Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Rudens sajūtas jūrā

Teksts: Roberts Rubenis
Foto: Roberts Rubenis, Juris Zakrevskis, Ģirts Arājs
2010. gada septembris, Rīga

Šis būs neliels pastāsts par to, kā mums gāja Demo braucienā pa jūru: no 10 – 12. septembrim, kad daudzviet jau sāk krāsoties lapas un cilvēki arvien vairāk lien migās jūtot rudeni, 16 cilvēki devās Kurzemes ziemeļu piekrastes virzienā, lai divas dienas pavadītu uz ūdens.

Reklāma:


Viss sākās šovasar, kad Sense of Team komanda devās spēka braucienā šķērsojot Irbes šaurumu uz Sāremā. Īsi pēc tam es devos uz Kihnu salu Igaunijā apgūt drošības un glābšanas iemaņas braukšanai pa jūru ar jūras kajakiem. Igauņiem šajā jomā situācija pavisam savādāka, ko arī parādīja seminārs. Tajā kopā ar somu vadošajiem instruktoriem bija ap 45 dalībnieki no Igaunijas un 5 latvieši.

To visu sasmēlies vēlējos izstāstīt un parādīt arī kādam citam. Un viss nu rezultējās iepriekšējā nedēļas nogalē, kad pa Irbes upi un jūru brauca 13 laivas.

Lūk, nedaudz par to, kā mums gāja.

Kamēr sabraucām apmetnes vietā – Campo atpūtas vieta pie Irbes upes blakus bijušā šaursliežu dzelzceļa tilta vietai – ir jau tumšs. Ierodoties Mārtiņš ar Ieva iekūruši ugunskuru, kas naksnīgajā melnumā liekas neatsverama viesmīlība. Vakars drusku ievelkas sarunās un vakariņās, un tā jau laikam tas arī parasti notiek.



Kopējais plāns ir svētdienas pēcpusdienā nonākt līdz Kolkas ragam. Distance no Irbes ietekas līdz ragam gaisa līnijā sanāk tieši 30 km. It kā šķiet, ka nekas daudz, tomēr ar jūru nekad neko nevar zināt. Iepriekš prognozes solīja iespējamus viļņus līdz metram, kas priekš mums būtu ļoti nopietni apstākļi, lai izsvērtu vai vispār jūrā degunu rādīt.

Sestdienas rīts pienāk gana mierīgs. Šķiet ir nedaudz lijis, tomēr nekas neliecina par lielu vēju, kas nomierina prātu. Ar Juri veicam auto pārdzīšanas akciju uz Kolku, kur viņa busu atstājam pie vietēja Koļas (Nikolaja), kas dzīvo pie baznīcas. Pārsteidza, ka nav ne mazāku ierunu, kādēļ viņa pagalmā, pie privātmājas logiem nevarētu atstāt mašīnu. Juris parāda, kur noslēpj atslēgas. Ja nu kas, tad Koļa zinās, kur tās meklēt. Uzticamies.



Rītu pavadām tur pat pa Irbes upi. Lai iepazītos ar laivām sākam ar pašiem pamatiem, kādas tās ir un ar ko atšķiras. Apskatam kā pielāgot laivu savam augumam, kā tajā pareizi iekāpt un izkāpt. Un tad tik nonākam līdz ūdenim. Visu pirms jau nepieciešams iemācīties laivu vadīt, lai tā iet kur mēs vēlamies, nevis kur tā vēlas.

Pienāk kārta arī apgāzties. Un ielīst laivā atpakaļ. Tās ir prasmes, kas dod neatsveramu drošības sajūtu jūrā. Tu jau zini, kas notiek, kad esi ar galvu uz leju, kā no laivas izlīst un ko darīt lai tiktu atpakaļ. Ūdens dzestrs, tomēr ir aktīvisti, kas pat pacenšas gāzties tajā divas reizes!



Dodamies atpakaļ uz nometni. Paēst pusdienas un sakrāmēt laivas. Viss pa īstam, jāņem līdz viss nepieciešamais lai nakšņotu ārā, pagatavotu sev ēst. Tāda mini ekspedīcija, kur visam jābūt saliktam laivās. Jāņem vērā, ka mums ir divas sit on top tipa laivas, kurās mantas ielikt nevar. Līdz ar ko arī sanāk neizbēgama kooperēšanās.

Tālākais jau pēc labākajiem priekšrakstiem. Mirkļi, kad izbrauc uz jūras un redzi sev apkārt citas laivas, citas mirdzošas acis – tie iedvesmo. Aiz mums parādās milzīgs mākonis ar kontrastējošiem saules stariem un pārņem sajūta, ka tas ko redzu ir no kāda smalka outdoor ekipējuma kataloga vāka.



Ik pa mirklim taisām pauzes visi sabraucot kopā. Jūrā iebraucām 16os pēcpusdienā un nolemjam, ka turpināsim airēt pāris stundas līdz kādiem pus astoņiem. Ir neliels krasta vējš un vilnis no muguras, kas rada labvēlīgu ātrumu. Pie krasta var manīt vīrus, kas salikuši pīckas mērķē uz butēm. Mums tomēr cits virziens.



Vakars noslēdzas nedaudz aiz Mazirbes ar brīnišķīgu saulrietu krastā. Esam noairējuši ~15 km un jūtamies lepni. Aizmugures vilnis mums palīdz attīstīt cienājamu ātrumu. Savelkam laivas pie pirmajām kāpām un izveidojam naktsmītni. Uz prīmusiem pagatavotas vakariņas, sarunas un salds miegs.



Nākamās dienas rīts pienāk ātrāk, nekā gaidīju. Mostoties dzirdu meitenes jau rosāmies gar brokastu katliem. Daudziem šis sanāk – "No gultiņas cēlies, pie galdiņa vēlies" rīts. Īsi pirms 10tiem jau esam kaijas (airu) gatavībā liedagā. Mani fascinē šīs grupas augstās mobilizācijas spējas!



Arī otrajā dienā laika apstākļi līdzīgi. Vienīgi vilnis drusku lielāks un vējelis stiprāks. Un gandrīz katrs airētājs vienreiz svētdienas laikā atzina, ka viņam nepārprotami vilka uz krastu. Hm…

Ik pa mirklim uznāk lietus mākoņi un samazina redzamību. Līdz ko sākam pauzēt un samazināt airēšanas tempu, sāk palikt manāmi vēss. Pēc pāris stundu airēšanas kāds pamana nelielu "puļķīti" miglainajos mākoņos un secinām, ka ir redzama Kolkas bāka. Arī mežs tālumā beidzās diezgan krasi – Kolkas rags. Dažam redzamais mērķis raisa papildus motivāciju airēt, citu tas dzen izmisumā, jo nemaz tik ātri netuvinās.

Un tad pienāk tas mirklis, kad nelielu viļņu vadīti tiekam nesti krastā. Var sajust pat nelielas sērfošanas pazīmes. Izkāpjot no laivas vispirms iekustinām stīvās kājas un tikai pēc tam sākam apjaust, kas notiek. Esam noairējuši līdz Kolkas ragam, sākumā tik šķietami neaizsniedzamo distanci.



Kamēr puiši brauc pēc auto, meitenes sagatavo pusdien/vakariņas. Patīkams nogurums un gandarījums vērojams praktiski visu dalībnieku acīs. Šķiet, ka ar distanci esam trāpījuši vajadzīgajā 10niekā. Vienīgi pati bāka paliek kā izaicinājums nākamajai reizei. Atgriezīsimies šeit citos apstākļos jau jūtoties daudz drošāk jūrā. Patīkama apziņa.



Dažu dalībnieku pārdomas pēc programmas:

"Uz turieni devos ar patīkami baisām sajūtām, jo ar kajakiem iepriekš nebiju laivojusi, kur nu vēl jūrā un aukstumā, bet zināju, ka iegūšu visādas jaunas iemaņas, sajūtas un pieredzes. Izlīst no vēkšpēdus apmesta kajaka, sadarboties ar iepriekš nesatiktiem cilvēkiem, priecāties sajust viņu laivu sānus, rūpēties un cīnīties par sevi un citiem.
Atgriezos spēcīgāka un laimīgāka.
Un zinu, ka kādreiz ar jūras kajaku apbraukšu Kolkas bāku :)"

Lauma Zilgalve

"Sirsnīgs, ķermeni un garu atbrīvojošs pasākums, kurā baudāms ir gan process, gan pēcsajūtas. Paldies!"

Marta Veinberga



"Ar ticību meteorologu solītai atvasarai un bažām par auksts un slapjš kombināciju sākās brīnišķīga nedēļas nogale. Tagad zinu, ka atrasties apgāztā laivā ar galvu ūdenī nav tik traki kā izskatās. Zinu, ka divatā jūras kajaku ir pieradināt vieglāk. Un mākoņiem IR zelta maliņa, un zvejnieki jūrā dodas ne tikai dēļ loma. Bija sirdssilti un gribējās smaidīt pat tad, kad aukstums jau līda aiz apkakles, smaidīt par lielisko 16nieku, kur ikviens ir gatavs sniegt palīdzīgu airi.
Nedēļas nogale, kurā domās atgriezties vēl un vēl. :)
PALDIES VISIEM!
p.s. bet tie odi!! =)"

Ieva Sīmane

"Ļoti vērtīgs likās glābšanas treniņš, kaut arī ar airēšanas tehniku biju pazīstama jau iepriekš, vienmēr der atkārtot kā izķeksēt biedru no ūdens ja gadījies apgāzties.
Kārtējo reizi pārliecinājos, ka ar pareizo motivāciju pilnīgi savā starpā nepazīstamu cilvēku kolektīvs var būt tikpat vienots kā labu draugu pulciņš.
Kaut arī laika apstākļi nelutināja, ir liels prieks par noairētajiem km, par brīnišķīgajiem dabas skatiem un jauko atmosfēru."

Agnese Plociņa

"Bija grūti atgriezties pirmdienā, tāda viegla eiforija un brīvības sajūta pēc kajaku dienām. Likās, tik daudz, kas izdarīts un piepildīts.
Man pieteikšanās sanāca dikti spontāna, jo tik ļoti gribējās izbaudīt jūras plašumu un airēšanu; esmu no tiem cilvēkiem, kam "jūras kajaki garāžā nemētājas", bet acīs uguntiņa deg un tā gribas visu pamēģināt. Līdz ar to bija apzināts izaicinājums pārbaudīt sevi fiziski, savu izturību un spēku, kas arī izdevās, patiecoties lieliski pārdomātam maršrutam, praktiskam un morālam atbalstam no komandas puses - nosalst nenosalu, airēt airēju, muskuļi nesāpēja un zobenzivis laivu neapgāza, līdz pensijai "eskimoss" jāiemācās =)
Otrs izaicinājums, kas patiesībā pat sniedza lielāka gandarījuma sajūtu svētdienas vakarā, nekā pirmais, radās diskusijā par ēdiena organizēšanu (Giga cepums par ideju, kā sapazīstināt komandu) - pēkšņi salikās, ka visi ir nenormāli profesionālie outdoristi, tikai es tāda balto cimdu meitene un parādījās bažas - es nevienu nepazīstu, man nav nekā kopīga, kurā teltī es gulēšu, kā es iederēšos u.t.t. BET šīs bažas pagaisa līdz ar pirmo vakaru, pareizāk sakot, jau ar turpceļu- jo likās tik organiska cilvēku sapazīšanās, kuriem nav kopīgas sociālās pagātnes/tagadnes, bet ir kopīgs mērķis. Piedzīvojums. Tā laikam ir Roberta stāstītā iziešana no sava komforta loka - savas kompānijas, vides, ritma, un riskēt būt vairāk kā divas dienas kopā ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem (16 nav mazs skaitlis), apstākļos, kas ir vēl jo vairāk neierasti. Bet tas ir tā vērts. Iesaku. Bija komandas sajūta, nebija savējo/nesavējo- mega pozitīvi uzlādētā atmosfēra un saskarsme citam ar citu. Kopīgs mirklis un darbības - sajūta, kad likt soli uz priekšu un kad atkāpties. Tā forši un viegli. Piecas zvaigznes vadītājiem. Grrrr."

Liene Bērze




Pēcvārds, par "kopā būšanu" un "sadarbības kultūru":

Šī kārtējo reizi bija iespēja pārliecināties par kopā darīšanas spēku. Ir tik daudz vieglāk šādas lietas darīt grupā! Un reizē arī izaicinošāk. Tāpat kā ikdienā. Ir tik daudz vieglāk dzīvot ar draugiem, ar ģimeni, darīt darbu ar kolēģiem, tomēr tas viss prasa kopā būšanas māku. Šajā jūras braukšanā, šajos ne vienmēr mīlīgajos apstākļos varēju to katrs sevī lieliski varēja norestartēt! Mēs ticam sadarbības kultūrai.

Sense Of Team komandas blogs: senseofteam.wordpress.com

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

www.adventurerace.lv sadaļā "Arhīvs" atrodama vēl plaša informācija par laivošanu jūrā, pa piekrasti un uz Kolkas bāku:

● Ar SOTiem uz Kolku >>>
● Pieredze nāk brēkdama jeb "Adrenalīns "atlaiž" tikai pēc stundas..." >>>
● No Vidzemes uz Kurzemi... caur Roņu salu >>>
● Latvijas vienīgās (jūras) salas gūstā >>>
● Viena diena var būt vairāk kā visa sezona >>>
● Krāčūdeni meklējot >>>
● Desmit dienas jūrā >>>



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv