Pavisam drīz - pie Spānijas robežas jau sākas nobrauciens. No plānotajām grūtībām nekas nav piedzīvots – Pirenejus pa D900/N-II šķērsot gana viegli! Pārsteidz, ka attālums līdz Gironai pēc norādēm spāņu pusē ir ap 20 km lielāks. Mani te panāk viens spānis ar COLNAGO, iesēžos viņa aizvējā. Labi! Sazinos ar dēlu, tiekamies Gironā pie dzelzceļa stacijas ap 13:00. Tad kopā uz Barselonu! Pa ceļam uz N-II vēl daži kāpumi, bet nav grūti. Kad izbraucam pie jūras, gaiss kļūst patīkamāks - vēsāks. Un tad jau Barselona. Finišs!!! Dīvaina sajūta, ka esmu izturējis... Pie dēla dzīvokļa durvīm viņa draudzene uzlikusi uzrakstu "FINIŠS". Mīļi! Tālāk var dušoties un relaksēties. Nosveros – 76,3 kg (izbraucot 83 kg). Es esot novājējis, izskats saguris, domāju, ka daļēji šādu iespaidu rada mana nenodzītā bārda. Bet man nav nekādu sliktu izjūtu, tikai neliels vispārējs nogurums un miegs nāk. Šodien nobraukti 179,35 km (pavisam kopā 3252,32 km).

Tālākajās dienās sekoja vēl daudzi interesanti kalnaini ceļojumi pa Spāniju divatā ar dēlu. Bet te jau sākas cits stāsts...

Gala secinājums: ja ļoti ko vēlies, tam pareizi gatavojies un vēl saņem atbalstu (visām dienām klātesoša telefoniska komunikācija ar savējiem), sapnis kļūst par īstenību!

Labu ceļa vēju maniem sekotājiem!!!

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]

www.adventurerace.lv sadaļā "Arhīvs" lasāmi vēl daži zināmā mērā līdzīgi, tomēr atšķirīgi dažādu ilgstošu velo ceļojumu apraksti:

● Ar velo apkārt Baltijas jūrai >>>
● Ar velosipēdu no Latvijas uz Spāniju >>>
● Trīs vīri uz velosipēdiem >>>
● Viens mēnesis Ķīnā >>>
● Āfrikas astoņtūkstošnieks jeb 8 tūkstoši km pa Āfriku uz velosipēda >>>
● Parīze – Dakāra… ar velosipēdu! >>>

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv