Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
Robs "projekta" kartē

Autors: Roberts Krastiņš
Foto no autora privātā arhīva
2010. gada augusts, Rīga

Šis ir turpinājums projekta "Jūra" īstenošanai ar galējo mērķi noiet visu Latvijas jūras robežu. Posmu Saulkrasti - Ragaciems jau pārējie biedri no ZVOC (Ziemeļvidzemes orientēšanās centra) bija pieveikuši pirms trijiem gadiem, tomēr tai reizē, kad viņi gāja man nebija iespēja pievienoties. Tad nu projektā bija palicis robs. To robu jau sen gribējās aizpildīt...

Jau iepriekš šeit parādījās raksts par pārgājienu "Holandes lapsas pēdās", nu pienācis laiks nākošajam posmam. Otrdienā (22.06.) ieliku kādā plaši pazīstamā soc. portālā saucienu pēc kompānijas, lai jau sestdien ietu divu dienu pārgājienā. Protams, daudzi sūdzējās, ka arī labprāt pievienotos, vien kādā citā datumā, jo šis piedāvājums nāk par vēlu. Bet tur jau tā visa būtība – spontānums! Kā vienīgais kļūt par manu ceļabiedru piekrita Mārtiņš T. Ar viņu tad arī kopīgi jau piektdienas vakarā devāmies uz Rīgu. Pa ceļam paņemot arī dažus geocachus (arī dažus nepaņemot...). Iegājām arī ierastajā Rimi un sapirkām paiku.

Sestdien jau plkst. 7:20 esam vilcienā un dodamies uz Saulkrastiem. No turienes arī plkst. 8:30 sākam savu ceļu. Sākām ar diezgan veiksmīgu tikšanu līdz jūrai ("Uz kuru pusi jūra?" - "Nezinu!" - "Ejam tur?" - "Ok!"). Šeit uzreiz arī pirmās dienas teiciens, kurš tika diezgan bieži atkārtots:
"Būtu mums karte, varētu apskatīties, kur jāiet!" - "Jā, žēl, ka mums nav kartes!"

Jāpiemin, ka man bija līdzi telefons ar GPS, kurā ir arī Latvijas karte, tomēr izdomājām, ka tā nebūs interesanti, tāpēc nolēmām to neizmantot...



Sākumā nedaudz nepatīkams segums zem kājām: irdenas smiltis, kas jau pašā sākumā ļauj piebērt kurpes. Arī pirmā upe nav ilgi jāgaida un jau pirmā brišana ir klāt. Lai tiktu pāri Pēterupei, jau jāvelk basas kājas. Tā nu mēs tur cīnījāmies ar fantastiskajiem laikapstākļiem (silto saulīti, bezvēju un zilajām debesīm) un raitā solītī kustējām uz priekšu. Ritmiņš strādāja pavisam labi. 50 minūtes ejam - 10 minūtes pauzīte.



Tikmēr klāt arī dienas pirmais aplauziens. Lilastes upe. Izskatās, ka ir nedaudz par dziļu, lai pārbristu, tāpēc iesim meklēt tiltu. Pa ceļam satiekam krievu makšķernieku, kurš pa gabalu kaut ko pasaka, bet tā arī nesaprotam vai var te kaut kur tikt pāri. Brienam gar krastu pa brikšņiem, līdz atduramies pret zīmīti: "Privātīpašums". Labais! Ejam atpakaļ, atkal velkam basas kājas un bridīsim vien pāri. Nu tā knapi, knapi izsprukām bez šortu slapināšanas. Peldēties īsti vēl nebija kāre, jo diena vēl nebija tik ļoti iekarsusi.



Turpinām tik' savā raitajā solītī soļot ik pa laikam pabrīnoties par cilvēkiem un visu ko citu. Brīžiem nākas iet gar pašu jūras malu, kur ir izveidojies neliels slīpums, tas nedaudz kaitina, bet ir paciešams. Pa to laiku klāt arī Gauja. Tai gan bijām izlēmuši iet apkārt caur Carnikavu. Noejot nost no pludmales pēkšņi uznāk tāds neliels "besītis" un iešanas ātrums krietni vien krītas. Arī karstums iestājies diezgan pamatīgs. Tiekam līdz dzelzceļa tiltam, kur mums sagatavots pārsteigums. Pēc Mārtiņa vārdiem "Negribētu būt uz šī tilta, kad te brauc pāri vilciens", saprotam, ka tik tiešām pretī brauc vilciens. Veikli ieskrienam "saliņā" tilta malā, kur arī palaižam garām vilcienu. Tīri interesantas sajūtas...



Tālāk jau saldējums Carnikavas centrā un kārtējais mēģinājums trāpīt uz jūru, jo kartes taču redz mums nav... Svelme pludmalē pieņēmusies spēkā un nu jau liekas, ka ejam pa tuksnesi. Kārtīgi cepoties ātrums nebūt nav no tiem lielākajiem. Kaut kā tomēr jau kustamies uz priekšu un uz vietas arī gluži nestāvam. Tikmēr klāt arī otrais pirmās dienas teiciens:
"Tie ir koki vai cilvēki!?"

Tā Mārtiņš par cilvēku bariem pludmalē, kurus var attālināti sajaukt arī ar kokiem... Cilvēki patiešām bija ka biezs un brīžiem īsti nevarēja saprast, kā tiem cilvēkiem var patikt uzturēties pludmalē, kurā īsti nav pat kur apgriezties neiebakstot kādam citam.



Ejot gar Vecāķiem pēkšņi mākonis pieiet priekšā saulei un paliek ļoti patīkami vēss. Pēc brītiņa arī "ieslēdzas" vējš. Es pat teiktu - diezgan cienījams vējš, pat varētu mēģināt arī kaitot… Tā nu mēs cīnoties ar vēju un nu jau nedaudz piedzītajām kājām turpinām ceļu un pievārējam pēdējos kilometrus līdz Daugavai. Tā ir arī sasniegta un atliek vien tikt līdz mikriņam un varam nokristīt šo posmu par pieveiktu.



Noieti ~44 km, ar kopējo pavadīto laiku pludmalē/ceļā 9 stundas (no kurām kopā ~1h30min pauzēs) ar vidējo ātrumu ~10 min/km jeb ~6 km/h…

Vakarā "uzšmorējām" lieliskas vakariņas un gulēt devāmies ar dalītām jūtām, jo nogurums bija krietni manāms un arī pēdējos kilometros bija pieteicies mans ceļgals, kuram tomēr ne pārāk patika šī pastaiga gar jūras krastu.

No rīta ceļoties izvēle starp iešanu un palikšanu mājās vēl bija 50 uz 50, jo ceļgals tiešām negribēja atkal "vilkties" pa to pludmali, tomēr tika pieņemts lēmums, ka jāpamēģina jau ir un jau plkst. 7:30 esam Lielupē un sākam jau otrās dienas pārgājienu. Laiks atkal lielisks. Tiesa gan vienādojumā "saule, zilas debesis un bezvējš", bezvēju ir nomainījis neliels vējiņš, tāpēc iet sākam ar jakām mugurā.



Tomēr ar to iešanas sparu ir tā kā ir. Šoreiz tīri labi piekopu paņēmienu "mind over matter" un veiksmīgi atslēdzu ceļgala pretenzijas ierastajām kustībām. Tomēr pēc sajūtām liekas, ka temps salīdzinājumā ar pirmo dienu ir krietni krities un lēnām tomēr stabili kustamies uz priekšu jau ierastajā ritmiņā "50 un 10". Šoreiz gan laiks tik ātri uz priekšu neiet un pauzītes jau pat ir jāgaida. Toties ar segumu zem kājām problēmas nav un arī vairs nav jāiet pa slīpumu. Cilvēki rīta agrumā arī nav diez ko daudz, bet dienai iesilstot atkal jau visa pludmale pārpildīta ar dažnedažādiem saules ķērājiem. Tā nu mēs tur cīnījāmies kilometrs pēc kilometra, stunda pie stundas un tas rags jau vairs neizskatās tik neaizsniedzami tālu kā no rīta. Karstuma vilnis arī šoreiz izpalika, jo visu laiku pūta patīkami dzestrs jūras vējiņš. Vienā brīdī gan tomēr tika ieslēgts arī telefona GPS, lai saprastu cik tad īsti tālu mums ir jāiet. Līdz ragam pa taisno bija atlikuši 16 kilometri. Pa krastu kādu gabaliņu vairāk, jo tas meta līkumu. Nekas traks jau tas nemaz arī nebija un sapratām, ka ir tik jāiet un tā arī darījām. Turpinot ierasto ritmiņu gāzām tik uz priekšu. Nebija ne vakars iestājies, kā Ragaciems jau klāt.



Tiekam līdz autobusa pieturai un saprotam, ka kājām tomēr šīs izdarības nav pārāk patikušas, jo tās liek par sevi īpaši manīt. Apēdam pēdējās siera/desu maizes un tikmēr autobuss jau klāt.



Tā nu arī visnotaļ veiksmīgi noslēdzas mūsu nelielais piedzīvojums nedēļas nogalē. Otrajā dienā noieti ~30 km ar kopējo laiku 6 stundas, no kurām pauzēs ~1 h tādējādi atkal tomēr izrādās vidējais ātrums ir bijis tīri pieklājīgs- ~10 min/km (6 km/h)…

Kopējais iespaids, protams, pozitīvs. Pavisam noieti 74 km. Iecepināti diezgan skaisti iedeguma veidojumi uz ķermeņa... Pa ceļam redzēts ļoti daudz kas interesants (vietas, lietas, cilvēki, putni) un tas patiešām bija tā vērts. Paldies Mārtiņam par kompānijas sastādīšanu!


Šobrīd mans projekts "Jūra" izskatās šādi...

Tālāk nedaudz skolas lietas un klāt ir arī nākošā brīvā diena. Tiek īstenots kāds ilgi lolots "projekts". Tā galvenais mērķis - pārpeldēt Daugavu. No mola uz molu. (Zināmā mērā – savienojot iepriekš staigātos piekrastes posmus.) Daudzi, kuriem izstāstu par savu ideju kārtējo reizi nodēvē mani par ķertu un pašnāvniecisku, tomēr pašam ir pārliecība, ka nekas pārlieku traks taču tur nav.

Tikai jau dodoties ar autobusu līdz Mangaļsalai, sāku arī pats nedaudz pārdomāt savas idejas drošumu un iezagās pavisam neliels stresiņš. Izkāpjot no autobusa un ejot līdz molam nelielo posmu caur mežu ausīs skanot lieliskai mūzikai paķēru tiešām fantastiskas sajūtas. Vienlaicīgi nedaudz jūtot adrenalīna pieplūdumu, ko ķermenis raisa, zinot, kas to sagaida un tai pašā laikā galvā pārcilājot visus iespējamos iznākumus. Lieliskas sajūtas nudien. Kad esmu nonācis līdz molam, ieslēdzu GPS "trackeri" telefonā (to var skatīt sportstracker.nokia.com lapā). Šī bija mana apdrošināšana, jo biju ieslēdzis dzīvo straumēšanu (live stream) un sarunājis ar draugiem, ka ja nu punktiņš pēkšņi sāk kustēties uz jūras pusi vai pazūd pavisam tad jādomā, ka kaut kas nav labi.

Uzejot uz mola lieliskās sajūtas izplēn un ieslēdzas pavisam cita domāšana. Viss jāizdara pareizi un nekādu problēmu nebūs. Tā arī tiek darīts. Aizeju līdz iepriekš nopētītajai vietai, kurā varēšu tikt ūdenī, uzģērbju hidrotērpu un pleznas. Salieku visas pārējās mantas ūdensdrošos maisos, kurus ielieku somā. Soma darbosies kā glābšanas veste...

Tieši brīdī, kad esmu gatavs līst ūdenī no ostas ārā brauc veseli četri kuģi. Nākas nedaudz uzgaidīt. Kuģi ir aizbraukuši un ir mana izdevība īstenot sen loloto ieceri. Nedaudz pacīnos ar mola akmeņiem un esmu jau peldus. Saprotu, ka tomēr soma mazliet traucē, jo nevaru peldēt nekā citādi kā uz vēdera. Tomēr uz priekšu kustos raiti. Arī nevienu kuģi tuvumā nemana. Vislielākais bieds - upes straume arī praktiski nav nekāda. Tāpat arī vēja un viļņu nav. Viss ir lieliski! Turpinu tikai cītīgi kustināt kājeles.

Kad biju ticis aptuveni līdz 2/3 no attāluma, pamanīju, ka viens no kuģiem grib tikt atpakaļ ostā. Tai pašā laikā arī pati Daugava sasparojās, jo sākās spēcīgāka straume (visstiprāk tā plūda tieši gar pašu Rietumu molu). Bija tīri jautras beigas, bet tieši brīdī, kad izlīdu no ūdens, kuģa saceltie viļņi pret akmeņiem trieca lielu ūdens daudzumu, kurā par laimi es vairs neatrados iekšā.

Atkal pārģērbos. Nopriecājos par iegūtā adrenalīna devu un devos pieveikt atlikušo daļu projektam "Jūra": Daugava - Lielupe. Saule atkal traki karsēja un nežēloja manu degunu, kuram beigu beigās nedēļas laikā nācās nomainīt četras ādas kārtas, jo pretapdegumu krēmu tā arī neatcerējos nopirkt. Biju arī ieplānojis pārpeldēt Lielupi, tomēr laika trūkuma dēļ nācās meklēt autobusa pieturu jau Bolderājā (kas izdevās brīnumaini veikli trāpot tieši uz autobusa, kas iet reizi pusstundā). Citu reizi...

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv