Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Preses ziņas
Desmit dienas jūrā

Autors: Raivo Šulcs (www.seakayak.lv) [ AUTORS?]
Foto no ekspedīcijas arhīva
2010. gada maijs, Rīga

Ceļojuma mērķis – divās nedēļās nobraukt Lietuvas piekrasti un pabeigt braukt Latvijas piekrasti no Lietuvas robežas līdz Kolkai (pagājušā gada septembrī nobraucām Rīgas jūras līci no Ainažiem līdz Kolkai). Arī šogad izvēlētais laiks nav tūrisma sezonā, kas dod iespēju uz katra soļa nesastapt atpūtnieku pūļus.

Pasākuma formāts:
Transportlīdzeklis – airu laivas (kajaki) • Laika limits – max. 2 nedēļas • Visu ceļu kajakos brauc divi dalībnieki – Raivo un Midis • Atsevišķas dienas līdzi ar laivu brauc arī Raimonds • Krišs ir mūsu ceļojuma kinooperators, brauc līdzi ar velosipēdu • Māris G. ir plaša profila support-tīms, brauc ar Kriša auto.


Kuršu kāpa

Man pašam pasākums sākās jau sestdien, kad laivojām Kuršu kāpas līcī, taču oficiāli starts ekspedīcijai "Nida – Kolka" tika dots svētdien.

Svētdiena, 16. 05. 2010

Starts no Ventes raga Kuršu kāpā. Laiks mierīgs, saulains un silts. Visa kāpas "iekšpuse", jeb līča piekraste ir Randu pļavas.


Braucam gar Randu pļavām

Jau pavisam drīz iepūš spēcīgs Ziemelis, kā rezultātā ātrums airējot nokrīt līdz 3-4,5 km/h "čerez ņemogu". Lai taupītu spēkus esam gatavi un pat ļoti vēlamies šodien mest mieru, taču piemērotas apmetnes vietas nekur nav. Tikai niedres un pļavas. Un gulbji. Mežs pārāk tālu, lai cauri biezajam niedrājam aiznestu laivas. Atrodam arī vienu upīti, kas aizvijas uz meža pusi. Tajā uz brīdi patveramies, taču pabraucot izrādās, ka upīte pagriežas prom no meža.


Jūtamies kā ezerā...

Izlaižot noskaņu aprakstu, nākas vien izpildīt dienas programmu un tikt līdz support-tīma atrastajai piebrauktuvei pirms pašas Klaipēdas.


Fonā Kuršu kāpas knišļi. Labi, ka nekoda...

Vieta vizuāli nav pieczvaigžņu, bet citādi ne vainas – atpūtnieku daļēji piemēslota pļava starp ceļu uz poligonu un niedru dūksnāju. Starp citu, raksturīga Kuršu kāpas īpatnība ir knišļu mākoņi. Par laimi tie sakarā ar pavasari vai citu iemeslu pēc nekož. Pirms tās respektējama lieguma zona – militārais poligons, aiz tās – pilsēta. Esam priecīgi finišēt un par jebkādu nakšņošanai piemērotu vietu. Cilvēku kustība gar nometnes vietu nav neko liela, pārsvarā militāristi, kas dodas uz darbu. Uztraucamies gaidot Raimondu, kurš neatbild uz telefona zvaniem. Raimonds pārmocījies ierodas tikai līdz ar krēslu. Pirmajā dienā nobraucām 33 km, no kuriem lielāko daļu airējām no visa spēka pret vēju.

Pirmdiena, 17. 05. 2010

Ziemelis turpina pūst, lai arī ne tik stipri kā vakar. Rīta izlūkbrauciens „aiz neko darīt” ar auto līdz Klaipēdai apstiprina aizdomas, ka jūra šodien nav un nebūs braucama. Klaipēdā sērfs un migla.


Klaipēdā pie mola

Atgriežamies nometnē, kur migla izklīdusi, aizvējā silda saulīte un palicēji omulīgi sauļojas Kuršu kāpas "ezera" malā. Pa ceļam iebraucam veikalā. Pirmā diena krastā tiek veltīta atpūtai.

Otrdiena, 18. 05. 2010

Prognoze sola Ziemeļu vēju 4-5 m/s un nepacietīgi spriežam, ka jābrauc. Līcis - spogulis. Airējam ostas akvatorijā. Pārsteidz dzīvā kuģu satiksme. Šaurajā kanālā lielāki un mazāki kuģi kursē viens pēc otra.


Braucam cauri Klaipēdai

Tuvojoties molam ūdens pamazām sāk šūpoties un no jūras dveš dzestrums. Uzreiz aiz Delfinārija mūs uzrunā formā tērpts lietuvietis – vietējā amatpersona.


Tuvojamies jūrai

- Kuda vi jeģeķe? - V Latviju - Skoļķo vas? - Troje. - Dokumenti jesķ? - Da. Pokozaķ? - Vse latiši? - Da - Ņenado pokozaķ... Amatpersona neļauj braukt tālāk. Pa rāciju sazinās ar attiecīgajiem ostas dienestiem un ziņo, ka šurp nāk kuģis: "Tri miļi ot suda. Uspejeķe vijķi."


Kuģi miglā

Sakarā ar dzīvo satiksmi trīs jūdzes (~5 km) nešķiet iedrošinoši. Vēl gaidām, kamēr izeja uz jūru būs brīva no kuģiem. Jau esam sapratuši, ka līča miers ir bijis mānīgs. Jūrā divas dienas plosījies Ziemelis, kas pierimis tikai šorīt. Bieza migla. Dzirdama Lielā Kuģa miglas taure (kuģis ir tuvu), ūdens tuvojoties mola galam viļņojas, redzamība tuvu nullei. Ūdens pēkšņi kļuvis stindzinoši auksts.


Klaipēdas mols ir augsts!

Arī mola aizsargvalnis no ūdens puses izskatās ļoti liels salīdzinot ar vakar no krasta redzēto un attiecībā pret mūsu mazajām laiviņām. Atpakaļceļa vairs nav, mobilizējamies un stipri airējam. Pa priekšu vienam ne pārāk lielam kuģim un šķērsām velkonim.


Atbildīgais brīdis: tūlīt "uzpurinās"! Jūrā jau baltas viļņu galotnes.

Mola galā viļņi, kas, protams, "atstarojas" no mola radot "tirinātāju", savukārt aiz mola virzienā uz krastu viļņi ir vēl lielāki. Laivas piekrautas: līdzi telts, guļammaiss, apģērbs, ūdens un pārtika divām dienām… Neesmu neko tālu aiz mola, kad neredzamā miglas taure jau skan tepat blakus un no miglas iznirst liels spoku kuģa siluets. Domāt nav laika un visi (tfu, tfu, tfu + trīsreiz pie koka) sparīgi airējot esam aiz mola krastā. Patiesībā labi, ka ostas darbinieks mūs aizturēja – bail iedomāties, kā būtu sastapt lielo kuģi miglā šaurajā izejā uz jūru. Adrenalīns bija.


Izbraukšana malā


Esam krastā


Nāk Raimonds, kurš "aizskalojās tālāk"

Otrajā dienā uz ūdens un trešajā ceļojuma dienā veicām 26 km, no kuriem pa jūru 13 km. Neatbilstoši iepriekšējā vakara laika prognozei (4-5 m/s) pūta diezgan stiprs Z vējš, pēc mūsu izjūtas (kas vēlāk apstiprinājās) 5-7 m/s, brāzmās līdz 10 m/s. Jūra kajaka mērogiem viļņojās jau pēc iepriekšējo dienu pūtiena. Izbraukšana cauri šaurajam Klaipēdas molam bija jēdziena "ekstrēms" cienīga: dēļ dzīvās kuģu satiksmes, lielajiem viļņiem un ledainā ūdens. Pēc izkāpšanas krastā turpinājām ceļu Palangas virzienā. Ap 16iem bijām spiesti meklēt apmetnes vietu "neatejot no kases", jo viļņi kļuva pārāk lieli un plīstoši.


Ērču pļaviņas apmetne

Tā kā piespiedu izkāpšanas vietā nebija iespējas piebraukt supporttīmam, krājumu vadāšana līdzi atmaksājās. Zvanam Krišam minot orientierus kartē, kurš vadoties no tiem piebrauc ar velosipēdu. Paliekam trijatā. Vietiņa trāpījusies glauna – pārsimts metru iekšzemē veloceliņš, bet uz jūras pusi, kur mēs, īpaši aizsargājama piejūras teritorija. Neviena cilvēka. Nodēvējam par Ērču Pļaviņu.

Trešdiena, 19. 05. 2010

8:00 – plānojām laisties jūrā jau no agra rīta, kamēr vēl nav vēja. Sakrāmējāmies un dodamies ekskursijā uz jūru. Nesanāks – vēja nav, toties vecie jūras viļņi ir gan.


"Vecie" jūras viļņi

Ātri parādās migla (kas nebija, kamēr vilkām hidras) un tāpēc negribas mēģināt. Redzēt nevar neko, tikai dzird šermuļus uzdzenošās kuģu miglas taures no Klaipēdas puses. Atkal sēžam krastā.


Atkal migla...

Aiz kāpas ir silti un labi, tikai nav īsti ko darīt. Braukt miglā viļņos nešķiet perspektīvi. Rezultāts 2:2 – divas dienas braucam, divas dienas sēžam krastā. Māris pieved krājumus līdz tuvākajai vietai, kur var piebraukt ar auto. 21:00 – migla sāk izklīst, bija pērkona negaiss, toties viļņi sakārtojušies glītās rindās un jūra rimstas. Patiesībā - ideāls sērfs. Rīt ceram beidzot tikt līdz Latvijai.

Ceturtdiena, 20. 05. 2010

Startējam biezā miglā, toties jūra ir beidzot rimusies – "spogulis". Migla turas līdz pat Palangai.


Palangas pludmale

Palanga sagaida ar kūrorta noskaņu un neskaitāmiem makšķerniekiem uz mola. Šventoji biju iedomājies savādāk. Zvejnieku ciemata vietā "ģerevņa". Raimonds brauc atsevišķi no mums maršrutā no Šventoji līdz Papei.


Starp Palangu un Šventoji

Šodien lielā diena – šķērsojām Lietuvas – Latvijas robežu. Dienas prieki: 1) mājās; 2) telefona sakari būs lētāki.


Lietuvas - Latvijas robeža

Citādi karsta un mierīga diena. Rīgā šodien karstums esot neciešams. Mums, savukārt, airējas labi. Dienas otrajā pusē tomēr parādījās pretvējš, tāpēc atmetām teorētisko domu iedzīt nokavētos kilometrus. Noairējām 37 km līdz Papei. Papes bāka un vietas noskaņa bija skaists nobeigums dienai.


Papes bāka

Rīt plānots nokļūt Liepājas tuvumā. Pēc Klaipēdas mola šķērsošanas pieredzes šķiet, ka arī Liepājas mols varētu nebūt vienkārši.


Vakara noskaņas

Piektdiena, 21. 05. 2010

Labais laiks turpinās. Dzidrs ūdens. Vērojām nevis putnus, bet butes un citas (čūskām līdzīgas – vēja zivis vai zuši?) zivis.


Ūdens dzidrs kā Dienvidu jūrās

Noskaņīga vieta pa ceļam – Jūrmalciems. Nopirkām varen gardas kūpinātas reņģes.


Tuvojamies Jūrmalciemam


Traktors jūrā - labs skats


Jūrmalciems


Nopērkam nupat kūpinātas reņģes...

Jautāti par laika prognozi turpmākajām dienām, zvejnieki saka, ka rīt vēl būs OK, pēc tam sāksies mainīgs laiks. Pa ceļam apskatījām nogrimušu kuģi starp Papi un Bernātiem. No ūdens ārā tikai masts, ko par ligzdošanas vietu izvēlējušies kormorāni (t.s. jūras kraukļi, red.). Iztramdīti, viņi izvēlas taktiku bļaustoties riņķot virs galvas un mest "bumbas" tiešā tēmējumā. Tika noairēti 37 km no Papes līdz Liepājas pievārtei. Pirms Liepājas sakarā ar karstumu gar iekšzemes pamali nostaigāja negaiss, taču mums aizgāja garām. Liepājā palikām ~7 km pirms mola, jeb tuvākajā iespējamajā vietā, kur var nakšņot kāpās.


Saulriets. Skaistais...

Pārsvarā dažādu subjektu kustība gar apmetnes vietu nerimās visu nakti, taču par laimi neviens neko nenospēra un arī citādi viss OK. Sajūta apmēram kā būtu nakšņot Mangaļsalā vai Bolderājā. Sakarā ar piektdienas vakaru atbrauca viesi – Luīze, Terēza, Suksis un Jancex.

Sestdiena, 22. 05. 2010


Liepājas dienvidu mols

No Liepājas līdz Ziemupei jeb gandrīz līdz Akmeņragam. Ar prieku dodamies prom no naktsmājām – Liepājas "Bolderājas" rajoniņa. Lai arī Liepājas Dienvidu mola aizvējā dzīve šķita skaista, uzkāpjot izlūkos uz mola domas mainījās. Izlēmām, ka izdevīgāk apnest, nekā airēt apkārt. Pasākuma problēma vecā – aizvējā labi, taču aiz mola Ziemelis un ūdens ir tik auksts, ka sliktākajā gadījumā apgāzties pie mola pa kājām kuģiem būtu divkārt riskanti. Iekšējā akvatorijā airēt bija labi, taču laiku mola apnesiena epopejā pazaudējām.


Palmu līcis



Nobraucām 38 km pret vēju ar ko sastapāmies kopš "Palmu līča" – bija grūti. Īpaši tāpēc, ka ienācās dezinformācija, - "jums līdz apmetnes vietai vēl jāairē 5 km". Pēc 8. km iestājās pilnīgs besis... Izrādījās, ka 5 km pēc Ziemupes, nevis 5 km no vietas, kur esam. Palikām kempingā "Laikas" (Laika Valks) 5 km pirms Akmeņraga. Pirmo reizi pēc X dienām iegājām dušā!


Akmeņraga bāka


Skats uz Akmeņragu no bākas

Svētdiena, 23. 05. 2010

Auksts iepriekšējais vakars un šis rīts. Vējš iegriezās no mugurpuses, taču visapkārt staigāja pērkona negaiss, virs jūras zibeņoja. Īsi pēc braukt uzsākšanas sākās spēcīgs lietus un vējš, kas uzcēla jūru. Tikām tikai līdz Pāvilostai (15 km), lai gan ātrums bija labs – līdz pat 10 km/h īpaši neairējot. Līst kā no spaiņiem un neizskatās, ka pāries. Neairējot auksti. Domājām ko darīt – airēt uz "parking’u" otrpus molam un, lai atsiltu, kurināt lietū ugunskuru vai palikt tepat. Palikām kempingā "Pāvilosta Marine", kur mums piešķīra virtuves telpu (paldies par atbalstu!). Raimonds aizbrauc mājās, jo jābūt darbā. Uz pēcpusdienu lietus pierima, taču vējš kļuva arvien stiprāks. Pirmā nakts nedzirdot jūru, zem īsta jumta. Elektrība, duša, "mikrovilnis" un tējkanna. Sakarā ar svētkiem ēdām nevis "tušāru", bet gan īstu ēdienu – vispirms pelmeņus, tad Māris mikrovilnī pagatavoja siermaizītes.

Pirmdiena, 24. 05. 2010

No rīta, kā solīts prognozē, laiks uzlabojās: saulains, vēja nav taču līdz pat plkst. 16iem. jūra negrib rimties: joprojām sērfs, jeb - ekspedīcijas formātā nav braucams.


Pāvilosta

Izmantojot skaisto dienu (silts gaiss + bezvējš + viļņi), pasērfoju Pāvilostā pie mola. Pēc tam atgriešanās dzīvē ar ērtībām. Nodomāju, ka sērfa dzīvesveids pa lielam "rullē".


Sērfs Pāvilostā

Sakarā ar slikto laika prognozi turpmākajai nedēļai, šķiet, ka Kolku sasniegt pieejamajā laika budžetā neizdosies. Taču vēl dažas dienas rezervē ir, mēģināsim airēt tik tālu, cik iespējams un pēc tam turpināt braucienu labākos laika apstākļos.



Otrdiena, 25. 05. 2010

Pāvilosta – Jūrkalne. Mierīgs, saulains rīts, kas pārvēršas par bezcerīgu "pelēko" ar lietu un pūtienu. Pa dienu sola Rietumu vēju līdz 8 m/s. Vēja virziens mugurā un ātrums 8-10 km/h. No rīta Jūra bezvējā lēzeni šūpojas, līdz prognoze piepildās – lietus, sāk pūst un pamazām veidojas baltas viļņu galotnes. Brauciens pa vējam viļņos, kas siltā ūdenī un svaigiem spēkiem būtu labu labais, mūsu situācijā (uzkrājies nogurums, no gaisa - slapjdraņķis un aukstums) nemaz nešķiet rotaļīgs.


Jūrkalnes stāvkrasts

Jūrkalnes stāvkrasts no ūdens ir iespaidīgāks kā no krasta! Pēc ierasti taisnās piekrastes braucam no raga uz ragu. Jebkurā vietā krastā izkāpt nemaz nevar jo bail uztriekties uz kāda zemūdens akmens. Kad piebraucam pie Rīvas upes, jūra sāk celties arvien ātrāk – ne pa stundām, bet pa minūtēm. Tikām līdz iecerētajam dienas finišam Jūrkalnē un paspējam tikt krastā gandrīz vai pēdējā brīdī. Ja startētu no Pāvilostas stundu vēlāk, obligātais "ieberziens" neizpaliktu.


Jūrkalne. Finišs...

Laika prognoze turpmākajām dienām līdzīga – vismaz pusi nedēļas sola "sēdēšanu malā". Sasniegt agrāk plānoto finišu pieejamajā laika budžetā vairs nav iespējams, tāpēc izlemjam šajā vietā likt punktu un atgriezties citu reizi, lai noairētu atlikušo piekrastes daļu – no Jūrkalnes trīs vai četrās dienās sasniegtu Kolku.

Kajakos nobraukta Lietuvas jūras piekraste (tiesa dēļ laika apstākļiem pa Kāpas iekšpusi). Latvijā nobraukti ~115 km no ~240 km. Ja nebūtu braukuši Lietuvu, būtu finišējuši Kolkā. Palikusi vieglākā puse – Irbes jūras šaurumā.

Lai nu kas, bet šoreiz Jūras kajakošana ar visiem Jūrai un kajakošanai raksturīgajiem elementiem tika izpildīta. Lietuves piekraste šķiet atvērtāka vējiem kā Latvijas piekraste. Par to liecina ne tikai redzētais jūrā, bet arī Klaipēdas ostas mega augstais mols ar šaurajiem vārtiem. Un, protams, ka Rīgas jūras līcis salīdzinot ar Baltijas jūras piekrasti ir daudz vienkāršāk braucams. Braucot mājup pāri Daugavai Rīgā likās, - kas tā tāda par sīku peļķīti?

Tāpat nav pierasts, ka rīt nebūs jāvelk hidra un jāairē, ka vakariņās nebūs "tušonka" ar makaroniem, ka nebūs jāmeklē naktsmītne, ka Māris šovakar nepiegādās preces no veikala un citas pašsaprotamas lietas. Windfinder.com atrodamā statistika par maijā valdošajiem DA un citiem Dienvidu vējiem izrādījās fufelis. Nedēļu no vietas pūta Ziemelis un tikai pēdējās dienas citi vēji (D,R)...

Statistika:
Ceļojums ilga 10 dienas. Uz ūdens pavadītas 7 dienas, krastā sēdētas 3 dienas;
Praktiski bezvējā airētas divas dienas, pretvējā trīs dienas, pa vējam divas dienas;
Vidējā kilometrāža pieskaitot krastā sēdētās dienas – 20,20 km;
Vidējā kilometrāža airēšanas dienās – 28,86 km;
Lielākā kilometrāža dienā airējot – 38 km;
Mazākā kilometrāža dienā airējot – 15 km.

Dienas uz ūdens:
1. diena – 33 km;
2. diena – 26 km;
3. diena – 37 km;
4. diena – 37 km;
5. diena – 38 km;
6. diena – 15 km;
7. diena – 16 km;
Kopā 202 km (precīzāk pēc GPS var skatīt šeit);
Laiks uz ūdens – 40 h 55 min;
Vidēji airēts 5,8 h dienā;
Vidējais ātrums kustībā – 5,9 km/h.

Pateicības attiecīgi visiem pasākuma dalībniekiem: Midim, Krišam, Mārim, Raimondam un support-tīmam no malas.

Ekspedīcijas bildes skatāmas šeit: [ FOTO GALERIJA]
Ekspedīcijas oficiālā dienasgrāmata šeit: www.seakayak.lv

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

www.adventurerace.lv sadaļā "Preses ziņas" lasāma pagājušā gada laivošanas ekspedīcijas dienasgrāmata:

● 500 kilometri jūrā – no Ainažiem līdz Nidai >>>



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv