Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Dace Blese: Pozitīvās pieredzes sajūta

2010. gada marts, Rīga
Foto no Daces Bleses privātā arhīva


"Manuprāt, pieredzes nekad nevar būt par daudz, jo nekad, pat līdzīgos piedzīvojumos, netiek gūta vienāda pieredze un vienmēr ir nepieciešamas kaut nedaudz atšķirīgas iemaņas un zināšanas. Lai gan ir teiciens, ka arī negatīva pieredze ir pieredze, taču es visiem piedzīvojumu meklētājiem vēlos novēlēt pēc iespējas vairāk pozitīvu pieredzi..."

* * *

Piedzīvojums – kāds tas ir Tavā izpratnē, vai un kā šī piedzīvojuma sajūta ir mainījusies laika gaitā, no pirmajiem soļiem piedzīvojumu meklējumos līdz šim brīdim?

Piedzīvojums var būt plānots vai neplānots, gan garš, gan īss, gan patīkams, gan arī ne pārāk, taču kopīgs visiem piedzīvojumiem ir viens – kad tas ir aiz muguras, Tu noteikti zini, ka tas bija Piedzīvojums. Tā ir tā īpašā sajūta, kas atšķir vienkāršu notikumu no piedzīvojuma. Tādēļ jau arī jādzīvo tā, lai dzīves noslēgumā būtu sajūta, ka viss šis šajā zemē atvēlētais laiks bija īsts Piedzīvojums. :)


VX Latvija 2005 - piedzīvojumiem bagātākās sacensības, kuras ļoti spilgti palikušas atmiņā. It kā būtu bijušas vakar...

Laika gaitā mana piedzīvojuma sajūta nav mainījusies. Tāpat kā senāk, arī tagad tas ir notikums, kas atstāj neizdzēšamu iespaidu un rada šo īpašo sajūtu, par kuru jau iepriekš rakstīju. Taču, uzkrājoties pieredzei un paplašinoties redzeslokam, nedaudz ir mainījušies notikumi, kuri šo sajūtu rada. Ja agrāk vienkārši pārgājieni pa Latvijas mežiem un diennakts piedzīvojumu sacensības vienmēr atstāja šo īpašo piedzīvojuma sajūtu, tad tagad jau prasās kaut ko lielāku, tālāku, sarežģītāku, jo šādi nelieli pasākumi, ja tajos nenotiek nekas neparasts, vairs tik neizdzēšamu un unikālu iespaidu uz mani atstāt nespēj. Tādēļ tagad ar mērķi meklēt jaunus piedzīvojumus tiek plānoti braucieni uz kalniem un citas, nopietnākas aktivitātes.


Moine, Francijas Alpi. Pieredzīvojumiem ļoti bagāts kāpiens, kurā ieguvām vērtīgu mācību. Turklāt šī ir, manuprāt, viena no mana arhīva jaukākajām fotogrāfijām (foto: Vizma Bungše).

Arvien biežāk šķiet, ka man īpaši spilgtu piedzīvojuma sajūtu dod balansēšana uz savu spēju robežas...


Frendo Spur, Monblāna rajonā. Līdz šim skaistākais un piedzīvojumiem bagātākais kāpiens (foto: Antti Oksanen).

Iedvesma – kur Tu smelies iedvesmu plānojot savus ceļojumus, vai šie impulsi biežāk nāk no paša, vai no kaut kurienes ārpus Tevis?

Mani iedvesmo paši kalni, kuri arī ir visbiežākais manu ceļojumu mērķis. Kalni man kļuvuši par svētvietu. Šī īpašā vide sakārto domas, iedvesmo un tieši kalnos visbiežāk rodas idejas par jauniem ceļojumiem, kuru pamatā ir vēlme tur atgriezties. Tāpat arī brīvības sajūta un prieks par pasakaini skaisto dabu, kādu vien iespējams vērot uz šīs planētas. Un – kā ja rakstīju iepriekšējā sadaļā – šeit ir iespēja realizēt savas vēlmes pietuvoties savai iespējamā un neiespējamā robežai.


Pēc "Kalnu Grupas", kopā ar Vizmu Bungši un Robertu Zdanovski (foto: Atis Caune).

Pieredze – kā Tu vērtē to pieredzi, kas iegūta katrā no iepriekšējiem piedzīvojumiem, vai tai ir iespaids uz nākotni?

Pieredzei noteikti ir iespaids uz nākotni. Tieši pieredze palīdz gan plānot nākamos piedzīvojumus un padarīt tos vēl interesantākus un neaizmirstamākus, gan arī atgriezties mājās, ja kāds no piedzīvojumiem izvērties īpaši aizraujošs (lasi – bīstams...). Kā teica kāds kalnos manis satikts kāpējs – kamēr Tu esi iesācējs, Tev ir veiksme. Un, ja veiksme Tevi nepamet, Tu iegūsti zināšanas un pieredzi. :)


Ar iesācēja veiksmi: pirmie soļi niršanā un kanjoningā Slovēnijā, netālu no Bovecas.

Man ir veicies, jo kalni ir atļāvuši iegūt šo tik nepieciešamo pieredzes minimumu, kas nepieciešams tālākiem piedzīvojumiem. Ikviens piedzīvojums ir palielinājis zināšanu bagāžu, paplašinājis redzesloku un devis iespēju paskatīties uz notikumiem no pavisam cita skatu punkta. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ piedzīvojumi cilvēkam ir tik nepieciešami. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj labāk iepazīt gan citus, gan pašiem sevi. Man šī piedzīvojumos iegūtā pieredze ir devusi pašu nozīmīgāko – tā ir izveidojusi mani tādu, kāda esmu.


VX Polārzvaigzne 2005 - manas skaistākās piedzīvojumu sacensības…

Manuprāt, pieredzes nekad nevar būt par daudz jo nekad, pat līdzīgos piedzīvojumos, netiek gūta vienāda pieredze un vienmēr ir nepieciešamas kaut nedaudz atšķirīgas iemaņas un zināšanas. Līdzīgi kā Millet devīzē – Each expierence is Unique... :) Lai gan ir teiciens, ka arī negatīva pieredze ir pieredze, taču es visiem piedzīvojumu meklētājiem vēlos novēlēt pēc iespējas vairāk pozitīvu pieredzi, jo tā palīdz saskatīt labo un skaisto gan cilvēkos, gan šajā pasaulē kopumā.


Kaut kur Sinaja pussalas tuksnešainajās piekrastēs...

Daces Bleses rakstītie piedzīvojumu apraksti, kas publicēti www.adventurerace.lv vortālā:
● Sniegotās vasaras dienas Šamonī
Ledaina vēja aso brāzmu pavadīti soli pa solim tuvojāmies priekšā spīdošajam blāvās gaismas punktam, teju saskatāmam biezajā miglā un tumsā. Brīžiem vējš bija tik stiprs, ka leduscirtņa kātu nācās iecirst uz kores esošajā sasalušā sniega segā. Vēl daži desmiti metru... Ik pa brīdim atskatos – mans sasaites biedrs ir tepat... >>>
● Vaajoren Ultramaratons: 84 km pa Karēlijas mežiem un kalniem
2008. gada 11. oktobrī četri skrējēji no Latvijas veica Vaajoren ultramaratona distanci Karēlijā, Somijā. Stāsts par to, kas notika no idejas līdz finiša līnijas šķērsošanai katram no skrējējiem ir savs, neatkārtojams un emocijām bagāts stāstījums, tomēr šajā rakstā centīšos pateikt tik daudz cik lasītājam un iespējams, skrējējam nākamgad, būtu interesanti zināt. >>>
● Kāpšana Baltā krasta klintīs
Otrās novembra dienas rītā skatoties caur lidmašīnas logu mēģinām sazīmēt klintis, kurās kāpsim turpmākās dienas. Spānijas klinšainie pakalni ir redzami jau no liela augstuma – laiks ir skaidrs un tas, protams, iepriecina. >>>
● Viens mēnesis vertikālajā pasaulē
2008. gada jūlija pirmajās dienās, skatoties Šveices mākoņiem klātajās debesīs, īrētā mašīnā braucam no Cīrihes lidostas uz Šamonī. Priecājos, ka pavisam drīz atkal redzēšu Monblāna masīva sniegotās virsotnes, taču fakts, ka mašīnas vējstiklā sitās lielas lietus lāses neiepriecina. Varbūt tomēr Šamonī laiks būs labāks... >>>

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Trīs un trejas..."? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv