Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Ar velo pa Igaunijas salām

Autors: Agris Saule
Foto: Agris Saule
2010. gada jūnijs, Rīga

Ar velo: Pērnava – Hapsala – Hiumā sala – Sāremā sala – Muhu sala – Virtsu - Pērnava

Ceļojums bija pagalam negaidīts un plānots piecus gadus vienlaicīgi. Šo to biju pačekojis un pat izprintējis jau gadus atpakaļ, bet nebiju spējis saorganizēties, līdz Draugiem.lv domubiedros "Velotūrisms" Dzintars to sāka organizēt. Nu jau izrādījās, ka manis saglabātie materiāli ir stipri novecojuši - tur minētie grants ceļi jau sen kā ieguvuši asfalta "drēbes", un pat vēl esošie grantētie ceļi bija varen' gludi! Tas laikam tādēļ, ka tur esošās dolomīta šķembas labi blietējas un vietām pat grantētais ceļš nesa riteni labāk par dažu labu asfaltu. Tad nu mans ceļojums sākās ar Rīgas autoostu, kur zinot, ka igauņi krieviski runā nelabprāt, es tēloju, ka runāju angliski, savukārt šoferis tēloja, ka saprot. Un tēloja ļoti labprāt, jo par riteni man "noplēsa" 500 kronu (kas ir 20 Ls), un laimīgs, ka ticis pie "piķa", pat biļeti neprasīja pirkt! Par šo gadījumu es "grauzu nagus" visu ceļojumu, bet tā kā mani Pērnavā jau gaidīja Dzintars, tad traci necēlu, ka neliktu gaidīt nākošo autobusu, jo pēc kādiem tur noteikumiem, velosipēdu autobusā esot jāved "izārdītu" un iepakotu čeholā (!!!). Un varu tik minēt, kurš velotūrists tādu ņerbu vadā sev līdz?!

Pērnavā pēc tikšanās un neliela loka pa vecpilsētu, pludmali un ostu, sākam pirmās dienas maratonu uz Hāpsalu. Līdz Lihulai, kas ir pusceļš, ceļš lielākoties ved kalnā, tālāk no kalna lejā. Vējš negants, pie kam pūš tieši sejā. Dzintars zināja teikt, ka tas ir Ziemeļu vējš, un tas ilgi nebūšot, un viņam bija taisnība – kad pagriezāmies uz Rietumiem, turp pagriezās arī vējš. Šeit jāpiezīmē, ka pretvējš mūs pavadīja visu ceļu, no kurienes arī radās apjausma, ka Igauņu vējam piemīt intelekts! Pat vējš Igaunijā ir labāks! ;) Lihulā viegls launags, dažas bildes pie muižas un baznīcas, kurai jumta jau sen kā nav, bet durvis liecina, ka baznīca reizēm tikusi arī slēgta.

Vispār skaista vieta, ko apskatīt, bet mums jāturpina ieplānotā ceļa otro pusi. Dzintars toleranti minas manā ātrumā, kas nav liels pret vēju – 11 km stundā. Pirms Hāpsalas nedaudz nomaldāmies, meklējot naktsmājas un nominam liekus 15 km. Pašā pilsētā trijās viesu mājas mums neatver durvis, kas, protams, sadusmo, bet kā vēlāk izrādās – tas uz laimi! Pašā Hāpsalas galā atrodam super viesu māju ar pirti, dušām un baltiem palagiem pašā jūras malā un tikai par 150 Kr (6 Ls). Nomīti 148 km, pulkstenis jau 4:00 naktī un taisāmies gulēt. Saimnieks apgalvo, ka šeit nezog, tāpēc riteņus ar visām savām mantām atstājam uz ielas, pieslietus pie žoga. Pasi un maku gan paņēmu, bet biju tik saguris, ka par pārējo nebija spēka uztraukties.

Secinājumam gribu apgalvot, ka Jūnija sākums ir savā ziņā izdevīgākais laiks ceļošanai šajā virzienā, jo: nav karsts; nav daudz tūristu, kas maisītos naktsvietās; cenas zemas. Savukārt kā mīnusu varu minēt, ka vairums viesu uzņēmēju viesus negaida un paši kaut kur saldi snauž.

Otrās dienas rīts sākas 11:00. ar gardām brokastīm perfektā vietā jūras krastā (tajā pat viesnīcā) par sakarīgu cenu 3,50 Ls. Nogurumu nejūt, kaut neesmu regulārs riteņbraucējs! Apskatām skaisto pilsētu. Pretim Info centram atrodu pirmo objektu no ceļojumu maratona "www.greatbaltic.eu" (tā ir vīna un kūku galerija – skaista vieta ar skaistām meitenēm). Tālāk seko miniens gar dzelzceļa muzeju un neuzceltu pili (stāsts par to, ka līgava, kam pili cēla, nomira, nesagaidījusi rezultātu) uz Rokuhulu, lai ar prāmi pa 60 Kr (2,40 Ls) dotos uz Hiumā salu.


Vai neuzceltā pils gaida jaunu princesi?

Lai arī Hiumā aprakstos figurē daudz mazāk, kā Sāremā, tomēr man iepatīkas labāk. Kāpēc? –Sakoptāka, ceļi labāki, autobusu pieturas ar pakešu logiem un WC glīti koptas ar papīra rituļiem (un man pēc piecu banānu likvidēšanas tas bija svarīgi!). Kādu laiku slēgtā zona nu vilina arī ar dabas draisko mežonību. Otro dienu beidzu nedaudz aiz Kardlas, jūras krastā, kur rindā ir daudzas labi koptas ugunskuru vietas priežu mežā.


Atpūtas vieta ar brīvdabas kamīnu

Šeit atklājas mūsu dalītā ceļotāju gaume: es palieku teltī, un mazliet sūrojos, ka piepūšamā paklājiņa vietā paņēmu tikai deķīti, lai mazāks būtu smagums uz bagāžnieka, savukārt kolēģis, kuram bail no ērcēm un knaušiem (tie ir tie, ko rīdzinieki sauc par odiem), līdz četriem naktī atkal rotē pa salu, meklējot nakts mājas, līdz bez maz ar varu ielaužas kādās mājās un paziņo, ka paliks tur. Mani, savukārt, ieaijā jūras šalkoņa, knaušu dīkoņa, kuri teltī netiek ielaisti, un netālo svinētāju švilpoņa, kuri aizņēmuši kādu no iekoptajām vietām. Vēl jāpiebilst, ka Igaunijā mežus apsaimnieko organizācija RMK – viņi arī sacēluši būdiņas, nojumes u.c. vietas, kur iespējams pārnakšņot. Es gan būdas pats neredzēju, bet dažas kartes pārfotografēju.




Hiuma un Saremā salu kartes (nedaudz lielākā izmērā tās var skatīt šeit, ja interesē vairāk info – jautājiet autoram šeit!)

RMK telefons +372 45 33120. Tur varat par būdām painteresēties. To man iedeva Hapsalas info centra meitene. Kopumā otrās dienas bilance 70 km, jo ilgi gulējām un prāmi arī nācās pagaidīt + pilsētas apskate.

Trešajā dienā meklējot kolēģi, kurš naktī jau dažus desmitus nominies, atrodu piemiņas vietu izsūtītajiem zviedriem – tāds kā krustiem piemētāts meža placis. No tās vietas Katrīna II (Krievijas cariene), 18. gs. beigās izsūtījusi uz Ukrainu 1000 zviedru, no kuriem puse pēc pusgada Ukrainu arī sasniegusi un tikai 1929. gadā situācija Krievijā to pēctečiem ļāva atgriezties savā dzimtenē. Un tā, katrs, kam nav slinkums, tur sasien un noliek pa krustam. Skats paviršs, bet pat man, skarbā un intelektuālā vēja appūstam, šis skats lika sirdij pukstēt straujāk. No rīta mums zudis viss lasītais par salu viesmīlību – to apstiprina arī daži slēgtie veikali (kurus droši, ka atvērs, kad sāksies sezona), bet laiks un daba ir jauki (arī lietutiņš) un mēs turpinām mīt.

Todien pabeidzam mīt Hiumā salu un pārsteidzīgi nokļūstam līdz prāmim, kurš iet tikai divas reizes dienā, līdz ar ko gaidām līdz 18:00 vakarā. Gaidot pabraukājos gar krastu, ko iesaku darīt arī Jums – skaisti skati gan uz, gan no jūras!





Prāmja cena 50 Kr (2 Ls). Pēc prāmja iebraucam Sāremā pirmajā pilsētā Leisi. Tur arī aizminam līdz pirmajam B&B. Par numuriņu 160 Kr (6,50 Ls), par telti un dušu man neprasa neko. Tomēr iedodu 50 kronas, lai nav gluži zaudējumi saimniecei. Šeit jau iesaka riteņus pieslēgt, jo šad tad zogot.


Tipiskais igauņu žogs

Noliekam mantas un ātri aizminam līdz eņģeļu dzirnavām un vecai jaukai baznīcai turpat blakām. Braucot, turpat aiz stūra jau parādās pirmā zilīšu grupa, kas pudeles tukšo arī tad, kad mēs dodamies atpakaļ – ne tuvu nav tāda idille, kā Hiumā salā! Dienas bilance 80 km.

Ceturtā diena. Šodien vicojam cauri salai gandrīz maratonveidīgi! Sākumā lēnām līdz Pangas klintīm – sasodīti skaista vieta, ko vērts apskatīt kājām, ar velo, moci, auto, vai pat mopēdu!


Pangas klinšainais krasts

Iekožam pa dārgo makaronus vietā, kur bāra meita lāga neprot skaitīt un ēdienkarte ir tikai skaidrā igauņu mēlē, un veikli nobraucam uz salas apakšu līdz Kuresārei.



Pirmajā kempā, kur saimnieks pielējies kā mārks un nepieklājīgi skaļi smejas par saviem jokiem, mēs paņemam mājiņu par 400 kronām no abiem (jo "300 kroni, eto ņe ģengi"), un kaut 100 km jau nomīti, Dzintaram par katru cenu jātiek līdz salas galējam punktam, kas vistuvāk Latvijai (Kolkai). Manas iebildes, ka "tas tik tāds neinteresants rags, varbūt’ka nebraukt?", tiek atstātas bez ievērības. Tā nu dodamies ceļā! Zīmes rāda, ka esot 30 km. Braucot pa salīdzinoši garlaicīgo ceļu, kurš iet pārsvarā pa kalnu uz leju, izrādās, ka tomēr 35 km. Papildus vējš, kurš intelektuāli izvēlas pūst tieši pretim un arī lietutiņš sāļi kapā mūsu piesvīdušās drēbes. Pa irdeno smilti aizstumjam velo līdz galējam punktam, kurš kartēs iezīmēts tikai kā sēklis un sajūsmā, lietus pielijušām acīm, taisām foto sesiju, kaut laikrādis ziņo, ka ir jau 10 vakarā. "Plaušu karsoni, kur tu esi?", kliedz mans veselais saprāts, bet kājas pašas velkas uz vēl dīvainā kārtā neaizslēgto bāriņu pie bākas. Labi, ka tāds bija, jo tēja un šokolādes tāfelīte katram bija tieši laikā! Rezultātā ir 11smit vakarā, līst lietus un intelektuālais vējš virpuļo kā viņam ienāk prātā, jo jūra mūs skauj no trijām pusēm, līdz gultai 35 km un Dzintaram tā sāp kāds nebūt nervs, ka viņam, lai sasildītos, ir jābrauc ātri! Es līdzi netieku un minos viens, cerībā ka vienīgais Sāremā lācis pirmo ēdīs viņu. Kad tieku līdz kempam, satieku kolēģi, kurš vel neapēsts, bet no brauciena sasilis, riņķo, meklēdams tumsā mūsu kempu. "Kā vējš skrēja, bet kā miets atdūrās...", es nosmeju savos izdīgušajos bārdas rugājos, un kopā ieripojam kempingā. Dienas bilance 168 km.

Piektā diena ir noguruma pilna, tāpēc iesildāmies ar Kuresāres apskati, saldējumu, pili, līdz saņemam spēkus un bliežam uz Kaali meteorīta krāteri, pa ceļam pieķerot dažas baznīcas.


Kaali meteorīta krāteris

Krāteris skaists, un ir vērts aizbraukt, lai to redzētu! Izvēloties braukt pa apzīmēto velo ceļu, nokļūstam vienīgajā kartē apzīmētajā viesu mājā (Aavikunurga puhketalu) šajā ceļa posmā līdz Orisārei. Tā izrādās neganti jauka būve, ko saimnieks cēlis sev, bet iznākusi par lielu, tāpēc laiž arī viesus iekšā. Īsta interjeristu paradīze – viesiem parasti tā netaisa, tāpēc tapa foto sesija un jau skaidri risinājumi, ko no tā špikošu sev. ;) Arī šeit saimnieks nesezonā gatavs atdot istabu par pus cenu (300 kronas), tāpēc teltī neguļu. Dienas bilance 82 km.



Sestā diena tiek veltīta braucienam caur Orisāri un Muhu salu pāri uzbērumam, kas salas savieno. Gan jau, ka Muhu sala arī ir skaista, bet ierobežotā laika dēļ, tur braucām tikai tādēļ, ka turp veda ceļš. Tālāk ar prāmi uz Virtsu, kas jau ir "kontinentā" (50 kronas = 2 Ls) un atceļam līdz Pērnavai pa dažādiem sīkiem celiņiem, lai būtu īsāk. Kopā 142 km.

Kopā brauciena bilance 700 km sešās dienās galīgi nepieredzējušam braucējam! Obligātie izdevumi:
- par prāmjiem 160 kronas = 6,50 Ls;
- viesu mājās atstāju 550 kronas = 22 Ls;
- apēdu apmēram 50 Ls kopā ar līdzpaņemto pārtiku, biju gan plānojis mazāk, bet ceļojot ar riteni, ir tā, ka gribas tūlīt un kaut ko konkrēti, kā, piemēram, šokolādi, tāpēc tur netaupīju;
Autobuss Rīga – Pērnava 27 Ls.

Tātad, kopā ap 100 Ls, laikā, kad vēl nav tūrisma sezona. Ceļojums izdevies un novēlu tur aizbraukt katram!

Vēl daži ieteikumi:
1. Kaut ceļojums bija saplānots, tomēr regulāri plānus mainījām, vadoties pēc noguruma, mundruma, laika un mainīgām vēlmēm. Iesaku arī Jums sazīmēt brauciena karti, lai būtu ko mainīt.
2. Sezonas laikā vēlams prāmi un naktsvietas rezervēt – tā laiku ietaupīsiet! To varētu neattiecināt uz teltīm.
3. Es izvēlos putrveidīgo ēdamo paņemt līdz, pat, ja guļat un ēdat maksas vietās, jo var gadīties, ka maksas ēstuve būs ciet, un nakts veikalā par Jūsu mīļajiem griķiem pārdevēja nebūs neko dzirdējusi.
4. Ar velo braucot, gribas ko mīkstāku, kā gumijas deķi. Bet var jau būt, ka ar laiku pieradīšu.

Lai labi ripo!

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv