Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Forums
Astotnieks!!!
Komentāri: 133; Autors: marisr
Tēma izveidota: 01.04.2009 08:24:46; Pēdējās izmaiņas: 17.06.2011 13:13:12

Ļoti daudz redzēts kā pie mums drošina ar astotniekiem, pie tam to dara ļoti daudzi iesācēji. Nezinu, kas viņiem to māca, bet nu ieteiktu izlasīt šo te no UIAA: "Karabiner Breakings when using a Figure-of-eight" un vismaz iepazīties ar instrukcijām, piem.: "Petzl Huit D01". Pie tam liela daļa to vēl papildus dara nepareizi, tas ir, nepareizi ievieto virvi astotniekos, laižot to caur karabīni, samazinot berzi ;) tādējādi pieļaujot citas iespējamas problēmas. Patiesībā īsti nesaprotu, kādēļ šī ierīce vispār būtu jārāda tiem, kas sākuši tikko apgūt kāpšanu, drošināšanas prasmes??? Ir dzirdēts, ka "profi" to lieto kāpšanas sacensībās, lai kritiena gadijumā tā viegli nobremzētu kritienu, bet tad to vajadzētu darīt tikai tiem, kas apzinās visus riskus un ir pieredzējuši. Kā arī nedomāju, ka Latvijā ir vietas, kur tas butu nepieciešams. Viedokļi?

1 2 3 4 [5] 6 7 8 9

Re: skaidrs, ka tas nebija diskusijas noslēgums
Tad jau droši vien satrenējies un kādā skaistā virsotnē vismaz uzkāpi pa kādu skaistu un sarežģītu maršrutu? ;) Presse vismaz vēl neziņo, laikam vēl gatavo publikācijas...

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 19:04:36


skaidrs, ka tas nebija diskusijas noslēgums
Smejies? Es tikko biju Kirgīzijā trenēties un kāpt pa ledu. Tur gan bija ļoti auksts, bet galvu es tur it kā neapsaldēju.... :-))))

Autors: Miks, 03.04.2009 18:59:39


Re: interesants un negaidīts diskusijas noslēgums
Tas, Mik, nav diskusijas noslēgums! Nemaz neceri! :))) Par "ievilkšanu tīklos" - tas gan. Parasti tam seko "smadzeņu skalošana" un "fanu pulciņš". Varbūt arī Tu vēlies pievienoties? :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 18:43:47


interesants un negaidīts diskusijas noslēgums
Tāāāā. Vēl vienu ievilka tīklos. :-)))

Autors: Miks, 03.04.2009 18:35:03


Kristapam
Kardinoss priekslikums! Es par to nopietni padomasu. Rudeni gan nez vai sanaks. Manas iespejas panemt atvalinajumu ir maija beigas - augusta vidus. Pareja laika es macu studentus.

Autors: Ēriks, 03.04.2009 18:20:15


Ērikam
Varbūt atlido no tās savas Amerikas rudenī uz Grieķiju vai Omānu, un tad papraktizēsim ar tām dubultajām virvēm uz klintīm pa īsto? :))) Pēcāk būs daudz kas skaidrāks... :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 18:15:26


Kristapam
Paldies par paskaidrojumu. Tgad es saprotu labak, ko Tu domaji ar bistamibu, un ka ar dubultajam virvem to var labak risinat. Ka jau teicu, es neargumenteju, ka manis aprakstita metode ir alternativa dubultajam virvem nopietnos kalnu marsrutos. Tajos ledus marsrutos, ko mes (un citi ko es redzeju citas vietas) kapam, si metode ir pilnigi pienemama. Atbildot uz jautajumu, bet ko darit ja rodas saubas par virvem pec ledus krisanas - tur (un ari citur) medz but tacina gar malu pa kuru var uzkapt gan augsa, gan leja :o)))

Autors: Ēriks, 03.04.2009 18:05:47


Re: par to trijnieka kāpšanu (2)
Un te nu beidzot (fūuu...) varam atgriezties pie tēmas par drošināšanas ierīcēm! :) Tieši šādai trijnieka sasaitei un šādam kāpšanas stilam ar dubultajām virvēm ideāls ir Reverso3 (ir arī analogas drošināšas ierīces citiem ražotājiem, galvenā to pazīme ir divas nodalītas atveres virvēm + trešā atvere, aiz kuras drošināšanas ierīci var piekabināt pie drošināšas stacijas!), ar kuru ideāli var pirmais kāpējs vienlaicīgi drošināt uz augšu kāpjošos otro un trešo! Pie tam, Reverso3 pieļauj izņemt vienu lieko virvi laikā, kad otra ir nospriegota/nostiprināta. Un tā ir milzīga atšķirība starp šāda veida drošināšanas ierīcēm, un teiksim, astotnieku, ar kuru šādi drošināt nav iespējams.

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 18:00:38


Re: par to trijnieka kāpšanu
Ērik, tur jau tā lieta, ka otrais un trešais, kā likums (!) ar dubultajām virvēm kāpj vienlaicīgi (!), ja nogāze un maršruts atļauj - paralēli, tādā veidā neapdraudot viens otru, bet ja nav tādas iespējas, ir šaura vieta, tad maksimāli tuvu trešais zem otrā! Tādā gadījumā uz ledus atšļeltais ledus nepaspēj uzņemt ātrumu (arī klintīs izlauztie akmeņi tāpat), pie tam šāda atrašanās viens otram tuvu atļauj otrajam ar trešo sadarboties, palīdzēt viens otram (pieturot kāju uz aizķeres, padodot roku no augšas, pievelkot aiz virves u.c.). Gribi piemēru? Nupat kāpām Jebel Mish Franču pīlāru Omānā. Otrais ar trešo kāpa vienlaicīgi, es viņus pieņēmu no augšas. Un Jurģis noslogojot it kā stabilu aizķeri netīši izkustināja pamatīgu klints bloku, kas aizlidoja lejup un netālu nelielā atsitienā burtiski eksplodēja. Ja tas būtu otrais kāpējs, zem kura karātos otra virve, vai zem otrā krietni zemāk stāvētu trešais tajā brīdī... Negribās pat domāt... Ērik, es nepūlos Tevi "kritizēt", bet mēģinu apelēt pie Tava veselā saprāta un loģikas! Es te nerunāju par "skolām" un "biznesu". Es runāju par pieredzi un zināšanām. Un ļoti labi saprotu, ka arī es daudz ko nezinu, nesaprotu, bet vismaz es necenšos oponēt tikai "principa" pēc!

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 17:33:56


Kristapam par to trijnieka kāpšanu
“Šāda sasaites pārvietošanās nav ne ātra, ne arī droša! Kāpēc? Pirmkārt tiek patērēts dubults kāpiena laiks, uzkāpjot otrajam un tad kāpjot trešajam.” – bet protams, es jau teicu, ka tas nav ne ātri, ne eleganti. Šajā gadījumā, mēs kāpām pa virkni (astoņi viens pēc otra) mazāku un lielāku ūdenskritumu. Tā bija jauka diena, gan daudz cilvēku, bet bez steigas, baudot ledus kāpšanu. Es jau nesaku, ka šī tehnika ir labāka, vai pat alternatīva dubultajām virvēm nopietnos kalnu maršrutos. Es saku, ka šis ir variants, ne ātrs un ne elegants, kā trīs kāpēji var iztikt ar divām palīgvirvēm. Ja nu tas ir būtiski, tad šo es neesmu nevienā grāmatā redzējis. Esmu redzējis citus tā daram un pats esmu darījis pāris reizes. Interesanti, ko Tu labāku izveidotu ar dubultajām virvēm? Ja nav vietas kur abiem kāpt reizē, tāpat trešajam jāgaida kamēr otrais uzkāps. “Otrkārt, tiek apdraudēts trešais kāpējs, kamēr viņš lejā gaida savu kāpšanas kārtu, viņš var tik pakļauts triecieniem ar no augšas krītošu ledu, ja stacijas vieta nav pietiekami labi pasargāta.” – atvaino, bet kā tas ir savādāk kā kāpšanā diviem? Ja stacija nav pasargāta, tāpat tie kas tur gaida būs pakļauti… “Treškārt, un tā ir lielākā problēma (!), ar ledusgabaliem, kas krīt no otrā kāpēja, var tik pārsista uz leju ejošā virve, pie tam to pilnībā nav iespējams nokontrolēt, kamēr tā vien nav tikusi pārskatīta un pārtaustīta, bet to pilnā virves garumā nav iespējams izdarīt - šajā virvē tiek drošināts trešais.” – atvaino, bet kā šis ir savādāk, kā teiksim diviem sekojot katram uz savas dubultās virves? Ja nu vienīgi, ka viņi kāpj at TIEVĀKĀM virvēm, kur risks tām tikt pārsistām ir LIELĀKS. “Līdz ar to ar lielu pārliecību tiek stāstīts par lietām, kas potenciāli ir bīstamas!” – neredzu, kā šis variants ir īpaši bīstamāks kā citi. Kristap, nepūlies tik ļoti to kritizēt, lai parādītu, ka man nav pieredzes un zināšanu. Redzi, es šo metodi neesmu izdomājis, man pašam viņa ne visai patīk, jo tā ir lēna un nav eleganta, nedz arī es to iesaku. Tas ir tikai variants, kā kāpēji bez dubultajām virvēm, var iet maršrutus trijatā. Un visbeidzot, “Un Tavā "oponēšanā", Ērik, kā medus maizē "iekožas" tie iesācēji, kas ir vēl pašpārliecinātāki par Tevi...” – visiem iesācējiem iesaku, neticiet tam ko es saku!!! Es pats esmu iesācējs un pats tikai mācos, nav man smalku diplomu, nav man garu kalnu maršrutu sarakstu (ceru, ka šis disclaimer nokārto “pašpārliecinātības” problēmu). Iegādājieties grāmatas, izlasiet un izdariet paši savus secinājumus :o)))) Starp citu, Kristap, paldies par vērtīgo aprakstu, kā rīkoties pārsistu virvju gadījumā! Bet nu man tiešām jāiet strādāt…

Autors: Ēriks, 03.04.2009 17:18:18


Re: risinājums
Redzi, Mik, jādomā ātri! :) Kalnu maršrutā pārsistu virvju dēļ brīvdienu nepaņemsi... :)))

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 14:17:32


re: Ko darīt?? [pārsistas dubultās virves]
Miks rakstīja: "Un ko darīt, ja krīt akmens un pārsit abas, respektīvi dubultās virves? Un ja nu tas vēl notiek tādā ļoti sarežģītā vietā?? Tikai nesakiem, ka tas nav iespējams." OK. Pirmais kāpj, ir izkāpis teiksim visai sarežģītu klinšu posmu, atrodas 45 metru augstumā no apakšējās stacijas, kurā otrs kāpējs viņu drošina. Pirmajam noslogojot šķietami monolītu klints plāksni, tā tiek izgāzta un krītot trāpa pa abām drošināšanas virvēm un tās pilnībā (!)pārsit, teiksim tieši pa vidu starp abiem kāpējiem. Lieliskākā no ziņām - pirmais kāpējs nav norāvies, bet palicis pie klints! Protams, vairs netiek drošināts. Ko darīt? Šajā situācijā pirmā kāpēja dzīvība ir atkarīga no viņa individuālās kāpšanas meistarības un spējas nekrist panikā, bet rīkoties nosvērti un pārliecinoši. Tātad - pirmais: droša atbalsta punkta atrašana, drošināšanas ekipējuma ievietošana, pašdrošināšanas piekabināšana! Otrais - pirmā ekipoējuma papildināšana ar papildus ekipējumu radot staciju. Trešais - sazināšanās ar sasaites biedru (ja viņu krītošā akmens plāksne nav skārusi - viņš ir drošībā, jo atrodas apakšējajā stacijā, pat gadījumā, ja visas viņa pusē atlikušās virves ir izslīdējušas caudi visiem pirmajam uz augšu ejot ievietotajiem drošināšanas punktiem). Ceturtais - pirmais ir izveidojis staciju, atradis iespējamo izcilni (vai izvēlējies visdrošāko ekipējuma vienību) nolaišanās punkta izveidei, izvilcis un pārbaudījis savā pusē atlikušās virves un sagatavo tās lai nolaistos lejup pa virvi. Piektais - tā kā nolaišanās iespējama tikai nepilnu virvju garumā un lejā ir sarežģīts reljefs, rūpīgi jāizvērtē iespējamais nolaišanās ceļš, tomēr būtiski ir tas, lai pirmais laistos lejup pa augšā kāpšamas ceļu - ekipējums, kas ir šajā ceļā ievietots var būt ļoti nepieciešams turpmākajā (neplānotajā) nolaišanās ceļā, kā arī nākošās nolaišanās stacijas (starpstacija starp pirmā konkrēto atrašanās vietu un apakšējo staciju, kurā atrodas otrs kāpējs) organizēšanai. Sestais - pirmais laižas lejup pa virvi (pašdrošināšana!) un uzmanīgi izvēlās vietu nākošās nolaišanās punkta izveidei, to paveicis, papildina to ar papildus ekipējumu (uz virvju izvilkšanas laiku), paliek uz pašdrošināšanas, izvelk virves un sagatavo tās nākošās nolaišanās vajadzībām. Septītais - turpina nolaišanos tāpt kā iepriekšējā posmā, līdz sasniedz apakšējo staciju, kurā ir otrs kāpējs. Atrodoties stacijā uz pašdrošināšanas, izvelk virves, pāršķiro ekipējumu, zpspriež turpmākās rīcības scenārijus, pārmēra un pārbauda virves, izvēlās no tām tos virvju gabalus, kuri tiks lietoti (pārējie virvju gabali var noderēt papildus nolaišanās cilpu izveidei, kā arī drošināšanas organizēšanai, ja daļa no ekipējuma ("dzelžiem") vairs nav pieejama un palikusi iepriekšējā (nepieejamajā) reljefa daļā. astotais - sasaitei ir izvēle, trīs rīcības scenāriji: 1) laisties lejup; 2) turpināt maršrutu izvēloties maksimāli vieglāko ceļu; 3) sazināties ar iespējamo glābšanas dienestu...

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 14:14:22


risinājums
Es pa brīvdienām padomāšu par šādu situāciju un iespējamo risinājumu.

Autors: Miks, 03.04.2009 13:56:55


virves
Nu redzi Mik, es cerēju, ka Tu nākošajā ierakstā rakstīsi par reālu darbību Tevis minētajā situācijā, bet... Kā to sauc? Demagoģija? Bet man vairāk tomēr interesē Tevis minētā situācija un iespējamā izeja no tās? Varbūt vari saņemties un uzrakstīt vienu iespējamo rīcības scenāriju? Es uzreiz pēc šī ieraksta ķeršos kā reiz pie sava varianta apraksta. Un domāju, ka citi kāpēji varētu no tā iegūt krietni vairāk, nekā no demagoģiska "blabla"...

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 03.04.2009 13:42:02


Mikam
Jā Mik, un kas notiek, kad akmens uzkrīt kāpējam uz galvas? Kā rīkoties tad? Secinājums, virvei vispār nav nekādas jēgas. Kāpjam visi solo. Nebūs jātērē nauda par ekipējumu un viss ir vienkārši un lēti :D Vienīgi inventāra tirgotājiem skāde, jo nebūs noiets. Es gan tomēr pieturēšos pie klasiskām vērtībām un savas dubultās virves, bet ja kāds jūtas tik pārliecināts un visuzinošs - uz priekšu. Vienīgais varbūt tiešām nevajadzētu tādas lietas propogandēt iesācējiem, ko iepriekš minēja arī Kristaps.

Autors: Jurģis, 03.04.2009 13:31:16


Komentāra nosaukums *
Komentārs
Komentāru pievienoja *
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv