Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
Jūrniek taut

Normans Graustiņš [ AUTORS?]
Foto no Normana Graustiņa privātā arhīva
2010. gada aprīlis, Rīga

Letiņ vienmēr ir bijš jūrniek taut. Vismaz no tajs laikim, kad izkus pēdējs leds laikmet, bet es ar senaks laiks nemaz neatminas. Vien daļ tauts gan tagad ir krustojušies ar kād mongoļ vai tuareg iebraucējs, jo ja paskatas uz pēdejo Amats braucien, tad liekas, ka daž lab cilek ūden ir redzējš tikai uz televizor ekrān.

Es par savim senčim ar nav īsta skaidrība, tapeic izvēlejas Ogr un tagadiņ es Jums izstāstis, kā mēs pilveidoj savs jūrniek iemaņs.



Mēs bij mērens bariņš. Kad tu cileks brauc vienatne, tad nav nevien, ko gaidit vai pakaļ skriet. Bet, kad braucēj ir kā Neatkarībs dien demonstrācij, tad tu nevar saskaitit cik ir palikuš upe, cik als bode un cik tikuš krasta. Tapeic mes regulej sav demogrāfisk sprādzien un bij četr kuģ, katr savādak zort.

Jus skatat bild, bet es sāks no vien gal. No kreiso gal.



Pirma i Dravniek Dacīt. Tā pati, kura dažs gads atpakaļ gar Amats krast pārs kilometrs ar plānam zeķītem brid pa kupenam, ķerdam atlikušo taut daļ, kur peldēj pa up pakaļ savam laivam un Dacīts zābakim. No to laik viš ir izbraukājs puspasaul un salikus savs bilds iekš Draug server tik daudz ka citim vairs nepietiek viets. Bet šoreiz viņ esot uzvilkus biezāks zeķs un mums vairs nav par viņ jārūpējs.

Tas ar vien rok gaisa, bet otr leja ir Armands. Tas pats ar kur kopa reiz Burtniek grebam. Viš gan nav mainījis. Tas roks viņam ari tā no Burtniek laik. Kopš tiem laikim vismaz vien lāb darb šis ir izdarijs – nav sav smail atdevs metāllūžņ uzpircējim. Ari optimist viš joprojām ir caur caurem – šamējam kabatā ir biļerts uz lidmašīn, kas vedīs uz kad gudr vīr sanākšan iekš Eirop un lidosta esot jābut jau ap sešim vakara, jo lidmašin redz neesot nekād oper, kur var pirmo cēlien nokavēt un vienalga pie bufet būt pirmais. Tanī brīdi mēs vel nezināj, ka uz to Eirop vajadzej braukt ar laiv, jo Islandieš piekupināj vis debes pill ar sav sodrēj un Armands netik māja. Bet nu viš atkal i māja un es var turpinat sav stāst.

Tā ar oranž vest kakla ir Git. Likumig Ivar siev. Viņ mūžig dabū izstrēbt visāds Ivar savārīts zieps – stiept Ivar no Gauj lauka, žāvet uz mol vetra samērcēts zeķs un tamlīdzīg saimniecisk darb. Viņ šogad jau ir bijš zem led, (alkatīg gāj pēc pūpolim pa plān dīķ led) tādeļ viņ šodien ir peldēšans instruktor. Šoreiz viņai kakla ir vieniga riktiga glābšans vest ar uzrakst Ņeva, jo uz citam vestem atradam uzrakst, ka nav paredzets priekš cilek glābšan. Nezin kādim lopim tās vests i šūts, bet mums derēj mugurā itin lāb.

Tālāk es pārlēks pār tam mazajam ar airim un tad nākamais iznāk Ivars. Ivars attiecīg ir Gits laulenis. Ivaram mūžīg velk uz ūdeņim. Var jau būt, ka es tur daļēj i vainīgs, jo ar motociklet zem leds pabrauc es pats un Ivars dabuj mērcētis manis dēļ. Citād Ivars i god vīrs un ar viņ kopa i vienalga vai tu brauc pa leds virs vai apakš.

Nu tad tas ar garim airim rokas. Tas ir Mazais Kapteins. Iekš dzimšans apliecib gan i rakstits Emīlij.



Kaptein titul viņ dabuj varonig kuģojot pa Ķekavs upīt. Upīt ap Baldon ir tik šaur, kā krievlaik autobus. Ja airs ieliek iekš duļļim, tad var prasīt pabalst par pašvadībs zemē sagrabto zāl. Dēļ pārkritušim kokim up no augš izskatas, ka neķemmēt klaidoņ frizūr.



Kokim nācas iet apkart tik daudz reiz, ka beigas mes met mier un iemanijas uzkāpt uz to kok ar kajam un tupet kā vist uz lakt, tad pārmest laiv pareiza puse kokam, lekt laiva un braukt tālak. Tiltiņ vietam ir tik zem, ka nākas nogultis uz laivs grīds un vēl atspiesties pret tiltiņ, lai dabū laiv pa apakš caur.



Tiltiņš pie Baldons skol bij tik zems, ka mēs tam pārbrauc pār pa virs nemaz nekāpdam āra. Pārs diens vēlāk, gan šis aizgāj pa straum uz cit pagast un laivotājim bij vieglak. Trīs ar pus stundās mēs bij nobraukuš tikpat kilometr. Tomēr pārs diens vēlāk Emī saņēmās un mēs nobrauc ari otr Ķekaviņ dāļ. Otra reize mēs kuģoj pa applūduš sanatorijs park un meklēj up.



Vietām up bij tik pill ar visād draz, ka likās, cileks nevar brīvprātīg samest tik daudz sūds iekš ūden, tur ir jāiet iekš kād speciāl up piemēslošan skol.



Pēc 1000 gadim gudr mācīt aheolog šito draz nosauks par kutūrslān, bet tad jau iznāk, ka mums šitāds kultūrbilds ir jādrukā uz pastkartiņam un jāsūt pa pasaul. Šā vai tā, bet Emī kuģoj apņēmībs pill un dabūj sav Kaptein titul.



Bet nu atpakaļ pie kolektiv bild. Ar sarkan vest mugura stāv Dāvs. Kādreiz viš sāk lidot ar paraplān un bij pat reiz man atskrējs uz Marok līdz, bet nu ir metis to lupat sport pie mals un brauc ar vellapēd briesmīg ātr no kaln zemē. Es reiz aizrādīj, ka tik pasaulīg dārgs bremz nemaz nevajag pirkt, jo viņ tāpat tās nelieto, bet šis apgalvoj, ka bez bremzem paskries tiesnesim garam tik ātr, ka nepaspēs medāl kaklā uzkārt un man atkal bij jāpiekrīt.

Nākamais i es pats un man siev Aiv. Par man paš nekā īpaš nav ko teikt, bet man siev ir gādig bērn māt un lab dārzniec. Tas, ka viņ vēl man pacieš, rād ka viņs pacietib kūst lēnak, ka Antarktid. Tapeic es vislaik lasu globāl sasilšan prognozs, lai zina vai es vecumdienas dabus pa kakl vai nē.

Beidzamie ir Gats un Annij. Gats ir puik, kā puik. Piec gad vecumā šis reiz bij gājš uz viesnīc peic saldējum. Tai brīdi viesnīcs īpašnieks izrādīj sav viesnīc kauč kādim investorim. Gats ar nāģen pakausi, dubļainim zābaciņim ienāk viesnīca, ieraug īpašniek, dod rok un sak – Sveiks, Pēter! Tāpat dod rok visim dārgim ārzemj viesim un sasveicinas, kā jau kartīgam cilekam pienākas. Nopērk sav saldējum un iet māja, bet dārgie vies stāv ar mutem vaļa.

Annij gan ir vien smalk dām. Tād, kā uz žurnāl vāk. Viņa tik netīr ūden kā šodien iekš up, redz pirmo reiz. Runa par rok mazgāšan pirms ēšan un citads kulturāls liets, tapeic mēs viņai pagaidām nestāst, ka iekš tād ūden arī gadās izpeldētis.

Tā nu mēs vis brauc ar trim auto no dažādam debesspusem un satikas iekš Suntažim. Tālak laid uz Ērgļim, bet pa ceļam pie Ogresmuiž vajadzēj atstāt vienu auto kā ķīlniek, lai sagaid mūs, kad kāps āra no ups. Ar neliel maldīšanas pa smukam dzimtens arem atrad pareizo punkt un aizsutij Dāv piesiet balt kul kok zara, lai no laiv var redzet kur jākap no ūden āra. Tad sākās pirmais bardak. Pus tautas sapratus, ka te jākāp iekša laiva, otr pus nesaprot kā var kāpt āra no ūden, ka vēl nemaz nees bijs laiva. Es skaidroj situācij kā deputāts pirms vēlēšanam. Tauta mani saprot, atstājam Ivar mašiņu iekš pļaviņ un laižam tālak. Ivaram uz brīd aptumst prāts un šamējs cenšas savs atslēgs noslēpt iekš Armanda autiņ, lai laivojot nesamērce. Git atkal izglābj situācij.

Ērgļos priekša vairāks komands stute savs kuģs un velk mugura gumijs drēbs. Pēc brīž secin, ka esam vienīga komand, kuriem no gumij ir tikai laiv un zābak. Tas dar man uzmanīg, bet savs bažs sieviešiem es vēl neeizpauž. Ar mant dalīšan un laiv stutēšan sākas otrais bardaks. Armand smails daž smalk detaļ i aigājuš nebūtībā un nākas lietot universāl remonlīdzekl – drātiņs un nagliņš.


Te nu i bild, kur mes stutē gadsimt smail...

Tā nu mūs kuģ ir – pagājuša gadsimt smail, div kriev pūšļ un viens svaigs lelizmēr pašmāj pūsls.

Mēs vēl iztais smuk kopbild, kur jūs jau ir redzējš un laiž savs kuģs upe. Ivars vēlak paskaidroj, ka tas ir svarigs brīds un var notikt visād neparedzēt misēkļ. Reiz pat būvējot kārtīg okeān lainer esot notrūkus kād svarīg ķēd un puspabeigtais kuģs tik trak gribejs uz jūr, ka pats iebraucs iekš ūden un turpat arī nogājs pa burbul.

Mums iet labāk un visi tiek sausa veida iekš savim kuģim. Es dod Gatim izvēlētis līdzbraucēj un šis paņem Annij. Ivars protams ar Git. Armands vēl kād brīd čamājs pa krast ar Dacīt. Mums ir četriniek ekipāž – Aiva, Dāvs, es un Mazais Kapteins priekšgalā. Es vēl nav sav pēcpus iestutējs laiva, kad kapteins jau briesmīgā balsī izdod visāds pavēls.


Šita ir atkal bild, kur stutējam savs vēl sausas pēcpuss laivas...

Gatis i labs braucējs, bet nav braucs pa puslīdz krāčain up kā sav kuģ kapteins. Kamēr up i mierig, kā vec ļauž zaļumball, es dod visāds gudrs padoms, kā rīkoties, kad uz skatuvs nāks Ramštein. Pirmā brīdī nevar parādīt uzskatāms piemērs par visādām likstām, jo ūdens ir gluds kā kulturāl ļauž ancuks, bet tad Ivars ar Git secin, ka sēdēšan sausa laiva i pārāk garlaicīg un ieskrien sāniski kādā kokā gandrīz va apgāžot laiv. Laiv pielīst ar ūden, bet ups ielej pielīst pill ar sulīgim lamuvārdim, tok pēc brītiņ šie ar slapam pecpusem smaidīg brauc tālak.

Gats ved sav miesīg mās Annij tik smuk, ka nezinatajs varet padomat, ka šie tā laiž uz dzimtsarakst.



Saulīt sild, putniņ čivin un par ziem atgādin tikai brūn leds gabal ups krastos, kas atgādin milzīgs maizs klaips.



Es kād brīd brauc ar airim duļļos, bet secin, ka jaunais kuģs ir smags kā tālbraucēj autobus. Ja tu cileks grib pusdienslaika pagrieztis pa kreis, tad laiv ir jāsāk griezt ap brokast laik. Tādēļ es izdod katram pa airim, lai taut zin, kur atbraukuš.



Git kreņķējs, ka pie horizont vēl nav redzams Armand smail deguns, bet es šo mierin, ka Armandam noteikt ir jāvelk ancuks mugura, jo viņam tūlīt no up ir jākāp taja lidmašīna.

Drīz parādas pirmās krācs un pirmie ūdens litr iekš laivam. Gatim ar Annij, kā jau tas sadzīve gadas, nav liel saskaņ un laiv iet pa krācem kā tupel pa veļmašin. Ar priekš, ar pakaļ un ar vien un otr sān pa priekš. Man nav teikšan, kurš no viņim grib tikt pie finiš pirmais, bet līdztiesīb te neder, tapeic es liek braukt ar vien gal pa priekš nevis sānisk. Ka jau gudr psiholog sak, vecakim i arvien mazak teikšan pār pusaudžim un sav taisnib tur i, jo laiv turpinaj iet pa up kā pagadās šķērsam.

Pēc brītiņ parādas Armand smail un paskrien mums garam tada ātruma, ka vinjam nebūt bremz un viņam jau tāds arī nemaz nebij. Vecā kriev smail gan i viens vella dampis! Iet pa krācem tik glud kā prāms no Talllin. Šie laiž uz nebēd un tik ret reiz dabū kād glāz ūden klēpi. Es pras, kur šis tik dikt skrien, bet Armands sak, ka vinjam peic pars stundam ir jabut lidosta un viņš ir kulturāls cileks, kas nevar ierasties lidosta ar gumijs zabak kaja un slapj air roka. Mēs vis atbalstīj Armand augsto kultūr un ļāv viņam skriet.

Pa to laik pusaudž kuģs bij atpalics tik tāl, ka nevarej vairs redzet. Mēs pietauvoj sav liellaiv ups krasta un gaidīj, ka šamejie parādas pie horizont. Pa up neviens nebrauc, bet ups mala notik kaut kād rosib. Ja kārtig uzstellēj asum, tad varej redzet, ka tur i Git un Gats. Mēģināj šos sasaukt pa rācij, bet ēter bij klus kā decembr nakts. No sākum es domaj, ka šie godig atdod upei atņemto spain ar uden, kas šļunkajas pa laiv, bet nu es redz, ka Gats i palics pavisam godigs un ūden lej āra ari no zabakim. Annijs smalkas konturs gan nekur nebij redzams. Mēs bij ups preteja krasta un talak bij labs krācs. Tas nozīme, ka mums ir jatiek pretēja krasta, turotis preti straumei. Vis fiks salec laiva un ķeras pie airim. Straum bij stipr kā kriev šnabs, bet mēs turejas kā tād galer airētāj un tik otra krasta. Tikuš krasta lēkšoj pa brikšņim un dubļim pie Gač. Gats izskatijas ka demisionējuš premjer un viņ kuģs kā valsts budžet bez Eirops aizdevum.


Klusējoš dab (Gač) ar slapim zābakim un caur laiv...

Laiv vien gal turejas kā pieklājs, bet otr bij galig plakan, un tur rēgojas tāds, ka ozon caurum. Es iedev Gatim saus hidrotērp, lai stīve mugura. Pa to laik atbrid Ivars un Annij. Annijs drēbs bij tik pareiz izmēr, ka nemaz nevarej redzet, ka viņ i pilnīg slap.



Izrādas, ka laiv bij uzdūrusis uz kād as kok zar un gaiss no Annijs laiv pus izgājš lauka. Annij bij palikus turoties pie kok, bet Gač ar puslaiv braucs tālak. Ivars bij kauč kur dzirdejs, ka par izglabtim zvēriņjim plūd laika var dabut lāb prēmij un meties glābt Annij. Tai brīdi es bij bļāvs pa rācij un Ivars nevarējs izlemt vai runāt pa rācij, fotografēt kā man meit ups vidu tup uz zar ka kanārijputniņ vai celt viņ nost un stiept uz krast. Es vēlāk sacij, ka vajadzej darit vis pēc kārts pareiza seciba, bet bij ka bij un tād bild nav iemūžināt.

Pa to laik taisni preti mums iekš up paradijas zvēr galv un tā bij vien stirns mamm, kas peldej uz ups otr krast. Gats un Annij bij peldejuš pret sav grib, bet tam lopiņam bij jabūt ļot nopietnim nolūkim, lai tāda laika labprātig kāpt ūdeni. Bet stirn mamm izskatjas visai smaidig un ātr tik otra krasta.



Uz to brīd bij iestājis trešais bardaks ar pesimism piegarš, jo nevarej saprat ko lai dar. Gač laiv bij beigt, div jurniek visgaram slapj un tuvākais ceļš trīs kilomētr nezināma virziena. Tomer kārtig parakājoties pa som es atrad ielāp un līm priekš sav laiv. Līm bij dīvain un audums pavisam citāds. Tomēr izskatījas ka Gač kuģ varēs saremontēt.

Mēs palaid, lai Ivars ar Git ķer Armand un dabū viņ uz sav mašiņ, jo pa up viņš uz lidost netiek, lai cik labs airetajs nebūt. Mēs palik krasta lāpot laiv un stīvējot šiem mugura saus hidrotērp. Prātīgāk būt bijs to gumijs drēb vilkt mugura jau no paš rīt, bet man tāds drēbs bij tikai divs un kad jautāj, kurš šodien peldēsis, tad vis kategorisk atsacijas.

Caurums laiva bij tik liels, ka kaķs varēt ielīst nepieglaužot auss, bet ielāp vienalg bij stipr pa liel un man nebij nekād naž. Secināj, ka latvieš ir dikt kulturāl taut, jo dabūj staigāt kād puskilometr pa ups krast kamēr atrad sasist pudel. Lab brīd kā neardentālieš skroders ar pudels lausk griez vajadzīgo izmēr un salīmēj laiv. Izskatījas ka līm tomēr īst ielāp klāt netur, bet varej tik daudz gais iepumpēt, lai laiv dabū pareiz form. Tālak Gač laid ar sav laiv, bet Annij padarij mūs kuģ vēl smagāk. Gač beidzot bij tics pie abim airim un pieklājīg laiv svar – laid pa krācem, ka prieks un ar pareizo gal pa priekš. Tikmēr mūs kuģs bij palics tik smags, ka laiv kustējas kā baļķvedejs pa Vecrīg.

Pēc laik up palik pa dīķ un tas nozimej, ka dambs i klāt.


Up te i redzams tik glud kā izgludināts deķs...

Ar bēdig ģīm aplūkoj damb, jo pārāk strādig cilek damb ir sataisijš tāda stāvokli, ka vairs nevar ar laiv braukt caur. Ūdens caur damb tecēj tik smuk un tāda krāsa, kā tāds āls no mucs pa milzīg spund.



Nācas nest savs kuģs dambim apkart, lai nobraukt atlikušo gabal līdz vietai, kur Dāvs bij izkārs kul ups krasta. Finiš bij aiz pārs līkumim up mierig un kuģ apkalp sāk izlaisties. Visvairak disciplin parkap es pats, jo viena roka man bij telefons, otra GPS un pa vid upeņ sul. Tad priekša sēdošie sāk aurot: "Priekšā kok! Uz kur pus griezt?" Mēs griez laiv ar vis spēk. Air brakšķēj un ūdens burbuļoj, bet mūs liktens un trajektorij bij nepielūdzam – mēs stabil kā Titānik bij uzņēmuš kursu rokas resnum zar ar spic gal. Laiv vairs nevarēj apstādinat nekādim spēkim un priekšā sēdošie piepūt vaigs un pacēl zar virs galv un padev nākamai rindai. Otrā rind padev man un es padev tālāk... tai brīdi es saprat, ka es sēž nevis godig uz beņķ, bet uz laivs pakaļgal un kok no manam rokam paņēm pats Neptuns. Upeņ sul palik laiva, bet es palik pie kok. Ātr laid pa smadzenem caur zaudejum apreķin, bet nebij parak trak – mobilais bij iekš plastmas kul, GPS esot slapum izturigs, bet upeņ sul aizbrauc kopa ar ģimen. Es veikl, kā kaķs tik uz tā zar augša un zvāļodamies rāpās uz krast...

Pēc maz laiciņ es zobs klabinādams sēdēj iekš sav kuģ un dzēr upeņ sul. Aiv pieklājīg aizrādīj, ka pie stūrs nav brīv runāt pa telefon un dzert sul. Es piekrit, ka tie i nelāg ieradum un beidz dzert sav sul.

Bij jāsāk meklēt Dāv piekārtā kul. Te man jāsak, ka Dāvs ir trak paklausīgs dēls, jo viš bij darījs kā es sak, neskatoties uz to ka ups krasta bij jau piesiets bezgala daudz kuls. Upmals krūm izskatījas kā tād sektant kult viet - visād krās un lielum kuls te karajas kā tād budist karodziņ Tibets vejos. Dāvs lab brīd dabuj meklēj sav kul, jo bij kārtigs laivotajs un gribēj izkāpt pie mūs kul, nevis kād sveš.

Tikuš uz sauszems mūs ģīm palik gar un jocig – mašins atslegs! Tās tok arī bij pie mans. Es ar trīcoš rok izvilk no slap kabat atslēg bunt – atslēgs nebij vēl sarūsējušs, bet elektronik ir trausl kā alp vijolīt. Ja tā būs gājš boja, tad mēs varēs gaidit, kad atkal no Ērgļim uz Rīg saliks dzelzceļ slieds. Tomēr atslēgs bij kārtība, elekrīb nebij iztecējus lauka un pēc dažam stundam mes māja žāvej zeķs un dzēr silt tēj.

Nu es beigs sav stāst, lai Jūs var pacelt savs āls kauss par Krišjān Valdemār un jūrniek taut.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv