Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Eiropas galops 2008 - Dolomītu variācija

Autors: Jānis Busenbergs [ AUTORS?]
Foto no Jāņa Busenberga arhīva
2009. gada aprīlis, Rīga

[1]; [2]; Apraksta otrā daļa skatāma šeit.

"Via ferratas" un citi kāpšanas maršruti apmācītiem iesācējiem un veciem bukiem patīkamai atpūtai kalnos, šoreiz bez "ieberzieniem" un nekā ekstrēma... Pieturas punkti: Triglavs, Grosglokners, Tre Cime di Lavaredo (Drei Zinnen), "via ferratas", Sella, Marmolada. Ortlers - nākamreiz!

Šovasar iekšējais nemiers un agrāko braucienu paziņas sāk dīdīt samērā vēlu, bet kādus kalnus tomēr gribas, tādēļ dažu nedēļu laikā saskaņojam laikus, transportu (9vietīgs buss) un saveidoju maksimāli loģisku un interesantu maršrutu ar minimāliem pārbraucieniem pa daļēji zināmām vietām, bet vēl neietiem objektiem un tā, lai būtu drusciņ grūtāk nekā iepriekš.

Tad nu tradicionāli sāksim ar Triglavu, Slovēnijas augstāko virsotni (2864 m), manā skatījumā piemērotu aklimatizācijai un savas varēšanas pārbaudei - izvēlei trīs vidējas grūtības, bet iespaidīgi (gaisīgi) Via Ferrata 2. kat. maršruti gar slaveno Ziemeļu sienu, augstumu starpība 1800 m, kas ir cienījami. Turpinājumā šoreiz pa ceļam uz Dolomītu kalniem varētu pieteikties Austrijas augstākajā kalnā Grosgloknerā (3798 m), kur jau nāksies iziet kādu kombinētu sniega-klinšu maršrutu. Tālāk, turpat netālu Dolomītu kalnu sirdī, Misurinā, ferratas Innerkofler ar Monte Paterno un Torre Toblin (2-3 k.), pēc tam mums ar zināmu piepūli būtu piemērots augstākais no Tre Cime di Lavaredo - Cima Grande (2999 m) pa normal route (III-IV), parasti šeit sienu kāpēji (VI-VII) nāk lejā. Nobeigums - tāds tehniski mierīgāks - Dolomītu augstākā virsotne Marmolada (3343 m) un kādas ferratas Fassas ielejā pēc izvēles - 3-4 kat.: Brigada Tridentina, Oscar Schuster, Collac, Delle Mesules, Delle Trincee... Mājupceļā - ja nu sanāks - Dienvidtiroles ķēniņš Ortlers, kura pakājē Vinschgau ielejā šobrīd mitinās Reinholds Mesners (Juval pils), kā arī ierīkojis veselu kalnu muzeju ķēdi - uzreiz jāsaka - Mesneru nesatikām un Ortlerā nekāpām, bet muzeju Suldenā un vietējo zemnieku produkcijas veikalu Juvalā gan izbaudījām...

Dolomītu austrumu priekšpostenis – Jūlija Alpi
Triglavs - Trīsgalvainis - Slovēnijas augstākā virsotne (2864 m), tā siluets atradis vietu valsts karogā, bet Jūlija Alpi nosaukti par godu tam pašam Cēzaram, kurš valdīja Romā ~50 gadus p.m.ē., un šo kalnu pakājē nodibinājis patreizējo Itālijas Friuli provinci.


Triglavs (skats no D) - simbolizē trīs valdniekus - debesu, zemes un pazemes, vai arī tas tiek tulkots kā dievība, kas ietver trīsvienību. Domas dalās, bet man tā zemākā galva gan vairāk pēc pleca izskatās...

Startējam no Rīgas pusdienlaikā, pārnakšņojam Polijas ceļmalas viesnīcā pie Pjotr Tribunalski (~800 km), tālāk Cieszyn, Olomouca, Vīne, Klāgenfurte un caur Karavanken tuneli nākamās dienas ~20os ierodamies Jūlija Alpos, kempingā "Kamne" Dovjē pie Mojstranas (~1700 km).

Naktī un no rīta līst, kaut kempinga meitene solīja saulainu laiku virsotnē par pievilcīgo kempinga cenu (7,8 Eur/1c). Slapji pakojamies un ap deviņiem esam uzbraukuši ~15 km augstāk stāvlaukumā pirms Aljažev Dom (pa ceļam Peričnika ūdenskritums un daži 30% kāpumi). Triglavs nav redzams, mākonī knapi saskatāmas koku galotnes, sijā smalks lietiņš. Otrās brokastis Aljažev Dom, kas patiesībā ir kalnu hostelis ar vairāk kā 100 gultasvietām, tikpat vietām restorānā un ārējā terasē, nakšņošanas cena 10-20 EUR, ir dušas.


No Aljažev dom (1015 m) redzama Triglava virsotne (2864 m) un Ziemeļu siena (neviens gan man netic, šis ir 2007.g. foto), šeit arī sākas uzeja Triglavā pa kādu no trijām ferratām vai arī vienkārši Luknjas pārejā un tālāk pa taku uz Tržaska koča na Doliču.


Kartē no augšas uz leju iepunktētas Tominskov Pot, Pot Cez Prag, Brambergova Pot, kā arī taka uz Triglavu caur Doliču vai Dom Planika.

Ātrākie gājēji izvēlas iet garāko maršrutu caur Luknjas pāreju (1758 m) pa Brambergova pot , Plemenici uz Triglavu, kas patiesībā nozīmē Triglava traversu un atgriešanos pa kādu no divām pārējām ferratām – Tominskov pot vai Cez Prag, noejā ir iespēja nakšņot Triglavski Dom na Kredarici (2515 m, šo variantu izgājām 2007.g.).



Pārējie izvēlamies Tominskov Pot (sākums uzreiz pa kreisi aiz partizāņu karabīnes/pieminekļa), tādējādi jau uzejā pieteiksimies Kredaricā un aizņemsim labākās vietas! Kāpiens pa vieglu pirts atmosfēru ilgst tikai kādas pāris stundas, ferratai ir ~19 numurēti trošu posmi, bet miglā neko zem kājām neredzam, varbūt ka tā arī labāk.


Tominskov Pot - īsākais ceļš (4-6 st.) no Aljažev Dom (1015 m) uz Triglavski Dom na Kredarici (2515 m), arī Triglava virsotni(+1,5 st).

Mākoņu slānis pēkšņi beidzas virs takas sazarojuma uz Cez Prag. Saule, zilas debesis. Kempinga meitene nemānījās...


Triglavski Dom na Kredarici 2515 m (skats atpakaļ, kāpjot MazajāTriglavā), tur ir gan ~160 gultasvietas, gan krodziņš ar atmosfēru, baznīciņa, helikopteru laukumi, tikai Voda ni pitna!

Neliela pusdienu pauze, un pēc tam pēcpusdienā (14:30-16.00) uzkāpjam Triglavā, atzīmējoties ar foto un virsotnes zīmodziņu sev tīkamās vietās pie Aljažev Stolp, savējos traversētājus satikām pa ceļam uz Mazā Triglava ap 15iem.


Mazais Triglavs un Triglavs nepareizās proporcijās redzams no Kredaricas.


Aljažev Stolp – pēc mūka Jakova Aljāža projekta šo veidojumu pieci vīri pa daļām uznesa virsotnē un samontēja 1895. gada 7. augustā, domāts kā patvērums pret negaisu (?!), iekšpusē ir 360º panorāma ar virsotņu nosaukumiem. "Raķetes" diametrs gan tikai 1,25 m.



Kore no Kredaricas (arī Planika) caur Mazo Triglavu līdz pat Aljažev Stolp aprīkota ar ferratu trosi, kāpšļiem; tā nesagādā grūtības pat cienījama vecuma senioriem un cilvēkiem tautastērpos, vietām ir pat ļoti gaisīga, bet gribētāju tikt virsotnē netrūkst.


Sastrēgumi uz kores starp Mazo Triglavu un Triglavu.

Jau vakarā lejā aiziet Zintis un Kaspars B. pa Cez Prag, sasniedzot stāvlaukumu tumsiņā ap 21iem. Par 20 EUR/1c nakšņojam kopējā istabā Kredaricā. Vakarēšana kočas krodziņā gan ir tā vērta, lai šeit uzkavētos – dažāda vecuma slovēņu kompānijas sadziedas pie galdiņiem, repertuārā atpazīstamas šlāgerdziesmas slovēņu valodā, tipa "Pie Dzintara jūras", bet atmosfēra pacilājoša. Pusdienas, vakariņas un brokastis ēdām turpat, pielietojot arī līdzpaņemtos krājumus. Vēl ap 21iem var doties ārā fotografēt saulrietu, un no rīta ap 6iem ārā sagaidīt jaunu dienu. Līdzīga atmosfēra valda arī Dom Planika (Ēdelveisa māja), Doliču gan nebūs tik jautri, tur kaut kā pietrūkst kalnu dvēseles.


Saulriets Kedaricā (2007. gads)


Sagaidām sauli (2008. gads)

Jāsaka, ka daudzi vietējie šīs labi koptās takas neuztver kā ferratas, iet vienkārši šortos un sandalēs – bet gribas gan sākumā pieturēties pie troses, ja niecīgais plauktiņš ved virs gandrīz kilometru augstas sienas. Vēl pieredzējušākiem kāpējiem izaicinājumu piedāvā Ziemeļu siena, kur bezmaz 100 maršruti ar variācijām, īpašs pārbaudījums ziemas sezonā - slovēņu alpīnistu treniņpoligons.


Populārākie Ziemeļu sienas maršruti un Nr.10 - Pot Cez Prag – noejas ferrata (foto no plakāta sienas pakājē).

Salīdzinot visus 3 maršrutus – Pot Cez Prag ieteikts lietot noejai (uzkāpt arī, protams, drīkst un var), tas ir nedaudz garāks, un vairāk takas, mazāk ferratas, bet daži posmi ir gana nopietni! Abas pārējās, kā arī virsotnes kore raksturotas kā very demanding, tas nozīmē - gaisīgas (manā izpratnē), tātad uz klints pakāji bieži vien raudzīsieties pa savu kājstarpi un gribēsies pie troses piekabināt abas ferratu ūsas!


Tominskov pot vispirms kāpiens pa stāvu taku līdz meža zonas beigām, tālāk ferratu daļa vairāk ved traversā gar vertikālu sienu, šķērsojot kuluārus, pēc tam savienojas ar Cez Prag augšdaļu. Ziemeļu sienas kreisā puse.

Brambergov pot ir izteiktāks kores maršruts ar mainīgu profilu - sienas, kores, kuluāri, takas; ainaviskāks, bet arī laikietilpīgāks, jo vispirms jātiek līdz Luknjas pārejai (+2 st.).


Brambergov Pot - daļēji aprīkots ferratu maršruts no Luknjas pārejas (1758 m) pa "gaisīgu" kori virs Ziemeļu sienas aizved caur Plemenici līdz virsotnes piramīdas (h~400 m) pakājei (sk. zemāk). Pa labi – vertikālais maršruta posms sākas ar piemiņas plāksni bojā gājušiem, tādas ir arī pa ceļam. Viss ir vairāk nekā nopietni...


Tuvojoties Sfingai, augšdaļā kore kļūst plaša un lēzena, sākas "pļavas". Kāpiens virsotnes piramīdā pa Sarkano kuluāru uz Triglavska Škrbina sedlieni, tālāk pa kreisi pa lēzenāko D nogāzi līdz virsotnei.

Visos maršrutos galvenā bīstamība - negaiss, slikts (apmācies) laiks - tad orientēšanās problēmas, kaut viss labi marķēts; vēl sezonas sākumā kuluāros var būt sniegs. Maršruti ir sausi - ūdens tikai sniega pleķos, peļķēs vai īslaicīgos strautiņos lietus laikā. Visos krodziņos pie ūdenskrāna Jūlija Alpu tipisks sauklis - Voda ni pitna - jāpērk, jānes līdzi vai jāvāra tas pats! Šis ir karsta rajons, arī upēs ūdens mēdz pēkšņi pazust, bet var arī parādīties. Kāpšanas drošībai nepieciešama ķivere, iekare un ferratu sistēma, kalnu apģērbs un dzēriens, ēdiens tiem, kas bez tā nevar iztikt vismaz piecas stundas, vēl gan ir backups - virsotnes tuvumā esošās kočas/hatas - Kredarica, Planika, V.Staniča, Doliču.

Noeja no Kredaricas otrā rītā līdz Aljažev Dom aizņem 3-5 stundas (1500 m!) pa Cez Prag vai Tominskov pot, trekinga nūjas to ļoti atvieglo. Pēc tam Aljažev dom terasē baudīsiet visgardāko alu pasaulē vai ko citu savā gaumē!


Skats no Tominskov Pot uz Triglavu un Ziemeļu sienas augšdaļu pirms ielaišanās mākonī, pa labi pret debesīm Brambergov Pot kore un Sfinga (stāva, gluda klints vidusdaļā).


Šeit, kaut kur 1300 m zemāk, mākonī ir Aljažev Dom un tālāk arī Mojstrana.


Pirmā reize Triglavā ar Monu un jautrajām grupas biedrenēm (2005)

Grosglokners (3798m), Austrijas augstākā virsotne
Austrijas augstākā virsotne, populāra, skaistā laikā diemžēl ir ļoti apmeklēta, tādēļ uz kores reizēm veidojas nopietni sastrēgumi, šajā sakarā palaikam uzvirmo diskusijas par kāpšanas maksas ieviešanu. Kalns sniedz pilnu kāpšanas izjūtu gammu un iespējas no normal route II grūtību kategorijas līdz kombinētiem maršrutiem IV+, šeit skatā no austrumiem.


Grosgloknera virsotnes foto no www.summitpost.org

Drošībai - Erzherzog Johann Hutte 1 st. gājienā pirms virsotnes, no tās dažu stundu gājuma attālumā vēl kādas četras mājas ar ~100 vietām katra.

Pilnīgiem iesācējiem un ģimenēm ar maziem bērniem nebūtu ieteicams, jo jābūt stabilām pamatiemaņām iešanā ar dzelkšņiem un individuālā darbošanās ar virvēm - sasaites, margas, drošināšana – gaisīga virsotnes kore starp Mazo (Klein) un Lielo (Gros) Glokneru (Glocknercharte).


Nolaišanās uz Gloknercharte

Kāpšanu izvēlamies veikt no Kalsas pie Grosgloknera, jo šķiet, ka tā varētu būt mazāk apmeklēta nekā Heiligenbluta no Hochalpenstrase. Kalsā ir iespēja piebraukt (9 Euro) ar auto līdz Luknerhaus (1918 m) stāvlaukumam, no kurienes līdz virsotnei (3798 m) un atpakaļ atvēlam pusotru dienu, kas ļauj visu veikt mierīgi, bez steigas ar nakšņošanu Stuedlhutte (2802 m). Izdarāms arī vienā dienā, tad gan tehniskie posmi sanāks dienas vidū, kad ir vislielākie sastrēgumi.



No Aljažev Dom izbraucam ap 12iem, atgriežamies uz maģistrāles pie Villahas pa to pašu Karavanken tuneli. Ieteicamāk būtu braukt pa mazajiem celiņiem caur Kranjska Gora, tad nebūs jāpārmaksā par dažu Slovēnijas bāņa kilometru lietošanu. Pēc pāris stundām esam Liencā, mums labi pazīstamajā ziemas distanču slēpošanas galvaspilsētā (www.dolomitensport-lienz.com).

Pārsteidzoši, bet neizdodas atrast brīvas vietas sev zināmajās lētākajās viesu mājās, tādēļ apmetamies kempingā 10 min gājiena attālumā no pilsētas centra (~10 Euro/1c, + duša papildus, www.camping-falken.com). Turpat blakus arī Dolomīthalle ar kāpšanas sienām un peldbaseinu, vēl paspējam papildināt trūkstošo inventāru ar ferratu sistēmām, ķiverēm, visvairāk sezonas atlaižu piedāvāja Hervis Sport. Vēlāk gan izrādījās, ka Itālijā inventāra piedāvājums Misurinā un Canazei ir labāks.

Priecājamies par skaidrajām debesīm un zvaigznēm naktī, bet 6os no rīta visus pamodina negaiss ar krusu, vēju, vēlāk turpinās lietus. Ap 11iem apžāvējušies startējam no kempinga Liencā, Kalsā infocentrā pēdējā brīdī (pirms pārtraukuma) 12os piesakām vietas Studlhutte, pretī krodziņā paēdam Vīnes šniceli kā poda vāku par 6 Euro, tālāk skaists kalnu ceļš uz Luknerhaus.


Klasiskais Grosgloknera skats...

Klasiskais Grosgloknera skats no Luknerhaus paslēpies mākoņos ielejas galā. Divos izejam no Luknerhaus auto stāvlaukuma, pēc stundas Luknerhutte, ap 16-17 Studlhutte. Beigās lēnākie dabūja kārtējo krusas mākoni. Lielas divstāvu gultas ~25vietīgās istabās par 20 Euro/1c. Labākās istabas ar metāla balkonu, kur ārpusē vārām ēst, joprojām līst, snieg, mājā vēl liela ēdamzāle ar bagātīgu ēdienkarti, kāpjamā siena.


Foto no plakāta ar maršrutu aprakstu pie Studlhutte.

No Studlhutte izvēlei divi uzkāpšanas maršruti - Studlgrat vidū (III-IV) vai klasiskais II pār Kodnitzkees ledāju, Adlersruhe (Erzh. Johann hutte), kur stāvākās vietās ir troses.

Tā kā klintis ir apsnigušas un redzamība stipri ierobežota, paliekam pie klasiskām vērtībām, skaisto 800 m klinšu kori atstājot citai reizei. Internetā atrodami apraksti gan par māju (šeit) gan par maršrutiem (šeit un šeit).


Iekšā mākslīgā kāpjamā siena, ko mūsu jaunieši un vecā Studla manekens cītīgi izmanto, ārpusē no aukstuma sastindzis drošinātājs un vēl dažas gluži svaigas, ar motorzāģi veidotas koka skulptūras.



Uz pirmo zvanu piecos neceļamies, jo joprojām snieg, bet ap 6iem sākam rosīties. Daži kāpēji dodas lejā, bet daži tomēr uz augšu. Jāmēģina! Izejam 7iem pa miglu, vieglu sniegu Joh. Hutte virzienā uz Kodnitzkees ledāju. Uz ledāja – dzelkšņi.


Priekšā lielāka grupa un vēl daži kāpēji, vieglāk ieturēt virzienu.

Pieķeram 8:15 šos pie klintiņām, kur novilkta trose. Ar dzelkšņiem uzklumburējam pa apsnigušām klintīm ar trosēm līdz nākamajam sniega pleķim, tam pāri un pa kori augšā līdz Erch. Johann hutte 9:20. Pauze, tad ejam tālāk sasaitēs knapi saskatāmu klinšu virzienā.



Mākoņi paliek nedaudz šķidrāki, var samanīt KleinGloknera un kores aprises, ir jau ap 11iem. Sniega kuluāra augšdaļa pirms Kleingloknera virsotnes kores.



Kleinglokners, aiz tā vispirms jānolaižas sedlienē uz Gloknercharte (trose)...



Glocknercharte...



...tad pēdējais pacēlums uz Grosglokneru!



Kore apsnigusi, vējš, pat viegli putina. Uz kores iedzītie dzelzs mieti atvieglo drošināšanu. Augšā esam 12:20. Varenais apzeltītais krusts apledojis, budistu karodziņi arī.



Kādu brīdi esam augšā vieni paši, pēc stundas dodamies atpakaļ uz Johanhutte, tur neliela atelpa pie tējas, zupas, strūdeles un alus glāzes.



16os pa Murztaler Weg kori laižamies lejā. Skaista, izrobota kore ar trosēm un izļodzītiem koka (!!!) kāpšļiem (ferrata, pareizāk laikam - kokata??!).

Vajadzēja tomēr iet pa ledāju, varētu vairāk glisēt. Nobeigumā nolaižamies pa murkšķu pļavām uz Luknerhutte, tālāk pa ceļu, ap 18iem esam lejā pie mašīnas.

Nakšņojam Liencas tuvumā, kempingā Seewiese pie Tristahas ezera, kas 5 km augstāk kalnā, bet lētāks (9,7 Euro) bet par to pašu naudu duša, ezers, cik gribi (www.campingtirol.com)!



Krogs ar lielām kaizeršmarrenu porcijām, pārtikas veikaliņš, zaļa pļava un Gossers!! Kopumā sanāca kā tam vīram kāzās – Grosgloknerā bijām, bet kalnu tā arī neredzējām, žēl, protams.



No rīta sauļojamies un peldamies ezerā līdz 11, kad jāatstāj kempings.

Misurina, Tre Cime di Lavaredo apkārtne
Liencā svētdiena, viss ciet, izbraucam uz Misurinu (Tre Cime/Drei Zinnen), tur viss vaļā! Sveika, saulainā Itālija! Ieva, Kaspars, Ieva, Māris un Kaspars ap 15iem aiziet uz ferratām Innerkofler ar Paterno virsotni un Torre Toblin, atgriežas ap 23iem.



Pārējiem pastaigas gar Misurinas ezeru ar Tre Cime fonā, bodītes ar nākamā gada kalnu kalendāriem, picu krogs līkumā pie ezera (labā pusē), tur pat jāstāv rindā, lai tiktu iekšā.

Ferratas De Luca Innerkofler (II) + Monte Paterno (III) un Sentiero Delle Scalette (III-IV, Torre Toblin)
Info par šīm ferratām meklējams www.dolomiti.org lapā. Nepieciešamais inventārs: lukturītis + via ferrata pilns komplekts.


Innerkofler sākums, skats uz Tre Cime un Lavaredo pāreju (vidū)

No Misurinas kempinga Alla Baita uzbrauc ar auto (maksas ceļš ~10 Euro) vai vietējo autobusu(~1,5 Euro) līdz Auronzo Hutte. Tālāk gar Tre Cime dienvidu pusi līdz plašai Lavaredo pārejai, kur, pretstatā aprakstītajam, kāpjam pa nobiru kori Pasporto virzienā līdz klintij, kur ar ieeju tunelī sākas (vai beidzas) Innerkofler ferrata.


Passporto pāreja un ainaviska ferrata Delle Forcelle

Tuneļi, plaši plaukti, troses, kuluāru šķērsošana – nonākam Passporto pārejā, kur pa klintī cirstiem plauktiem un nobirām nu jau pa kores dienvidpusi uzkāpjam sedlienē Camosci pa labi no M.Paterno (aprakstā kļūda!). Apkārt Kolorado kanjona cienīga ainava Cengia virzienā, kur aiziet ferrata Delle Forcelle.

No sedlienes tikai 15 minūšu kāpiens līdz Paterno virsotnei - uzejas sākums pa kreisi. Vertikālā klintī ved ~20-30 m troses, tālāk jau nobiru lauks, lielais krusts. No virsotnes skats uz Tre Cime un apkārtējiem Dolomītiem. Noeja turpat atpakaļ uz sedlieni, no kuras nolaižamies pa lēzenu nobiru kuluāru un ferratu Locatelli hute virzienā līdz stipri izrobotai korei, kur sākas nolaišanās pa ~400 m garu tuneli, kas izved kores pakājē netālu no Frankfurtes cīsiņa – raksturīga 20 m augsta klints staba.



Tunelī dažāda augstuma pakāpieni, caurvējš un neskaitāmas iespējas apdauzīt galvu (lukturītis un ķivere vissvarīgākais inventārs)! Šaujamlūkas uz abām pusēm. Var tikai apbrīnot neatlaidību, ar kādu šīs galerijas izveidotas. Mazā pauze Locatelli (Drei Zinnen) hutte.


Torre Toblin un Locatelli (Drei Zinnen) hutte.

No hutas dodamies pa taku, kas ved gandrīz pilnīgi apkārt Toblin tornim pa kreiso pusi, lai nonāktu īstajā maršruta sākumā, kas atrodas būdai pretējā kalna pusē un atzīmēts ar plāksni.



Sākums miermīlīgs pa lieliem plauktiem, bet tālāk jau šauri kamīni, vertikāli kuluāri ar kāpnēm, brīžiem pat negatīvi posmi, gaisīgi traversi, kopējais augstums ~150 m.



Uzkāpšanai nepieciešamas ~45 min (līdz stundai), vislabākā sajūtu gamma - kāpjot pirmo reizi!



Augšā krusts, grāmata un pilnīga torņa sajūta, pie tam, šis ir kalpojis kā artilēristu uguns koriģēšanas postenis. Noeja pa daudz lēzenāko DA kori Locatelli hutas virzienā, ~20 min un līdz būdai arī 20 min. (sākums - pie zilajām ķiverēm!) Pa labi pret debesīm - Paterno.

Atpakaļceļu no Locatelli uz Auronzo var veikt arī gar Tre Cime ziemeļu pusi, tad gan jānolaižas kādi 300 m ielejā un atpakaļ, bet skats būs iespaidīgs un pa ceļam vietējā fermā var nopirkt jogurtu, kas gatavots no Tre Cime govs piena!


Govs uz Cima Grande un Cima Ovest fona un Frankfurtes cīsiņš ar Paterno

Tre Cime di Lavaredo (Drei Zinnen), Cima Grande(2999 m), Normal route (III)
(klinšu maršruts, te nav ferratas!)




Kādreiz pienāk tas brīdis, kad ir apnicis staigāt apkārt Tre Cime (skats no Z.)...



...un šīs vasaras izvēle – Cima Grande pa Normal route (III, dienvidu puse) vislabāk atbilst grupas iemaņām un vēlmēm (citi maršruti V-VII+...).

Nakšņojam Misurinā, kempingā Alla Baita par 10,5 Euro. Apciemojam mazo sporta veikaliņu pie ezera - Lavaredo Sport, kur pazīstamais pārdevējs, arī kalnu gids Giovanni (Gianni) Pais Becher nokopē kāpšanas krokiju no itāļu grāmatas, kas daudz detalizētāks par www.quackensturm.de vai www.summitpost.org atrodamajām.


Misurinas ezers vakarā

Ap 6:30 atstājam auto stāvlaukumā pie Auronzo hutte.



Pa Tre Cime dienvidu pusi dodamies pa taku līdz baznīciņai un 7:40 sākam kāpt no spraugas starp Cima Grande un Cima Picola pa kreisi klinšu masīva kuluārā uz Cima Grande.



Līdz kuluāra galam šaurā spraugā (labā att. augšā) kāpjam brīvi, kaut dažviet neomulīgi, bet jāvar! Pirmajā spraugā (sedlienē) starp lielo Cime un atšķēlušos bluķi 8:51 mīņājas vāciešu pāris, nevarot saprast, kur tālāk. Pēc maniem aprakstiem sanāk, ka pa labi ap stūri, tā arī ir.



Nedaudz uz leju, gaisīgi, bet feini, aiz stūra pamatīgi plaukti un kāda tapa, metāla gredzens drošībai (labajā attēlā skats atpakaļ no augšas).



Izkāpjam pāri lielākiem bluķiem un īsam kuluāram caur nelielu spraugu starp diviem nākamiem torņiem (āķis) uz kuluāru, kas saulē.



Kuluārā pa kreisi augšā uzejam gandrīz līdz galam. Tālāk pārdesmit metrus pa labi, pa klinšu plauktiem un uz augšu, tā tiekam līdz terasei, kur melna plāksne. No šīs terases tālāk vairāki uzejas varianti līdz lielajam kuluāram, spraugai, kuru var saskatīt jau no lejas.



Pa mazo terasi gar plāksni pa kreisi (ir vēl daži kuluāriņi pa labi, tur arī var) līdz nākamam lēzenam kuluāram. Tālumā lejā – Misurinas ezers.



Kuluāri izved plašākā amfiteātrī ar viegli kāpjamām klintīm lielā kuluāra(kamīna) pakājē.



Tā vidusdaļā – atslēgas vieta, izlīšana pa slīpu spraugu pa labi uz Cima DA stūri 10:02 (kreisais att.), kur vienkāršākas klintiņas uzved uz lielo augšējo terasi 10:40 (labais att.).

Pa ceļam - āķi un nolaišanās gredzeni - šaurās spraugas augšgalā, pa vidu un pie lielās terases. Tālāk pa terases taku horizontāli apkārt Cinnim uz R pusi, garām naktsvietām (klints pārkare blakus takai), līdz slīps kuluārs ved pa labi augšup.



Aiz tā otrais, stāvākais posms, pēc tam pāris bluķi ar pielīmētu akmens aizķeri, kam seko viegls uzkāpiens pa nobirām līdz virsotnes krustam ar kastīti.



Augšā esam 11:30, sagaidījuši visus, lejā sākam doties 12:40, starta vietā spraugā starp Ciņņiem nonākam 16:40, pie Auronzo jau 17:40, ferratisti jau arī beiguši. Vakarā kempings Alla Baita.



Noejas sākums no lielās terases. Pa labi 400m lejā - pastaigu taka ar baznīciņu.



Galvenais – pareizā noejas ceļa atrašana! Bet iespēju šeit daudz...



Iedulferējamies atslēgas spraugā, kamēr citi vēl tikai dodas augšup, pa labi - noejas variācijas - jāuzmanās no brīvo (dzīvo) akmeņu izkustināšanas citiem un sev uz galvas.



Cima Picola – Yellow Edge: Sveiciens Kristapam! Noejas beigu daļā jāatceras pa kreisi izkāpt ārā no kuluāra pa plauktu (labais att.)!

Nepieciešamais inventārs - viss vieglai klinšu kāpšanai, sasaites virve vismaz 50 m (lai var izvilkt nolaižoties, vai divas pa 30 m), sistēmas, ķiveres, kāda atstājama nolaišanās cilpiņa, pāris ieliktņi rezervē, ja noklīstat no maršruta, klinšu kurpes nav obligāti nepieciešamas.

[1]; [2]; Apraksta otrā daļa skatāma šeit.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv