Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Monblāns. Kāpt vai nekāpt tajā?

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: Kristaps Liepiņš un Aiga Vītola
2009. gada augusts, Rīga - Šamonī

"Kāpšanu Monblānā vislabāk būtu atstāt pieredzējušiem kalnos kāpējiem." Bukletu ar šādu uzrakstu uz tā vāka ieraudzīju Šamonī tūrisma informācijas centrā. Zem šī virsraksta neliels apakšvirsraksts vēsta sekojošo: "Nē, Monblāns nav vienkāršs!" Un īstenībā, runa jau nav tikai par Monblānu. Elbruss, Kazbeks, Himalaju piec- un seštūkstošnieki...

Cilvēku daudzums, kas katru gadu cenšas sasniegt Monblāna virsotni (4810 m) un citus "vienkāršos" kalnus aizvien ir pieaugošs. To sasniegšana ir kļuvusi par "preci", kuru pārdod neskaitāmi ceļojumu organizatoru un kalnu gidu uzņēmumi. Ne jau velti: ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Tomēr ne visi "pircēji" (diemžēl, arī ne visi "pārdevēji") apzinās to, ka šie "darījumi" var izvērsties par bīstamu pasākumu, kura gaitā dzīvības briesmām un nopietniem veselības apdraudējumiem var tikt pakļauti ne tikai "darījuma" abas puses, bet arī citi cilvēki, piemēram, glābēji.

Šī nelielā raksta iecere ir aicināt nedaudz vairāk iepazīstināt ar kalnu vidi tos, kas tajā vēl tikai vēlas doties. Ieceri impulsēja arī nesenā pieredze vasaras vidū darbojoties ar nelielu interesentu grupu un mēģinājums sasniegt Monblāna virsotni no Midi puses (savdabīgu šī pasākuma foto albūmu, kuru veidojusi viena no dalībniecēm, muzikālā pavadījumā var skatīt šeit), kā arī kārtējā to "Kalnu Grupas" kāpēju konsultēšana, kas pēc apmācību cikla beigām izteikuši vēlmi patstāvīgi uzkāpt Monblānā. Priecāšos, ja šeit izlasītais kādam šķitīs noderīgs.

Kalna virsotne par katru cenu?

Bieži vien kāpiens Monblānā tiek reklamēts kā ne pārāk sarežģīta pastaiga ar skaistiem dabas skatiem, tomēr šis uzskats, īpaši pēdējos gados (!), realitātē pierādās gluži pretējs – neskaitāmi kāpēji saskārušies ar nopietniem dabas apstākļu radītiem šķēršļiem, daudzi gājuši bojā! Un ne jau kāpjot uz virsotni pa sarežģītiem maršrutiem (tādu uz Monblānu vien ir vairāki desmiti, it īpaši no "mazpazīstamās" Itālijas puses), bet gan tajos pašos, daudzus gadu desmitus pazīstamajos "klasiskajos" (divi vispopulārākie ceļi no Francijas puses: pa Gutera kori un no Midī pārejas puses). Kāpēc? Klimatiskie apstākļi kļuvuši neprognozējamāki? Jā. Kalna sniega/ledus nogāžu stāvoklis mainījies? Jā. Mainījusies kāpēju attieksme pret Monblānu? Arī.

Katru gadu neskaitāmi cilvēki, kuri nekad iepriekš nav saskārušies ar kāpšanu kalnos, iekļauj kāpšanu Monblānā savu atvaļinājumu plānos, jo iepriekš ir dzirdēts par to, kā kāds "basketbolists" vai "valstsvīrs" kāpis, un "vai tad es būšu vājāks"? Kādi motīvi vada šos cilvēkus? Interese un zinātkāre? Nepieciešamība pēc pašnovērtējuma vai vēlme izcelties citu vidū? Avantūrisms un apmātība? Vieglprātība un naivums? Vai šie cilvēki apzinās tos riskus, kuriem viņi sevi pakļauj? Vai apzinās iespējamās sekas un to, kas nepieciešams, lai spētu no tām izvairīties gadījumā, ja nu viss nenorit pēc labākā scenārija? Jāsaka, ka, lai arī Monblāns starp pašiem alpīnistiem bieži tiek uzskatīts par "alpīnista karjeras sākumpunktu", tomēr līdz šai karjeras uzsākšanai nepieciešams zināms fiziskais treniņš, elementāru zināšanu un drošības iemaņu uzkrāšanas laiks, pretējā gadījumā ir liela potenciāla iespēja "pielikt punktu" savai kalnos kāpēja karjerai to tā arī īsti neuzsākot. Kā vārdā?

Daži fakti par Monblānu...

Vasarā, labā laikā uz Monblāna virsotni kāpienu uzsāk aptuveni 300-400 kāpēju katrā nedēļas nogales dienā. Virsotni sasniedz aptuveni viena trešdaļa no šiem kāpējiem (no tiem, savukārt, aptuveni puse kāpienā devušies kopā ar gidiem vai instruktoriem). Pēc Monblāna rajona glābšanas dienestu datiem vienas sezonas laikā glābšanas dienests pēc izsaukuma sniedz nopietnu palīdzību vismaz 120 kāpējiem, no kuriem aptuveni 80% tiek konstatēts pilnīgs spēku izsīkums (nepietiekama aklimatizācija, slikta fiziskā sagatavotība). Vairāk kā 30% no kāpējiem, kas atgriežas lejup no kāpiena Monblānā ir problēmas ar veselību – sejas, roku un kāju pirkstu apsaldējumi, brūces, kas gūtas savainojoties ar leduscirtni vai dzelkšņiem, ar augstumu (aklimatizāciju) saistītas problēmas. Pēc nesen Šamonī veiktā pētījuma datiem, 79% no kāpējiem, kas intervēti pēc atgriešanās no kāpiena uz Monblāna virsotni, konstatētas dažādu pakāpju AMS (t.s. "kalnu slimības", Acute Mountain Sickness) pazīmes. Statistika liecina, ka par kāpēju nāves iemesliem Monblānā pēdējos gados visbiežāk kļūst lavīnas un leduskritumu seraku nogruvumi sniega ledus nogāzēs, krītoši klinšu akmeņi kuluāros, izslīdēšana uz sniega ledus nogāzes un iekrišana ledāja plaisās, laika apstākļu nepietiekoši nopietns novērtējums un meteoroloģisko brīdinājumu neņemšana vērā, kāpēju sliktā fiziskā sagatavotība savienojumā ar nepietiekošo aklimatizāciju (par aklimatizācijas procesiem sīkāk var lasīt plašā informācijas vietnē www.altitude.org).


Aklimatizācijas un mācību process, kāpēju grupa uz Aržentjēras ledāja (~3000 m augstums v.j.l.)

Apstākļi mēdz mainīties. Vai to spējam mēs?

Lielie skaistie kalni! No ielejas tie šķiet tik lēzeni un aicinoši. Un iespējams, labos laika apstākļos kāpšana pa iepriekšējo grupu iemītajām pēdām, kas vijas caur ledāja plaisu atvērumiem, nesagādās pārāk lielas problēmas pat nepieredzējušiem kalnos kāpējiem. It sevišķi, ja pēdas būs ieminuši zinoši cilvēki. Tomēr laika apstākļi kalnos spēj mainīties visai strauji. Vai būsi pietiekoši adekvāti novērtējis situāciju uz kalna un sagatavojies tai nodrošinot sevi ar pareizu apģērbu un apaviem, drošināšanas ekipējumu un visu pārējo, nepieciešamo? Vai spēsi atrast ceļu augšup, ja pēdas nebūs iemītas? Vai spēsi nonākt lejā viens, meklējot ceļu mākoņu "pienā" vai sniega vētrā? Vai spēsi pārdzīvot dehidratizācijas, hipotermijas, pārguruma bezspēka un "kalnu slimības" mokas? Vai pratīsi adekvāti novērtēt drošināšanas paņēmienu un ekipējuma pielietojumu situācijās, kad neviens vairs tev nespēs palīdzēt? Vai spēsi saglabāt savu dzīvību neparedzētos avārijas situācijas apstākļos?


Kāpiens visbiežāk sākas vēl nakts tumsā, lukturīšu gaismā.


Mont Blanc du Tacul sniega/ledus nogāzes ir stāvas!


Slēgtais ledājs vietām sevī slēpj dziļas bīstamas plaisas...

Iespējams, daudzi, kas to vēl nav piedzīvojuši, tā arī šobrīd nenoticēs tam, ka laika apstākļi četru piecu kilometru augstumā virs jūras līmeņa var būt tik mainīgi un skarbi pat pašā vasaras vidū. Var. Mākoņu veidošanās visskaidrākajā dienā. Pērkona negaisa un zibens briesmas. Gaisa temperatūras krišanās pa pāris desmitiem grādu (parasti tiek uzskatīts, ka uz katru vertikālo kilometru gaisa temperatūra samazinās par 6-7°, tomēr jāņem vērā arī vēja ātrums, kas palielina aukstumu pēc t.s. "wind chill factor"). Vēja ātruma pieaugums brāzmās līdz pat 100 km/h, kas gaisā paceļ nogāzēs gulošo brīvo sniega masu un tās graudus ar lielu spēku triec jūsu sejā... Un tajā pašā laikā laika apstākļi var būt arī maldinoši labi. Gaisa temperatūras pieaugums? Lieliski? Jā, tikai šādos apstākļos lieliski uzlabojās arī apstākļi lavīnām...


Stāvākā vieta ceļā uz Monblānu no Midi puses: pāreja uz Mount Maudit rietumu kores.


Kāpēji uz Mount Maudit rietumu kores pārejas – no šejienes atkal lejup, Brenvas sedlienes virzienā...

Tad ko? Kāpjam?

Kāpjam! Tomēr pirms tam varbūt ir vēlams padomāt par sekojošām lietām izejot cauri šim sagatavošanās sarakstam:
Informācijas izpēte (jau sākumā pieminētais informācijas buklets (to, kā PDF failu, var lejupielādēt arī šeit: "Mont Blanc 2009"), maršruta apraksti, kartes, citu kāpēju pieredze, gidu un kalnu māju personāla viedoklis, aktuālā informācija www.ohm-chamonix.com lapā);
Kāpšanas partneru izvēle (ar kalnu gidu vai bez tā, domubiedru vai draugu grupā, kopā ar sasaites biedru vai vienatnē – no jūsu izvēles šajā jautājumā būs atkarīgs ļoti daudz arī nākošajās izvēlēs, bet katrā gadījumā nevajadzētu iedomāties, ka izvēloties kāpienu kopā ar kalnu gidu, jums par neko vairs nebūs jārūpējas! – ne trenēties pirms kāpiena, ne apgūt kāpšanas iemaņas jūsu vietā, ne arī pilnībā atbildēt par jūsu veselības stāvokli nespēj neviens kalnu gids vai alpīnisma instruktors, līdz ar to kāpiena galarezultāts ir atkarīgs tikai nu katra kāpēja individuāli...);
Meteoroloģisko prognožu pārbaude (teicams, specifisks tuvāko dienu prognožu izklāsts ar būtiskām norādēm kalnos kāpējiem chamonix-meteo.com lapā, laika prognoze pieejama arī www.chamonix.com lapā);
Spējām atbilstoša ceļa izvēle (divi vienkāršākie, līdz ar to arī visbiežāk lietotie ceļi uz Monblāna virsotni ir pa Gutera kori un no Midī pārejas puses, katram no tiem ir savas priekšrocības un savas bīstamās vietas (abos gandrīz katru gadu iet bojā kāds kāpējs, arī šis gads nav izņēmums – kopumā šeit šogad dzīvību zaudējuši vairāk kā desmit cilvēki!), daudz informācijas par šiem maršrutiem atrodama internetā, arī Monblānam veltītajā wikipedia.org lapā);


Monblāns (skats no ziemeļrietumu puses), no labās puses atzīmēti: Aiguille du Midi 3842 m; Mont Blanc du Tacul 4248 m; Mount Maudit 4465 m; Pointe Durier 3997 m; Mont Blanc 4809 m; Bivouac Vallot 4362 m; Dome du Gouter 4304 m


Monblāns (skats no ziemeļaustrumu puses), ar sarkanu iezīmēti divi populārākie "klasiskie" ceļi, kas ved uz Monblāna virsotni: no Aiguille du Midi puses caur Midi pāreju un pa Gouter kori, garām Bivouac Vallot.

Treniņu (trīs mēnešus pirms kāpiena) un aklimatizācijas (vismaz četras dienas pirms kāpiena pavadot izgājienos augstumā no 1500 – 3500 m) plāna sastādīšana;
Kāpšanas un drošināšanas tehnisko iemaņu pilnveidošana (piemēram, individuālā kāpšanas tehnika pa sniega/ledus nogāzēm, pašaizturēšanās (ieciršanās ar leduscirtni) izslīdēšanas gadījumā, plaisu un bergšrundu pārvarēšana, sasaites sadarbība un drošināšanas organizēšana uz slēgta ledāja, kāpšana augšup un nolaišanās lejā pa virves margu, rīcība avārijas situācijās (piemēram, pašam kāpējam vai tā sasaites biedram iekrītot ledāja plaisā), u.c.);




Treniņos noteikti vajadzētu apgūt individuālo kāpšanas tehniku, bergšrundu un ledāja plaisu šķērsošanas un pašaizturēšanās iemaņas uz sniega/ledus nogāzēm, drošināšanas un pašdrošināšanas organizēšanu.

Pacēlāju un kalnu tramvaju atiešanas un pienākšanas laiku izpēte (ar to var iepazīties www.chamonix.net lapā);
Naktsmītņu plānošana un kalnu māju rezervēšana (kalnu māja "Cosmiques": +33(0)4 50 54 40 16; kalnu māja "Gouter": +33(0)4 50 54 40 93 vai e-pasts: refuge.gouter@neuf.fr);
Atbilstoša apģērba, apavu un drošināšanas ekipējuma izvēle;
Rezerves nodrošinājuma plānošana (iespējams, tam varētu noderēt informācija, kas publicēta rakstā "12 lietas, par ko domāt pirms došanās kalnos");
Papildus informācijas apzināšana...


No Brenvas sedlienes uz Itālijas pusi nokaras ledāju seraki.


Augstums ~4400 m, ceļā jau pavadītas piecas stundas.


Bet spēki un laiks ir vajadzīgi vēl arī tikšanai lejā...

Bieži vien spēja pateikt "nē" var glābt dzīvību. Un būtu jāapzinās, jāizvērtē, jāprot atšķirt situācijas, kurās mēs ar savu individuālo atbildību varam mainīt notikumu gaitu. Ik brīdi esam izvēles priekšā: "jā" un "nē" ir kā ceļi pretējos virzienos. Mērķi, kuros pa tiem varam nokļūt, var būt diametrāli pretēji. Kalnos bez nekādām zināšanām par tiem? Kalnu maršrutā paļaujoties tikai uz "gan jau būs labi"? Virsotne par katru cenu? Diez vai kāds kalns ir tā vērts, lai par uzkāpšanu tajā maksātu ar savu vai savu līdzbiedru dzīvību! Tāpēc, pirms kāp – domā. Vismaz pāris soļus uz priekšu. Un varbūt arī tālāk. Jo kā mēdz teikt – bezdibenim ar diviem soļiem pāri nepārlēksi...

Kalni, lai arī bezgala skaisti un vilinoši, aizvien ir sevī slēpuši un slēps potenciālu apdraudējumu, ar kuru nerēķinoties vai vieglprātīgi attiecoties pret to varam nonākt ļoti sarežģītās un bīstamās situācijās, kurās izdzīvošana būs atkarīga no katra kalnos kāpēja zināšanām, prasmēm un pieredzes. Kāpt vai nekāpt? Protams, kāpt! Bet ar atbildību, rūpīgi izsverot visus iekšējos un ārējos "par" un "pret"!



Atgriešanās no Monblāna Aiguille du Midi pacēlāja stacijā – smags kāpiens augšup (~250 augstuma metru no Midi pārejas puses!)... Ja nepaspēj un pēdējo lejup braucošo pacēlāja vagoniņu – jāpavada vēl viena nakts ~3800 augstumā...

www.adventurerace.lv sadaļā "Arhīvs" publicētie raksti par Monblānu:

● Monblāns: Latvijas alpīnistu "sākumpunkts" >>>
● Uz Šamonī ar dzelkšņiem un klinšu kurpēm >>>
● Monblāna traverss - no Kurmaijeras uz Šamonī >>>
● Latviešu piedzīvojumi Lieliskajā Francijā >>>
● Vēl ir ko rāpties uz augšu... >>>
● Viens mēnesis vertikālajā pasaulē >>>
● Ceļā uz Monblānu >>>

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv