Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Ilze Kronberga: Vēlēšanās būt tur, ārā

2010. gada marts, Rīga
Foto no Ilzes Kronbergas privātā arhīva


"Ja vien ir vēlēšanās kustēties, redzēt visu savām acīm, īpaša iedvesma piedzīvojumiem nav vajadzīga - drīzāk spēja izlemt, izvēlēties, uz kuru pusi padoties vispirms. Un tas jau visbiežāk atkarīgs no laika (bez)limita, finansiālajām iespējām un kompānijas. Pārējais jau ir paša fantāzijas ziņā. Pasaulē ir tik daudz ko redzēt, piedzīvot, izjust, ka nez vai ar vienu dzīvi būtu gana..."

* * *

Piedzīvojums – kāds tas ir Tavā izpratnē, vai un kā šī piedzīvojuma sajūta ir mainījusies laika gaitā, no pirmajiem soļiem piedzīvojumu meklējumos līdz šim brīdim?

Piedzīvojums ir tā patīkamā kņudoņa pakrūtē, kad jūti, ka esi patiesi dzīvs. Piedzīvojums liek aizmirst par ikdienas pasauli apkārt - tas ievelk tevi savā īpašajā pasaulē, kur visbiežāk tiek spēlēts pēc citiem noteikumiem. Daudz nozīmīgākas kļūst savstarpējās attiecības, spēja pieņemt lēmumus, morālā noturība, spēja saskatīt un priecāties par skaisto visapkārt. Kopējā piedzīvojumā var daudz labāk iepazīt cilvēkus. Atklājas tās viņu puses un rakstura īpašības, kas ikdienas apstākļos ne vienmēr tiek rādītas.

Ir reizes, kad piedzīvojumus mēģinām plānot, taču vari plānot vai neplānot, ja būs lemts, - piedzīvojums atnāks pats, reizēm pavisam negaidot. Vajag tikai ļauties!

Īpaša garša, pareizāk gan sakot, pēcgarša, ir skarbajiem piedzīvojumiem, kad notikumi ir risinājušies ne tikai pozitīvās notīs. Pēc tiem visbiežāk ir tāda sajūta, ka gars ir tā atpūties, ka miesa spēj knapi pavilkties. Pēc tiem arī visgrūtāk atgriezties ikdienas sliedēs (bet varbūt arī nemaz nevajag?) – lielākā daļa sabiedrības "lielo problēmu" šķiet absolūti nebūtiskas.


Ar "Kalnu Grupas 5" biedriem kopā baudot Sardīnijas (fiz)kultūras Bonusus...

Grūti definēt, kā tieši ir mainījusies mana piedzīvojuma izjūta laika gaitā. Drīzāk tā ir nevis mainījusies, bet gan nākusi klāt atskārsme, ka pretēji vietām valdošajam uzskatam, piedzīvojumam jau nemaz nevajag daudz. Ne vienmēr ir jādodas uz tālām zemēm aiz trejdeviņām jūrām. Bieži vien pietiek arī ar pastaigu piemājas mežā vai pļavā agri no rīta vai tūlīt pēc lietus. Tikai jātur plaši vaļā ausis, acis un sirds.


Man ir brīvība,
man ir nepiespiests
mans ritms.
Es sirdi tam pakārtoju,
tam ritmam,
jo modusies pasaule
mēģinās bez kādas žēlastības
man uzspiest svešu.
(O.V.)


Iedvesma – kur Tu smelies iedvesmu plānojot savus ceļojumus, vai šie impulsi biežāk nāk no paša, vai no kaut kurienes ārpus Tevis?

Ja vien ir vēlēšanās kustēties, redzēt visu savām acīm, īpaša iedvesma piedzīvojumiem nav vajadzīga - drīzāk spēja izlemt, izvēlēties, uz kuru pusi padoties vispirms. Un tas jau visbiežāk atkarīgs no laika (bez)limita, finansiālajām iespējām un kompānijas. Pārējais jau ir paša fantāzijas ziņā. Pasaulē ir tik daudz ko redzēt, piedzīvot, izjust, ka nez vai ar vienu dzīvi būtu gana, lai iespētu to visu... Bet, optimisms netiek zaudēts. :)

Iedvesma - vēlēšanās kaut kur doties man ir vienmēr klātesoša. Jo ilgāk nekur nav būts, jo ilgāk dzīvots ikdienišķajā, jo lielāka nepieciešamība izrauties, un tas, vai šodien tiks ceļots uz pieneņu pļavu vai otru pasaules malu, ne vienmēr ir tas būtiskākais. Ir nepārvarama vēlēšanās būt tur, ārā, un tas arī ir galvenais impulss kaut kur doties.


Austrija: uz mākoņa maliņas!

Pieredze – kā Tu vērtē to pieredzi, kas iegūta katrā no iepriekšējiem piedzīvojumiem, vai tai ir iespaids uz nākotni?

Viennozīmīgi. Un ne tikai piedzīvojumos gūtajai pieredzei. Domāju, ka visam, kas ar mums notiek, pat visikdienišķākajiem sīkumiem, ir iespaids uz mūsu nākotni – uz mūsu turpmāko rīcību, uz to, kā skatāmies uz lietām. Turklāt ļoti liela ietekme ir ne tikai piedzīvotajiem notikumiem, bet arī satiktajiem cilvēkiem.


Personības attīstība un pilnveidošana ir nebeidzams process. It visā piedzīvotajā...

Jo īpaši nozīmīgi, kādi cilvēki ir apkārt, ir laikā, kad cilvēka personība vēl tikai veidojas. Protams, tam ir nozīme arī visā turpmākajā dzīvē, jo personības attīstība un pilnveidošana ir nebeidzams process. Jautājums ir vien tajā, cik atvērti un mācīties gatavi paši esam. Turklāt uzskatu, ka tīri mācīšanās ziņā daudz vērtīgāka ir pieredze, kas gūta grūtā brīdī, negadījumā, kad viss nav noticis gluži tā, kā plānots, ja vien spējam to godīgi izvērtēt un atzīt savas kļūdas. Gluži tāpat arī cilvēki vispatiesāk atklājas ne tajos saulainākajos brīžos, ko tā pamatīgāk uz savas ādas sanāca izjust iepriekšējā gada laikā. Bet tas, protams, nenozīmē, ka uz to vajag tiekties - speciāli meklēt "ieberzienu". Jāmācās ne tikai no savām kļūdām, jo, kā jau visi labi zinām, dzīve tam var sanākt par īsu. Taču jāmācās ne tikai no kļūdām, jāmācās arī no veiksmēm – jāmācās šīs veiksmes saskatīt, jo praktiski katrā lietā, lai cik štruntīga tā arī sākumā šķistu, ir saskatāms savs saules stariņš. Visi satiktie cilvēki un piedzīvotie notikumi ir kā krāsainas puzles gabaliņi un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kurus no tiem visiem paņemsim un kādu bildi beigās saliksim.

Ilzes Kronbergas rakstītie piedzīvojumu apraksti, kas publicēti www.adventurerace.lv vortālā:
● Sardīnijas piezīmes (30.04.-15.05.2009.)
Šīs bija skaistākās un piedzīvojumiem bagātākās divas nedēļas, ko nācies piedzīvot! Paldies visiem, kas bija līdzās un padarīja tās tieši tādas! >>>
● Daba, b*e! jeb kad naktī -24°C
"Cik ārā ir grādu, nezinām, bet aukstums tāds, ka no ugunskura atkāpties negribas, kur nu vēl skatīties telšu virzienā..." >>>

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Trīs un trejas..."? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv