Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
Ar plostu pa Daugavas augšteci

Autors: Valdis Vanags (Sense of Team)
Foto no autora personiskā arhīva
2010. gada februāris, Ogre

Vasara pagājusi un ziema jau arī gandrīz, bet kopš pagājušās vasaras palicis neaprakstīts kāds ceļojums, piedzīvojums un eksperiments – ekspedīcija ar plostu pa Daugavas augšteci.

Šis bija Sense of Team iekšējais motivācijas pasākums, lai atvilktu elpu no dzīves straujā skrējiena un iemestu sevi piedzīvojumā. Aicināti bija visi un komanda nokomplektējās apskaužamā līdzsvarā trīs lēdijas – Kehrīc, Ieva un Linda plus trīs vīri Robis, Valdis un Jēkabs – diemžēl suns izpalika...



Jau dienu pirms izbraukšanas vīri rosījās Ogrē pa pagalmu, lai salāgotu iespējamo konstrukciju, pārbaudītu pontonus un sakrautu visu uz busa. Nokrauts buss izskatījās iespaidīgi ar 3 līdz 8metrīgām kārtīm un kajakiem uz jumta – varētu padomāt, ka darbojamies koku eksporta industrijā, diemžēl - nelegālā!

Dodamies uz tālo Daugavpili, kas ir cita Latvija un cita pasaule – nostaļģijas par bijušo ar old school kafejnīcām un latviski nerunājušiem ļaužiem, ja neesi bijis Daugavpilī, tad nekavējies uz atrodi laiku, lai turp dotos – ir vērts. Daugavpilī mūs sagaida atbalsta grupa Kehrīša brāļa personā, lai pārdzītu busu no punkta A uz punktu B. Kamēr gaidām brāli un Kehrīc gremdējas atmiņās par savu bērnības laiku šajā pilsētā, garām pajoņo "zaķu" bars – vecpuišu ballīte meiteņu izpildījumā.



Brālis ir klāt ar draugu, lai nav garlaicīgi, un dodamies ceļā uz pierobežu – mūsu prasības ir pieticīgas - tikt līdz Daugavai pēc iespējas tuvāk Latvijas robežai un ar iespēju ielaisties ūdenī, bez pārgājiena pa meldriem stundas garumā. Esam nogriezušies no šosē un pa putekļainu lauku ceļu nokļūstam līdz Idricas ietekai! Kraujam visu iedzīvi ārā un vēl tikai palūguši brāli mums atgādāt dzeramā ūdens rezerves, atvadāmies no viņa un busa.



Hoho, nu viss var sākties – staipām mietus, pūšam milzīgus pontonus, ar Metabo urbmašīnu slīpējam dēļus klājam... Akumulatoru jauda pietiek tieši 6 dēļu noslīpēšanai, pārējie 18 dēļi tiek apstrādāti manuāli – skaistā dzimuma roku darbs un cilvēciskā faktora uzvara pār tehnoloģijām, jo viss, kas darbojas uz baterijām agri vai vēlu beidz darboties, pie tam kā likums – ātrāk nekā Jūs to būtu vēlējies. (Pēc Merfija likumiem...) Lūk, kārtējā ērtību uzvara pār pieticību, jo ieraut skabargu kājā vai vēl kur citu negrib neviens.



Plosta rāmis saplānots un salikts, lai uz tā var uzturēties 24 stundas diennaktī sešas personas, bez suņa, kā jau iepriekš minēju, - esam nolēmuši braukt bez apstājas dienu un nakti. Plosts tiek būvēts tā, lai būtu divas vietas airētājiem, klājs gulēšanai un atpūtas zonai, kā arī virtuves gals ar pārtikas novietni un ugunskura vietu izvirzījumā aiz plosta. Projekts tiek apstiprināts bez speciālistu klātbūtnes un sienam visu kopā. Virves, virvītes, štropes un viss pārējais tiek izmantots līdz pēdējam sīkumam. Negaidot uznāk vakars - laikam esam aizrāvušies, kamēr brigāde "viens" pabeidz stiprināt pontonus, brigāde "divi" gatavo vakariņas. Jēkabs atplīsis un viņa guļammaiss pamazām paliek mitrs no vakara rasas – dabai neko nepadarīsi.



Vēl tikai sapakot mantas, sasiet tās uz plosta, aizvilkt šo 8-10 metrus garo uzparikti līdz Daugavai un reku šeku plkst. 3jos rītā esam uz ūdens. Jau svīst gaisma un vēl ir mēness gaisma, pa upi slīd migla – kaut kas netverams un dvēseli aizkustinošs. Robis ar Ievu apņemas airēt un stūrēt pirmie, pārējie pūš matračus un dodas gulēt viļņu un straumes ieaijāti.



Pamostos pirms Krāslavas un ir jāmainās, jo Robis plīstot nost – dabīgi viņam nāk miegs. Airējam dabiskā veidā – ja kādam nāk miegs vai māc sagurums tas mainās – nekādu grafiku un laika zonu. Airēšana vairāk gan izpaužas kā stūrēšana, jo Daugava nes mūs uz priekšu itin raiti. Priekšā ir liels tilts, kuram jātiek cauri nenodarot skādi tilta balstiem, kaiju bars riņķo virs galvas un skaļi uzvedās – var saprast viņu satraukumu, jo laikam izskatāmies pēc peldošas kaiju olu pārstrādes fabrikas. Veiksmīgi izbraukuši caur tiltu un Krāslavu, kreisajā krastā ieraugam skatu torni augstu krastā – stājam malā un straume ir gana spēcīga, lai man būtu jāliek lietā savas airētāja prasmes "prāmējoties" uz vajadzīgo vietu otrā krastā. Krasts ir dūksnains un galīgi slapjš ar rīta rasu, lecam dubļos un divatā dodamies kalnā uz torni, jo pārēji signālus vai nu neuztver vai ignorē. Uzkāpuši kalnā esam slapji un komiski, jo izejamās drēbes ir droši noglabātas maisos. Tornis kokā veidots, Latvijas Valsts mežu aprūpēts slienas debesīs.

Ir agrs, nav neviena, kāpjam augšā un baudām lielisku panorāmas skatu, kā arī komunikācijas un atziņu pērles uz torņa koka sijām – nekur tālu no alu cilvēkiem neesam tikuši, viņi kaut zīmēja smukāk...



No torņa plosts ir knapi saskatāms un abi kajaki tam blakus izskatās, kā ar krūti barojami zvēruļi, kuri neatkāpjas ne soli, jo ir pienācīgi piešņorēti.



Esam atpakaļ uz plosta un, manuprāt, te notiek pirmais krakšķis, jo neapdomīgi noslogojot kārti tā aizlūzt! Tas gan ir nieks, jo plosta konstrukcija ir ar daudziem fiksācijas punktiem, kas tur visu pasākumu kopā, bet tik uz tā žēl – ja būs nepieciešams, tad vēlāk labos. Modinu Jēkabu un stūrējam plostu jau pa agra rīta noskaņu – krastos ir milzīgas smilšu sēres, kas pārsteidz, jo Daugavas lejtecē ir stāvi krasti un dolomīta klintiņas šur tur.



Saule pamazām uzsilda pasauli un kurkst vēders – tātad laiks brokastīm. Stājamies pie saliņas – smilšu sanesuma upes vidū, gaužām līdzīgas tām, kādas izveidojas uz Gaujas pēc pavasara paliem. Iegriezuši peldlīdzekli atstraumē un izvilkuši uz sēres – peldamies, lai iegūtu svaigumu un rīta sajūtu. Visi pamazām ceļas, jo gulēt guļammaisā tādā karstumā ir skarbs pārbaudījums. Vāram tēju, putru un iekožam dabas, Latgales un Daugavas vidū.



Nu, re, brokastis paēstas un saule tā pieņēmusies spēka, ka var sauļoties. Pametam lielisko smilšu sēri un dodamies pa straumi uz leju. Daugava paliek arvien platāka un krasti te apauguši ar zālēm, te milzīgas garenas smilšu sēras, kuras vietām ir gana stāvas. Plostošana ir tāda sliņķu nodarbošanās, jo airēt īsti nav jēgas, jo lielais plosts tāpat iet savā gaitā – tik vien kā piestūrēt, lai neieskrienam krastā un nepiebraucam kādu makšķernieku vai atpūtnieku, kuri zviln krastos. Lai īsinātu laiku uzmeistarojam makšķeres – no lazdām krastos, kuras vienlaicīgi kalpo arī par apakšdelmu trenažieri – ir ko turēt. Jāsaka, ka zivis nekožas, laikam vainīga karma, tomēr pamakšķerējuši esam.



Daugava pamazām kļūst mazāk līkumaina un platāka, parādās vējelis - miniet trīs reizes, kurā virzienā tas pūš? Nu ir jāpieairē, lai nedzītu plostu atpakaļ. Lai mums nepārmestu šovinismu un seksismu – dodam airēt meičām. Pa to laiku mēs abi ar Robi lecam kajakos – Fluid Solo un Fluid Spice, lai pamācītos braukt un atkārtotu eskimosu apgriezienu. Jāsaka, ka diezgan ātri atsalstam, jo vējš aiznes pēdējās siltuma paliekas.



Parādās vērā ņemami viļņi un liekam lietā straumes enkurus – konstrukciju, kas parasti nāk līdzi glābšanas plostiem uz lielajiem kuģiem. Konstrukcija izskatās pēc izpletņa miniatūras – tikai pavisam nesen uzzināju, ka Ievai tie esot atgādinājuši spermatozoīdus – ir gan tām meičām fantāzija! Nu, lūk, tas tiek iemērkts ūdenī, mums tādi ir divi, un straume to piesmeļ ar ūdeni un nes uz priekšu, neļaujot vējam nest plostu atpakaļ. Mīnuss ir tas, ka nevar pārvietoties ātrāk par straumes ātrumu, jo tad straumes enkurs nevis nes uz priekšu, bet bremzē. Esam gauži apmierināti ar risinājumu un zvilnam uz klāja – tiek spēlētas spēles, gulēts un makšķerēts.

Interesanta dzīve uz plosta ir lietām un priekšmetiem – ja tie nav piesieti, vai kaut kā nostiprināti, tad visdrīzāk tiek pazaudēti. Pēc otrās nakts, kad no rīta pamodušies uz plosta nevaram atrast mantas – Linda dziļdomīgi nosaka – nu es vakarnakt dzirdēju divus plunkšķus...



Jo! Rosoties pa klāju Jēkabs ir paspējis ielingot Daugavā un ir noticis vēl viens krakšķis, neapdomīgi noslogojot konstrukcijas kārti, jo plosts būvēts no tēstām egļu jumta līstēm, kuras noplēstas no gadsimta sākuma mājas jumta – gandrīz vai antikvariāts.



Iebraucam līcītī, lai ieturētu improvizētu ēdienreizi. Kamēr meitenes ņemas pa virtuvi radot auksto zupu un citas delikateses, mēs ar Robi nolemjam salabot lūzumu ar šinas metodi, kā arī pielabot balonus, kuri ir nedaudz izslīdējuši no savām vietām. Remonta procesā ieliekos ūdenī un pēc tam strādāju esot līdz viduklim ūdenī – vienīgais, kas satrauc ir dūņas, kurās stāvot grimstu – a’ ja nu tur dzīvo asins sūcējas dēles? Fui, pretīgi iedomāties!



Plosts un vēderi ir aprūpēti un varam doties tālāk. Sākuma plāns par ēst gatavošanu uz plosta izmantojot ugunskuru atkrīt, kaut gan esam izveidojuši pat konstrukciju, kas ir aizmugurē aiz plosta, bet slinkums meklēt malku un ņemties: kā jau es minēju - plostošana ir tāds slinks pasākums... Izmantojam gāzes degli siltu padzērienu iegūšanai un vārīšanai.

Vakars tuvojas ar tumsu un lietu – tā kā diena bijusi saules zīmē, tad par nojumi neesam parūpējušies. Nu nākas to meistarot izmantojot kas pie rokas. Par laimi pie rokas ir divi kajaki, mantu maisi, atsaites un nojume. Viens divi un konstrukcija, kura pasargā no lietus, krusas, bet noteikti, ka nepasargās no Tornado ir gatava. Ir jau tumšs, kad mēs ar Jēkabu sēžamies pie airiem, pārējā komanda gatavo vakariņas – ir omulīga sajūta stūrēt tumsā un sajust, kā no nojumes apakšas virmo vārītu rīsu un ceptas vistas smarža. Šonakt gulēšana draudzīgāka, jo vietas zem nojumes ir mazāk, ejot gulēt katrs rūpējas par savām mantām lai tās neaizpeld savos ceļos Daugavā. Pikants jautājums ir ar čurāšanu, jo airējot plostu naktī nav tik vienkārši to pietauvot un izdarīt to, tāpēc palīdz viens no dižākajiem cilvēces izgudrojumiem – PET pudele...



Naktī ir vairākas maiņas, kas notur plostu Daugavas vidū un komunicē ar dažāda līmeņa agresīviem makšķerniekiem un atpūtniekiem krastos, - cilvēkiem mēs šķietam jocīgi, jo kurš gan brauc naktīs – vienīgi spiegi? Noteikti, ka amerikāņu spiegi!

Kaut kur rīta pusē esam nokļuvuši dārziņu rajonos ar civilizācijas pazīmēm – interesanti kur mēs esam? Robis agrā rīta stundā drosmīgi dodas pie vietējā tantuka uzzināt GPS koordinātes, viņa ir pārsteigta vismaz par divām lietā – no kurienes šeit radies cilvēks, kurš nezina kur viņš atrodas un kāpēc tas runā latviski? Taču atrisinājuši šo komunikācijas barjeru, Robis ir pārsteigts, jo atrodamies pirms Daugavpils un nekur daudz tālāk nevar braukt, jo priekša esot kaut kāda truba pāri visai upei.

Nu, lūk, še tev, plānoto triju dienu vietā esam klāt nepilnās divās – viss ir noticis ātrāk nekā plānots – tiesa gan braukt naktī bija romantiski, bet esam paslīdējuši garām daudzām skaistām vietām. Metamies akmeņainā krastā ar civilizācijas pazīmēm un žāvējam mantas, jaucam plostu un izsaucam uz sakariem Kehrīša brāli. Vēl pāris stundas un viss ir busā un mēs esam gatavi doties centra virzienā – Robis dodas tālāk ar velo, pirms satikt draugus, viņš kā inteliģents cilvēks, pārguļ zem tilta, bet mēs pa ceļam vēl apskatam Latvijas lielāko laukakmeni – Nīcgales lielo akmeni.



Laikam mūsu karma šeit ir labvēlīga, jo krieviski runājoša kompānija te līdzās sarīkojusi pikniku ar krievu dziesmām, pret kurām nav vienaldzīgas arī meitenes, iemēģinot deju soļus...

Kāda tam visam ir morāle?

Latvija ir maza, bet ļoti skaista zeme un lai cik arī daudz tu nebūtu ceļojis un redzējis, vienmēr ir vietas tepat Latvijā, kuras pārsteidz un liek sirdij iedrebēties – Daugavas augšteces loki ir viena no tādām un kā teica viens mans sens draugs, Bobo – just taste it...



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv