Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Stubai Positivus

jeb "Kā pauguru zemes ļaudis par slēpošanas instruktoriem mācījās"...

Autore: Dace Vegnere [ AUTORE?]
Foto no autores privātā arhīva
2010. gada maijs, Rīga

Jau labu laiku nebija miera. Bērnībā labi iegaumētais "mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties" ik pa laikam vedina apgūt kādas jaunas prasmes. Šoreiz lieta grozās ap slēpošanu - to, kura pa nelīdzenām vietām un ar pagriezieniem. Ir jau labs laiciņš noslēpots, Alpi krustu šķērsu izvagoti, zināma stabilitāte un pārliecība par savām prasmēm radusies. Bet kā lai to vislabāk un pareizāk samāca cilvēkam, kurš smukas kalnu tusiņu bildes saskatījies, saka - es arī tā gribu!? Ir bijuši mēģinājumi pamācīt, pakoriģēt, bet skaidrs, ka tas tomēr jādara pēc noteiktas sistēmas, un nav ko ar pašdarbību aizrauties...

Un lūk, arī iespēja - kalnu slēpošanas instruktoru kursi! Alpos. Stubaier Gletscher. "Ar krieviem". Teikšu godīgi - ja "Kalnu Grupā 4" liktenis nebūtu mani savedis kopā ar Valēriju - mazo nemiera gariņu no Adventurespirit (punkts el vē) - noteikti nebūtu saņēmusi dūšu doties šajā "mācību piedzīvojumā". Tiku iedrošināta rakstiski no Davosas Šveicē, kur Valērija, kas pati jau kā Krievijas Nacionālās Instruktoru līgas apmācību izgājis kadrs pirmo sezonu veiksmīgi māca slēpot gribošos ļaudis. Mani pārliecina doma, ka arī gadījumā, ja eksāmenus nolikt neizdosies (parasti tas izdodas 60-70%), būšu lielisku augstas raudzes instruktoru vadībā uzlabojusi savas prasmes un pavadījusi svaigā Alpu gaisā deviņas pavasara dienas. Jo kalnos taču vienmēr ir labāk nekā darbā!?

Kad jau esmu savu dalību, un arī lidojamās biļetes iegādātas, pienāk iedvesmojoša ziņa, ka grupa šoreiz sagadījusies tāda spēcīga, "bet nu nekas, Dace, būs Tev no kā pamācīties, labāk taču to darīt starp labākajiem..." Nu ko tur vairs, saņemos drosmi un Lieldienu priekšvakarā dodos nezināmajā!

Vispārējam sirdsmieram uzstādu sev trīs programmas:
1) "minimum" - neizgāzties kā vecai sētai un nebūt galīgā "astē" ar savu līmeni jau mācību laikā;
2) "medium" - mēģināt likt arī eksāmenus, un varbūt pat kādu vārdu angliski dvest;
3) "maksimum" - atgriezties mājās ar instruktora sertifikātu.

Informācijai - kursus organizē jau minētā Krievijas Nacionālā Instruktoru līga, bet ar sadzīvisko pusi, pieteikšanos, informāciju utt. palīdz Adventurespirit.lv un Valērija. Austrijā kursi notiek ar mērķauditoriju "Latvija +". Izdevīgi tiem, kas labāk orientējas krievu valodā, bet negrib braukt mācīties uz Krieviju, pie kam vienlaicīgi ir iespēja likt eksāmenu arī angļu/vācu valodā, iegūstot attiecīgu ierakstu savā sertifikātā. Krievija atšķirībā no Latvijas jau ir ISIA (International Ski Instructors Association) biedrs, līdz ar to sertifikātam "cits svars". Grupā uz "C" līmeni (iesācēju apmācībai) esam 13 cilvēki, publika diezgan internacionāla - ir šarmants, burvīgs pāris no Francijas, ir viens Londonas pārstāvis. No Krievijas ir divi puiši, bet pārējie - Latvijas tauta.



Visus vieno lieliska humora izjūta un apskaužams pozitīvisms, kas neapšaubāmi iepriecina arī cilvēku, kuram lemts šīs deviņas dienas mūs mācīt. Tā ir Olga - uzprasās gandrīz vai citāts no klasikas- "Komsomolka, sportsmenka, nu i prosto krasavica!" Par attiecībām ar komjaunatni neienāca prātā apvaicāties, bet cilvēks vienkārši lielisks! Perfekta slēpošanas tehnika! Ar apbrīnojamu pedagoga talantu - desmitām reižu spēj pieklājīgi paziņot katram, ka angulācija joprojām nav pietiekama un "arkls" par šauru... Ārpus mācību procesa spēj būt lielisks "čoms", bet kalnā nepiedod neko!

Pirmajā dienā tiekam testēti un aplūkoti - katrs parāda Olgai, cik nu krāšņi spēj uz kalna izpildīties. Viņa liekas tīri apmierināta, bet lai mūs noliktu pie vietas, seko pirmais vingrinājums - "čarlstons". Mazie pagriezieni uz iekšējās slēpes, ārējo kāju eleganti paceļot sānis gaisā. Esam zemāki par zāli... Cits gāžas, citam vispār kāju no sniega atraut neizdodas...

Un tā sākas mācību process. Paši slēpošanas tehnikas pamati, kuriem es, pilnīgi godīgi atzīstos, esmu savā "karjeras sākumā" daļēji paskrējusi garām.



Basic position, izrādās, ideāla nav nevienam, esam "iebrauktu" kļūdu pilni. Un visam pāri ARKLS, ARKLS, ARKLS... Paņēmiens, ko sevis apturēšanai reizēm esmu izmantojusi vietās, kur samest slēpes šķērsām nav iespējams, izrādās ir vesela zinātne! PERFORMANCE! Visas smalkās svara pārnešanas lietiņas kļūst skaidras kā palēninātajā filmā.



Šo lēnīgo un it kā garlaicīgo lietiņu vērtība ir apjaušama jau nākamajā rītā, kad pirms nodarbības sākuma ir pusstunda laika pāris svētīgiem nobraucieniem pa svaigu trasi "savā stilā". Pavisam cita lieta!

Ikdienas rutīnā iegrimt neļauj Olgas pārdomātais mācību savirknējums - lēnīgie slīdējumi tiek atdzīvināti ar dažādām atrakcijām - izmēģinām sinhronos "demo" nobraucienus, pāru dejas ar pagriezieniem uz leju pa nogāzi, "lielo tārpu" (visi cietajā sakabē arklā) un vēl visādus smaidu izraisošus akrobātiskus trikus.



Dažas mācību tēmas, piemēram, bērnu apmācības metodika un ikrīta iesildīšanās vingrinājumi mūsu interpretācijā iegūst daudz jaunu nianšu un paiet vienos smieklos. Ir ieviests arī "krītamais tarifs" - 1 EUR par katru piezemēšanos. Maksājot vairāk, var atļauties arī notriekt instruktoru vai pat organizēt grupveida nekārtības. Pāvels katru vakaru ar grāmatveža cienīgu precizitāti veic uzskaites darbus, lai beigās to visu pārvērstu par grupas tusiņa atspirdzinošo dzērienu iegādes un gastronomiskās uzdzīves un pamatu. Ir mums savi lielie sponsori, kas tikai tagad sāk trenēties atmuguriski slēpot, ir stabilāki tipiņi, bet pilnīgi bez ieguldījuma "kopgaldā" nepaliek neviens.



Īpaši jaukas atmiņas saistās ar mūsu "kalnu leksiku". Lai labāk ieskaidrotu mums, kas un kā pareizi ar savu ķermeni jādara, lai rezultātā rastos pareizā, katram nobrauciena elementam vajadzīgā stāja, Olga izmanto visdažādākos salīdzinājumus, kurus no mūsu smadzenēm nu jau vairs neizcirtīs neviens! Lai savāktu savus "bagāžniekus" (aizmugurējos), tika rekomendēts iedomāties, ka attiecīgā vietā ir iesprausta monēta, kurai nedrīkst ļaut izkrist... Esam traki izpalīdzīgi un tikko manām, ka kāds nav gana labi savācis savu pēcpusi, aurojam pa visu kalnu "Moņetka, moņetka!" Savukārt, pareizu gurnu izvietojumu side slipping lieliski var iegūt, ja iedomājas sevi mēģinām sāniski uzsēsties uz augstas bāra taburetes. Tanjai tomēr liekas, ka viņai labāku rezultātu ļaus iegūt asociācijas ar deju Baccata - to francūžu pāris turpat lekcijas laikā nekavējoties izpilda! Jā, arī lekcijas mums vakaros notiek, un semināri, un video filmēšanas rezultātu analīze (3. un 6.dienā). Viss saplānots pa minūtei - starp nodarbībām uz kalna un vakara lekcijām knapi paspējam savu rindu dušā sagaidīt, uzmeistarot fiksi ko paēdamu, un tas arī viss. Pa apartamentiem jau pārvietojamies pamatstājā, ievērojot pareizu angulāciju, guļam traversa pozā... Nekādas privātās dzīves. :)



Lekciju sadaļā Olgai piepulcējas vēl divi kolorīti pasniedzēji - Stass un Jevgēnija. Stass, kurš vienlaicīgi kalnā dresē "B" kategorijas studentus, atmiņā paliks ar nebeidzamu klāstu jokainu, mazliet paskarbu atgadījumu no dzīves – viņa pārziņā kalnu slēpošanas centrā "Solņečnaja doļina" Urālos netālu no Čeļabinskas ir gan instruktoru, gan glābēju dienests, tad nu laika gaitā sakrājusies tāda folklora, ka pietiktu vairākām grāmatām. Jevgēnija savukārt ir bērnu apmācības korifejs un svešvalodu speciālists - reti gadās satikt krievu tautības cilvēku, kuram būtu tik perfekta angļu un vācu valodas izruna!

Ļoti veselīga izrādījās safilmēto video izvērtēšana - kaut gan pēc skarbo atzinumu saņemšanas vienam otram deguns vairāk tā kā uz grīdu skatās, nākamajā dienā zinām, kam jāpievērš lielāka uzmanība, un progress ir jūtams uzreiz. Bez tam Olga uzreiz pēc "kino" izsludina obligāto relaksācijas vakaru. Lai aizskalotu rūgtumu, Dmitrijs liek galdā lielisku, no Londonas atceļojušu viskiju un drīz jau esam nosmējušies līki. Izrādās Olgai krājumā ir ne tikai kalnu gudrības, bet arī visvisādas tusiņu atrakcijas un pie galda izveicamas jautras darbības vispārējas omulības radīšanai. Vai esat kādreiz mēģinājuši rukšķēt pa apli uz ātrumu? Nu līdzīgi kā publika taisa "vilni" hokejā. Bet rukšķēt!!! Pamēģiniet! Vienā virzienā izdevās – 1,5 sekundes (14 cilvēki), bet otrā – nu nekādi. Jo es katru reizi apsmējos līdz asarām, kad pirms manis ierukšķējās Jurijs - it kā kluss un mierīgs cilvēks, bet kas par agresiju un spalgumu viņa rukšķienā! Beigts var palikt!

Pasākuma finālā ir trīs eksāmenu dienas. Pirmais ir rakstisks teorijas eksāmens - par katru no 9 lekciju tēmām ievērojamā tempā jāuzraksta atbildes uz trīs jautājumiem. Domāt nav laika. Jāzina uzreiz. Pateicoties poliglota - Valērijas klātbūtnei, pilnīgi izmisušie drīkst rakstīt arī latviešu valodā. Beigās roka gandrīz krampjos! Neskatoties uz nākamās dienas metodikas eksāmenu, visi tiek laipni lūgti doties uz krodziņu, kur pēc kāda laika ierodas arī pasniedzēji, lai ziņotu - kā gājis ar teoriju. Diezgan prāvs pulciņš tiek aicināts uz atkārtotām pārrunām nākamajā vakarā par nepietiekoši aprakstītajām tēmām. Finālā tiekam izsmīdināti ar kuriozākajiem fragmentiem no mūsu rakstu darbiem - tur nu ir visādas pērles - brīvā tulkojuma un ātrrakstīšanas rezultātā radusies gan "punktveida lavīna", gan jauna klīniskās nāves pazīme - "bļestjaščaja seļodka"... Nu, bet galvenais, ka lasītājs sapratis rakstītāju un visiem jautri!



Nākamajā rītā katrs tiek vērtēts instruktora lomā - kalnā jānovada grupai nodarbība, mācot izlozēto metodikas tematu. Labāk vai sliktāk, bet ar šo eksāmenu galā tiek visi. Vakarā vēl kārtīgi izrunājamies savā izvēlētajā svešvalodā - izrādās ar dažām frāzītēm vis cauri tikt nevar un rezultātā četri no mums paliek tikai "krievvalodīgi". Visskaļākās pasniedzēju gaviles un smieklu vētru izraisa viens no mūsu Krievijas puišiem, kurš ar kolēģu uzrakstītu un paša baisā angļu/krievu dialektā nolasītu "eposu" par tēmu "manas attiecības ar angļu valodu" cenšas iežēlināt eksaminatora - Jevgēnijas sirdi. Žetons par atjautību, bet - parunāsim angliski nākamgad!

Un visbeidzot pienākusi X stunda - tehnikas eksāmens. Tajā izlido visvairāk. Mūsu sasniegumus vērtēt ieradies arī A līmeņa kursu pasniedzējs Dalibor Dvorski no Slovākijas. "Troika" – Olga, Stass un Dalibors ir objektīvi un nepielūdzami.



Mani visvairāk priecē pašas mierīgā un priecīgā noskaņa pirms eksāmena. Arī mākoņus kāda izpalīdzīga roka no augšas pašķīrusi un solītā sniegputeņa vietā ir dievīgs saulains rīts. Izpildām visus vajadzīgos "skolas" nobraucienus un vēl vienu - pēc pašu izvēles, kas nu kuram labāk padodas, un beidzot esam brīvi!

Beidzot varam uz nebēdu iztrakoties pa visām trasēm, kuras vēl neesam paspējuši apgūt, šļūkājot arklā pa "omīšu nogāzēm", un protams, ieskatīties arī kalnu krodziņos kā normāli cilvēki.



Vakars nāk ar gala rezultātu paziņošanu. Finālā seši esam kļuvuši par "C" (starptautiskās) kategorijas kalnu slēpošanas instruktoriem, bet četriem tikusi III (nacionālā) kategorija- t.i., bez svešvalodas. Pārējie trīs vēl pilnveidosies tehniski, jo pavisam maz jau pietrūka... Arī "B" līmenis, kas mācījās vienlaicīgi ar mums, ir pilnībā izdevies ne gluži visiem. Bet parādu kārtošana gada laikā, par laimi, ir bezmaksas pasākums…

Prieks ir milzīgs, jo pilnīgi necerētā maksimālā programma godam izpildīta! Par godu paveiktajam, Konstantīns (kā šefpavārs) un Pāvels (nākamais galvenais aiz šefpavāra) dāsni pārsteidz mūs visus ar neaprakstāmi gardu mielastu - no milzīga gaļas kalna un dārzeņu kaudzes uzmeistarotu gruzīnu ēdienu, kura griešanā tika iesaistīti teju vai visi desmit "C" kursa vīriešu kārtas pārstāvji. Par atlikušajām "krītamās kases" naudām iegādāts vīns un vēl visādi gardumi. Ballīte var sākties!

Ir liels gandarījums par paveikto un prieks par iespēju būt tik pozitīvā pasākumā kopā ar visiem šiem lieliskajiem cilvēkiem - gan instruktoriem, gan kursabiedriem. Ir mazliet žēl šķirties, bet tas jau tikai uz laiku - priekšā nākamo līmeņu kursi, kopīgas trases, kopīgi kalni.



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv