Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Forums
Kalnu un citi (ultra)maratoni
Komentāri: 40; Autors: Dace B
Tēma izveidota: 12.09.2009 20:53:19; Pēdējās izmaiņas: 10.10.2010 23:37:00

Daudzi no kāpējiem skrien, jo tas ir lielisks treniņš, lai iegūtu un uzturētu alpīnismā tik ļoti nepieciešamo izturību. Protams, ka ir vēlme savus darba rezultātus skatīt ne vien kalnos, bet arī kalnu (ultra)maratonos. Pieredze, ieteikumi, info par nākošajiem skrējieniem. Par to visu diskutējam šeit. :) [Diskusija arī par Monblāna maratonu, red.]

1 2 [3]

par resursu saglabāšanu
Pimais, kas manuprāt ir jāņem vērā ir fakts, ka organisms pie slodžēm pierod. It kā loģiski vai ne? Līdz ar to cilvēkam, kurš intensīvi trenējās, ar laiku organisms pierod pie konkrētas intensitātes slodzēm. Līdz ar to tas, vai cilvēks kādā pasākumā - ultramaratonā vai smagā kāpienā kalnos - nodara pāri savam organismam ir atkarīgs galvenokārt no tā, kā cilvēks ir trenējies pirms tam, pie kādām slodzēm organisms ir pieradis. Cilvēks kas trenējās minimāli, jutīs problēmas jau pēc noskrietiem 20 kilometriem - sāpoši muskuļi, ceļi, varbūt problēmas ar sirdsdarbību utt. Taču cilvēls, kas regulāri intensīvi trenējās var nejust nekādas problēmas arī pēc 100 km noskriešanas. Līdz ar to viss atkarīgs no sagatavotības. Vienam būs problēmas pēc 20 km, citam nebūs pēc 100. Tātad galvenais kas jāievēro lai saglabātu sava organisma darbaspējas - izvēlēties aktivitātes atbilstoši savām spējām. Otrais - svarīga ir attieksme. Daudz kas no tā, kas cilvēkiem kaiš vai nekaiš ir viņu galvās. Trešais - nepieciešams izvēlēties distancei, īpaši tās segumam atbilstošus apavus. Manuprāt skriešana, arī ultramaratoni IR labs treniņš kalniem, jo organismam IR jāpierod pie lielām slodzēm, jo kalnos tās ir tādas pašas, ja ne lielākas.

Autors: Dace B, 15.09.2009 21:04:39


Re: par resursu saglabāšanu
1. Distancē pulsametru neņēmu, bet domāju, ka vidējais varētu būt pirmajās 2 stundās ap 160 (ātrāks temps, starta uztraukums), pēc tam kaut kur 130-140 vidēj. 2. Ok, es (pagaidām :)neesmu aplīnists, bet viedoklis man ir - Nepiekrītu, ka tas nav veselīgi. Jebkura treniņa mērķis (izņemot vieglos treniņus) ir pakļaut organismu stresam. Tas nozīmē, ka tieši pēc treniņa tu esi vājāks nekā pirms treniņa. Pēc treniņa notiek organisma atjaunošanās un superkompensācija, kā rezultātā tu esi stiprāks nekā pirms treniņa. Te tas īsumā aprakstīts: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1071 Pēc ultramaratona pareizi atjaunojoties notiek tieši tāda pati superkompensācija. Svarīgi gan ir, lai stress, kuram sevi pakļaujam būtu atbilstošs spējām. Pareizi nesagatavotam cilvēkam pēc šāda ultramaratona atjaunoties būs daudz grūtāk un ilgstošāk. Nedomāju arī, ka organisma resursus var izsmelt vai nolietot - tā domā cilvēki, kas neapzinās sava organisma patiesās spējas. Es gan mēnesi kalnos ar 40kg mugursomu staigājis neesmu :) Un jebkurā gadījumā, labāk tomēr mēģināt un satraumēties, nekā nemēģināt vispār un pēc tam sērīgi atcerēties "jā, toreiz vajadzēja...". Runājot par locītavām - var dzert glikozamīnu, palīdz. Starp citu, kā reiz nesen uzdūros rakstam par šo tēmu: http://well.blogs.nytimes.com/2009/08/11/phys-ed-can-running-actually-help-your-knees/

Autors: Artūrs, 15.09.2009 20:33:57


Re: par resursu saglabāšanu
Kāpt vai skriet, bet vienlaicīgi sevi pasargāt no traumām - tas ir lieliskākais optimālais ("veiksmes") stāsts. Un ja paskatās uz pasaules līmeņa kāpējiem/skrējējiem - tas, protams, iedvesmo! Bet mēs neesam viņi. Diemžēl, mūsu realitāte aizvien ir nedaudz cita - no traumām, it sevišķi ja mēs kaut ko daram ar pilnu atdevi, "no sirds", neviens nav pasargāts un agri vai vēlu nākas "maksāt" par šo "pilno programmu". Ja ar mums nekas līdz šim nav noticis - lieliski!, bet tā nav garantija tam, ka nenotiks. (Arī es šobrīd "maksāju" par saviem vasaras 6c simtiem metru garumā...) Tā kā ļoti nopietni jādomā par saviem "varoņdarbiem", jo kā jau teikts iepriekš, resursi ir +/- ierobežoti, un to atjaunošanai dažbrīd ir vajadzīgs liels laiks. Tad nu atliek izvēlēties, kas mums šķiet svarīgāks.

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 15.09.2009 18:28:30


kapt vai skriet
Shis jautajums mani jau nodarbina kadu bridi. Kristapa komentari (1a) un (2a) kaareiz traapa tani rajonaa :) Mans personigais noverojums nav nekads jaunums. Ja kautko vienu nopietni dara, tad nekam citam laika neatliek. Ja nopietni(!) skrien, tad par kapsanu var aizmirst, jo faktiski 22 stundas dienaa organisms atpushas no iepriekseja trenninja. Un taa 6-7 reizes nedeljaa. Es gan tads maniaks neesmu, un ar parmerigu skrieshanu neaizraujos, jo tas tomer ietekmee personigo dzivi. Savukart no kapshanas katru dienu, tada paskriesana vai velo sanaktu tads "cross-training", kas nebut nav slikti :) Ja gribas kapt kautko sarezgitu virs 4000m tad fiziskais ir butiski vajadzigs, lai varetu izkapt atri!

Autors: gasha, 15.09.2009 17:05:39


par resursu saglabāšanu
Skatoties uz Georgu Jermolajevu nešķiet, ka cilvēka resurss būtu ātri notērējams, droši vien viņam būtu daudz kas sakāms par šo tērmu. Man pašam šķiet, ka resursu saglabāt līdz 70 gadiem var tikai pareizi trenējoties un izvairoties no traumām un ideālā gadījumā, ja pat paveicas izvairīties no mikrotraumām.

Autors: Edijs, 15.09.2009 16:45:47


resursi
Jautajums tiesam ir labs. Cilveks nav robots un shadi tadi efekti rodas. Man piemeram pec 3 nedelu kapsanas un skriesanas, ir sajuta ka locitavam "smeers" beidzies. Nav jau zinams cik atri atjaunosies. 1. Pulss. Ja pienjem ka garos skrien ar aerobo, ap 140, tad teoretiski var skriet ljoti ilgi. Pret kalnu censhos nevilkt paari par 150-160. Bet tad atkal, to ietekmee karstums un asinsspiediens. Tad vairak japalaujas uz izjuutu nevis pulsometru. 2. Lidz shim man ar kajam problemas nav bijushas, tadelj nujas nebiju lietojis. Speciali iegadajos pirms UTMB, un patrennejos lietosanaa :)

Autors: gasha, 15.09.2009 16:38:27


Re: par resursu saglabāšanu
Ļoti labu jautājumu Jānis uzdeva. Un te varētu būt ļoti interesanta diskusija starp diviem viedokļiem - (1a) alpīnisti skrien jo trenējās un (2a) alpīnisti neskrien, jo taupās kāpieniem kalnos. Ir divas viennozīmīgas lietas: (1a) lai kāptu nopietnos kalnos ir jātrennējas, bet (2) lai kāptu nopietnos kalnos nedrīkst pārtrenēties (lasi: sevi nodzīt). Diemžēl lielie (!)izturības skrējieni nekādā veidā nav saistāmi ar treniņu, tas drīzāk ir uzskatāms par organisma spēju robežu pārbaudi "ar kauju", kurā ne vienmēr uzvar organisms, kuram ir savas rezerves ujn resursi... Tad nu paceļas jautājums par iespējām, spējām un jēgu. Nedomājiet, ka es te noliedzu tikai - tas ir jautājums, kuru jāuzdod katram sev pašam, jo kā jau katrs organisms, katrs esam unikāli, un savu spēju robežas spējam izzināt (pārraudzīt, saprast) tikai paši...

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 15.09.2009 16:11:32


par resursu saglabāšanu
Malači visi, kas tiek līdz galam un vispār piedalās šādos pasākumos! Jūtos lepns, ka reizēm ir gadījies ar kādiem no jums skriet vienās trasēs! ;-)) daži tehniski jautājumi, varbūt te ieskatās kāds no dalībniekiem: 1. ar kādu slodzi(pulsu) vidēji/maksimāli skrienat šādas distances? (pret kalnu skaidrs, ka var uzdzīt bezgalīgi, bet ar cik reāli atļaujaties?) 2. filozofiski - skaidrs, ka šie nekādā ziņā nav veselīgi pasākumi (t.s. veselības skrējieni) - ko darāt, lai sataupītu savus resursus turpmākiem gadiem un pasākumiem, šeit vairāk domāju par balsta sistēmu - locītavas, saites, muskuļi - jo diemzēl dzīves laikā šis atjaunojas tikai daļēji, drīzāk jau dilst, un katram mezglam ir savs resurss tomēr, vai nav bail, ka pēc ~10 gadiem savs resurss (nu 50000tk km piem) būs iztērēts un kļūs neatjaunojams? Piemēra pēc - veči, kas pirms ~30 gadiem kāpa kalnos ar 40kg mugursomām katru vasaru mēneša garumā un vairāk, tagad pārsvarā mocās ar sabeigtām locītavām (iztērēti skrimšļi) un sāpošām mugurām. Aprakstā jau ieskanējās kaut kas par sabeigtiem nervu galiem pēdās?

Autors: JānisB. , 15.09.2009 15:44:43


fakti par Artūru Veicu
intresanti ir fakti, ka Artūrs Veics skrien tikai 3 gadus, trenējas pats un visu par skriešanu ir uzzinājis pats no grāmatām, ko pasūtījis caur internetu! bet vēl intresantāks ir fakts, ka Artūrs ir meistarkandidāts... šahā! un pirmais no LV UTMB!

Autors: Andis, 14.09.2009 23:39:52


Somija oktobra sākumā
UTMB pagājis, sveicam visus, kas piedalījās! Gatavojamies Karēlijas Vaarojen ultra/maratonam, kas notiks 10.10.2009! Plašāks info par skrējienu šeit: http://www.karsu.fi/events

Autors: Dace B, 12.09.2009 20:58:40


Komentāra nosaukums *
Komentārs
Komentāru pievienoja *
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv