Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Mazie eskimo meklē piedzīvojumus
jeb – sniega alu būvdarbi Garezerā

Teksts: Madara Peipiņa
Foto: Edgars Strods un Māris Resnis (Lūzumpunkts)
2010. gada februāris, Rīga

Par sniegu alu būvniecību Latvijas likumos nav ne pušplēsta vārda. Drīkst būvēt visur kur – mēs izvēlējāmies nelielu piejūras kāpu zonu, kurā visai legāli pāris dienas izvērst sniega alu celtniecību. Gāja spraigi, taču pie aukstas klases mājokļiem uz vienu nakti tikām gan.

Šī gada ziema sniega alu būvēšanai bijusi ļoti pateicīga – sniega ir bijis vairāk kā pietiekami, vajadzējis vien apņemšanos un gatavību rakt. Mēs – 18 cilvēki - sniega alas būvējām četras uzreiz, un tas aizņēma apmēram dienu. Ekipējuma sarakstā (katrai sniega alai) neatņemamas sastāvdaļas ir lielā sniega lāpsta, mazāka lāpstiņa (kalnos kāpēju lavīnu lāpsta, sapierlāpstiņa vai kas līdzīgs), tents, silti guļammaisi un paklājiņi, kā arī mitrumizturīgas drēbes. Gaisa temperatūrai vajadzētu būt ne siltākai par -5 grādiem, taču ar būvdarbiem lielā aukstumā arī nebūtu gudri aizrauties. Ceļot sniega kalnu un vēlāk tajā rokot sniega alu, jāskatās, lai sniegs nav pārāk graudains – tad tas neturēsies kopā, un pastāv risks, ka ala vēlāk var iebrukt!



Kā tikt pie sniega alas?

Ļoti vēlams pirms celšanas konsultēties ar kādu, kas to jau reiz ir darījis, taču īsumā darāmie darbi ir šādi:

1. Pirmo no sniega uzber "plauktu" gulēšanai, un, lai to iezīmētu, izklāj tur tentu. "Plauktam" jābūt vismaz metru virs zemes, tik lielam, lai pietiek vietas visiem gulētājiem. Augstāk par sniega alas grīdu jāguļ tādēļ, ka siltais gaiss ceļas uz augšu – tādējādi tas vēlāk neaizplūdīs prom caur alas ieeju.



2. Kad tents ir izklāts, tam pa virsu un apkārt turpina bērt sniegu lielā kaudzē – vismaz pusmetru apkārt izklātajam tentam, un augstumā pēc vēlmēm un iespējām. Kad kaudze gatava, tai viscaur sadur ~30cm garus koka mietiņus tā, lai starp katru mietiņu būtu ne vairāk kā 30cm (izskatās apmēram tā, it kā pāri visai sniega kaudzei būtu uzmests tīkls ar lieliem caurumiem - katrs tīkla diegu krustpunkts apzīmē vietu, kur jābūt mietiņam). Mietiņi iezīmēs sienu biezumu un rokot palīdzēs neizrakties cauri alas sienām.



3. Atkarībā no gaisa temperatūras un mitruma, nākamās 3 stundas (vai vairāk) ļauj sniegam nosēsties un sablīvēties.



4. Var sākties rakšana. Jārok ir vismaz divatā – ja vienam rokot kaut kas iebrūk, otrs būs tas, kas varēs palīdzēt tikt ārā. Sāk rakt no ieejas (to pārāk lielu nevajag taisīt, lai vēlāk siltā gaisa zudums būtu pēc iespējas mazāks), un alas iekšpusi rok kupola veidā. Tur, kur parādās iepriekš izklātā tenta mala un virsma – tur ir jāatstāj paaugstinājums. Iepriekš iedurtie mietiņi iezīmē sienu biezumu – tiklīdz rokot atduries pret kādu no tiem, tā zini, ka tur tālāk vairs nevajag rakt.



5. Kad alas iekšpuse ir izrakta, aizber ieeju, lai izveidotu alas ieejas pagarinājumu. Arī tam vajadzēs laiku sablīvēties, taču ne tik daudz – pietiks ar pusotru stundu. Pēc tam to rok līdzīgā veidā kā alas iekšpusi, beigās abus savienojot.

Mēs sniega alas sākam celt vienpadsmitos no rīta, un ap pusnakti lielākā daļa alu ir gatavas. Cilvēki iet viens pie otra skatīties, kā ir sanācis. Mūsu alai ir karaliski augsti griesti – tajā var piecelties sēdus. Klaustrofobija pazemīgi atkāpjas un nemaz nedomā nākt atpakaļ. Ir sākusies dienas – jeb nakts – labākā daļa. Smagajam dienas darbam seko dzīres meža vidū. Ugunskurā tiek šmorēti rūpīgi glabātie gardumi, un kur laba maltīte, tur arī sirsnīgas sarunas neizpaliek. Nez no kurienes uzrodas čuguna panna, un pēc mirkļa jau mr. Lūsis uz pankūku bluķīša cep pankūkas, piebilstot, ka kaut kur ir jābūt arī saldējumam un ķiršiem. Vienos naktī. Meža vidū. Kaut kā sirreāli skaisti, un ne-nor-mā-li garšīgi. Īpaši, ja pēdējās 8 stundas tava vienīgā realitāte ir bijušas lāpstas un vājprāta sniega daudzums ne vien acu priekšā, bet arī aiz apkakles, zābakos un visur citur.



Sniega alā guļam pieci. Pavisam neapdomīgi savācu vietu pie sienas – kā nekā aukstums nāk no sienām un grīdas. Sāniņš nedaudz nosalst, pat cauri abiem guļammaisiem, bet tas pieder pie lietas. Citiem gan esot bijis pagalam silti – varbūt viņiem vienkārši labāka asinsrite? Interesanti ir tas, ka sniega alai ir perfekta skaņas izolācija – iekšā var notikt dzīres, un ārā esošajiem par to nebūs ne mazākās nojausmas. Vai arī otrādi – ārā var šaut gaisā raķetes, un iekšā būs pilnīgs klusums. Rīta agrumā top joks par to, ka ja gadījumā esi komā, tad neseko baltajai gaismai tuneļa galā un paliec kopā ar mums. Taču, ja esi sniega alā, tad droši dodies gaismas virzienā, jo tad tu tiksi ĀRĀ! Izlīst no guļammaisa rīta agrumā gan ir diezgan paliels pārbaudījums. Pēdējais, kas pa īstam nostrādā, ir kolēģu paskaļais uzsauciens, ka visi citi gan jau sen piecēlušies (kas, izrādās, NAV taisnība). Sakožam zobus, lecam aukstumā, palielā ātrumā saģērbjamies un esam uz strīpas. Gatavi jaunai dienai, priecājoties, ka šodien vairs nekas nav jārok.



Otrā diena mūsu sniega alu epopejā ir mērens chill out – svētdienas rīta cienīgas lēnas un ilgas brokastis (kurās tiek likvidēts viss no iepriekšējā vakara pāri palikušais), nepārtraukta tējas vārīšana un video sižetu filmēšana. Domājam, ko darīt ar uzceltajām četrām sniega alām – vienas iemītnieki savējo ar lielu prieku sabrucina ("...lēkāju, lēkāju tai kaudzei pa virsu, un pēkšņi attapos līdz padusēm iekšā sniegā!"), pārējie savējās nolemj atstāt citu cilvēku lietošanai. Ļoti ilgtspējīgs mājoklis tas nav, bet varbūt līdz pavasarim turēsies.



Saistībā ar sniega alu būvēšanu, biežāk uzdoto jautājumu sarakstā noteikti jāierindo divi:

● Vai sniega ala var iebrukt? Teorētiski var, bet praktiski tas ir gandrīz neiespējami. Ja sniegs nav bijis graudains, un ala ir pareizi uzbūvēta, tad griestu iebrukšanas iespējamība ir gandrīz nulle.

● Cik auksti naktī ir sniega alā? Gaisa temperatūra sniega alas iekšienē ir no 0°C līdz +5 grādiem. Alas 30cm biezās sienas ir unikāls siltuma un skaņas izolējošs slānis, un cilvēki uzsilda sniega alu paši ar savu ķermeni. Ja ala ir pareizi uzbūvēta, tad siltums nekur neaizplūst, bet paliek alas iekšienē.



Kamēr vēl sniegs turas un nekūst, sniega alu var uzcelt gandrīz jebkur. Vai arī varat doties apskatīt mūsējās – tās palika Garezerā, 40min brauciena attālumā no Rīgas. Precīzas koordinātes, kur tās meklēt, skatieties www.Lūzumpunkts.lv lapā. Pieteikties iepriekš nevajag un īres maksu arī neprasīsim! Mūsu sniega alas tapa kopā ar piedzīvojumu organizāciju "Lūzumpunkts" un citiem sniega frīkiem no dažādām citām vietām. Patika ļoti. Celsim vēl.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv