Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Smilšu maratons "Marathon des Sables"

Autors: Artūrs Veics
Foto no autora arhīva
2009. gada jūnijs, Rīga

Marathon des Sables (tulkojumā no franču valodas - Smilšu maratons) ir ap 250 km garš ultramaratons 6 posmos cauri Sahāras tuksnesim Marokā, kas šogad notika jau 24. reizi. Daži to uzskata par vienu no grūtākajiem ultramaratoniem pasaulē. Šogad tajā piedalījās ap 820 cilvēku no 39 valstīm, tai skaitā arī es, pirmais dalībnieks no Baltijas.

Daži fakti par Marathon des Sables (MdS):
– Skrējiens notiek sešos posmos – viens posms dienā, izņemot garāko posmu, kurā daļa dalībnieku finišē otrajā dienā, tātad kopā sanāk sacīkstes septiņu dienu garumā. Starts katrā posmā visiem vienlaicīgi, kopvērtējuma uzskaitē tiek ņemts vērā kopējais distancē pavadītais laiks.
– Posmi ir dažādi – ir "kāpu posms", kurš viss notiek tikai pa klasiskām lielām tuksneša kāpām, ir posmi, kuros liela daļa dienas skrējiena jāveic pa izžuvušu upju gultnēm, klinšainu zemi, utt.
– Dalībniekiem pašiem jānes viss nedēļai nepieciešamais mugursomā sev līdzi (pārtika, guļammaiss, drēbes, utt.), organizatori nodrošina vienīgi 12 l ūdens dienā un telts vietu 8vietīgā berberu teltī. Mugursomas svars kopā ar katrai dienai paredzēto ūdeni ir aptuveni 10 kg.
– Temperatūra dienā dažbrīd pārsniedz pat +45°C, kamēr naktī tā nokrītas līdz +5°-+10°C.
– Pa šiem gadiem divi dalībnieki skrējiena laikā miruši.
– Katras dienas rezultāti, fotogrāfijas un video tiek operatīvi atjaunoti interneta mājas lapā (www.darbaroud.com), tāpat dalībnieki drīkst saņemt e-pastus un drīkst nosūtīt dažas e-pasta vēstules dienā.



Pirms Marathon des Sables pirmā posma starta

To, ka gribu noskriet Marathon des Sables izdomāju pirms pusotra gada. Sākumā par to domāju tikai "būtu labi to kādreiz izdarīt" kategorijā, bet ātri vien noskaidroju visus piedalīšanās nosacījumus un nospriedu, ka diezgan reāli būtu piedalīties jau šogad. Palasot aprakstu un dažu finišētāju atskaites, likās, ka tikai finišēt vien ir ļoti, ļoti grūti, kas, protams, tikai stiprināja manu apņemšanos un lika gatavoties nopietni.

Specifiskais sagatavošanās posms MdS aizņēma kādus 3-4 mēnešus. Decembrī palielināju skriešanas kilometrāžu uz vismaz 100 km nedēļā, kā arī uzsvaru liku uz garajiem lēnajiem gabaliem. Tā janvārī deviņas reizes noskrēju vairāk par 30 km vienā treniņā. Lielākoties skrēju ar mugursomu, kura svēra 2-5 kg, dažas reizes arī ar 10 kg smagu mugursomu, kas bija aptuvenais mugursomas svars MdS pirmā posma startā. Pēdējās trijās nedēļās pirms braukšanas uz Maroku veicu arī vairākus aklimatizācijas treniņus saunā, kas bija diezgan noderīgi, jo beigās varēju 30 minūtes nosēdēt +100°C temperatūrā pretstatā sākotnējām 15 minūtēm. Protams, ļoti liela uzmanība bija jāpievērš arī ekipējumam un barošanās stratēģijai, jo ēdienu jāņem maz – lai soma nav par smagu. Lielāko daļu ekipējuma (speciāla skriešanas mugursoma ar priekškabatām ūdens pudelēm, speciālas zeķes, tā saucamie "geiteri" (getras, bahilas, red.) – lai smiltis netiek apavos utt.) bija jāpērk interneta veikalos ārzemēs, jo Latvijā tādas specifiskas lietas netirgo.

Kad no Parīzes ar čārterreisu ieradāmies Marokā, Quarzazate pilsētā tur pirmo reizi pa 16 gadiem pa īstam normāli vairākas dienas lija lietus, tādēļ izžuvušās upes bija pārplūdušas un vieta, kur jau bija uzcelta pirmā posma nometne - applūdusi, tādēļ pirmo posmu atcēla. Šis bija pirmais gadījums MdS vēsturē, kad kaut kas tāds notiek. Organizatori bija nolēmuši atcelt arī pēdējo posmu, toties attiecīgi pagarināt pārējos. Šī gada formula bija 33+36+91+42=202 km. Man tas patika – jo grūtāk un koncentrētāka slodze, jo labāk.


Skrējiena dalībnieku "čūska" un viena no vietējām...

Katram dalībniekam vienmēr jābūt līdzi arī obligātajam ekipējuma sarakstam, kas iekļauj pārtiku ar vismaz 2000 kalorijām dienā, sāls tabletes, kompasu, guļammaisu, svilpi, ierīci, kas palīdz izsūkt indi no koduma brūces (tuksnesī ir čūskas!), spogulīti, karti, armijas signālraķeti, ko izšauj gaisā gadījumā, ja skrējiena laikā esi pakļauts dzīvības briesmām utt. Līderu somas bez ūdens sver noteikumos noteiktos minimālos 6,5 kg. Mana soma bez ūdens svēra ap 8 kg, jo guļammaiss bija salīdzinoši smags – 600 g, ņēmu līdzi arī titāna kastrolīti ūdens uzsildīšanai, kas nepieciešams dehidrētajai (atūdeņotai, red.) pārtikai, 120 g smagu paklājiņu un dažus citus sīkumus, bez kā līderi iztiek.



Katru dienu dalībniekam bija iespēja uzrakstīt vienu - divus e-pastus, kas tika nosūtīti uz norādīto adresi. Tāpat MdS mājas lapā bija iespēja rakstīt vēstules skrējējiem, kas tika izdrukātas un vakarā viņiem nodotas.

Te, saglabājot interpunkciju (franču klaviatūra), ar maniem komentāriem, redzamas vēstules, kuras rakstīju no Marokas.

Subject: 44ais!
Date: Mon, 30 Mar 2009 23:41:31 +0200


Pabeidzu pirmo posmu daudz labak, ka biju domajis, 44ais no kadiem 820 kopa cilvekiem. Protams, tas, ka biju tik stulbs, lai geiterus limetu klat pedeja nakti pirms izlidosanas plkst. 5 man atmaksajas, jo tie vietam atplisa no apaviem un smiltis tika ieksa. Dabuju divas tulznas uz pirkstiem. Esmu jau tas apstradajis un cerams, ka parak man netrauces. Dabuju ari diegus un adatu, meginasu parsut geiterus pie apaviem tagad. Citadi jutos labi, iesnas gan nav pargajusas un ir diezgan divaini skriest Sahara un snaukaties, bet parak daudz tas netrauce. Sodien nav parak karsts, vismaz es to nejutu. Esmu izmetis so to no savas somas un tagad ir ari vieglak skriet. Ar udeni kadi kilogrami 10 laikam. Sonakt japavada pirma nakts bivuaka (berberu teltis), domaju, ka gulesu labi. Telti dzivosu kopa ar 7 francuziem, viens no viniem finiseja minuti pec manis, bet vinam 5 tulznas un krampji kaja, vins ari pavema skriesanas laika. Ja man nebutu tulznu, vispar butu ideali.





Atpūta teltī un teltsbiedri pēc pirmā posma finiša

Pirmais posms bija 33 km garš, divas trešdaļas no tā pa smilšu kāpām. Skrēju savā tempā, pārāk neforsēju, un biju pārsteigts, ka finišēju augstajā 44. vietā. Tikai par pāris minūtēm atpaliku no pagājušā gada uzvarētājas marokānietes Tudu Didi – kas man likās tikpat nereāli, kā maratonā finišēt pāris minūtes aiz Jeļenas Prokopčukas. Pēc finiša izstaipījos, paēdu, jutos ļoti labi. Vienīgi geiterus biju pielīmējis, nevis piešuvis, tādēļ tie daļēji atlīmējās un smiltis tika botās, kas beidzās ar nepatīkamām tulznām.


Otrais posms – atskatoties uz ~800 cilvēkiem aiz manis no pirmās kāpas

Subject: Paldies par vestulem!
Date: Wed, 1 Apr 2009 10:33:05 +0200


Tikko sanemu visas jusu vestules, liels paldies, patiesam loti motivejosi! Te meiliem ir zimju ierobezojumi, tadel nevaru uz visu atbildet. Teltis ir valejas, tadel nakti ir LOTI auksti, sovakar laidisim malas leja, lai butu siltaks. Pirma posma atcelsana manam atgriesanas laikam neko nemaina, finiss taja pasa diena, kad paredzets. Pec 2posma kopvertejuma esmu 58. - tiesi ta, ka gribeju, arpus 50nieka. Ritdiena liela mera noteiks kopvertejumu, jacer, ka psihologiski izturesu lidz galam, ka neka vismaz 80 km pa tuksnesi un ar katru dienu arvien karstaks un karstaks...



Tuksneša smiltis un... sāpes: ar to nākas samierināties

Subject: 2. posms
Date: Wed, 1 Apr 2009 10:33:11 +0200


Diemzel vestules, ko man sutijat mums nodos tikai sovakar, ta ka, ja bija jautajumi - atbildet nevaru. Vakar kadas 3 stundas suvu geiterus pie botam, it ka izdevas, bet sodien atkal bija smiltis botas. Sorit atcerejos, ka Top50 garaja posma starte 12.00, kamer parejie 9.00, kas nozime, ka Top50 ir ne tikai jasak skriet pasa karstonii, bet ari to, ka finiss ir tumsa, tadel nolemu skriet sodien lenak, lai izkrsitu no 50nieka, ceru, ka izdevas, jo beidzu 72ais, pec paris stundam uzzinasu kopvertejumu. Posms bija loti smuks, bija gan kapas, gan kilometriem gari klaji lauki ar maziem akmentiniem. Sodien bija grutak, ka vakar, jo karstak un energija beidzas atrak, it ka nekas ipasi nesap, bet nav speka atri skriet, sanak tikai klumburet palenam uz prieksu. Dabuju tikai vienu nelielu tulznu uz ikska, bet nekas baigi nopietns. Smiltis ari joprojam tiek botas, bet neko tur vairs nevar darit, esmu ar to samierinajies. Rit garais posms, kas pa lielam izskirs kopvertejumu, janoskrien labi. Arturs.



Gatavojam ēst – ugunij sausie zari no tuvējām kāpām

Naktī ļoti slikti gulēju, jo bija tikai kādi 5-10 grādi plusā, kas ar vēju ap 10-15m/s padarīja nakti ļoti aukstu. Nācās papildus ietīties alumīnija folijas segā, kas ir obligātā ekipējuma sastāvdaļa, tomēr tā čaukstēja un traucēja gulēt. Plānais paklājiņš uz akmeņainās zemes arī diez ko nepalīdz. Beigās kaut kā ietinos caurajā paklājā, kas teltij kalpoja kā grīda, lai sasildītos.

Otrais posms bija 36 km garš, pārsvarā pa akmeņainām ielejām, kāpas mazāk kā pirmajā posmā. Apzināti skrēju lēnāk, lai izkristu no pirmā skrējēju piecdesmitnieka, kam garais posms jāsāk skriet trīs stundas pēc pārējiem un tādēļ dienas beigās vairāk jāskrien pa tumsu.

Subject: Tagat gan ir gruuti
Date: Thu, 2 Apr 2009 22:22:44 +0200


Pedejas divas naktis bija salidzinosi siltakas, bez veja.Vakar 91 km garo posmu noskreju pa 11.40, kas man posma kopvertejuma deva 28. vietu, kas ir loti loti labi. Kopvertejuma esmu laikam 34. Vakar skriet bija loti gruti, nemot vera, ka biju nelielaja (3-5 cilv.) lideru grupina no tiem, kas 9os saka skriet, bija jaizmanto kompass un vairakas vietas likas, ka esmu apmaldijies. Bija jaforse ari viens liels kalns. Es parekinaju, ka vakar skriesanas laika iztereju ap 6500 kal, bet apedu tikai ap 1500, kas nozime, ka sadedzinaju virs 0,5 kg tauku vai 1,5 kg muskulu. No tiem, kas 9os saka skriet, finiseju 3ais! Sodien ir briva diena, kad var atkopties no vakardienas, bet rit pedejais posms ap 40-45 km, jo pedejo 18 km posmu atcela. Vakardienas 90 km posms bija grutakais visa MdS pastavesanas laika - un garakais ari! Sorit arsts izurba labas kajas ikska nagaa caurumu, lai udens iziet ara, tas nags driz noies nost. Arturs.



Subject: vel viens meils
Date: Thu, 2 Apr 2009 22:22:46 +0200


Vel par vakardienas posmu: pedejas divas stundas skreju pa tumsu, jo 19os jau satumst, finiseju precizi 21os. Lielu dalu distances bija loti specigs pretvejs, ta, ka labak iet, nevis skriet un neteret lieki spekus. Parsvara jaskrien pa akmenainiem laukiem, kapas kadi procenti 20 varbut. Vakar redzeju kadas tris kirzakas, putnus dazus un daudz meslvabolu, ari loti lielu. Citi ir redzejusi ari cuskas. Skreju ari gar dazam oazem, kur beduini ganija kamielus. Vispar diezgan dazads sis tuksnesis, ir gan kalni, gan loti lielas kapas, izzuvusu upju gultnes, akmenaini lauki, kur loti jauki var tumsa atdauzit visus kaju pirkstus. Ta ka biju lideru grupa, ik pa laikam mani fotografeja, domaju, ka tas bildes bus DVD, ko pec tam vares nopirkt. "Eurosport" helikopters ari filmeja - varbut kaut kur ari paradisos. Laiks pedejas dienas, ka jau tuksnesi jabut - saulains. Karstumu ari pedejas dienas vairak jutu, ka sakuma. Uz so bridi kadi 40 cilveki ir izstajusies, liekas. Arturs.



Smilšu kāpas, upju gultnes, oāzes, akmeņu lauki un... tālumā redzams finišs!

Garajā posmā izdevās nostartēt ļoti labi, lielāko daļu skrējiena turējos otrais, tikai priekšpēdējā čekpointā atkritu uz trešo vietu no tiem, kas startēja deviņos. Tas gan nozīmēja, ka gandrīz nevarēju orientēties pēc pēdām, ko atstāj līderi un vairāk bija jāpaļaujas uz kompasu un karti, kas gan ir diezgan neomulīgi, jo neliela orientēšanās kļūda var pārvērsties par lielu problēmu ne tikai sev, bet arī tiem, kas seko pa tavām pēdām (un tādu šajā posmā man bija daudz!). Pēdējās stundas bija jāskrien pa tumsu, kas man nav nekas jauns, tomēr pa tik sarežģītu reljefu gan bieži naktīs neskraidu. Pēdējie kilometri 20 bija pa ļoti akmeņainām ielejām un nepareizi sperts solis nozīmēja labākajā gadījumā sasistus kāju pirkstus un salauztus nagus, sliktākajā – izmežģītu potīti (polis, ar ko es pēc tam apspriedu šo posmu, bija salauzis piecus kāju nagus tādā veidā, es nevienu, jo apavus biju iegādājies par 1,5 izmēru lielākus – kājas karstumā un slodzē piepampst un tas ir jāņem vērā!). Tikai bija sastrutojis pirmajos posmos nez kāpēc atspiestais īkšķa nags, zem tā bija sakrājies šķidrums un tas ļoti sāpēja. Nākamajā dienā pēc garā posma nācās iet pie ārsta, kas šo problēmu atrisināja.

Brīvajā dienā, kad daudzi skrējēji joprojām turpināja finišēt, jutos slikti. Nevarēju neko ieēst, un ja tomēr izdevās, pēc 10 minūtēm tas jau bija laukā. Jutos vājš un visu dienu tikai nogulšņāju pa telti. Muskuļi joprojām jutās labi, salīdzinot ar pārējiem telts biedriem, kas bez sāpju grimases sejā nevarēja pat soli paspert. Tomēr kuņģis nebija kārtībā. Kopā pa šo dienu un nākamo izdzēru desmit Imodium tabletes, bet uzlabojumu nebija. Laikam biju dabūjis kādu kuņģa bacili, jo stingras higiēnas normas ūdens trūkuma apstākļos tuksnesī ievērot pagrūti.

Subject: Beigas
Date: Fri, 3 Apr 2009 22:58:13 +0200


Sodien bija pedejais posms, 42.2 km, bet man vins bija reali visgrutakais, jo vakar jau mocijos ar vedergraizem un neko nevareju ieest, tapat ari sodien neko nevareju paest un visu distanci noskreju tikai uz 2 karotem pulverisa un udens. Sodien ari bija viskarstaka diena, kadi +45 un bezvejs.Ja saka, ka katra maratona ir "siena", tad man tadas sodien bija desmit. Bija loti maz speka paskriet un visu laiku sapeja veders, tomer kaut ka lidz finisam aizkulos. Posms ari bija ar kadiem 10 kalniem, kas jaforse. Ceru, ka no 50nieka neizkritisu.Loti gribas paest kadu normalu LV edienu, salatus ar zalumiem, vistas fileju ar sieru, grikiem, jo uz to dehidreto partiku un pulverisiem vairs skatities nevaru. Pedejos 300 m izvilku lielo LV karogu un tam plivojot skreju, fantastiska sajuta! Arturs.



Pēc finiša, ar karogu, ko visu laiku nesu līdzi somā – bija vērts!

Subject: Beigas 2
Date: Fri, 3 Apr 2009 22:58:20 +0200


Vestules sodien ir pedeja diena, kad sanemsu caur darbaroud.com, ta ka uz sejieni var vairs nerakstit. Visadi citadi esmu apmerinats ar rezulttu, finiseju, Top100 tiku un varbut ari 50nieka. Sodien pedeja diena bivuaka, rit no rita ar autobusu vedis uz viesnicu. Tur beidzot bus dusa - te par to visi runa ar lielam gaidam. Sovakar ari bus vakarinas no organizatoriem, ceru, ka kaut kads ists ediens. Arturs.



Organizatoru sagatavotās vakariņas likās ļoti labas (pa kreisi Karls no Īrijas)

Ja nebūtu pēdējā posma, vispār varētu teikt, ka MdS gāja negaidīti viegli, tomēr piecas stundas skriet pa tuksnesi karstumā ar vairākus kilogramus smagu mugursomu, dzerot tikai ūdeni ar sāls tabletēm un 60 g sporta dzēriena pulvera, kas dod tikai 200 kalorijas (no iztērētajām ~3500), mokoties ar sāpošu vēderu pēc trim, kopā 160 km gariem posmiem, pārbaudīja raksturu. Sajūta tāda, ka pie katras kājas piesiets pa hantelei, sanāk nevis skriet, bet šļūkāt, jo nav spēka augstāk pacelt kāju. Tomēr skrienot bija apziņa, ka no 50nieka izkrist nevaru, un kopvērtējumā nokrišanu par 8 vietām, no 33. uz 41. pārāk nepārdzīvoju.


Pēc sacensībām dažiem bija nepieciešami pat kruķi...

Domāju, ka MdS bija neatsverama pieredze un ļoti interesants piedzīvojums. Kā sporta sacensības gan domāju, tās uztver tikai pirmais simtnieks labākajā gadījumā. Pārējiem lielais un vienīgais mērķis ir finišēt, vienalga kurā vietā. Jāsaka, ka diez vai MdS var saukt par vienu no grūtākajiem skrējieniem pasaulē. Badwater ultramaratons (www.badwater.com), Spartatlons (www.spartathlon.gr) un vairāki citi, kurus vēlos nākotnē noskriet, ir grūtāki, jo MdS ir salīdzinoši dāsni posmu finiša laiku ierobežojumi (9-10 stundas 35-42 km garuma posmiem). Iespējams MdS ir viens no grūtākajiem daudzposmu skrējieniem un noteikti pats populārākais, jo, piemēram, Lielbritānijā pieraksts uz to iet pa diviem gadiem uz priekšu un visām lielajām valstīm ir dalībnieku limiti katru gadu.

Ja kādam rodas interese par piedalīšanos MdS vai nepieciešams padoms līdzīgu sacensību ekipējuma izvēlē – jautājiet, no savas pieredzes centīšos palīdzēt!



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar piedzīvojumu sportu, kā arī atsevišķām tā disciplīnām, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv