Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Ledus tuneļi, sniega bolardi...

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto no autora un Kalnu Grupas arhīva
2009. gada decembris, Rīga

Nolaišanās lejā pa virvi kalnu maršrutos bieži vien ir bīstamāka par kāpšanu augšup - virve visā tās garumā praktiski nostiprināta tikai vienā augšējā punktā, tieši tāpēc šī punkta izveides vietai un veidam jāpievērš īpaša uzmanība! Ja klintīs šādus nolaišanās virves nostiprinājuma punktus lielākoties izveido uz stabiliem izciļņiem vai ar stacionāri nostiprinātu ekipējumu un tos var lietot atkārtoti atkal un atkal [pirms katras reizes pamatīgi pārbaudot un izvērtējot to drošību], ledus un sniega maršrutos viss ir krietni atšķirīgi - ledus kūst un atkal veidojas no jauna, sniega segas stāvoklis ir mainīgs, gan savā kvantitātē, gan kvalitātē. Kā noorganizēt nolaišanās punktu uz sniega/ledus nogāzes?

Lai kaut nedaudz atbildētu uz šo jautājumu, protams, jāspēj novērtēt katra konkrētā vieta, sniega/ledus stāvoklis tajā un tad jāizvēlas piemērotākais risinājums nolaišanās virves nostiprinājuma punkta izveidei. Viss balstās ne tikai uz zināšanām, bet arī uz daudzkārtēju praktizēšanos, kas ieteicama zinošāku alpīnisma instruktoru vai pieredzējušu kalnos kāpēju klātbūtnē. Līdz ar to diemžēl pilnīgi viennozīmīgu teorētisku pamācību sniegšana šajā jomā nav iespējama, - tikai sekojoši piemēri, rekomendācijas un ieteikumi. Tā sakot - viela pārdomām. Iemesls pilnveidot pieredzi. Kalnos kāpēju kopējās drošības labā...


Ledus kuluārs, alpīnais ledus un drošināšanas stacija uz ledus (divi ledusāķi, savienoti ar cilpu, papildināti ar iecirstiem leduscirtņiem).

Visbiežāk izmantojamais drošināšanas ekipējums uz ledus mūsdienās ir ledū ieskrūvējami ledusāķi (par leduskāpšanas ekipējumu rakstu var lasīt šeit), tomēr tos atstāt aiz sevis kā nodrošinājumu nolaižoties lejup no kalnu maršruta - tas būs dārgi... :) Tāpēc šādos gadījumos (protams, izņemot avārijas situācijas, kad augšminētā ledusāķu atstāšana var būt ātrākais un drošākais risinājums) lielākoties tiek lietoti divi atšķirīgi paņēmieni: ledus (t.s. Abalākova vai arī V-thread) tuneļa veidošana vai ledus bolardu izciršana (trešais paņēmiens, kas plaši netiek rekomendēts, tomēr dažkārt, visbiežāk - uz ūdenskritumu ledus, tiek lietots: dabīgu ledus formu - monolītu, atbilstoša izmēra ledus kolonnu izmantošana; ceturtais, kuru var pieminēt [vēstures vārdā...] - ir daudzus desmitus gadu atpakaļ "ģeniālu inženiertehnisko prātu" radītās ledusskrūvju modifikācijas, tā saucamie "samosbrosi/barabani" [krievu valodā - pašnometēji/bungas], kas, kā jau noprotams pēc nosaukuma, radīti Krievijā un lielākoties tur arī pielietoti, kādu piemēru var skatīt šeit). Abalākova tuneļi vairāk piemēroti kvalitatīvam un stāvam ledum, savukārt ledus/sniega bolardi - mazāk kvalitatīvam ledum (arī sasalušam sniegam) un lēzenākām sniega/ledus nogāzēm.


Dažādi ledus stāvokļi, stāvumi, laika apstākļi, situācijas...

Abalākova tuneļa izveides princips pazīstams jau no pagājušā gadsimta vidus, kad ar to citus kalnos kāpējus iepazīstināja Krievijas alpīnists Vitālijs Abalākovs. (Pastāv uzskats, ka Abalākova tuneļa nozīmīgums alpīnisma attīstībā ir līdzvērtīgs leduscirtņu un dzelkšņu konstruktīvajām izmaiņām pagājušā gadsimta 90tajos gados!) Tiesa gan, mainoties leduskāpšanas ekipējumam, arī tuneļa veidošana ir nedaudz pamainījusies, tomēr princips saglabājies. Un jāatzīst - labi izveidots Abalākova tunelis savā izturībā pārspēj turpat blakus ledū ieskrūvētu ledusāķi, tāpēc tas bieži tiek izmantots ne tikai nolaišanās punkta izveidei, bet arī drošināšanas staciju izveidē un papildus nodrošināšanā ledus maršrutos, un ierīkojot leduskāpšanas treniņnodarbībās augšējās drošināšanas virves nostiprinājuma punktus (siltā/saulainā laikā ledū ieskrūvēts ledusāķis var atkust, un kļūt bīstams, savukārt Abalākova tunelis tik ātri neatkusīs!). Šo iemeslu dēļ to vajadzētu prast izveidot ikvienam savu drošību novērtējošam kalnos kāpējam.


Praktizēšanās treniņnodarbībās ļauj uzkrāt būtisku pieredzi!

Ekipējums, kas nepieciešams Abalākova tuneļa izveidei: skrūvējamais ledusāķis (ieteicams, 21-22 cm garš), palīgvirve (vairāki metri 6-8 mm diametra palīgvirve (vai adekvāta resnuma lentas veida stropa), kuru pēc vajadzības var sagarināt) un Abalākova "ķeksītis" (stieples vai stienīša veida) ar kuru palīgvirvi aizķert un izvilkt cauri ar ledusāķi ledū izurbtajiem ledus tuneļiem. Protams, noderēs arī nazis, ar kuru palīgvirvi nogriezt vajadzīgajā garumā (gadījumā, ja naža nav (aizmirsts, pazaudēts, palicis pie sasaites biedra...), praksē bieži tiek lietota asa klints šķautne, uz kuras palīgvirvi var "pārstrīķēt", vai leduscirtņa cērte, ar kuru palīgvirvi var "pārklapēt"). Dažu potenciāli vajadzīgā garuma (~1 m) palīgvirves gabalu sagarināšana "mājās" - iespējams tā ir laba doma, kas varētu atvieglot jūsu dzīvi, ja plānojat doties ledus maršrutā...

Nolaišanās punkta izveide sākas ar vietas izvēli. Lai izveidotu Abalākova tuneli, ledum šajā vietā jābūt kvalitatīvi monolītam. Nepieciešamības gadījumā ar leduscirtņa kapļveida cērti tiek nocirsts ledus virsējais (sniegainais, atkusušais, "izčākstējušais") slānis izvēlētajā vietā (jāattīra ~40x45 cm laukums). Pirmais urbums ar ledusāķi tiek veikts horizontāli, 55-60° leņķī attiecībā pret ledus virsmu (uzmanīgi, skrūvējot ledusāķi trauslā ledū, tajā var veidoties plaisas, kas var būtiski samazināt tuneļa stiprību!). Mērķis: ar diviem urbumiem izveidot iedomātu vienādsānu trīsstūri horizontālā plaknē, kura katras malas garums ir ~20-21 cm! (Abalākova tuneļa izveide iespējama arī ar īsākiem, 19 un 17 cm ledusāķiem, tomēr samazinoties izveidotā trīsstūra malu garumam samazinās arī tā laukums, - līdz ar to arī izveidotā punkta nestspēja! Aptuveni mērījumi [monolītā ledū pie zemas temperatūras] par attālumu starp urbumiem un to saistību ar nestspēju: 20 cm / 11-12 kN; 15 cm / 10-11 kN; 10 cm / tikai 6-7 kN!) Pirmā un otrā urbuma gali dziļumā pārklājas, izveidojot savienotu tuneli, no kura ledus drumslas var izpūst spēcīgi iepūšot vienā no atverēm. Kad tas izdarīts, tunelī no vienas puses tiek iestumts palīgvirves gals un no otras puses to ar stieples vai stienīša veida "ķeksīti" nepieciešams aizķert un izvilkt ārā. Kad palīgvirve vai stropa izvērta cauri tunelim, tās galus sasien ar atbilstošiem mezgliem: palīgvirves galus visbiežāk tiek rekomendēts siet ar Satikšanās mezglu (Double Fisherman knot), savukārt stropu tikai un vienīgi ar Pretmezglu (Tape Knot, Ring Bend, Water Knot).


Abalākova tunelis ar iesietu palīgvirvi (augšējais tunelis pievienots, iesienot tajā Buliņa mezglu, kā papildus nodrošinājums apakšējam, bet slogots netiks).

Tad, kad kvalitatīvs un stabils Abalākova tunelis/nolaišanās punkts izveidots, cauri tam tajā esošajā palīgvirves cilpā tiek izvērta nolaišanās virve. Lietojot vienu virvi, izvelkot to līdz virves vidum, nevajadzētu to ar spēku vilkt cauri cilpai, jo tādā veidā tā var tikt bojāta; lietojot divas virves - virsējo virvi no augšpuses uz leju izvelk cauri cilpai un sasien kopā ar otru virvi ar Pavadoņa mezglu tā, lai virves brīvie gali aiz pamatīgi sakārtota un savilkta mezgla paliek ~50 cm garumā (cituviet divu virvju savienošanai tiek rekomendēts lietot pretmezglu astotnieka versiju, pēc uzskatiem, izvēles un situācijas). Visbiežāk virs nolaišanās punkta esošajā drošināšanas stacijā tiek iekabināta papildus cilpa/atsaite, ar kuru nolaišanās virve tiek piedrošināta papildus (tikai Back Up, noslogots ir tikai nolaišanās punkts!), lai laikā, kamēr pirmais kāpējs laižas pa virvi lejup, pārliecinātos, ka nolaišanās punkts 100% pilda savu funkciju. Bieži vien, īpaši sliktos laika apstākļos, tiek rekomendēts nolaišanās punkta palīgvirves cilpu papildināt ar nelielu skrūvējamu metāla karabīni (maillon screw link), kurā iever nolaišanās virves. Šāda karabīne nodrošinās cilpu pret pārgriešanu ar nolaišanās laikā noslogotu un izslīdējušu nolaišanās virvi. Arī virvju izvilkšana pēc pēdējā kāpēja nolaišanās šādā gadījumā būs nedaudz vieglāka.


[1] Divi vienlaicīgi slogojami Abalākova tuneļi (vienkārtīga sarkanā un dubulta tumši zilā palīgvirve), kuros ievērtas nolaišanās virves (zaļā un zilā virve), kas papildus nodrošinātas uz diviem ledusāķiem nostiprinātās stacijas centrālajā punktā. [2] Pirms pēdējais kāpējs uzsāk nolaišanos, stacija un papildus nodrošinājums tiek noņemts, un pēc virves izvilkšanas augšā paliks tikai divas palīgvirves cilpiņās.

Aizdomas par nolaišanās punkta izturību? Iespējamās problēmas ar Abalākova tuneļa izveidi visbiežāk ir sekojošas: nepareiza vietas izvēle (nekvalitatīvs, nepietiekoši izturīgs ledus), nav veikta ledus virsmas pietiekoša apstrāde (tunelis izveidots trauslā ledū), pārāk šaurs urbumu leņķis vai pārāk mazs attālums starp urbumiem (pārāk mazs tuneļu veidotā trīsstūra "nesošais" laukums), nepiemērota/nepietiekoši izturīga palīgvirves vai stropas cilpa (vai tās savienojums, t.sk. nepareizs mezgls). Tā kā pēdējais kāpējs lejup pa virvi laižas (pēc drošināšanas stacijas nojaukšanas) aiz sevis atstājot tikai nolaišanās punktu, pat mazāko šaubu gadījumā tas jāpapildina! Divi, vai pat trīs (piemēram, pie sliktas kvalitātes ledus izteikti siltā laikā) neatkarīgi vai savstarpēji savienoti Abalākova tuneļi (parasti 45-50 cm attālumā viens virs otra, augšējo veidojot nedaudz novirzot uz vienu vai otru sānu) ir iespējamais risinājums - aiz jums joprojām paliek tikai palīgvirve. Veidojam, pārbaudām, pārliecināmies, ja nepieciešams - papildinām, atkal pārbaudām un pārliecināmies, lietojam...


Monolītā ledū izcirsts bolards ir neliels. Tomēr tam jābūt perfektai formai, kurā virve vienmērīgi slogo tā sienu nesošās virsmas un nevar no bolarda slogojot noslīdēt!

Ledus/sniega bolardi? Gadījumā, ja nav palīgvirve, kuru atstāt, vai arī gadījumā, ja ledus nav tik stāvs vai monolīts, iespējams Abalākova tuneļa vietā veidot izstiepta pakava formas ledus bolardu. Tas prasa zināmas ledus skulptora iemaņas! :) Ar leduscirtni izcirst ledū pareizas formas kvalitatīvu un drošu ledus bolardu - tas nebūt nav vienkārši. Tomēr nav arī nereāli. Atliek tikai mēģināt. Ieteicams - treniņos, nevis pirmo reizi to darīt reālā kalnu maršrutā.

Kā jau iepriekš tika minēts, pēc līdzīga principa un formas izveidotus bolardus var veidot ne tikai uz ledus, bet arī uz ledaina, vai pat blīva sniega nogāzes, attiecīgi palielinot bolarda augšējā rādiusa lielumu un nogāzē iedziļināto kanālu dziļumu. Bolarda "plusi" - aiz jums nepaliek pat palīgvirves cilpa, to var izveidot ne tikai uz kvalitatīva ledus; bolarda "mīnusi" - to ir problemātiski izveidot uz ļoti stāvām nogāzēm, tā izveidei nepieciešamas salīdzinoši ilgāks laiks, virves izvilkšana pēc pēdējā kāpēja nolaišanās var būt salīdzinoši sarežģīta. Pats par sevi saprotams, pirms pirmais kāpējs noslogo nolaišanās virves uzsākot nolaišanos, arī uz bolarda nostiprināta nolaišanās virve ir jāpiedrošina papildus (Back Up) virs bolarda izveidotā neatkarīgā drošināšanas stacijā. Tāpat kā iepriekšējā situācijā ar Abalākova tuneļiem, pirms pēdējais kāpējs uzsāk nolaišanos, papildus nodrošinājums tiek noņemts. Un vēl ieteicams ar slidinošām kustībām izkustināt virvi, kas apkļauj bolardu, lai tā nebūtu piesalusi pie bolarda, pretējā gadījumā virves izvilkšana no apakšas var būt apgrūtināta. Protams, ir iespējams arī uz bolarda nostiprināt atsevišķu palīgvirves vai stropas cilpu caur kuru izvērt nolaišanās virvi, līdzīgi, kā tas ir ar Abalākova tuneli, bet tādā gadījumā rūpīgi jāizvērtē cilpas materiāla diametrs - jo mazāks diametrs, jo lielāka iespējamība materiālam iespiesties/iegriezties bolarda sienu nesošajā virsmā (it sevišķi ja tas ir sniegs!), kas var izraisīt bolarda "nogriešanu".


Bolardi sablīvēta ledaina sniega vai firna ledus nogāzē ir ar krietni lielāku augšējā rādiusa lielumu un iedziļināto virvju kanālu dziļumu salīdzinoši ar bolardu monolītā ledū. Jo perfektāka ir bolarda forma, jo pamatīgāk tas noblīvēts, jo mazāka iespējamība to "nogriezt" ar virvi slogojot.

Atkārtojot jau teikto - šādu nolaišanās punktu izveide ir viens no optimālākajiem un drošākajiem paņēmieniem uz ledus/sniega nogāzēm, kas neprasa daudz lieka un specifiska ekipējuma. Tomēr iemaņas nepieciešamas! Atliek tikai mēģināt. VeiXsmi!

Interesē ledus kāpšanas un ziemas alpīnisma apmācību kurss ziemā? Raksti!

Rekomendē PETZL (par ledus kāpšanas tehnikas niansēm):
Ice climbing tech tips

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]



www.adventurerace.lv sadaļā "Arhīvs" meklējami vairāki raksti par leduskāpšanu, gan Latvijā, gan citās valstīs:

● Leduskritumi Latvijā >>>
● Ledus "lāsteka" Vanagkalnos >>>
● Norvēģija, Rjukana. Tur, pāri pārejai... >>>
● Saulstariņu nometne Rjukan ēnā >>>
● Kritiens ar laimīgām beigām! >>>
● Ledus kāpšana Baltajos kalnos, ASV >>>
● Leduskāpšana Rjukanā, Norvēģijā >>>
● Ledus, sniegs un citas "procedūras" (2) >>>
● Ledus, sniegs un citas "procedūras" (1) >>>
● Sezonas pēdējais ledus >>>
● Leduskāpšana Slovākijas Tatros >>>
● Leduskāpšana Chamonix >>>
● Ērkšķogu ūdenskritumu ledus >>>
● Leduskāpšana - tik dažāda! >>>
● Ledustornis. Kāpšanai bīstams! >>>



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv