Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Leduskritumi Latvijā

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Arhīvs: 2003. gads, Rīga

Latvija – tik daudz skaistu, bet neredzētu vietu

Mazās un vidējās upītes un to gravas ar stāvajiem krastiem, dažādu iežu atsegumiem, no kuriem viens otrs joprojām slēpj sevī neatminētus dabas un cilvēku noslēpumus (piemēram, zīmju klintis), retiem augiem, dzīvajām radībām un neskartu, cilvēka nepiedrazotu un arī neiztīrītu vidi, ir vienas no interesantākajām neskartās dabas saliņām Latvijā.

Un zināmā mērā tas arī labi, ka informācija par tām ir skopa un atturīga, piekļūšana tām ir pašas dabas apgrūtināta, brīžiem, dažos gada laikos pat bīstama. Diemžēl jāsecina, ka to neskartums arvien vairāk tiek apdraudēts. Dabas objektiem, kas pakļauti plašai publikas piekļūšanai, nākas kļūt par šo cilvēku emociju izlādes vietu - gan garīgu, gan fizisku. Un šīs emocijas bieži vien ir ne tās labākās...

Aiz cilvēka paliek "pēdas" - sadzīves atkritumi, ugunskuru vietas, lauzti un cirsti koki, skrāpējumi smilšakmens klintīs... Diemžēl no šīs vēlmes - atstāt aiz sevis "kaut ko" nav brīvi ne mazi, vēl neapzinīgi un šajā ziņā neizglītoti cilvēki, ne arī lieli un zinoši cilvēki. Ir pat tādi, kas, dzīvojot blakus unikāliem dabas objektiem, neliekas zinis par tiem, un kas vēl ļaunāk - atļaujas izgāzt tajos savu laiku nokalpojušos priekšmetus: autoriepas, dzelzs mucas, kannas, pannas... "Vietējie". Pārlaist pār kanti visu, kas nav noderīgs saimniecībā - tas jau ir kļuvis par ieradumu! Arī sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki reizēm atļaujas būt ļoti nesaudzīgi pret šiem vienreizējiem dabas veidojumiem. Kā spilgts piemērs tam – Nurmižu gravu rezervāta Raganu katlā daudzus gadus rūsē "Būris" - metāla kostrukcija, kas tika vardarbīgi "iekadrēta" šeit mākslas filmas uzņemšanas laikā. Brīžiem šķiet, ka cilvēkam būtu jādomā vairāk nevis par to, ko viņš aiz sevis atstās, bet gan par to kā aiz sevis atstāt pēc iespējas mazāk...

Leduskritumi ir iespaidīgāki par ūdenskritumiem

Pavasaris, vasara, rudens, ziema. Ziema. Šķietams klusums visapkārt, bet ieklausoties tajā atklājas dabas cikla nepārtrauktums. Tieši ziemā šajās gravās daba veido visneiedomājamāko formu un krāsu veidojumus - leduskritumus.



Latvijā nav daudz ūdenskritumu un to augstums ir visai niecīgs. Leduskritumi ir krietni iespaidīgāki. Tie veidojas sasalstot ledū strautu ūdenim, kas līst pāri klinšu atsegumiem un gravu stāvajām nogāzēm. To augstums sasniedz vairāk kā divpadsmit trīspadsmit metrus, atsevišķu leduskritumu platums ir pat divdesmit pieci metri. Krāsas un formas ir atkarīgas no ieža, kuram pāri (vai cauri) tek ūdens un temperatūras svārstībām. Leduskritumi sāk veidoties jau līdz ar ziemas iestāšanos, bet visbiežāk lielākie un skaistākie ir ziemas beigās, kad dienās pavasarīgā saule kausē sniegus, bet naktī zemā gaisa temperatūra šo sniega strautu ūdeni atkal sasaldē, pārvēršot to par dažādu nokrāsu lāstekām - ledus stalaktītiem, stalagnītiem un stalagmītiem. Šie dabas radītie mākslas darbi ir nepārtrauktā veidošanās procesā, katru dienu tie ir savādāki, katru ziemu tie ir savādāki.

Alpīnistu paradīze - vienīgā dabas atvēlētā kāpšanas vieta Latvijā

Cilvēka klātbūtne mazo un vidējo upju gravās ir visai reta, it sevišķi ziemā. Bet tieši šajā laikā šeit sastopami dīvaini ekipēti cilvēki - alpīnisti. Leduskāpšana ir viena no alpīnisma neatņemamām sastāvdaļām, tāpat kā daudzveidīgā (runājot par reljefu) un tehniskā ekipējuma pielietošanā tik dažādā klinšu kāpšana un it kā vienkāršā, bet tajā pašā laikā tik bīstamā, sniega nogāžu pārvarēšana. Leduskāpšana ir viena no retajām kāpšanas formām, ar kuru var nodarboties ne reizi pat nebraucot uz "lielajiem" kalniem, tepat Latvijā, kā arī uzturēt sevi gan fiziskā, gan tehniskā "formā" sagatavojoties nopietniem kalnu maršrutiem.



Latvijā sastopamie leduskritumi pēc savas formas daudzveidības sniedz ne visai plašas, tomēr gluži pietiekošas iespējas kāpējiem. Atsevišķu leduskritumu augstums ļoti retos, ideālu apstākļu ledus veidošanās gados ir pat līdz 19 metriem (Dzilnas iezis)! To platums mērojams vairākos desmitos metru (Vizuļu iezis) un biezums ir no nepilna centimetra līdz pat vairākiem metriem (tas atkarīgs no pāri leduskritumam plūstošā ūdens intensitātes, sala un atkušņu biežuma). Arī ledus struktūra mainās atkarībā no dažādiem apstākļiem - aukstumā tas ir trausls, lūstošs, iestājoties atkusnim tas kļūst "mīksts" un līdz ar to vietām ne visai drošs, uz leduskrituma veidojas strautiņi, kas kāpēju kārtīgi var saslapināt. Vietām ledū sastopami tur iesaluši koki, akmeņi vai smilšakmens ieža atlūzas, tukšumi, arī sniega slāņi, kas apgrūtina leduscirtņa un dzelkšņu ieciršanu ledū.

Kāpšana visbiežāk notiek ar augšējo drošināšanu (t.i. drošināšanas virve tiek stiprināta pie virs leduskrituma augošajiem kokiem, vai arī pie ledū ieskrūvētajiem ledus āķiem), vai arī vispār bez drošināšanas (ledus "bolderings" - kāpšana kāpēja fiziskajām, tehniskajām un psiholoģiskajām spējām atbilstošā augstumā, rēķinoties ar to, ka kritiens pat no pāris metru augstuma var izraisīt nopietnas problēmas kāpēja veselībai!). Šāda kāpšana nenodara nekādu ļaunumu smilšakmens iezim!

Pēdas - tikai sniegā un sevī

Viena no nopietnākajām problēmām, ar kurām nākas sastapties leduskāpējiem Latvijā, ir dabas aizsardzība, jo lielākā daļa no kāpšanai piemērotajiem apzinātajiem leduskritumiem atrodas aizsargājamās dabas teritorijās. Un tāpēc, izmantojot šo izdevību, gribas lūgt visiem, kas nodarbojas ar leduskāpšanu - esiet saudzīgi pret vietu, kurā Jūs atrodaties, neatstājiet aiz sevis sadzīves atkritumu kalnu, saudzējiet smilšakmens un dolomīta iežus, augus un kokus, zemsedzi (it īpaši tas attiecas uz ugunskuru kurināšanu!), dzīvniekus un putnus (varbūt aiz leduskrituma alā ziemo kāds sikspārnis.), kā arī sevi un citus kāpšanas biedrus. Rūpes par Jūsu drošību ir Jūsu pienākums!



Kāpšanai jāatraisa kāpējā pozitīvas emocijas, pārliecību par viņa varēšanu un uzdrīkstēšanos. Vienīgās pēdas, kas kāpējam aiz sevis jāatstāj - tikai sniegā, ledū un pašam sevī!

[FORUMA TĒMA]


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv